Tieslietu ministre:

— intervijā Latvijas Radio

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Intervija Latvijas Radio 29.augusta raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Raidījumu vada žurnāliste Sallija Benfelde

— Man prieks jūs redzēt vasaras nogalē, tik jaukā dienā. Es uzreiz ar jautājumu, proti, cilvēki, zinot, ka jūs šodien runāsit šeit, studijā, ir interesējušies par to, kas notiek Dānijas tiesā sagrieztā zviedru kuģa lietā.

Ingrīda Labucka: — Dānijas tiesā mēs pašreiz esam veikuši visas formālās darbības, lai tiktu sagatavota un iesniegta prasība, proti, prasība ir sagatavota, iztulkota, apstiprināta arī valdībā. Mēs esam pārskaitījuši valsts nodevu un avansu dāņu advokātiem, kas pārstāvēs Latvijas valsti.

Esmu parakstījusi pilnvaru un aizsūtījusi — tātad visas formālās darbības ir sagatavotas, lai tiesvedības process tiktu sākts. Apmēram nedēļas, desmit dienu laikā varētu jau būt kādas konkrētas ziņas, bet pagaidām, es domāju, ka neko citu mēs pateikt nevaram.

— Es gribu pajautāt lietu, kas droši vien interesē lielāko daļu cilvēku Latvijā un par ko ir runāts ļoti, ļoti daudzas reizes, proti, par to, ka tiesas process velkas ļoti ilgi, ļoti gari, lietu ir ļoti daudz. Ir zināms — ja šodien iesniedz kādu lietu, piemēram, pieteikumu tiesā, tad to var izskatīt aptuveni 2003.gadā. Vai pašlaik ir kaut kas konkrēts sākts darīt? Vai ir informācija, ka varbūt šis process paātrināsies un tādi sastrēgumi vairs nebūs?

I.Labucka: — Jā, es ļoti ceru, ka šādus sastrēgumus tiesu darbā varēsim likvidēt, jo esam veikuši un veiksim kompleksu rindu pasākumu. Jau ir izstrādāti grozījumi spēkā esošajā Kriminālprocesa likumā un turpinās darbs pie jaunā Kriminālprocesa likuma. Darba grupa ļoti raiti strādā arī pie grozījumiem Civilprocesa likumā. Trešais bloks ir jauna tiesas nama celtniecība Rīgā.

— Vai kādi grozījumi pašlaik jau ir gatavi un apstiprināti Ministru kabinetā? Ja tā, tad kad tie tiks iesniegti Saeimā?

I.Labucka: — Grozījumi jau ir iesniegti Saeimā, Iekšlietu un aizsardzības komisija jau septembra vidū skatīs šos iesniegtos grozījumus komisijas sēdē. Es ceru, ka virzība šiem grozījumiem būs raita, jo kriminālprocess ir vaļā, un faktiski tas varētu būt kā papildinājums uz otro lasījumu. Tātad virzības temps varētu būt diezgan raits, vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs esam diezgan aktīvi sadarbojušies ar Iekšlietu un aizsardzības komisiju. Grozījumu būtība ir vairākkārt jau pārrunāta un diskutēta, un es domāju, ka pietiekoši raitā tempā varētu būt.

— Pavisam vienkārši, neiegrimstot dažādās juridiskās detaļās, kas parasti saprotamas tikai speciālistiem, — kas ir pats svarīgākais šajos grozījumos, kas paātrinātu šo tiesas procesu, kas to vienkāršotu?

I.Labucka: — Manuprāt, pats būtiskākais ir atteikšanās no nepārtrauktības principa tiesā...

— Ko tas nozīmē? Paskaidrojiet!

I.Labucka: — Tas nozīmē sekojošo: ja tiesnesis skata kādu lielāku lietu — parasti tās ir krimināllietas, pārsvarā gadījumu šajās lietās ir garāki pārtraukumi, kāds saslimst, kāda ekspertīze ir jānozīmē. Tiesnesis ir veicis lielu darbu, un nebūtu ieteicams lietu atlikt, jo, kad atliek lietu, tad pēc mūsu pašreiz eksistējošā procesa ir jāsāk visa tiesu izmeklēšana no jauna. Ja tiesnesis lietu neatliek, viņš nevar skatīt citas lietas. Spilgts piemērs — Laventa prāva, kad tiesnese gandrīz gadu nevarēja skatīt citas lietas, jo viņa atradās šajā konkrētajā procesā. Tagad ar šī principa izslēgšanu no kriminālprocesa tiesnese varēs daudz darbīgāk un raitāk iesaistīties arī citu lietu skatīšanā, tātad nebūs kavēšanās. Tālāk esam lēmuši arī samazināt piesēdētāju piedalīšanos pirmās instances tiesā. Piedāvājums ir tāds, ka piesēdētāji piedalās lietās tikai par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu — pirmās instances tiesā, bet par citiem sastāviem tas ir izvēles princips: pēc tiesas ieskata vai prokurora, apsūdzētā ieskata var tikt pieaicināti piesēdētāji lietu izskatīšanā. Ļoti būtisks jaunums ir tehnisko līdzekļu plašas piemērošanas iespēja, konkrēti — videokonferenču izmantošana. Šeit mēs esam saņēmuši atbalstu no PHARE, un nākamam gadam ir piešķirti līdzekļi, lai varētu izveidot šīs videokonferences apgabaltiesās. Es domāju, ka tādējādi mēs varētu nodrošināt Latvijas tiesu nepieciešamību pēc šādiem tehniskiem līdzekļiem. Arī nepilngadīgo tiesību aizsardzības instrumenti ir ietverti jaunajā kriminālprocesā un, protams, tādas lietas kā saīsinātā procesa pilnveidošana, izlīguma iespējas arī tiesas izmeklēšanas stadijā un arī tādas lietas, kas nodrošina tiesas procesu organizāciju. Konkrēti — mēs domājam, ka būtu jāreglamentē arī lūgumu savlaicīga iesniegšana ar tiesas izmeklēšanu nesaistīto lēmumu pieņemšanai. Tas, es domāju, ļoti lielā mērā varētu atvieglot darbu gan tiesai, gan prokuratūrai, gan arī aizstāvjiem.

— Jūs minējāt to, ka acīmredzot tiks risināts jautājums arī par tiesu telpām, par kādu ēku būvi. Kā izdevās sameklēt naudu? Vai Tieslietu ministrija vispār drīkst ņem kādus kredītus?

I.Labucka: — Tieslietu ministrija kredītus neņem, Tieslietu ministrijai nākamā gada budžetā ir iedalīti līdzekļi nama Abrenes ielā 3 iekārtošanai — tiesnešu darba vietu iekārtošanai, bet paša nama rekonstrukciju veic Valsts nekustamo īpašumu aģentūra, kurai ir dota atļauja veikt šo aizņēmumu, un tātad viņa arī ceļ šo jauno tiesu namu.

— Kādas tiesas izvietosies šajā tiesu namā?

I.Labucka: — Nākotnē paredzams, ka tur izvietosies Rīgas Centra, Vidzemes un Ziemeļu rajona tiesas, bet pirmajā etapā, protams, ir Rīgas apgabaltiesa, acīmredzot krimināllietu kolēģija varētu tikt izvietota šeit un arī divas no rajona pilsētu tiesām. Kopumā šeit ir plānota 51 tiesneša darba vieta.

— Cik zinu, tad acīmredzot ir plānota vēl kāda lieta, proti, runa ir par informācijas pieeju tiesā un par to, ko mēdz dēvēt par unificētu pieeju. Ko tas, pavisam īsi raksturojot, nozīmē?

I.Labucka: — Es domāju, ka liela problēma mūsu iedzīvotājiem, atnākot uz tiesu, ir saņemt adekvātu informāciju par to, kad notiek tiesas sēde, saņemt šos spriedumus. Katrā tiesā ir sava kārtība, un es domāju, ka tas reizēm rada iedzīvotāju neizpratni, jo katrā vietā šis jautājums tiek regulēts citādi. Tieši tāpēc esmu uzdevusi pašreiz Tieslietu ministrijā veidot darba grupu, kas izstrādātu zināmas instrukcijas tiesu darbiniekiem unificētai pieejai attiecībā uz iedzīvotājiem informācijas sniegšanā. Domāju, ka tas novērstu dažādas neskaidrības un strīdīgas situācijas.

— Vai tiesu tehniskajiem darbiniekiem tiks paaugstinātas algas?

I.Labucka: — Jā. Šī ir ļoti aktuāla problēma pašreiz, jo Liepājas tiesas darbinieki ir uzrakstījuši atklāto vēstuli, norādot uz ļoti zemo atalgojumu tiesu darbinieku vidū. Esmu pašreiz nosūtījusi vēstuli finansu ministram, ņemot vērā to, ka Finansu ministrija strādā pie algu skalas visām darbinieku grupām, tieši lūdzot un uzsverot tiesu darbinieku zemo atalgojumu un nepieciešamību tuvākajā laikā paaugstināt atalgojumu.

— Tad kāds jautājums — es pat nezinu, kā kompetencē tas ir. Ja Laventu nevar izārstēt dakteri, lai viņš atdod cietušajiem naudu un iet uz visām četrām debespusēm! Kā jūs varat komentēt?

I.Labucka: — Laventa lieta, protams, ir visas sabiedrības uzmanības centrā, bet diemžēl es gribētu teikt vienu: es ļoti negribētu komentēt Laventa prāvu, ņemot vērā to, ka šī lieta ir nonākusi arī starptautiskās tiesvedības instancēs. Viens no punktiem, ko mums pārmet, — tā ir politiķu iejaukšanās tiesas izskatīšanā. Tāpēc es nekādā veidā ne ārstus, ne jebko citu, kas ir saistīts ar konkrēto procesu, negribētu komentēt. Varbūt kādreiz, kad būs spriedums šajā lietā, es varētu izteikt arī savas domas un pārdomas par šo lietu, kas man neapšaubāmi ir — gan kā pilsonei, gan kā tieslietu ministrei.

— Skaidrs. Tad ir tāds jautājums: vai jūs cerat atgūt Tiesas namu. Tas acīmredzot ir domāts Ministru kabinets, un atkal — diemžēl — ja pat Laventu nespēj notiesāt?

I.Labucka: — Es nedomāju, ka nespēj... Tas nekādā gadījumā nav saistāms ar tiesas vājumu. Ir specifiskas lietas un specifiska cilvēku uzvedība. Ja mēs runājam par Tiesu namu, Tiesu nams Brīvības ielā 36, jebkurā gadījumā agri vai vēlu tas nonāks tiesas rīcībā. Kā zināms, nākamā gada beigās no vienas mājas daļas izies Ārlietu ministrija, kas pārvietosies uz pašreizējo Rīgas domes namu. Tādējādi Tieslietu ministrijai būs iespējas strādāt Ārlietu ministrijas telpās, un daļa šīs mājas jau atkal nonāks tiesas rīcībā. Atklāts jautājums par Valsts kanceleju. Pašreiz neesmu dzirdējusi, ka tiktu meklēti kādi risinājumi Valsts kancelejas izvietošanai.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā