Ar vairuma atbalstu valsts dalībai NATO

Par preses konferenci Aizsardzības ministrijā

Piecdesmit pieci procenti Latvijas iedzīvotāju atbalsta mūsu valsts dalību NATO — šo "Baltijas datu nama" augustā veiktās aptaujas rezultātu aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis minēja trešdien, 29. augustā, Aizsardzības ministrijā notikušajā preses konferencē. "Neatbalsta" vai "drīzāk neatbalsta" Latvijas dalību NATO tikai attiecīgi piecpadsmit un vienpadsmit procenti aptaujāto, bet deviņpadsmit procentiem šobrīd vēl grūti pateikt savu viedokli.

Preses konferencē aizsardzības ministrs informēja arī par aktualitātēm likumdošanā, kas saistītas ar aizsardzības sistēmu, un detalizēti pakavējās pie Latvijas Rīcības plāna dalībai NATO 2002, kā arī informēja par septembrī plānotajiem pasākumiem. Ministrs atgādināja, ka joprojām turpinās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dažādu struktūrvienību desmit gadu jubileju atzīmēšana. Nesen uz savas pastāvēšanas desmit gadiem atskatījās Zemessardze, tagad desmit gadu jubileju atzīmē Speciālo uzdevumu vienība, kas svētdien Ķīšezerā demonstrēja savas profesionālās iemaņas kopīgi ar amerikāņu speciālo uzdevumu vienības vīriem. Mūsu valsts pēdējā laikā nosūtījusi savus militāros atašejus arī uz Čehiju un Franciju. Intensīvi tiek veidota Latvijas pretgaisa aizsardzības sistēma.

5. septembrī Liepājā tiks atklāta ūdenslīdēju skola, pirmā un pagaidām arī vienīgā šāda tipa mācību iestāde Baltijas valstīs. Septembra vidū Siguldā notiks NBS seminārs par vides aizsardzības aktualitātēm, kurā piedalīsies arī abu pārējo Baltijas valstu, kā arī vairāku citu ārvalstu militārie speciālisti. Šajā seminārā uzaicināta piedalīties arī Krievija.

Ministrs paziņoja, ka pieņemts lēmums par NBS strēlnieku ieroču kalibra standartizēšanu, par pamatu ņemot zviedru G 3 triecienšauteni. Līdz šim, veidojot Latvijas bruņotos spēkus, dažādas NBS struktūras izmantoja dažāda kalibra ieročus. Samērā daudz mūsu karavīru rīcībā ir kalašņikova tipa automātu, kas pamazām tiks nomainīti.

Preses konferencē piedalījās arī citi Aizsardzības ministrijas vadošie speciālisti, kā arī neatkarīgais eksperts profesors Juris Zaķis, kurš runāja par militārās izglītības reformu Aizsardzības akadēmijā. Precizējot ministra teikto, J. Zaķis uzsvēra, ka Aizsardzības ministrijā viņš nav viesis. "Valsts aizsardzības darbā mēs visi esam savējie, un mums katram jābūt gatavam dot tajā savu ieguldījumu," uzsvēra Juris Zaķis. Viņš arī pauda viedokli, ka valsts aizsardzības organizēšana ir profesija, atšķirībā no piedalīšanās valsts aizsardzībā, kas ir katra pilsoņa pienākums. Šis princips ievērots arī Aizsardzības akadēmijas reorganizācijā. Akadēmija sākumā bija veidota kā augstskola, tādēļ tās darbībā bija daudzi dublējoši elementi. Tagad Nacionālās aizsardzības akadēmijas virzība ir precīzi definēta. Militārās zināšanas apgūst jaunieši, kas civilajās augstskolās jau ieguvuši bakalaura grādu vai citu akadēmisko titulu. J.Zaķis izteica gandarījumu par daudzu Aizsardzības akadēmijas kursantu izvēles motivāciju: viņiem patīkot kārtība un disciplīna. Juris Zaķis izteica arī viedokli, ka Latvijas iedzīvotāji visai skeptiski raugās uz reklāmu, un uzsvēra, ka labākā reklāma reorganizētajai Aizsardzības akadēmijai būs tās beidzēju stāja, kā arī reflektantu personīgā pieredze.

Par rekrutēšanas un atlases centra darbību plašāk informēja tā vadītājs virsleitnants Māris Robežnieks. Centrs izveidots, balstoties uz Lielbritānijas pieredzi, un tā mērķis ir izraudzīties nākamos virsniekus ar labām komandiera dotībām. Tādēļ arī primārais kritērijs nav pretendenta konkrētās zināšanas vērtēšanas brīdī, bet komandiera dotības. Eventuālo komandieru īpašības tiek vērtētas pēc esejas, diskusijas un intervijas, kā arī vērojot pretendentus grupas uzdevuma izpildē. Tieši šajā pārbaudījumā vislabāk varot saskatīt potenciālos līderus.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, ministrs plašāk pakavējās pie speciālo uzdevumu vienībām "Vanags" un "Centrs", kuras paredzēts izvietot vienā bāzē, pakļaujot vienotai vadībai. Jau vairākus gadus šīs vienības sadarbojas ar līdzīgiem formējumiem draudzīgo rietumvalstu armijās. Nesen notikušajās mācībās kopīgi slīpēta desantēšanās tehnika no helikopteriem un "Herkules" tipa transportlidmašībām. Izmantojot gan ASV, gan arī vecos padomju ražojuma izpletņus, bijis skaidri redzams, ka atšķirīgais krišanas ātrums neļauj desantēšanos veikt vienlaikus. "Kaujas apstākļos tehnikas standartizācija ir ārkārtīgi svarīga," atzina aizsardzības ministrs.

"Mums nav problēmas sastādīt gada rīcības plānu," žurnālistiem teica ministrs Ģ.V.Kristovskis. "Svarīgākais ir izveidot NBS ilgtermiņa struktūru, līdz kurai jānonāk 2008. gadā. Šis ilgtermiņa plāns paredz modernizēt NBS struktūru. Nākamā gada prioritāte būs sauszemes spēku restrukturizēšana, maksimāli attīstot novadu štābus un vadības sistēmas."

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis arī uzsvēra, ka galvenie Latvijas Rīcības plāna dalībai NATO izveidošanas principi ir sabiedrības demokratizācija, informācijas drošība un militārās drošības jautājumi.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors