Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar modernām tehnoloģijām pašvaldību ikdienā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.08.2001., Nr. 124 (2511) https://vestnesis.lv/ta/id/53542

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar vairuma atbalstu valsts dalībai NATO

Vēl šajā numurā

31.08.2001., Nr. 124 (2511)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar modernām tehnoloģijām pašvaldību ikdienā

Par Latvijas un Somijas pašvaldību pieredzi

27. un 28.augustā Latvijā darba vizītē ieradās Somijas Sabiedriskās datu administrēšanas padomnieku komisijas pārstāvji, lai iepazītos ar Latvijas pašvaldību pieredzi vietējo informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras attīstībā. 27. augustā Somijas delegācijas pārstāvji iepazinās ar e–Saldus rajona projektu, kura ietvaros visas rajona pašvaldības tiks saslēgtas vienotā informācijas tīklā, viesojās Brocēnu pilsētas domē un apskatīja domes informācijas centru. Vizītes nobeigumā Pašvaldību lietu pārvalde (PLP) sadarbībā ar Somijas Iekšlietu ministriju rīkoja semināru "Vietējo informācijas tehnoloģiju infrastruktūras attīstība", lai dalītos pieredzē par informācijas tehnoloģiju izmantošanu sabiedrības pārvaldē un pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem.

Semināra būtiskākais secinājums caurvija visu amatpersonu stāstīto, proti — veiksmīgas IT sistēmas attīstības priekšnoteikums ir pašvaldību sadarbība gan savā starpā, gan ar valsts pārvaldes institūcijām. Komisijas ģenerāldirektors Peka Kilpi, atklājot semināru, atzīmēja, ka Somijas pieredze liecina par informācijas tehnoloģiju sniegtajām papildu iespējām, jo pakalpojumi kļūst vienlīdz pieejamāki visiem. Galvenais IT balstītājs ir Somijas 448 pašvaldības, nevis valsts centrālā vara. Attīstības nodrošināšanai pašvaldības sadarbojas pēc savas iniciatīvas un ar valsts institūcijām.

Pašvaldības gādā par kopējā tīklā ievietotās informācijas saturisko pusi, bet valsts ir atbildīga par IT pamatstruktūras izveidi un infrastruktūras nodrošināšanu.

Komisijas ģenerālsekretārs Sepo Peltola atzīmēja, ka Somijas starppašvaldību elektroniskie sakari nav vispusīgi pilnveidoti, taču iespējas pārsūtīt dokumentus un elektroniskā datu pārsūtīšana būtiski atvieglo pašvaldību ikdienas darbu, turklāt arī iedzīvotāji ir atzinuši, ka iespēja piekļūt sistemātiskai un sakārtotai informācijai mājās, sēžot pie sava datora, ļauj ietaupīt laiku un līdzekļus. Somijas delegācijas pārstāvji pastāstīja, ka vidējais attālums, ko ikdienā mēro viens Somijas pašvaldības iedzīvotājs, ir vismaz 30 kilometri, turklāt administratīvās teritorijas nav norobežotas, un bieži vien cilvēki dažādus pakalpojumus izmanto dažādu pašvaldību teritorijās, un vienotā informācijas sistēma ir ikdienas nepieciešamība. Tāpēc Somijas speciālisti atzinīgi novērtēja Latvijas valdības atbalstu administratīvi teritoriālajai reformai. Tas nozīmē, ka tiks izveidotas pašvaldības ar augstāku administratīvo kapacitāti, kas savukārt spēs nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem un uzturēt salīdzinoši dārgo informācijas sistēmu. "Redzot Latvijas valsts pārvaldes iestāžu centienus ieviest pašvaldību vienoto informācijas sistēmu, atceroties Saldus rajonā iepazīto un uzklausot jūsu nākotnes ieceres, skaidri saskatāms, ka domās un mērķos Somija un Latvija ir ļoti tuvu, tikai pagaidām atšķiras iespējas mērķus īstenot," secināja S. Peltola.

Ģenerālsekretāra stāstīto apstiprināja PLP direktors Ivars Kalniņš, atzīmējot, ka atšķiras ne tikai valstu ekonomiskā situācija un valsts atbalsts projekta ieviešanā un uzturēšanā, bet arī priekšnoteikumi sistēmas iedarbināšanai, kā piemēru minot kaut vai telekomunikāciju zemo kvalitāti atsevišķos lauku rajonos un "Lattelekom" neizpildītās saistības. Vienotās informācijas sistēmas nepieciešamības pamatojums jāskaidro politiķiem un ierēdņiem, kas lemj par finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai, jo diemžēl visiem lēmējiem pašvaldībās neesot izpratnes par IT nepieciešamību. I. Kalniņš piekrita Somijas kolēģiem, ka administratīvi teritoriālā reforma varētu veicināt arī vienotās informācijas sistēmas ieviešanu pašvaldībās, un izteica cerību par Saeimas pozitīvo nostāju, kad tā septembrī lems par reformas iespējamo tālāko virzību.

Kā vēl vienu būtisku priekšnoteikumu IT pilnveidošanai semināra dalībnieki uzsvēra IT speciālistu izglītības iespējas. Kamēr Latvijā vēl tiek domāts par IT speciālistu sagatavošanu un tehniskā personāla apmācību, Somijas delegācijas pārstāvji jau lepojas, ka no 20 Somijas augstākajām mācību iestādēm 17 augstskolās IT speciālisti apgūst īpašu mācību programmu visaugstākajā līmenī un pēc studijām tiek nodrošināti ar darbu gan centrālajā, gan reģionālajā, gan vietējā līmeņa pārvaldē. S. Peltola atzīmēja arī Somijas pašvaldību veiksmīgo sadarbību kopēju WEB lappušu izstrādē, vietējo portālu uzturēšanā, kura izmantošana ir gan maksas, gan bezmaksas pakalpojums.

Par Latvijas pieredzi pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekta ieviešanā seminārā runāja PLP direktors I. Kalniņš, bet par projekta ietvaros izstrādāto programmatūru pašvaldību darbiniekiem stāstīja akciju sabiedrības "Dati" pārstāvis un projekta pārvaldnieks Raitis Škutāns. Viņš informēja par Centrālo datu sinhronizācijas servera izveidi, kas pašvaldībām palīdzēs datu apmaiņā ar valsts reģistriem, un otrādi, jo šobrīd informācija tiek nodota dokumentu formā vai ar diskešu palīdzību. Viņš uzsvēra, ka projekta nākotnes iecere ir izveidot vienotu datu apmaiņas sistēmu, kas nozīmēs centralizēti administrētu un uzturētu datu bāzi, iespējamo iepriekš izstrādāto datu apmaiņas sistēmu iekļaušanu vienotā sistēmā un iespēju lietotājam iegūt nepieciešamo informāciju ātri un ērti. Viņš informēja par vietējo un reģionālo pašvaldību iespējām pievienoties kopējai informācijas sistēmai un administrēt tās darbību, analizēja šībrīža Latvijas pašvaldību situāciju informācijas apmaiņā un runāja par iespējamo vienotajā informācijas sistēmā pieejamo informācijas saturu un tā kontroli.

Lai gūtu priekšstatu par to, ka Latvijas vietējā un reģionālā līmeņa pašvaldībām nav sveši vārdi "mājaslapas uzturēšana un administrēšana", ko arī varētu nosaukt par vienu no IT apguves rādītājiem pašvaldībā, "Latvijas Vēstnesis" nolēma ielūkoties Latvijas pašvaldību mājaslapās.

Jūnija beigās Latvijas Pašvaldību savienība prezentēja "Login" projekta ietvaros izveidoto Latvijas Pašvaldību savienības mājaslapu, kurā atrodama arī jaunākā kontaktinformācija par Latvijas pašvaldībām, pašvaldību e – pasta adreses un mājaslapu norādes. Izmantojot LPS datu bāzi kā pamatinformāciju par Latvijas pašvaldību ieguldījumu un IT iespējamo izmantošanu, pagaidām paveras visai skumja aina uz pašreizējo pašvaldību situāciju šajā jomā. Tikai dažām rajonu pašvaldībām izveidotas mājaslapas, taču reti kurai rajona pašvaldībai internetā pieejamā mājaslapa ietver informāciju, kas būtu aktuāla un norādītu ne tikai uz rajonā notiekošajām aktivitātēm, bet arī informētu par rajona pirmā līmeņa pašvaldībām un rajona padomes aktivitātēm. Visvairāk informācijas bija atrodams Rīgas rajona, Ogres rajona, Jelgavas rajona un Cēsu rajona pašvaldību administrētajās mājaslapās, taču jāatzīst, ka pēdējā informācija nav tikusi atjaunota vismaz gadu vai arī ir pārāk skopa. Piemēram, kāda Jelgavas rajona pagasta kultūru un izglītību vienīgā raksturojošā informācija ietverta divos vārdos "Bibliotēka. Kultūras nams" vai arī uzņēmējdarbību kādā citā pagastā raksturo vārdi: "Vadošā nozare ir lauksaimniecība. Pavisam pagastā ir 875 zemnieku saimniecības, 2 bibliotēkas, kultūras nams, pasts, feldšerpunkts, ambulance utt." Taču tas tomēr ir mazliet vairāk nekā vairāku citu rajonu pašvaldību mājaslapas, kuras atverot, redzams tikai uzraksts "Atvainojiet, tiek izstrādāta".

Gandrīz visas Latvijas pilsētas var lepoties ar plašāko informācijas klāstu par pilsētās notiekošajām aktualitātēm, kultūras, sporta pasākumiem, informāciju par izglītības iespējām, veselības aprūpi. Piemēram, Liepājas, Rīgas un Daugavpils mājaslapās atrodama arī iedzīvotājiem tik nepieciešamā informācija par domes pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem. Jāatzīst, ka kopumā lielāko daļu no "LV" izpētītajām pašvaldību mājaslapām, ja tās vispār ir interneta tīklā, iespējams atvērt pēc norādītās adreses, taču tās satur novecojušu informāciju, iepriekšējā sasaukuma deputātu vārdus un kontaktadreses un 1997. vai 1998. gadā apkopoto statistiku par pašvaldības iedzīvotāju struktūru, demogrāfiskajiem rādītājiem un saimniecisko darbību. Protams, atsevišķās vietējo pašvaldību mājaslapās ielūkojoties, redzams, ka pašvaldībai rūp, kāds ir tās tēls visai pasaulei pieejamā informācijas sistēmā, jo pieejamā informācija ir vispusīga, aktuāla, un interesents ar to var iepazīties ne tikai latviešu, bet arī krievu un angļu valodā.

Tāpēc lai atbalsis rod Somijas delegācijas novēlējums Latvijas pašvaldībām pilnveidot iespējas sniegt iedzīvotājiem mūsdienīgām prasībām atbilstošus pakalpojumus, atbalstīt katru vērtīgo iniciatīvu IT jomā, lai ne tikai Latvija ko mācītos no citiem, bet arī citi tālākā nākotnē varētu smelties Latvijas pieredzi.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!