Par politisko integrāciju un sociālo noslāņošanos

Prof. Oļģerts Krastiņš - "Latvijas Vēstnesim"

Iepriekšējos rakstos konstatējām, ka 1996.-2000. gada periodā Latvijas mājsaimniecību dzīves līmenis ir nedaudz uzlabojies. Taču tas noticis tikai pilsētnieku mājsaimniecībās, kas paaugstina arī valsts vidējos rādītājus. Lauku mājsaimniecību dzīves līmenis šajā laikā ne tikai nav uzlabojies, bet gadu no gada, ja arī nedaudz, tomēr pasliktinājies.

Šajā rakstā pievērsīsimies dzīves līmeņa izmaiņām atsevišķās labklājības deciļgrupās. Galvenais secinājums: visstraujāk ir samazinājušies tieši turīgāko lauku iedzīvotāju ienākumi. Šeit gan nerunājam par jaunajiem lielzemniekiem jeb jaunmuižniekiem, bet par plašāku slāni - 20% mājsaimniecību, kas veido 9. un 10. labklājības deciļgrupu. Tur nonāk vidēji lielo saimniecību zemnieki, lauku inteliģence u.c.

Galvenās izmaiņas

Mājsaimniecību labklājību, kā jau parasti, raksturosim ar viņu rīcībā esošo ienākumu, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pārrēķins uz pieauguša patērētāja vienību šajā gadījumā nav nepieciešams, jo dažādu demogrāfisko grupu labklājība netiks salīdzināta. Var pieņemt, ka pirmajā tuvinājumā visu labklājības grupu demogrāfiskais sastāvs ir līdzīgs (īstenībā zemākajās labklājības grupās pārsvarā ir lielākas mājsaimniecības).

Toties ir nepieciešams pārrēķināt 1997.-1999. gada ienākumus salīdzināmas vērtības latos. Izmantojam pārrēķinu pēdējā 2000. gada vērtības latos, lietojot lata pirktspējas multiplikatorus: 1999. gadam - 1,0260; 1998. gadam - 1,0506; 1997. gadam - 1,1000. Pēdējie aprēķināti pēc CSP noteiktajiem preču un pakalpojumu cenu izmaiņu indeksiem (inflācijas). Plašāki metodiski norādījumi bija doti I.Jansones, O.Krastiņa rakstā "Par pieciem gadiem Latvijas mājsaimniecībās" ("LV" 2001. g. 26. aprīlī) .

Vērtējot visas Latvijas mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma izmaiņas perioda sākuma un beigu gados, visās labklājības deciļgrupās ir vērojamas lielākas vai mazākas pozitīvas izmaiņas. Taču visnozīmīgākās izmaiņas ir notikušas devītajā un īpaši desmitajā deciļgrupā. Tas nozīmē, ka ir turpinājusies sabiedrības noslāņošanās pēc materiālās dzīves līmeņa. Ja vēl 1997. gadā sabiedrības trūcīgākā desmitdaļa guva 10% no turīgāko desmitdaļas ienākumiem, tad 2000. gadā - vairs tikai 8,3%.

Vēl spilgtāk šīs tendences parādās pilsētu mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu dinamikā. 1997. gadā desmitās deciļgrupas vidējais rīcībā esošais ienākums bija Ls 163, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bet 2000. gadā - jau Ls 236 (1. tabulas centrālā daļa).

Pašas turīgākās pilsētu mājsaimniecības, kura vēl sniedza ziņas CSP Mājsaimniecību budžeta pētījumu intervētājiem, rīcībā esošais ienākums 2000. gadā bija Ls 2479 mēnesī, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli. Lai visiem mums iznāktu tik daudz! Tādēļ turpmāk neteiksim, ka šajā pētījumā nonāk tikai nabagi, trūcīgie, pensionāri un bezdarbnieki un tādēļ pētījums nepārstāv visus Latvijas iedzīvotāju slāņus. Kā redzams, tā tas nav. Saprotams, grūti būs dabūt ziņas no t.s. jaunbagātniekiem, kuru mēneša ienākumi sasniedz un pārsniedz desmitus tūkstošu.

Ko vēl mēs drīkstētu pateikt par pētījumā nokļuvušo bagātāko mājsaimniecību, nepārkāpjot doto solījumu neizpaust datus, kas ļautu to identificēt? Varbūt to, ka šī mājsaimniecība atrodas Rīgā, tās galvenajam pelnītājam ir augstākā izglītība un ģimene.

Aplūkojot lauku mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma dinamiku 1997.-2000. gada periodā (1. tabulas trešā daļa), kaut cik nozīmīgas pārmaiņas varam pamanīt tikai pēdējā - desmitajā - labklājības deciļgrupā, un tā ir ienākumu samazināšanās.

Uzkrītoši mazs rīcībā esošais ienākums visā pētījuma periodā ir lauku mājsaimniecībām, kuras nonāk pirmajā - vistrūcīgāko - mājsaimniecību deciļgrupā, tikai 7-9 lati mēnesī, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli. Ir skaidrs, ka ar šādu naudas summu pat naturālās saimniekošanas apstākļos nav iespējams iztikt, kaut vai samaksāt par zālēm, transportu un citu pašu nepieciešamāko. Šie ļoti mazie ienākumi lauku mājsaimniecību pirmajā deciļgrupā rada secinājumus, ka laukos ir notikusi daudz dziļāka noslāņošanās nekā pilsētās.

Tuvāk izpētot lauku iedzīvotāju pirmās labklājības deciļgrupas mājsaimniecību sastāvu, ienākumu un patēriņa izdevumu samēru, izdevumu struktūru u.c., jāsecina, ka šajā grupā ir daudz zemnieku mājsaimniecību, kuras nenodala savus mājsaimniecības kā patēriņa vienības ienākumus un izdevumus no savas saimniecības kā ražojošas vienības ienākumiem un izdevumiem. Ja saimniecība ir bijusi nerentabla (un tā tas ir samērā bieži!), kopējie izdevumi pat pārsniedz ienākumus. Rīcībā esošais ienākums šādās mājsaimniecībās var būt pat negatīvs skaitlis. Tās dzīvo, samazinot uzkrājumus, pārdodot kustamo vai nekustamo īpašumu - īsi sakot, saimnieciski grimst.

Cik zināms, vismaz vienu šādu mājsaimniecību, kur negatīvais ienākums bija ļoti liels un atstāja lielu ietekmi uz grupas vidējiem lielumiem, CSP kā neraksturīgu no pētījuma izslēdza.

Un tomēr lauku pirmās deciļgrupas mājsaimniecību ienākumi ir vērtējami kā veidojušies savdabīgos apstākļos. Tādēļ, pētījot sabiedrības noslāņošanos pēc materiālās dzīves līmeņa, var pretstatīt nevis pirmās, bet otrās deciļgrupas ienākumus desmitās vai devītās deciļgrupas ienākumiem. Pēc 1. tabulas datiem lasītājiem to viegli izdarīt.

Tālāki vispārinājumi

Aplūkojot 1. tabulas datus, tomēr ir grūti novērtēt, kuras deciļgrupas mājsaimniecību ienākumi laika gaitā ir mainījušies vairāk un kuras mazāk, kur izmaiņas ir statistiski nozīmīgas un kur nenozīmīgas. Lai to atvieglotu, esam aprēķinājuši lineārus rīcībā esošo ienākumu trendus visu teritoriju (Latvija, pilsētas, lauki), visu deciļgrupu dinamikas rindām (katra dinamikas rinda sastāv no četriem līmeņiem - datiem par četriem gadiem).

Ir izmantots šāds trenda modelis:

Y = a + bt, kur: Y - izlīdzinātais rīcībā esošais ienākums, t - laika arguments (1, 2, 3, 4), b - lineāra trenda koeficients, a - trenda brīvais loceklis.

Trenda koeficients rāda mēneša vidējo ienākumu pieaugumu vai samazināšanos vidēji gadā četru gadu periodā, brīvais loceklis - izlīdzināto jeb teorētisko ienākumu nulltajā (1996.) gadā.

Pirms aplūkojam iegūtos rezultātus, ir jāizdara virkne atrunu.

Trendus aprēķinājām pēc četru gadu datiem (četriem novērojumiem, četriem punktiem korelācijas diagrammā). Ja šie četri novērojumi būtu iegūti teritoriālā gadījumizlasē, novērojumu skaits būtu pilnīgi nepietiekams, lai rēķinātu kaut cik pamatotus regresijas sakarību modeļus. Šādos apstākļos par statistiski nozīmīgiem, ar varbūtību 0,95, varētu atzīt tikai tos modeļus, kuri raksturo ļoti ciešas sakarības - korelācijas koeficients pārsniedz 0,95.

Taču visas valsts kādas teritorijas vai lielas grupas vidējie dati satur daudz vispārinātāku un drošāku informāciju nekā atsevišķi novērojumi gadījumizlasē. Tādēļ pēc šādiem datiem aprēķinātie trendu modeļi jāvērtē kā nozīmīgi jau pie samērā neliela novērojumu (gadu) skaita. Dinamikas rindu analītisko modeļu ekonometriskās novērtēšanas teorija pagaidām nav tik izstrādāta kā par modeļiem, kuri iegūti pēc gadījumizlases novērojumiem. Tādēļ šādu trendu modeļu novērtēšana lielā mērā ir jāizdara ekspertīzes ceļā.

Minēto un citu apsvērumu dēļ šajā rakstā aplūkotie trendu modeļi ir jāvērtē kā tehnisks palīglīdzeklis dinamikas rindu izlīdzināšanai, pārskatāmāku rezultātu iegūšanai, bet tie nav domāti mājsaimniecību ienākumu prognozēšanai tuvākā vai tālākā nākotnē.

Pēc visas Latvijas mājsaimniecību datiem, izmantojot 2. tabulu, varam pierakstīt šādu ienākumu trenda modeli: y =59,15+2,35t. Tātad 1996.-2000. gada periodā mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, salīdzināmas vērtībās latos, ir pieaudzis par 2,35 latiem vidēji gadā. Ievietojot minētajā modelī t vietā secīgi 1 un 4, iegūstam izlīdzinātos ienākumus 1997. gadā Ls 61,50 un 2000. gadā - Ls 68,55. Atbilstošie skaitļi atsevišķi par pilsētu un lauku mājsaimniecībām un visām labklājības deciļgrupām ir sakopoti 2. tabulā.

Vadoties no iepriekš minētā matemātiskā kritērija, būtu jāatzīst, ka no aprēķinātajiem 33 izmaiņu trendiem tikai 5 ir statistiski nozīmīgi. Mājsaimniecību ienākumi aplūkotajā periodā statistiski nozīmīgi ir pieauguši pilsētās (r=0,973) un samazinājušies laukos (r= -0,957).

Vadoties pēc ekspertīzes vērtējumiem un iepriekš minētajiem profesionāliem apsvērumiem, domājam, ka par nozīmīgām var uzlūkot notikušās labklājības izmaiņas visās pilsētu mājsaimniecību deciļgrupās. Taču, ja pirmās deciļgrupas mēneša vidējo ienākumu pieaugumu varam vērtēt kā 77 santīmus gadā, tad devītās deciļgrupas mājsaimniecībās analogs pieaugums ir Ls 5,87, bet desmitās - Ls 22,78, kas ir jau visai vērā ņemams.

Lauku mājsaimniecību pirmajās astoņās deciļgrupās 1997.-2000. gada periodā kaut cik nozīmīgas labklājības izmaiņas nav notikušas. Mēneša ienākumu gada vidējie pieaugumi svārstās no 3 līdz 64 santīmiem. Daudz lielākas svārstības rada gadījumnovirzes no pamattendences, ko izraisa atsevišķu gadu ekonomiskās un meteoroloģiskās īpatnības, kā arī mājsaimniecību budžetu pētījuma izlases kļūdas. Toties devītās un desmitās deciļgrupas ienākumi šajā periodā ir būtiski samazinājušies: devītās deciļgrupas mājsaimniecības mēneša ienākumi vidēji gadā par Ls 3,17, desmitās - pat par Ls 11,81.

Ja pēc lauku īpašumu atdošanas to bijušo īpašnieku mantiniekiem vismaz nosacīti varēja runāt par kādu iespējamu vidusšķiru laukos, tad pēdējos gados esam liecinieki šīs nosacītās vidusšķiras sabrukumam un polarizācijai. Veidojas pavisam niecīgs jaunmuižnieku slānis, un vairums mazo un pat vidējo saimniecību noslēdzas naturālās saimniekošanas ietvaros ar mazu un dilstošu piedalīšanos lauksaimniecības produktu tirgū.

Tādi secinājumi rodas, izskatot mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma izmaiņas absolūtā izteiksmē - latos. Vēl ir iespējams aprēķināt relatīvās izmaiņas, attiecinot gada vidējās izmaiņas pret pirmā (1997) gada izlīdzināto līmeni (2. tabulas pēdējās trīs rindas). Arī šie dati apstiprina sabiedrības tālāku noslāņošanos. Pilsētu un līdz ar to visas Latvijas divu augstāko labklājības deciļgrupu ienākumu pieaugums apsteidz pieaugumu citās grupās ne vien absolūti, bet arī relatīvi. Laukos tas ir otrādi.

Pēdējā laikā likumdevēji, valdība un plašsaziņas līdzekļi daudz runā par integrāciju: valstu, tautību, dzimumu, paaudžu utt. Kad sāksies sarunas par sociālo integrāciju? Tā pašreiz būtu visaktuālākā. Pagaidām esam spiesti runāt par sociālo diferenciāciju. Vai tā nepārvelk svītru visai citai integrācijai?

1. tabula

Mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums, rēķinot vidēji

uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, 2000. gada vērtības latos