Kopjot Latvijas lauku zinātņu kārtu

Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija:

laika saulē un salnās

Kaspars Vārtukapteinis, Dr.sc.ing., Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis, LLU Tehniskās fakultātes dekāns, Sigizmunds Timšāns, Dr.sc.ing, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis

Pirmpublikācija speciāli "Latvijas Vēstnesim"

3. JLA pirmais un vienīgais darba gads neatkarīgas valsts apstākļos

Turpinājums. Sākums "LV" Nr.116, 08.08.2001., "LV" Nr.117, 10.08.2001., "LV" Nr.118, 15.08.2001., "LV" Nr.119, 17.08.2001., "LV" Nr.120, 18.08.2001.

Par šo ieceri jau 1. aprīlī informēja "Brīvā Zeme" [ Veterinārmedicīnas fakultāti pārcels uz Jelgavu // Brīvā Zeme. - 1940. - 1. apr. ]: "Lai apvienotu akadēmijā visas tās zinātniskās nozares, kas nodarbojas ar lauku dzīves pētīšanu un sagatavo lauksaimniecības un tās blakus nozaru darbiniekus, ierosināts uz Jelgavu pārvietot arī Veterinārmedicīnas fakultāti. Līdz šim šī fakultāte ļoti cieši saistīta ar Universitātes Medicīnas fakultāti, uzsverot tieši jauno veterinārārstu medicīniskos pienākumus. Mūsu dzīves apstākļi tomēr prasa, lai veterinārārsti būtu arī lauku dzīves problēmu risinātāji un ne tikai lopu ārstētāji. Tāpēc arī nodomāts veterinārārstus iekļaut lauksaimniecības politikas risināšanas darbā."

JLA padome šo priekšlikumu apsprieda ārkārtas sēdē 29. aprīlī un tam principā piekrita [ Lauksaimniecības akadēmija piekrīt // Brīvā Zeme. - 1940. - 30. apr. ].

16. aprīlī rektors ir rakstījis pateicības vēstuli komponistam Jēkabam Mediņam: "Augsti godātais komponista kungs, savā un Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas vārdā lūdzu Jūs pieņemt dziļi izjustu pateicību par akadēmijai veltītu dziesmu "Mēs mīlam tevi, zeme dārgā, svētā"." [ LVVA, 5636. f., 3. apr., 36. l. - 34. Ip. ] Komponista dziesmu ar šādu nosaukumu pagaidām nav izdevies atrast.

Līdz ar iepriekš uzskaitītajiem dāvinājumiem akadēmija saņēma vēl vairākus, ziņas par pēdējo dāvinājumu datētas ar 1941. gada februāri.

1940. gada 18. aprīlī "Brīvā Zeme" ziņoja [ Galvas pilsētas notikumi: Rektors maina uzvārdu // Brīvā Zeme. - 1940. - 18. apr. ], ka JLA rektors P.Kreišmanis iesniedzis Iekšlietu ministrijai uzvārda maiņas lūgumu un turpmāk vēloties saukties uzvārdā Kvelde. Uzvārda maiņa notika saskaņā ar 1939. gada 21. decembrī MK pieņemto likumu par uzvārdu maiņu [ Likums par uzvārdu maiņu // Valdības Vēstnesis. - 1939. - 22. dec. ]. Likums noteica, ka Latvijas pilsoņi dibinātu iemeslu dēļ var mainīt savu uzvārdu. Par dibinātiem iemesliem uzvārda maiņai tika noteikti seši: uzvārdam ir nievājama, neglīta vai piedauzīga nozīme; uzvārds nav daiļskanīgs; uzvārds neatbilst attiecīgās personas tautībai; uzvārds sastāv no vairākiem vārdiem; uzvārds ir pārāk plaši izplatīts; uzvārda maiņai par pamatu ir kāds cits apstāklis, kuru par pietiekami svarīgu atzīst iekšlietu ministrs. Likumā bija arī noteikts, ka, uzvārdu mainot, pilsoņiem jāizvēlas daiļskanīgi un retāk sastopami uzvārdi. Jauniem uzvārdiem bija aizliegts izvēlēties vārdus ar negatīvu, dažādi izprotamu vai pārprotamu nozīmi. Maiņa Kreišmanis - Kvelde pilnībā atbilda likuma visām prasībām. To apliecina arī ieraksts lēmumā par uzvārda maiņu [ Profesors Pāvils Kreišmanis Kvelde. - Rīga: S.Timšāna apgāds, 1998. - 176 lpp. - 102. lpp. ]. Jāatzīmē, ka 1940. gada pirmajā pusē Latvijas avīzēs bija samanāma uzvārdu maiņas nacionālpatriotiska gara kampaņa.

4. Pirmais padomju okupācijas gads

1940. gadā akadēmija no organizēšanās stadijas sāka jau ievirzīties normālā darba ritmā. Bet nemanāmi tuvojās nenovēršamais. 17. jūnijā Latviju okupēja Padomju Savienības karaspēks. Šī diena kāda aculiecinieka - akadēmijas darbinieka - atmiņās [ Trakais gads Lauksaimniecības akadēmijā // Zemgale. - 1941. -15., 19., 21. nov. ]: "Jaukā 1940. gada 17. jūnija dienā mācības spēku komisija notur sēdi jaunu mācību plānu un programmu izstrādāšanai. Darbam nodevušos komisijas locekļus pārsteidz ārā dzirdamā rīboņa. Tie izsteidzas aulā un pa plašajiem logiem virza skatienu uz šoseju. No Meitenes Rīgas virzienā plūst "neuzvaramo" smagā artilērija. Skatās pusstundu, stundu, vēl ilgāk - plūsma nerimstas. Skatās un klusē ... Bez vārdiem visi saprot, ko tas nozīmē. Visiem stāvoklis skaidrs, bet nevienam negribas to vārdos izteikt."

20. jūnijā sastādīja Latvijas jauno valdību; par ministru prezidentu iecēla profesoru Augustu Kirhenšteinu. Akadēmijas rektors Pāvils Kvelde 21. jūnijā nosūtījis jaunajam ministru prezidentam apsveikuma telegrammu: "Ministru prezidenta kungam prof. Dr. A.Kirhenšteinam. Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas un savā vārdā sirsnīgi sveicu ar stāšanos atbildīgajā amatā un lūdzu pieņemt mūsu vislabākos novēlējumus turpmākā darbā." [ LVVA, 5636. f., 3. apr., 36. l. - 6. lpp. ]

Kopš 1938. gada Latvijā darbojās Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPSR (tā tajā laikā saīsinājumā rakstīja vēlāko PSRS - K.V. ) tautām. Līdz 1940. gadam biedrības valdes sastāvā bija arī profesors A.Kirhenšteins [ LVVA, 2205. f., 1. apr., 3. l. ]. 1940. gada pirmajā pusē vērojama biedrības darbības strauja aktivizēšanās, kas izpaužas arī daudzu jaunu biedru uzņemšanā. Starp18. janvārī 26 jaunuzņemtajiem biedriem ir JLA profesors Arvīds Kalniņš, kas jau biedrības 4. februāra pilnsapulcē tiek ievēlēts par valdes priekšsēdētāju, LU profesors Kārlis Dišlers un vairāku avīžu redaktori, šefredaktori un administratori. 8. februārī par biedriem kļūst zemkopības ministrs J.Birznieks, LU profesori M.Bīmanis un P.Nomals, JLA profesori M.Eglītis un P.Kulitāns, dzejnieks A.Čaks; 6. martā - JLA profesori P.Lejiņš un R.Markuss, PSRS sūtnis I.Zotovs, PSRS Kultūras sakaru biedrības ar ārzemēm parstāvis M.Vetrovs; 28. martā - JLA profesori A.Lepiks un P.Starcs; 13. jūnijā - JLA profesori A.Teikmanis un J.Bokalders, PSRS sūtnis Latvijā V.Derevjanskis, Latvijas sūtnis Maskavā F.Kociņš. Biedrība kopā ar PSRS Kultūras sakaru biedrību ar ārzemēm 1940. gada vasarā Jelgavā noorganizēja padomju lauksaimniecības izstādi. Pēc izstādes slēgšanas tās eksponāti tika nodoti akadēmijai. Biedrība savu darbību beidza 1940. gada oktobrī.

Sākās padomju varas pārkārtojumi arī akadēmijā. 29. jūlijā no amata atbrīvoja rektoru profesoru Pāvilu Kveldi. Viņa vietā par rektoru iecēla Botānikas katedras vadītāju profesoru Paulu Galenieku, kas bija ievēlēts par "Tautas Saeimas" priekšsēdētāja vietnieku un locekli delegācijā, kas devās uz Maskavu uz PSRS Augstākās Padomes sesiju ar lūgumu uzņemt Latviju PSRS sastāvā [ Latvijas Lauksaimniecības akadēmija. - Rīga: Zvaigzne, 1968. - 21. lpp. ]. Ar 22. augustu par prorektoru ārkārtējā profesora Andreja Teikmaņa vietā iecēla Meža tehnoloģijas katedras vadītāju profesoru Arvīdu Kalniņu, A.Teikmani iecēla par rektora palīgu saimniecības lietās. Par akadēmijas sekretāru un rektora palīgu kadru lietās iecēla Mikrobioloģijas katedras vadītāju docentu Alfrēdu Kalniņu. Kreisi noskaņoto studentu aktivitātes šajā periodā atspoguļotas grāmatā [ Latvijas Lauksaimniecības akadēmija. - Rīga: Zvaigzne, 1968. - 21.-22. lpp. ].

Līdzīgi jaunās padomju varas pārkārtojumi notika arī citās augstskolās. Tāpat kā JLA rektoru P.Kveldi tajā pašā dienā - 29. jūlijā - no amata pienākumiem "pēc paša lūguma" atbrīvoja arī LU rektoru profesoru Mārtiņu Prīmani [ Latvijas Valsts universitātes vēsture. - Rīga: LU, 1999. - 39. lpp. ]. 30. augustā Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome atbrīvoja no pienākumiem visu septiņu Padomju Latvijas Universitātes fakultāšu dekānus un ar 1. septembri apstiprināja jaunus [ LVA, 270. f., 1. apr. 3a l. ].

Tika pārveidoti studiju plāni pēc PSRS analogu augstskolu studiju plānu parauga. Abās fakultātēs noteica piecus gadus ilgu apmācības laiku. Lauksaimniecības fakultātē, sākot ar trešo kursu, paredzēja specializēšanās iespēju laukkopībā, lopkopībā un dārzkopībā, bet Mežsaimniecības fakultātē - mežkopībā un mežu izstrādes tehnoloģijā. Mācību plānos parādījās jaunas obligātās disciplīnas - marksisms-leņinisms, politekonomija, krievu valoda, darvinisms. Saimniekošanas mācības un agrārpolitikas katedras vietā izveidoja Politiskās ekonomijas katedru un izveidoja trīs jaunas katedras - Marksisma-leņinisma, Militārās apmācības un fiziskās audzināšanas un Valodu-pedagoģijas [ Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija: Organizācija, apmācības, zinātniskā un audzināšanas darbība. - Jelgava: JLA, 1941. - 47 lpp., Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas mācību plāni un lekciju saraksts 1940./1941. mācību gadam. - Jelgava: JLA, 1940. - 83 lpp. ].

Maksa par studijām Ls 125 semestrī saglabājās, bet daļa studentu no mācību maksas tika atbrīvoti - 1940. gada rudens semestrī atbrīvoja 571, bet 1941. gada pavasara semestrī - 342 studentus. 1939./40. mācību gadā studentiem bija iespēja ņemt atmaksājamu aizdevumu Ls 80 - 100 mēnesī, rudens semestrī to izmantoja 311, pavasara semestrī - 342 studenti. 1940./41. mācību gadā aizdevumu vietā izviesa neatmaksājamas stipendijas - rudens semestrī 135-200 rubļu mēnesī, pavasara semestrī - 200 rubļu. Rudens semestrī pilna apjoma stipendijas saņēma 314 studenti, daļējas stipendijas - 47 studenti [ LVVA, 5636. f, 3. apr., 27. l. - 152. lpp. ].

1941. gada sākumā abās fakultātēs ieviesa neklātienes apmācību. 15. februārī mācības neklātienes nodaļā sāka 192 studenti [ Latvijas Lauksaimniecības akadēmija. - Rīga: Zvaigzne, 1968. - 23. lpp. ]. Bija paredzēts neklātienē gatavot speciālistus visās tādās pašās specialitātēs kā klātienē.

Jaunās vēsmas jūtamas arī akadēmijas rektora P.Galenieka 19. septembrī rakstītajā apsveikumā 68. dzimšanas dienā A.Kirhenšteinam [ LVVA, 5636. f., 3. apr., 36. l. - 5. lpp. ]: "Augsti godājamam b. prof. A.Kirhenšteinam, Augstākās Padomes Prezidija Priekšsēdētājam. Mīļais b. profesor, šodien Jūsu goda dienā, atceroties daudzos zinātniski pedagoģiskā darbā kopā pavadītos gadus, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas mācību spēku saime sūta Jums savus sirsnīgākos novēlējumus. Ievērojot Jūsu plašo un daudzpusīgo darbību Lauksaimniecības fakultātē Mikrobioloģijas katedras, laboratorijas un serumstacijas noorganizēšanā un izveidošanā, tāpat arī jaunāko zinātnisko atziņu popularizēšanā, akadēmija novieto Jūsu līdzšinējā darba vietā - mikrobioloģijas kabinetā - Jūsu ģīmetni, lai tā arī nākošajām paaudzēm atgādinātu darba prieku un enerģiju, ko Jūs savā darbā esiet ielikuši, un pamudinātu sekot Jūsu labākajām tradīcijām."

Jaunā vara atcēla akadēmijas satversmi un izstrādāja jaunus JLA statūtus, kuru pamatā bija PSRS augstskolu statūti; izveidoja arī jaunu akadēmijas padomes sastāvu [ LVVA, 5636. f, 3. apr., 6. l. - 17.lpp. ]. (..)

Sarežģītajā 1940. gada vasarā notika plānotā Lauksaimniecības fakultātes studentu prakse Vecaucē un tās ietvaros studējošo apmācība darbam ar lauksaimniecības mašīnām.

Pirmā Latvijas PSR Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas padomes sēde notika 20. novembrī plkst. 17 [ LVVA, 5636. f, 3. apr., 6. l. - 18.-19. lpp. ]. Darba kārtībā bija pieci punkti: 1. Rektora ziņojums par akadēmijas darbības noorganizēšanu, 2. Prorektora mācību un zinātnes lietās ziņojums par mācību gaitu un zinātniskās pētniecības plānu, 3. Rektora palīga saimniecības lietās ziņojums par 1941. gada budžeta projektu, 4. Rektora palīga kadru lietās ziņojums par kadru sastāvu un pārkārtojumiem, 5. Dažādi jautājumi.

Akadēmijas struktūras shēmā [ LVA, 700. f., 1. apr., 849. l. - 73. lpp. ] paralēli prorektoriem parādījās VK(b) (Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) - K.V. ) partijas šūna, Komunistiskās jaunatnes savienības šūna un profesionālā studentu organizācija.

1940. gada decembrī akadēmijā noorganizēja komjaunatnes šūnu, kurā bija trīs biedri - Pāvils Vipers, Ligija Čjukša, Voldemārs Lapinskis [ Profesores Ligijas Cjukšas atmiņas // Plēsums. - 1996. - 19. janv., 2. febr., 4. marts, 18. marts, 22. apr., 17. maijs, 31. maijs. ]. Tās pirmais sekretārs un akadēmijas komjaunatnes organizators (komsorgs) bija Mežsaimniecības fakultātes II kursa students Pāvils Vipers. 1941. gada sākumā pēc P.Vipera aizbraukšanas uz Maskavu par komjaunatnes sekretāri kļuva Ligija Čjukša.

Studentu padomes pagaidu prezidijs vadīja studentu profesionālās organizācijas (arodbiedrības) izveidošanu. Tā savu darbību sāka 1940. gada oktobrī. Proforganizācija akadēmijā ierīkoja sarkano stūrīti, sāka izdot sienasavīzi, organizēja sarīkojumus un atpūtas vakarus.. Darbojās literārais pulciņš, dramatiskais kolektīvs, koris (diriģents - Jēkabs Mediņš), pūtēju un džeza orķestri, vīru dubultkvartets. Basketbola, volejbola, airēšanas, vieglatlētikas, slēpošanas, tenisa, futbola, šaha, galda tenisa sekciju darbā piedalījās ap 500 studentu. Bija izveidotas arī Osoaviahima (DOSAAF) un MOPR (Sarkanās Palīdzības) pirmorganizācijas, kā arī "Aktīvo bezdievju savienība".

Lauksaimniecības kamera tika likvidēta, jo jau 28. jūnijā jaunā vara pieņēma likumu par visu profesionālo kameru likvidēšanu [ Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums. - Rīga, 1940, 12. burtn., 141. lpp. ]. Tās telpās ievietojās Sarkanās Armijas štābs [ Profesores Ligijas Cjukšas atmiņas // Plēsums. - 1996. - 19. janv., 2. febr., 4. marts, 18. marts, 22. apr., 17. maijs, 31. maijs. ]. No Padomju Savienības, partijas nosūtīti, ieradās padomju sistēmu apguvuši latviešu mācībspēki. Pirmais 1940. gada rudenī no Maskavas ieradās Pēteris Allens, ko iecēla par Politiskās ekonomijas katedras vadītāju. Šajā katedrā par profesoru grāmatvedības un lauksaimniecības organizācijas priekšmetos strādāja bijušais rektors profesors Pāvils Kvelde. Līdz 1941. gada sākumam P.Allens bija vienīgais komunists Akadēmijā. Pēc tam ieradās Ernests Bauze, ko iecēla par Marksisma - ļeņinisma katedras vadītāju, Kārlis Ulpe - rektora palīgs saimniecības lietās, Alma Alksne - ar 1941. gada 26. martu rektora palīgs kadru lietās [ LVVA, 5636. f., 3. apr., 1. l. - 53. lpp. ], Kārlis Sakss - Meža izmantošanas katedras docents. Jānis Ostrovs - ar 19. martu rektors. Ar viņu ierašanos Akadēmijā izveidojās Komunistiskās partijas šūna.

1941. gada 19. martā Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas (LK(b)P) Centrālās komitejas birojs savā sēdē kā 12. skata jautājumu "Par stāvokli Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā" [ LVA, 101. f., 1. apr., 6. l. - 71.-81. lpp. ]. Sēdes protokols (Nr. 22) ir krievu valodā ar atzīmi "pilnīgi slepeni". (..)

LK(b)P CK birojs atzīmēja, ka, neskatoties uz vadošo partijas un padomju organizāciju palīdzību, akadēmija rektora profesora P.Galenieka vadībā nav vēl pārkārtojusi savu darbu atbilstoši tām prasībām un uzdevumiem, kas izvirzīti akadēmijai. Akadēmijas mācībspēku sastāvs esot stipri "piesārņots" ar "šķiriski svešiem" un "zinātniski nepietiekoši sagatavotiem" cilvēkiem. Netiekot izvirzīta "spējīgo darbinieku progresīvā daļa". "Akadēmijas darba ātrākas pārkārtošanas un organizatoriski politiskās nostiprināšanas " nolūkā birojs pieņēma lēmumu ar astoņiem punktiem. Izglītības Tautas Komisariātam un LK(b)P CK kadru daļai tika uzdots līdz 1. aprīlim atrast atbilstošas kandidatūras akadēmijas un fakultāšu vadošajiem amatiem. Tika izvirzīta prasība atbrīvot "šķiriski svešos" un "zinātniski mazvērtīgos" mācībspēkus un izvirzīt amatos jaunus un spējīgus darbiniekus "no akadēmijas darbinieku progresīvās proletāriskās un nabadzīgās daļas". Birojs uzdeva organizēt mācībspēku marksistiski-ļeņiniskās mācības (atsauksmes par tām var lasīt rakstā [ Trakais gads Lauksaimniecības akadēmijā // Zemgale. - 1941. -15., 19., 21. nov. ]). Izglītības un Zemkopības Tautas Komisariātam uzdeva izpētīt jautājumu par Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas fakultātes organizēšanu akadēmijā. No amata atbrīvoja rektoru profesoru Paulu Galenieku. Par akadēmijas rektoru apstiprināja Jāni Ostrovu, partijas biedru kopš 1917. gada. (..)

1941. gada 16. aprīlī akadēmijas padome pieņēma lēmumu: "Lai mācību daļa varētu labāk sekot lekciju un praktisko darbu līmenim, bet zinātniskās pētniecības daļa - paplašinātam pētniecības darbam, ierosināt grozījumus statūtos, paredzot atsevišķu prorektoru mācību un atsevišķu zinātnes lietās." [ LVVA, 5636. f, 3. apr., 6. l. - 39. lpp. ] Lēmuma turpinājums: "Atzīt par vēlamu, jau sākot ar 1941. gada 1. septembri, atklāt pie Lauksaimniecības fakultātes piensaimniecības un zivkopības-zvejniecības specialitātes, kā arī Lauksaimniecības elektrifikācijas un mehanizācijas fakultāti. Necelt iebildumus, ja akadēmijai pievienotu LVU Veterinārmedicīnas fakultāti."

1941. gada 4. jūnijā Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome un LK(b)P Centrālā Komiteja pieņēma lēmumu par uzņemamo studentu skaitu Latvijas PSR augstskolās [ LVA, 101. f., 1. apr., 23. l. - 48.-49. lpp.; LVA, 270. f., 1. apr., 73. l. - 24. lpp. ], kur Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā ir minētas četras fakultātes, līdz ar Lauksaimniecības (uzņemšanas limits 80 reflektanti) un Mežsaimniecības (40) fakultātēm minētas arī Veterinārijas (50) un Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas (60) fakultātes. (..)

1940./41. mācību gadā akadēmiju absolvēja 18 agronomu un 3 mežkopji; absolvējot akadēmiju bija jākārto pārbaudījums arī sabiedriski politiskajos priekšmetos [ LVVA, 5636. f, 3. apr., 27. l. - 125. lpp. ].

Mācībspēku un laborantu skaitu JLA 1941. gada 10. martā raksturo [ LVVA, 5636. f, 3. apr., 27. l. - 150. lpp. ] tabulā dotie dati.

Mācībspēku un laborantu skaits JLA uz 10.03.1941.

Turpmāk - vēl