Latvijā kā viena no perspektīvākajām tautsaimniecības nozarēm, kas tuvākajā laikā varētu veicināt strauju valsts ekonomisko izaugsmi, itin bieži tiek minēta informācijas tehnoloģija (IT). Tiek izstrādāti dažādi IT nozares attīstības plāni, top virkne citu lielāku un mazāku projektu. Gan Ministru prezidents, gan citi augsta ranga Latvijas politiķi vairākkārt izteikušies, ka Latvijai ir milzīgs potenciāls IT nozarē, ar ko mēs varētu izcelties un būt pārāki par pārējām Austrumeiropas valstīm, ka informācijas sabiedrības veidošana būtu straujas valsts ekonomiskās izaugsmes garants.

Bet kāda tad ir patiesā Latvijas sabiedrības informatizācijas pakāpe un cik strauji tā attīstījusies pēdējo gadu laikā? Šis jautājums vēl aizvien palicis neatbildēts. Zināmu ieskatu Latvijas sabiedrības informatizācijā un priekšstatu par to, kā Latvija izskatās pārējo Austrumeiropas valstu vidū, sniedz pavisam nesen "Eurostat" publicētais pārskats par informācijas sabiedrības attīstību Eiropas Savienības kandidātvalstīs.

Galvenais secinājums — Latvija ne tuvu nav vadošo ES kandidātvalstu vidū gan pēc personālo datoru, gan pēc interneta pieslēgumu, gan pēc interneta lietotāju, gan pēc mobilo telefonu lietotāju skaita uz 100 iedzīvotājiem.

Personālie datori

"Eurostat" pētījums liecina, ka ES kandidātvalstīs personālo datoru skaits uz 100 iedzīvotājiem vēl joprojām ir ļoti zems salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ES dalībvalstīs. Savienībā 1999. gadā bija 93 miljoni datoru. Tas ir 25 datori uz 100 iedzīvotājiem, taču ES kandidātvalstīs (ieskaitot Turciju) datoru skaits bijis desmit reižu mazāks jeb deviņi miljoni, tas ir, tikai pieci datori uz katriem 100 iedzīvotājiem.

Dati liecina, ka datorizācijas pakāpe dažādās ES kandidātvalstīs ir ļoti atšķirīga. Vissliktākā situācija vērojama Bulgārijā, Rumānijā un Turcijā, kur uz katriem 100 iedzīvotājiem ir tikai aptuveni trīs datori. Turpretim Slovēnijā datoru skaits ir pat nedaudz lielāks nekā vidēji ES dalībvalstīs, proti, 25,3 datori uz 100 iedzīvotājiem. Latvija ar 8,2 datoriem uz 100 iedzīvotājiem atrodas aptuveni pa vidu starp pārējām kandidātvalstīm.

Tomēr attīstība IT nozarē kandidātvalstīs norit diezgan strauji, par ko liecina personālo datoru skaita straujais pieaugums (27% laikā no 1998. līdz 1999. gadam), kas ir aptuveni trīs reizes lielāks, nekā vidēji ES. Latvijā šis pieaugums bijis viens no straujākajiem, proti, 33 procenti gadā. Tas ļauj secināt, ka IT nozare Latvijā patiešām attīstās.

Ievērības cienīgs ir fakts, ka 86 procenti no visiem Latvijas datoriem tiek likti lietā uzņēmējdarbībā un tikai 14 procenti tiek lietoti mājsaimniecībās. Citās kandidātvalstīs datoru sadalījums starp biznesa un privāto sektoru ir nedaudz vienmērīgāks. Bet Slovēnijā un mūsu kaimiņvalstī Igaunijā privāto datoru ir pat vairāk nekā biznesā lietoto datoru: attiecīgi 54 un 61 no 100. Tas ļauj secināt, ka šajās valstīs vērojama izteikta sabiedrības datorizācija.

Interneta izplatība

Tāpat kā datoru skaits arī interneta pieslēgumu skaits kandidātvalstīs ir daudz mazāks. Kandidātvalstīs internetam pieslēgti 1,2 miljoni datoru, toties ES šis skaitlis ir 13,5 miljoni jeb attiecīgi 0,7 un 4,3 pieslēgumi uz 100 iedzīvotājiem. Saskaņā ar "Eurostat" sniegtajiem datiem Latvijā internetam pieslēgti kopumā 23,2 tūkstoši datoru, kas ir nepilns viens (0,9) pieslēgums uz 100 iedzīvotājiem. Pēc šī rādītāja Latvija ierindojas kandidātvalstu beigu daļā, proti, vēl zemāks internetizācijas līmenis vērojams tikai Turcijā, Rumānijā un Bulgārijā, bet Lietuvā situācija ir līdzīga kā Latvijā. Pārējās kandidātvalstīs šis rādītājs ir no viena līdz diviem pieslēgumiem uz 100 iedzīvotājiem, bet ar īpašu internetizācijas līmeni izceļas Igaunija, kur uz katriem 100 iedzīvotājiem ir trīs internetam pieslēgti datori. Pēc šī rādītāja Igaunija tikai par gadu atpaliek no ES vidējā interneta izplatības līmeņa.

Interneta pieslēgumu skaita pieaugums liecina par straujo informācijas sabiedrības attīstību Austrumeiropā. Visstraujākā attīstība vērojama Polijā, kur kopš 1999. gada jūlija līdz šī gada maijam internetam pieslēgto datoru skaits pieaudzis gandrīz četrkārt. Attīstības straujuma ziņā Polijai seko Slovākija un mūsu kaimiņvalsts Lietuva. Latvijā straujāka interneta izplatība bija vērojama 1998. gadā, bet pēdējo divu gadu laikā šis process kļuvis ievērojami lēnāks, pieaugums — aptuveni 20 % gadā.

Daudz labāk nekā interneta pieslēgumu skaits sabiedrības informatizācijas līmeni raksturo interneta lietotāju skaits. Arī šeit ES kandidātvalstis ievērojami atpaliek no dalībvalstīm, proti, kandidātvalstīs internetu lieto katrs piecpadsmitais iedzīvotājs, kamēr ES — katrs ceturtais sabiedrības loceklis. Interesanti, ka, neraugoties uz straujo interneta lietotāju pieaugumu, kāds vērojams kandidātvalstīs, tīmekļa lietotāju skaita attiecība pret ES valstīm saglabājusies nemainīga, jo arī attīstītajā Rietumeiropā interneta lietotāju skaits turpina palielināties tikpat strauji.

Latvijā līdzīgi kā pie mūsu dienvidu kaimiņiem Lietuvā interneta lietotāju skaits ir visai neliels — 6,1 lietotājs uz 100 iedzīvotājiem. Bet pie mūsu ziemeļu kaimiņiem Igaunijā internetu lieto 26% no visiem valsts iedzīvotājiem. Tādējādi igauņi gandrīz divkārt apsteidz tuvākos sekotājus slovēņus un poļus, kur internetu lieto attiecīgi 15 un 13,5 procenti iedzīvotāju.

Šāda visai liela atšķirība interneta lietotāju skaita ziņā ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs izskaidrojama galvenokārt ar atšķirīgo ienākumu līmeni un relatīvi augstajām interneta un telekomunikāciju izmaksām, kas kavē privāto interneta lietotāju skaita pieaugumu kandidātvalstīs. Interneta izmaksas 2000. gada septembrī privātajiem lietotājiem ES kandidātvalstīs bijušas vidēji uz pusi augstākas nekā dalībvalstīs.

Mobilie sakari

Kā vēl viens informācijas sabiedrību raksturojošs lielums "Eurostat" veiktajā pētījumā tiek salīdzināts mobilo sakaru lietotāju skaits. Arī šajā rādītājā starp kandidātvalstīm un dalībvalstīm vērojamas milzīgas atšķirības, tomēr līdz ar straujo mobilo sakaru izplatību Austrumeiropā šī atšķirība arvien samazinās. 2000. gadā ES dalībvalstīs uz katriem 100 iedzīvotājiem reģistrēti 62,6, bet kandidātvalstīs 17,2 mobilie telefoni. Vistuvāk ES rādītājiem mobilo sakaru lietotāju ziņā ir Slovēnija, kur mobilos sakarus lieto 57 procenti iedzīvotāju. Tai seko Igaunija ar 32 procentiem mobilo telefonu lietotāju. Pēc "Eurostat" datiem, Latvijā 2000. gadā reģistrēti aptuveni 380 tūkstoši mobilo pieslēgumu, kas ir 15,6 telefoni uz katriem 100 iedzīvotājiem. Lai arī mobilo sakaru lietotāju skaits Latvijā pieaug strauji un vietējā tirgū šis rādītājs tiek vērtēts kā visai augsts, tomēr, salīdzinot ar citām ES kandidātvalstīm, tas ir viens no zemākajiem. Vēl mazāks mobilo sakaru lietotāju īpatsvars vērojams tikai Polijā, Rumānijā, Lietuvā un Bulgārijā.

"Eurostat" dati liecina, ka kandidātvalstīs iedzīvotāji, lai atmaksātu dažādos komunikācijas līdzekļus, patērē relatīvi lielus līdzekļu — ap diviem procentiem no mājsaimniecības ienākumiem. Visvairāk komunikācijām tiek tērēts Ungārijā, Latvijā un Igaunijā.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors