Eiropas nākotne Vācijas tiešā skatījumā

Inna Ovčarova, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas integrācijas institūta starptautisko attiecību 4. kursa studente, — "Latvijas Vēstnesim"

Iestājoties Eiropas Savienībā (ES), Latvijai būs jāatdod daļa savas suverenitātes, lai sasniegtu lielāku labklājību un gūtu lielāku politisko ietekmi savu interešu starptautiskai aizstāvībai, augusta nogalē, viesojoties Rīgā, teica Vācijas Ārlietu ministrijas Eiropas direkcijas vadītājs Reinhards Švepe.

R. Švepe Eiropas Savienības informācijas centrā Rīgā uzstājās ar lekciju "Eiropas Savienība 21. gadsimtā", iepazīstinot ar Vācijas redzējumu par gaidāmo ES paplašināšanu.

Vācijas ārlietu resora pārstāvis iezīmēja vairākas problēmas un grūtības, ar kurām būs jāsaskaras, realizējot šo vēsturisko Eiropas apvienošanu.

Pirmkārt, pašreizējā 15 valstu savienība, uzņemot 12 jaunas dalībvalstis no Austrumeiropas, kļūs ne tikai daudz lielāka, bet tā visai ievērojami mainīsies gan ģeogrāfiski, gan kulturāli, gan ekonomiski. Nav noslēpums, ka Austrumeiropas valstis, kas tikai pirms desmit gadiem atbrīvojās no komunistiskā režīma un sāka ceļu uz demokrātiju un tirgus ekonomiku, pēc labklājības rādītājiem ievērojami atpaliek no attīstītajām ES valstīm. Laikā, kad ES tika uzņemta Spānija un Portugāle, šo valstu iekšzemes kopprodukts (IK) uz vienu iedzīvotāju bija apmēram 60 procentu no ES vidējā rādītāja, bet pašreizējās kandidātvalstīs IK ir caurmērā mazāk nekā 30 procenti no ES vidējā. Tas nozīmē, ka, uzņemot jaunās dalībvalstis, ievērojami kritīsies vidējais ES labklājības līmenis un būs vērojama milzīga atšķirība starp bagātākajām un nabadzīgākajām valstīm. Tomēr tajā pašā laikā ES kļūs par lielāko iekšēji vienoto tirgu pasaulē un ietekmes ziņā būs līdzvērtīga līdz šim galvenajai ekonomikai pasaulē — ASV, atzina R. Švepe.

Otra problēma, kuras risinājums diezgan aktīvi tiek meklēts, ir ES institucionālā darbība pēc 12 jaunu dalībvalstu uzņemšanas. Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvis norādīja, ka ES jau līdz šim, padziļinot savstarpējo integrāciju un vairākkārt paplašinoties, saskārusies ar problēmām institūciju darbībā un lēmumu pieņemšanas procesā. Galvenās pašreiz darbojošās ES institūcijas radītas 50. gadu beigās sešu valstu vajadzībām, un tās būs visai grūti piemērot četrarpus reizes lielākam dalībvalstu skaitam. Pārsteidzīga paplašināšana, būtiski nereformējot pašreizējās institūcijas, var ievērojami apgrūtināt vai pat paralizēt Savienības darbību, bet mūsu mērķis ir panākt, lai ES darbotos vismaz tikpat sekmīgi un efektīvi kā līdz šim, uzsvēra R. Švepe.

Vēl viena būtiska problēma ir ES politikas visai lielā atsvešināšanās no pilsoņiem dalībvalstīs. Arī Vācijā sabiedrībā ir jūtamas bažas par iespējām ietekmēt ES politiku. Pastāv uzskats, ka visi lēmumi, kas tiek pieņemti Briselē, ļoti tieši iespaido pilsoņu ikdienas dzīvi, bet nav nekādas iespējas tos ietekmēt. Šī ir jau visai sena problēma, bet pietiekami efektīvs risinājums vēl aizvien nav rasts, atzina R. Švepe.

Neraugoties uz visai lielo sabiedrības atbalstu integrācijai, ES arī kandidātvalstīs sāk iezīmēties skepse par spēju ietekmēt ES politiku. Proti, kandidātvalstīm vēl neesot ES dalībvalstīm, nākas ieviest simtiem ES direktīvu un grozīt likumdošanu, lai pieskaņotos dalībai Savienībā. Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvis pauda viedokli, ka uz kandidātvalstīm gulstas pat dubulta slodze, jo tām ne tikai jāpārņem jau esošā ES likumdošana, bet arī jāseko līdzi diezgan straujajām likumdošanas izmaiņām, kādas nemitīgi notiek. Tomēr šīs straujās likumdošanas izmaiņas kandidātvalstu sabiedrība uztver daudz saprotošāk, jo pēdējo desmit gadu laikā reformas un pārmaiņas ir kļuvušas jau par ikdienu, norādīja R. Švepe.

Vēl viena kandidātvalstu pilsoņu problēma un psiholoģiskais šķērslis ir tas, ka jādeleģē daļa suverenitātes un jāiesaistās tik cieši integrētā savienībā kā ES, jo tikai pirms desmit gadiem šīs valstis atbrīvojās no PSRS komunistiskā jūga. "Tomēr cilvēkiem ir jāsaprot, ka ES ir pilnīgi atšķirīgs veidojums — tā ir uz demokrātijas un cilvēktiesību principiem balstīta labklājības zona," uzsvēra Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.

Viņš augsti novērtēja Latvijas līdzšinējo progresu un norādīja, ka Latvija, pievienodamās ES, spēs panākt labāku savu interešu aizstāvību gan starptautiskajā politikā, gan tirdzniecībā. "Latvija jau ir kļuvusi par Eiropas demokrātiskās uzbūves sastāvdaļu, bet jums vēl ir jākļūst par demokrātisko un attīstīto valstu kluba — ES biedru. Esmu pārliecināts, ka Latvija to spēs," teica R. Švepe un norādīja, ka šis ir smags uzdevums, jo Latvijai ne tikai jāsasniedz ES valstu mūsdienu līmenis, bet jāspēj tikt līdzi arī pārmaiņām, kas notiek Eiropā pašlaik.

Kā galvenos dalībvalstu ieguvumus no darbības ES R. Švepe minēja vienoto tirgu, kas lieliski atvieglo tirdzniecību dalībvalstu starpā, un kopējās valūtas — eiro — ieviešanu. Viņš uzsvēra, ka tieši vienotā valūta būs tas līdzeklis, ar kura palīdzību ES kā līdzvērtīga varēs nostāties blakus ASV un panākt daudz lielāku ietekmi pasaules tirgos.

R. Švepe pauda viedokli, ka līdzšinējā integrācija ir noritējusi ļoti veiksmīgi, bet, lai palielinātu ES ietekmi pasaulē, tai aktīvi jāturpina iesāktā integrācija un jāattīsta sadarbība arī tādās sfērās kā ārējā un drošības politika, kā arī iekšlietās un tieslietās. Kā piemēru R. Švepe minēja situāciju Balkānos, kur ES iegulda milzu finansu līdzekļus un ir pārliecinoši lielākais donors karā izpostīto zemju infrastruktūras atjaunošanai un ekonomikas atveseļošanai. Tomēr tajā pašā laikā ES dalībvalstu ārpolitika ir ļoti individuāla un sadrumstalota. Nav vienotas politiskas pozīcijas par situāciju šajā reģionā, līdz ar to galvenie politikas noteicēji šeit ir citi, galvenokārt ASV.

Tāpat būtu nepieciešama ciešāka sadarbība iekšlietās un tieslietās, jo tikai sadarbojoties Eiropa spētu sekmīgi cīnīties ar arvien pieaugošo imigrantu plūsmu, uzsvēra Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.

Runājot par ES nākotni, R. Švepe pauda viedokli, ka desmit gadu laikā tā izveidosies par Eiropas valstu federāciju, norādot, ka valstis kā nācijas nesaplūdīs, bet saglabās lielu daļu savas neatkarības un identitātes. Tomēr liela daļa funkciju varētu tikt nodota centrālajai varai Eiropā.