Ne vien Eiropas Savienība, bet arī NATO

Ēriks Bols ( Erik Boel ), Eiropas kustības Dānijā prezidents

Manas uzrunas tēma būs ES paplašināšanās, un es gribētu mēģināt dalīties ar idejām un perspektīvām šā svarīgā projekta sakarā. Eiropas Kustība Dānijā uzskata, ka ES virzība, lai uzņemtu daudzas valstis Viduseiropā un Austrumeiropā, kā arī Vidusjūras reģionā, ir ārkārtīgi nozīmīgs mērķis. Tā ir vispraktiskākā solidaritātes un sadarbības forma. Pēc ilgiem totalitārisma režīmā aizvadītiem gadiem Austrumeiropas valstis beidzot pašas var izvēlēties savas attīstības ceļu. Šīs valstis vēlas būt ES dalībvalstis, un viss, ko varam izdarīt mēs, ir atļaut to. Mums būtu jāveido tilti starp cilvēkiem un valstīm, un tas ir solidaritātes un kopīgās nākotnes jautājums. Berlīnes mūra krišana un jaunu demokrātiju apzināšana ir Eiropas būtība, kas mums devusi vēsturisko iespēju izveidot miermīlīgu un stabilu ES. Mums bija šī iespēja izveidot stipru, kopīgu ES tūlīt pēc Otrā pasaules kara, bet aukstais karš izjauca šo nodomu. Eiropa politiski, ekonomiski un militāri ir sadalīta divās daļās — Rietumu un Austrumu daļā —, diemžēl tas pats attiecas uz ES koncepciju.

Pēc manām domām, mums ir jāpieņem drošības politika, kam būtu jābūt paplašināšanās politikai, atbalstot sociālu un ekonomisku attīstību un veidojot dialogu.

Es domāju, ka ES ir sekmīgākais projekts pasaules vēsturē. Pašreiz Eiropā notiekošais pārkārtošanās process būtu jāpaplašina, lai arvien vairāk valstu tiktu piesaistītas Eiropas būtībai.

Valdību sadarbība starptautiskā līmenī dažus procesus ļauj īstenot lētāk, un tā ir ES valstu un Viduseiropas un Austrumeiropas kandidātvalstu priekšrocība.

Runājot par Eiropu, mums ir jārunā par ekonomisku sadalījumu. Mums ir jārunā par nabadzīgām un bagātām valstīm, par atšķirībām ienākumu līmenī.

ES nostāja pauž to, ka vides problēma ir starptautiska problēma. Katrai ES dalībvalstij ir jāievēro noteikti vides aizsardzības likumi.

Es domāju, ir ļoti svarīgi paskaidrot un uzsvērt paplašināšanās nozīmīgumu, jo ES atbalsts ir diezgan liels. Es domāju, ka daudz ir tādu problēmu, kuru risināšanā ES valstis un kandidātvalstis var sadarboties un saņemt ES atbalstu. Noziedzība, prostitūcija ir iekšējās politiskās problēmas manā valstī un daudzās citās ES valstīs.

Laimīgā kārtā sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka projekts joprojām ir populārs — 58% no dāņiem atbalsta ES paplašināšanos. Bet ceļā uz ES joprojām ir daudz grūtību. Un, lūdzu, nepārprotiet: kad es minu šīs grūtības, es nekādā veidā neapšaubu projektu — ES paplašināšanos —, es uzskatu to par svarīgāko no visiem projektiem. Bet es domāju, ka mums ir jāvienojas par to, kur ir šīs problēmas. Domāju, ka dažu iemeslu dēļ šis pasākums nebūs viegls.

Iesaistītas ir daudzas valstis. Šobrīd ir runa par desmit Austrumeiropas valstīm. Es domāju, ka visām šīm valstīm vajadzētu pievienoties ES pirmajā kārtā. Diemžēl Bulgārijai un Rumānijai papildus ir vajadzīgi daži gadi, lai sagatavotos uzņemšanai ES.

Turklāt šīm valstīm daudz darāmā sociālajā, kā arī ekonomikas jomā. Prostitūtas un ielu bērni ir tikai aisberga redzamā daļa, visuzskatāmākie posta piemēri. Šodien austrumu valstis cieš no nepareizas sociālās labklājības sistēmas. Tādas slimības kā, piemēram, difterija mūsu valstīs praktiski ir iznīdētas. Šo cilvēku ikdienas dzīve ir nabadzīga un nestabila. Katras valsts drošība ir atkarīga no ES drošības, bet dažās valstīs sabiedrības labklājība un tiesiskais regulējums, šķiet, ir pilnīgi nepareizs. Sabiedrība bez labklājības sistēmas nav normāla sabiedrība.

ES pamatā domā par finansiālajām problēmām un atbalstu, bet ar to nepietiek. Mums ir jādomā arī par sociālajām problēmām, nevis vienīgi par finansiālas palīdzības piešķiršanu, mums ir jāpalīdz šīm valstīm augt. Arī tad, kad tiek skarta brīvas personu pārvietošanās tēma, ir dažas lietas, par kurām raizējas daudzas Eiropas valstis — imigranti un nelikumīgie strādnieki. Mēs varam atbrīvoties no viņiem, palīdzot viņu valstīm. Cilvēki ir motivēti palikt mājās, ja viņu valsts ir ekonomiski sekmīga.

Runājot par paplašināšanās procesu, ir jāmin lauksaimniecības politika. Kādai tai ir jābūt? Tas ir vissvarīgākais jautājums.

Un nobeigumā es gribu teikt, ka Eiropas sadarbība var attīstīties ar astoņām, desmit, divpadsmit jaunām valstīm, un es domāju, ka šī ES ievirze būs darba kārtībā tuvāko 30, 40, 50 gadu laikā, jo tādu valstu, kuras vēlas reiz būt ES dalībvalstis, ir daudz. Tās ir Maķedonija, Albānija un Bosnija–Hercegovina, Horvātija… Tas nozīmē, ka Eiropa attīstīsies tālāk.

Triju Baltijas valstu integrācija ne vien Eiropas struktūrās, bet arī NATO struktūrās ir izšķiroša Eiropas drošībai. Dānija uzskata, ka katrai valstij ir jāīsteno savas suverēnās tiesības pašai izvēlēties, kā nodrošināt savu pastāvēšanu un attīstību.

Trīs Baltijas valstis vēlas būt NATO locekles. Dānija apsveic šos pieteikumus un aktīvi atbalsta tos. Kā ES un NATO dalībvalstij Dānijai ir īpaša atbildība un īpašas iespējas. Šodien nav jautājuma par to, vai Baltijas valstis būs NATO dalībvalstis, bet gan par to, kā un kad Baltijas valstis kļūs NATO locekles.

No Eiropas kustības Latvijā

izdevuma "Virziens — Eiropa"