Pie Latvijas zelta, sudraba un naudas

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, - "Latvijas Vēstnesim"

1. Seifu nacionalizācija

Turpinājums. Sākums "LV" Nr.117, 10.08.2001., "LV" Nr.121, 22.08.2001.

Skolotāju Abrama un Terezes lūgums

izsniegt aizturētās vērtības

Finansu Ministrijas	Skolotāju Abrama un Terezes Tumarkins,
Valsts Saimniecības Departamentam*	dzīv. Rīgā, Marijas ielā 5, dz. 9,

lūgums

Rīgā, 1940. g. 24. augustā

Šī gada 5. augustā manā klātbūtnē tika pārbaudīts mana Latvijas Kreditbankā īrētā seifa Nr. 900 saturs. 520 lati skaidrā naudā un ceļa aizņ. obligācijās tika aizturēti, bet citas mantas pēc sastādīta akta nodotas atpakaļ.

Tā kā mēs skolas brīvlaikā nedzīvojam Rīgā, es pēc pārbaudes atstāju visu glabāšanai bankā arī turpmāk.

9. augustā mani izsauca ierasties bankā. Tika sastādīts jauns akts un man paziņots, ka viss aizturēts.

Ņemot vērā, ka citiem seifu īrētājiem viņu vērtslietas nodotas atpakaļ, mēs laipni lūdzam atcelt minēto lēmumu un atļaut mums saņemt vismaz sekojošas lietas:

1) ar Nr. 20 aktā atzīmēta broša, kas ir mātes kāzu dāvana,

2) ar Nr. 5 aktā atzīmēts pulkstenis, kas man ir jālieto,

3) ar Nr. 19 aktā atzīmēta technikas emblema, kas ir skolnieku dāvana (savienota kopā ar pulkst. saiti),

4) ar Nr. 7-11 aktā atzīmēti sudraba trauki viena kilograma un 60 gr. kopsvarā, ko mēs lietojam gadiem ilgi.

Gandrīz visas aizturētās lietas, kam nav lielas kopvērtības, ir mantojums vai dāvanas. Īpašumu vai lielāku naudas līdzekļu mums nav.

Abrams Tumarkins

Tereze Tumarkins

LVA, 327. f., 1. apr., 488. l., 31. lp. Oriģināls

* Saglabāts autoru rakstības stils

Atzīmes dokumentā:

Jansonam

Uzglabāšanai.

26/VIII A.C.

 

 

Izvilkums no LPSR Tautas Komisāru Padomes

1940. gada 30. augusta sēdes protokola

Protokols Nr. 3

LPSR Tautas Komisāru Padomes sēde

1940. g. 30. augustā

(..) 13) Atļauj Finansu Tautas Komisariātam no fonda neparedzamām vajadzībām Ls 8372,37 atlīdzības izmaksai seifu pārņemšanas komisijas un apakškomisijas locekļiem:

a) vienreizējas papildatlīdzības izmaksai seifu pārņemšanas komisijas un apakškomisijas locekļiem pēc Finansu Tautas Komisariāta š. g. 30. augusta rakstam klātpieliktā saraksta

kopsumā	Ls 6060
atskaitot 20%	Ls 1212	Ls 4848
b) vienreizējas papildatlīdzības izmaksai pie seifu pārņemšanas nodarbinātiem attiecīgu kreditiestāžu un Valsts budžetu nodaļas darbiniekiem
kopsumā	Ls 2553,07
atskaitot 20%	Ls 510,60	Ls 2042,47
c) rēķinu samaksai atslēdznieku amatu meistaram P.R.Tīlemanim par seifu uzlaušanu, atslēgšanu un salabošanu	Ls 1431,90
d) rēķina samaksai juvelierim K.Jurisonam
par taksācijas darbu	Ls 50

LVA, 270. f., 1. apr., 3.l., 3. lp. Oriģināls

 

 

Ziņojums par seifu pārņemšanas rezultātiem

Finansu tautas komisāram

Privātām personām un uzņēmumiem piederošo seifu

pārņemšana bankās

Rīgā, 1940. g. 31. augustā

Saskaņā ar finansu ministra š. g. 1. augusta rīkojumu Nr. 362 privātām personām un uzņēmumiem piederošo seifu pārņemšanu bankās seifu pārņemšanas galvenā komisija un 30 apakškomisijas seifu pārņemšanas darbu iesāka Rīgā š. g. 2. augustā, provinces pilsētās - š. g. 5. augustā.

Pavisam bija jāpārbauda 11 231 seifs, no kuriem 10 514 atradās Rīgā un 717 provincē.

Bez tam bija jāpārbauda 303 saiņi un paketes, 53 depozīta saiņi, kuri atradās speciālā bij. Rīgas pilsētas diskonta bankas glabāšanā, un 17 depozīti, kuri bija pārņemti no bij. Latvijas Kreditbankas.

Apakškomisijas darbu beidza š. g. 23. augustā. Lai veiktu uzsākto darbu pēc iespējas īsākā laikā, komisijām bija jāstrādā arī pēc parastā darba laika un pat svētdienās.

Uzsākot seifu pārbaudi, noskaidrojās, ka lielākā daļa seifu ir neizīrēta. Tomēr pārbaudīti tika itin visi seifi, kā izīrētie, tā neizīrētie.

No pārbaudes materiāliem redzams, ka:

1) neizīrēto seifu skaits bija 6858

No tiem:

	Kopā Ls 8372,37
a) atrasti tukši	6841
b) atrastas vērtības nodošanai Latvijas Bankai	10
c) atrasti ieroči un municija, kas nodoti Tautas milicijai	7
2) izīrēto seifu skaits bija	4373
No tiem:
a) atrasti tukši	2184
b) atrastas vērtības, kas nebija nododamas Latvijas Bankai,
kādēļ nodotas to īpašniekiem	737
c) atrastas vērtības, kas bija nododamas Latvijas Bankas glabāšanā	1450
d) atrasti ieroči un patronas, kas nodoti Tautas milicijai	1
3) depozitu (saiņi, paketes utt.) skaits bija	373
No tiem:
a) nodoti īpašniekiem	87
b) nodoti bij. Latvijas Kreditbankai un bij. Rīgas pils. disk. bankai	35
c) bez vērtības un bez īpašnieka	158

Izdarot vērtību nodošanu Latvijas Bankas pārņemšanas komisijai, minētā komisija pārņēmusi 1460 seifu un 93 depozitu saiņu saturu pēc 1419 aktiem. Atzīmējams, ka vairāku seifu un dep. saiņu saturs pie pārņemšanas apvienots vienā kopseifā, tādēļ arī pārņemto seifu un depozitu skaits nesaskan ar aktu skaitu. Bez tam 8 seifu saturs: 2 mauzera pistoles, 38 dažādu sistēmu revolveri, 1 mazkalibra pistole, 3 starta pistoles, dažādas patronas un patronu aptveres nodotas pret parakstu Tautas milicijai. No uzrādītiem 158 bez vērts un bezīpašnieka depozitu saiņiem apakškomisija kā pilnīgi nederīgus iznīcinājusi 8 saiņus, palikuši glabāšanā bij. Rīgas biržas bankā 139, bij. Latvijas kreditbankā 9 un bij. II Rīgas savstarpīgā kreditbiedrībā 2 saiņi. Pēc komisijas ieskata arī šie atlikušie depozitu saiņi būtu iznīcināmi par tik, par cik tie nesatur vēsturiskas jeb archiva vērtības.

Pēc aptuvena aprēķina, izejot no reģistrācijas datiem, vērtības, kuras nodotas Latvijas Bankas glabāšanā, sadalās sekojoši:

Latvijas valūta

d) nodoti Latvijas Bankas glabāšanā	93
Ls	380 202,45
Ārzemju valūta
£	1.371,-
$	5062,-
Bij. Krievijas zelta
un sudraba Rbļ.	9351,-
Fr. fr.	2884,-
Blg. fr.	30 204,-
Šv. fr.	350,-
Liti	394,-
Liras	166,-
Ig. kr.	928,-
Zv. kr.	195,-
Dān. kr.	422,-
Čech. kr.	1494,-
RM	53 630,-
Sm. m.	5362,-
Hol. guld.	1207,-
Zloti	471,-
Austr. kr.	16,-
Norv. kr.	13,-
Bij. Kr. papīra Rbļ.	28132,-
Vekseļi:
Ls	2602 759,66
Latv. Rbļ.	173 000,-
Liti	1500,-
$	2185,29
Šv. fr.	10 669,16
£	1500,-
RM	250,-
Fr. fr.	7648,50
Akcijas un pajas
(pēc nominālvērtības):
Ls	17.703 315
Bij. Kr. Rbļ.	445 500,-
£	58,-
Zv. fr.	36 000,-
Latv. Rbļ.	160 800,-
Fr. fr.	3075,-
RM	3000,-
Šv. fr.	4040,-
Latv. zelta fr.	409 790,-
Liti	64 500,-
Obligācijas:
Ls	16 042 314,67
Ceļu aizņēm. obl. Ls	88 812,-
Latv. Rbļ.	484 600,-
Bij. Kr. Rbļ.	540 305,25
Fr. fr.	2000,-
Blg. fr.	3000,-
Ķīlu zīmes:
Ls	11 154 688,42
Latv. Rbļ.	12 500,-
RM	612,50
Pārējās vērtības:
Zelta gr.	855
Ls	3309 132,80
Rbļ. (cara)	1378 252,92
$	8500,-

Kas attiecas uz zelta un sudraba lietām, izstrādājumiem, kolekcijām u.c. vērtslietām, tad tādu bija samērā maz. Pārbaudot seifus, tās tika uzņemtas aktā un īpašniekiem neizsniedzamās novietotas atpakaļ seifos nodošanai Latvijas Bankai. Šīs vērtslietas novērtētas netika, bet to kopējo vērtību varētu aptuveni rēķināt uz Ls 50 000.

Galvenās seifu pārņemšanas komisijas priekšsēdētājs M.Jansons

Locekļi: paraksti nesalasāmi

LVA, 327. f., 1. apr., 455. l., 64., 64.a, 65., 65.a lp. Oriģināls

LPSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts

par nacionalizētos seifos atrasto naudu un ārzemju valūtu

1. Nacionalizētajos seifos atrastā nauda un ārzemju valūta, kā arī no apgrozības izņemtās zelta un sudraba monētas nododamas Latvijas Bankai. Latvijas Banka atver uz seifa īpašnieka vārda tekošu rēķinu, kurā ieskaita no attiecīgās personas seifa pārņemto naudu un ārzemju valūtas un monētu pretvērtību.

Ja seifa īpašniekam jau ir tekošs rēķins vai noguldījums Latvijas Bankā, tad minētās vērtības ieskaitāmas šinī rēķinā vai pieskaitāmas noguldījumiem.

Uz seifa īpašnieka lūgumu ar Latvijas Bankas piekrišanu naudu un ārzemju valūtas pretvērtību var ieskaitīt arī seifa īpašnieka tekošā rēķinā vai iemaksāt noguldījuma kontā citā kreditiestādē.

2. Ja seifa īpašniekam nav nevienā kreditiestādē tekošs rēķins vai noguldījums un viņa seifā atrastās naudas un ārzemju valūtas kopējā vērtība nepārsniedz 100 latus, tad šo vērtību banka viņam var izmaksāt skaidrā naudā.

3. Par ārzemju valūtu šī likuma nozīmē uzskatāma apgrozībai derīga ārvalstu papīra un metāla nauda. Kursu, pēc kāda aprēķināma ārzemju valūtas vērtība, nosaka finansu tautas komisārs. No apgrozības izņemtās zelta un sudraba monētas aprēķināmas pēc to metāla vērtības.

4. Seifos atrastās apgrozībai nederīgās papīra naudas zīmes vai monētas izsniedzamas atpakaļ seifu īpašniekiem. Nederīgas naudas zīmes vai monētas, kas 6 mēnešu laikā no šī likuma spēkā stāšanās dienas nebūs izņemtas, pāriet Latvijas Bankas īpašumā bez atlīdzības.

5. Uz šī dekrēta pamata atvērtie tekošie rēķini vai noguldījumi padoti visiem spēkā esošiem likumiem par naudas apgrozības regulēšanu, kā arī attiecīgā bankā pastāvošai kārtībai.

Dekrēts stājas spēkā izsludināšanas dienā Rīgā 1940.g."..." septembrī

LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs

Sekretārs*

LVA, 327.f., 1.apr., 455.l., 67., 68.lp. Oriģināls

* 1940.gada septembrī šis dekrēta projekts tika iesniegts LPSR Tautas Komisāru Padomei

 

 

Finansu tautas komisāra paskaidrojums dekrētam

par nacionalizētos seifos atrasto naudu un ārzemju valūtu

Rīgā, 1940.g."..." septembrī

Ar likumu par banku un lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizāciju Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas teritorijā (Lik.kr.1940.g. 170) nacionalizēti visi privāto personu seifi. Seifu pārņemšana no privātpersonām un nodošana Latvijas Bankai tuvojas noslēgumam. Daudzos gadījumos bijušiem seifu īpašniekiem radusies vajadzība saņemt daļu seifos novietotās naudas pamatu maksājumu kārtošanai. Uz pastāvošo likumu pamata iestādēm tomēr nebija tiesība naudu no seifa izsniegt.

Lai šo jautājumu nokārtotu, izstrādāts dekrēts par nacionalizētos seifos atrasto naudu un ārzemju valūtu. Dekrēts paredz, ka naudu un ārzemju valūtu pārņem Latvijas Banka, pieskaitot to pretvērtību seifa īpašnieka tekošam rēķinam vai noguldījumam. Šāds princips jau noteikts arī finansu ministra š.g. 1.augusta rīkojumā (V.V.172.num.), dekrēts šo jautājumu nokārto, sīkāki formulējot ārzemju valūtas jēdzienu, regulējot pretvērtības ieskaitīšanu un nosakot nederīgās naudas izsniegšanu atpakaļ seifa īpašniekam.

Finansu tautas komisārs /A.Tabaks/

Valsts saimniecības departamenta direktora v.i. /V.Bastjānis/

LVA, 327.f., 1.apr., 455.l., 69.lp. Kopija

 

 

Izvilkums no LPSR TKP sēdes protokola

Protokols Nr.4

1940.g. 3.septembrī

(..) a) apspriež Finansu Tautas Komisāra ierosinājumu atļaut izsniegt Vācijas pilsonei Elvirai Wendt viņas seifā, - kas pārņemts saskaņā ar likumu par banku un lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizāciju Latvijas PSR teritorijā, - atrasto naudas Ls 650,- un vienu pāri zelta auskaru ar briljantiem apm. Ls 600 vērtībā. Ievērojot to, ka Ārlietu ministrijas Administratīvais departaments atbalstījis lūgumu attiecībā uz auskaru izsniegšanu, Tautas Komisāru Padome atļauj izsniegt Vācijas pilsonei Elvirai Wendt viņas seifā atrasto 1 pāri zelta auskaru. (..)

LVA, 270.f., 1.apr., 3.l., 9a.lp. Oriģināls

 

 

"UTAG"-a pilnvarotā lūgums izdot seifa saturu

Finansu Tautas Komisariātam Fiduciārā izceļošanas

akciju sabiedrība UTAG

Rīga, 1940.g. 31.oktobrī

Atļaujamies vērst Jūsu uzmanību uz to, ka Latvijas Bankas (bij.Liepājas Bankas) telpās atrodas mums piederošs seifs. Minētais seifs līdz šim nav ticis atvērts, jo tā saturs ir valsts vāciešu īpašums.

Laipni lūgtum Jūsu gādību seifa satura izdošanai mums kā likumīgam īpašniekam, resp., seifa satura izdošanai no mums attiecīgi pilnvarotai personai.

Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība UTAG

Dr.Engelmans

LVA, 327.f., 1.apr., 448.l., 26.lp. Oriģināls

Atzīmes dokumentā:

Jansonam Pie akts. 2 XI A.Cielavs.

 

 

Finansu komisāra ziņojums par "UTAG"-a seifu

b. Vladimiram Konstantinovičam Derevjanskim*

Finansu tautas komisārs

Rīga, 1940.g. (..) novembrī

Š.g. 31.oktobrī no fiduciārās akciju sabiedrības "UTAG" saņemta vēstule, kurā tā lūdz izdot vēl līdz šim neatvērtā seifa saturu, kurš atrodas Liepājas bankā Rīgā.

Šajā seifā ir ievietotas firmas "Adalberts G.Bergs" vērtslietas, kura pēc aizbraukšanas uz Vāciju atstāja tās bankas glabāšanā.

Pamatojoties uz bijušā finansu ministra norādījumu Nr.362 par seifu nacionalizāciju, tika izveidota īpaša komisija, kuras vadībā tika atvērti visi seifi, izņemot augstāk minēto, un tajos atrastās vērtības, kuras paredzētas aizturēšanai, nodotas Latvijas Bankas glabāšanā.

Pret seifa atvēršanu un tajā atrodošos vērtību nodošanu Latvijas Bankai savā laikā protestēja Vācijas vēstniecība, un šajā jautājumā tika vestas sarunas Maskavā. Š.g. 17.augustā par šo gadījumu iesniegts ziņojums Saimnieciskā departamenta direktoram, par ko liecina pievienotā kopija.

Kā beidzās sarunas, Finansu komisariātam nav zināms.

Tā kā "UTAG"-s uzskata, ka vērtības, kuras atrodas seifā, pieder Vācijas pavalstniekiem un tamdēļ ir jāizsniedz pilnā veidā, bet likums par seifu nacionalizāciju tādu stāvokli neparedz, Finansu tautas komisariāts lūdz Jūs dot savus norādījumus, lai atrisinātu augstāk minētā seifa likteni.

LVA, 327.f., 1.apr., 488.l., 27.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

* V.Derevjanskis - VK(b)P CK un PSRS TKP pilnvarotais Latvijā (1940. VII-1941.VI)

 

Turpmāk - vēl

Zv. kr.

10 000,-