LZA Terminoloģijas komisija

Informācija

Par terminoloģijas darba ceturksni

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (LZA TK), pildot Valsts valodas likuma 22.pantā un LR Ministru kabineta noteikumos Nr.405 "Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas nolikums" ("Latvijas Vēstnesis", 2000, 435/437) paredzētās normas, līdztekus kārtējam darbam dažādu nozaru latviskās terminoloģijas izstrādē atbilstoši Latvijā ieviešamiem ES un starptautiskiem standartiem ir turpinājusi savas struktūras paplašināšanu un savās plenārsēdēs 23.aprīlī un 18. jūnijā ir apstiprinājusi vēl 3 nozaru terminoloģijas apakškomisijas. Tādējādi kopskaitā LZA TK struktūrā aptvertas 22 nozaru terminoloģijas apakškomisijas.

8 apakškomisijas ir izstrādājušas apakškomisiju nolikumus, un 7 no tiem ir apstiprināti LZA TK plenārsēdēs (kā to paredz MK noteikumu Nr.405 9.punkts). Apakškomisiju nolikumi būs skatāmi LZA TK mājaslapā http://www.lza.lv/lat/TK/sakumlapa.htm

18. jūnijā svarīgiem LZA darba juridiskajiem aspektiem bija veltīta LZA sēde (informāciju par šo sēdi un tajā pieņemto rezolūciju sk. "LV" 26.06.01.).

Tagad sniedzam jauno terminoloģijas apakškomisiju personālsastāva sarakstus (informāciju par iepriekš apstiprinātajām apakškomisijām sk. "LV" 06.02.2001. un "LV" 11.04.2001., kā arī LZA TK mājaslapā).

Sniedzam arī informāciju un komentāru par LZA TK pieņemtajiem lēmumiem, kā arī dažus citus ar LZA Terminoloģijas komisijas darbu saistītus materiālus.

Jaunās nozaru terminoloģijas apakškomisijas

Dzelzceļa transporta terminoloģijas

apakškomisija

1. Dr.sc.ing. Jānis EIDUKS (priekšsēdētājs) — LDZ Ritošā sastāva direkcija, tālr. 9531703; 5832852

2. Dr.sc.ing. Pēteris BALCKARS — RTU Dzelzceļa transporta institūts, tālr. 7089666; 9532115

3. Gunārs BIČOLS, tālr. 5836551; 9531407

4. Dr.chem. Vilnis KAŽOCIŅŠ — LDZ ķīm. tehnoloģijas laborat. Tālr. 5832023

5. Jānis KERUSS — LDZ Tehniskā inspekcija, tālr. 5834421; 9531061

6. Jānis MUKĀNS — LDZ Ritošā sastāva direkcija, tālr. 9531702; 5832857

7. Leonīds PUŠKINS — LDZ Ekonomikas daļa, tālr. 5834712

8. Dr.sc.ing. Boriss VULFSONS, tālr. 2263535

Ģeoloģijas terminoloģijas

apakškomisija

1. Dr.habil.geol. Igors DANILĀNS (priekšsēdētājs) — LU Ģeoloģijas institūta direktors, LU asoc.prof., tālr. 7331766

2. Dr.habil.geol. Ojārs ĀBOLTIŅŠ — LU profesors, tālr. 7332627

3. Marta CIRŠA — Valsts ģeoloģijas dienests, tālr. 7325725

4. Mag.geol. Sigita DIŠLERE — LU asistente, tālr. 7331766

5. Dr.habil.geogr. Guntis EBERHARDS — LU profesors, tālr. 7336373

6. Mag.geol. Indra FEDERE (sekretāre) — LU Ģeoloģijas institūts, tālr. 7333081

7. Mag.sc.env. Inga GAVENA — Valsts ģeoloģijas dienests, tālr. 7324489

8. Dr. geol. Vija HODIREVA — LU docente, tālr. 7331766

9. Dr.geol. Ervīns LUKŠEVIČS — LU docents, tālr. 7331766

10. Velta MARKVARTE — Valsts ģeoloģijas dienests, tālr. 7320022

11. Mag.geol. Ināra NULLE — Valsts ģeoloģijas dienests, tālr. 7320034

12. Dr.geol. Valdis SEGLIŅŠ — LU docents, tālr. 7331766

13. Dr.geol. Austra STINKULE — LU docente, tālr. 7331766

14. Dr.geol. Ģirts STINKULIS — LU docents, tālr. 7331766

15. Dr.geol. Vitālijs ZELČS — LU asoc.prof., tālr. 7332627

Vēstures terminoloģijas

apakškomisija

1. LZA korespondētājloc. Alberts VARSLAVĀNS (priekšsēdētājs) — LU profesors, tālr. 7283734

2. Mag.hist. Juris CIGANKOVS — kara vēsture

3. Mag.hist. Inese DREIMANE — Latvijas okupācijas vēsture

4. Dr.hist. Kristīne DUCMANE — numismātika

5. Dr.hist. Ilgvars MISĀNS — LU asoc.prof.; Latvijas viduslaiku vēsture

6. Dr. Valters NOLLENDORFS (priekšsēdētāja vietn.) — valodniecība

7. Dr.hist. Elmārs PELKAUS — arheogrāfija

8. Dr.h.c. Heinrihs STRODS — goda loceklis

9. Dr.hist. Juris URTĀNS — LU profesors; arheoloģija

10. Marģers VESTERMANIS — ebreju vēsture

11. Dr.hist. Armands VIJUPS — heraldika

LZA Terminoloģijas komisijā apstiprinātās

dažu aktuālu angļu terminu latviskās atbilsmes

bid — konkursizsole

bidding — [iz]solīšana

camera–redy copy — iespiedgatava kopija

cartridge — kasetne

computer literacy — datorpratība

cultural literacy — kultūrpratība; kultūrpratīgums

environmental literacy — ekoloģiskā izpratība, ekopratība

factoring — fakturēšana; faktūrdarījums; faktūrkreditēšana

full–time study — klātiene

hold point — liegumpunkts

insight — atskārta; atskārsme

invoice — faktūrrēķins

item — vienums

offshore — ārzonas (piem., ārzonas banka)

part–time study — neklātiene

quality control — kvalitātes vadība

quality loop — kvalitātes cilpa

reliability — drošums

safety — drošība; nebīstamība

scanner — skeneris

security — drošība

service delivery — pakalpojuma sniegšana

summit — galotņu apspriede

swiffer — putekļu salvete

traceability — izsekojamība

tag–kaba; etiķete; birka

talk–show — sarunizrāde

LZA Terminoloģijas komisijas konsultācijas

JAUTĀJUMS

Kā saukt koku, no kura gatavo īpašas vieglās mēbeles: rotangs vai rotangpalma?

ATBILDE

Vieglu mēbeļu izgatavošanai un grozu pīšanai izmanto palmu dzimtas liānas — rotangpalmas — stublājus.

Termins rotangpalma latviešu valodā minēts jau Konversācijas vārdnīcā. 1981.gadā tas publicēts LZA TK apstiprinātajā "Ekonomģeogrāfijas terminu vārdnīcā". Tas lietots arī augu sistemātikā un citur speciālajā literatūrā. Speciālisti atzīst, ka termina maiņa nav vēlama. Tāpēc no rotangpalmas izgatavotās mēbeles saucamas par rotangpalmas mēbelēm (nevis par "rotanga" mēbelēm).

Atbilde sagatavota, konsultējoties ar bioloģijas nozares ilggadējo terminologu doc. E.Vimbu.

(07.03.2001.)

JAUTĀJUMS

Kā latviski saucamas universitātes, ko angļu valodā apzīmē ar terminiem home university un host university?

ATBILDE

Angļu valodā ar terminu home university apzīmē universitāti, kurā students sācis studēt un pēc vairāku mēnešu vai pāris gadu "viesošanās" citā universitātē (pašu zemē vai ārzemēs) atgriežas, lai pabeigtu studijas un saņemtu diplomu.

Ieteicamais latviskais termins: pašzemes universitāte (ja "viesošanās" studijas ir ārzemēs) jeb pašuniversitāte (ko var attiecināt uz jebkuru no abiem variantiem).

Ar terminu host university angļu valodā apzīmē universitāti, kurā students "viesojas" savu citā universitātē aizsākto studiju laikā, lai pēc zināma laika atgrieztos sākotnējā universitātē un saņemtu diplomu.

Ieteicamais latviskais termins: vieszemes universitāte jeb, īsāk un vispārinātāk, — viesuniversitāte.

Piebilde: lietuviešu valodā šo universitāšu apzīmēšanai izmantoti divdabji (tulkojumā): "nosūtošā" universitāte un "uzņemošā" universitāte.

Atbildei aptaujāti LZA TK plēnuma locekļi.

(18.06.2001.)

JAUTĀJUMS

Kādā nozīmē lietojams termins esība, ar ko tas atšķiras no esamība?

ATBILDE

Termins esība (angl. being, kr. yfkbxbt) LZA Terminoloģijas komisijā apstiprināts 1990. gadā ar nozīmi 1) ‘kādu konkrētu vai abstraktu priekšmetu tiešā klātbūtne, atrašanās noteiktā vietā, vidē, laikā’, piem., izskatot kādu lietu (jurisprudencē), konstatē pierādījumu esību vai neesību; iepazīstoties ar dokumentiem, konstatē visu vajadzīgo dokumentu esību (t.i., ir vai nav visi dokumenti) un parakstu vai zīmogu esību tajos. Termins esība publicēts vārdnīcā "Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas (ELDO) termini" (R., 1995./1996./1997.).

Savukārt esamība ir ‘matērijas objektīvā realitāte, tās pastāvēšana neatkarīgi no apziņas’, un tas saistāms ar filozofiski abstraktu, vispārinātu skatījumu uz lietām un parādībām.

(1990.g.)

JAUTĀJUMS

Kāds varētu būt angļu termina twinning contract latviskais ekvivalents?

ATBILDE.

Tā kā runa ir par līgumu, ko vienas valsts atsevišķa institūcija slēdz ar vairāku citu valstu attiecīgām institūcijām, lai pakāpeniski ieviestu vienveidīgus nosacījumus vai kārtību noteiktā sadarbības segmentā, latviski ieteikts tiešs angļu termina tulkojums dvīņojumlīgums. LZA Terminoloģijas komisijas sēdē tika izteikts viedoklis, ka varētu izmantot arī īsāku un vienkāršāku salikteni dvīņlīgums (pēc analoģijas ar terminu dvīņpilsēta).

(18.06.2001.)

LZA Terminoloģijas komisija