• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mums līdzdalība NATO ir vitāli svarīga. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.09.2001., Nr. 125 https://www.vestnesis.lv/ta/id/53613

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Šlēsvigas-Holšteinas Ministru prezidentes vizīti Latvijā

Vēl šajā numurā

05.09.2001., Nr. 125

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mums līdzdalība NATO ir vitāli svarīga

Noslēgusies Beniluksa valstu NATO vēstnieku vizīte Latvijā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

vest1.jpg (41997 bytes)
Vakar Saeimas namā: Luksemburgas vēstnieks NATO Žans Žaks Kasels, Nīderlandes vestnieks NATO Nikolass Hendriks Bīgmans, Beļģijas vēstnieks NATO barons Tjerī de Grubēns un Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Otrdien, 4.septembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Beniluksa valstu vēstniekiem NATO. Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas virzību uz NATO.

Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume atzinīgi novērtēja Latvijas un Beniluksa valstu līdzšinējo sadarbību, kā arī uzsvēra tās intensificēšanas nepieciešamību nākotnē. "Latvijai šī sadarbība NATO paplašināšanās kontekstā ir ļoti nozīmīga," sacīja J.Straume un akcentēja nākamā gada rudenī gaidāmās Prāgas apspriedes pieņemto lēmumu nozīmi ne tikai NATO, bet arī Eiropas Savienības nākotnes attīstībā.

Tikšanās gaitā Saeimas priekšsēdētājs Beniluksa valstu vēstniekus NATO informēja par paveikto virzībā uz Ziemeļatlantijas aliansi. "Latvija pēdējos gados apzinīgi pievērsusies jautājumiem, kas skar drošības politiku," sacīja J.Straume un uzsvēra, ka mūsu valsts pamatoti var ar cerībām raudzīties uz nākamo NATO paplašināšanās kārtu.

Savukārt viesi Saeimas priekšsēdētāju informēja par sadarbību starp Beniluksa valstīm un pastāstīja, ka ir ieinteresēti Baltijas valstu sadarbības pieredzē.

Beniluksa valstu vēstnieki NATO atzinīgi novērtēja arī sasniegto progresu mūsu valstī un sīkāk interesējās par nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijas ratificēšanas gaitu.

J.Straume sacīja, ka parlamentā pārstāvēto partiju vidū patlaban notiek diskusija par šo konvenciju, tomēr par prioritāru un efektīvāku sabiedrības integrācijas instrumentu uzskatāma sabiedrības integrācijas programma.

Tikšanās dalībnieki arī pārrunāja sabiedrības nostāju saistībā ar mūsu valsts integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. J.Straume informēja, ka patlaban lielāks sabiedrības atbalsts tiek pausts Latvijas integrācijai Ziemeļatlantijas aliansē.

Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs izteica cerību, ka līdzšinējā Latvijas un Beniluksa valstu sadarbība turpināsies arī nākotnē. "Latvija darīs visu, lai iekļautos transatlantiskajās struktūrās. Cerams, ka Beniluksa valstis mūs izpratīs un atbalstīs," sacīja J.Straume.

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā

vest3.jpg (38844 bytes)

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā: komisijas loceklis Jānis Čevers, Luksemburgas vēstnieks NATO Žans Žaks Kasels, komisijas locekļi — Oskars Grīgs, Palmira Lāce, Imants Tirāns, komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums, komisijas loceklis Martijans Bekasovs, Beļģijas vēstnieks NATO barons Tjerī de Grubēns, komisijas loceklis Andrejs Panteļejevs, Nīderlandes vēstnieks NATO Nikolass Hendriks Bīgmans un komisijas loceklis Aleksandrs Kiršteins

Beniluksa valstu vēstnieki NATO informēja, ka Beļģija, Nīderlande un Luksemburga pirms lēmuma pieņemšanas par jaunu valstu uzaicināšanu aliansē vēlas iegūt pēc iespējas pilnīgāku informāciju par to gatavību tādās jomās kā savstarpējā militārā savietojamība, saskaņota un pārliecinoša darbība un karavīru komunikēšanās spējas miera uzturēšanas operāciju laikā.

Viesi pozitīvi novērtēja Latvijas centienus sakārtot aizsardzības sfēru atbilstoši NATO kritērijiem, tās stingri pausto apņēmību plānveidīgi palielināt aizsardzības budžetu, kā arī mūsu karavīru piedalīšanos miera uzturēšanas misijās Bosnijā.

Atbildot uz Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas pārstāvju NATO jautājumu par Saeimā pārstāvēto politisko spēku nostāju NATO integrācijas jautājumos, Dz.Kudums informēja viesus, ka deputātu vairākums atbalsta Latvijas iestāšanos aliansē un saskata tajā valsts neatkarības saglabāšanas garantijas. Komisijas pārstāvji kā ieguvumus no mūsu valsts dalības NATO minēja arī ārvalstu investīciju drošību un sabiedrības integrācijas veicināšanu.

Beniluksa valstu vēstnieki Ziemeļatlantijas aliansē interesējās arī par Baltijas valstu sadarbību virzībā uz NATO parlamentu līmenī, kā arī militārā aprīkojuma iegādē un kopīgu projektu veidošanā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dz.Kudums pastāstīja par Baltijas valstu parlamentāriešu darbu Baltijas asamblejā un kopīgajiem projektiem, piemēram, radara iekārtu iegādi un ūdenslīdēju sagatavošanas centra izveidi Liepājā.

Pārrunājot Krievijas noraidošo attieksmi pret mūsu valsts uzņemšanu NATO, kura kā vienu no argumentiem min lielu krieviski runājošo nepilsoņu un Krievijas pilsoņu skaitu Latvijā, viesi norādīja, ka Latvijas integrācijas NATO jautājumā aliansei svarīgāka ir šīs mūsu valsts iedzīvotāju daļas, nevis Krievijas nostāja. Lai gan Krievijas viedoklis Ziemeļatlantijas aliansei ir svarīgs, tomēr tai nav veto tiesību, uzskata Beniluksa valstu vēstnieki NATO.

Saeimas Ārlietu komisijā

4.augustā Beniluksa valstu vēstnieki NATO tikās arī ar Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Guntaru Krastu.

Iepazīstinot ar savas vizītes mērķiem, Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas pārstāvji Ziemeļatlantijas aliansē akcentēja nepieciešamību apmainīties viedokļiem par NATO paplašināšanās jautājumiem un savu valstu valdību informēšanu par Baltijas valstu, tostarp Latvijas, gatavību integrācijai aliansē.

Viesi vēlējās uzzināt, kāda ir sabiedrības attieksme pret Latvijas pievienošanos aliansei un ko no transatlantiskās drošības organizācijas gaida dalības NATO atbalstītāji. G.Krasts pastāstīja par sabiedrības informētību un nostāju NATO integrācijas jautājumos dažādos Latvijas reģionos, norādīdams, ka Austrumlatvijas rajonos, kas robežojas ar Krieviju, ir liela kaimiņvalsts masu mediju ietekme, jo krieviski runājošie iedzīvotāji smeļas informāciju galvenokārt no tiem. Vairums NATO atbalstītāju cer, ka dalība NATO garantēs valsts drošību, bet darījuma cilvēki tajā saskata arī drošākas investīciju vides veidošanas iespējas.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja Krievijas un Latvijas attiecības NATO paplašināšanās kontekstā. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs pastāstīja, ka abu valstu attiecībās zemākajos valsts varas līmeņos vērojamas pozitīvas pārmaiņas, it īpaši ekonomikas jomā. Jautāts par Krievijas iespējamo reakciju, ja Latvija tiktu uzaicināta iestāties Ziemeļatlantijas aliansē, G.Krasts pauda viedokli, ka ekonomiskie apsvērumi neļaus Krievijai pieņemt nepārdomātus politiskus lēmumus.

Saeimas preses dienests

 

Pie ārlietu ministra

4.septembrī ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Beļģijas vēstnieku NATO baronu Tjerī de Grubēnu (Baron Thierry de Gruben), Luksemburgas vēstnieku NATO Žanu Žaku Kaselu (Jean-Jacques Kasel) un Nīderlandes vēstnieku NATO Nikolasu Hendriku Bīgmanu (Nicolaas Hendrik Biegman). Savas uzturēšanās laikā Latvijā vēstnieki apmeklēja Rēzekni un Daugavpili, kur piedalījās diskusijā "Latvijas dalība NATO. Ko iegūst Latvija? Ko iegūst NATO?", kuru organizēja Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju. Vēstniekiem bija tikšanās ar Latvijas augstākajām amatpersonām — Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, ārlietu ministru Induli Bērziņu, aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski, kā arī ar Saeimas Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Guntaru Krastu un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komitejas priekšsēdētāju Dzintaru Kudumu.

Tikšanās laikā ar ārlietu ministru tika pārrunāti drošības politikas jautājumi. Ministrs informēja vēstniekus par Latvijas paveikto NATO integrācijas kontekstā un aicināja aktīvāk atbalstīt Latvijas centienus iestāties NATO.

Vēstnieki ar gandarījumu atzīmēja Latgalē notikušās diskusijas par NATO paplašināšanās jautājumiem un to, ka atklātā sarunā ir bijusi iespēja izskaidrot diskusijas dalībniekiem NATO lomu, uzdevumus un mērķus. Sarunas laikā vēstnieki uzsvēra Baltijas valstu sadarbības lielo nozīmi, it īpaši militārajā jomā, un atzīmēja, ka Baltijas valstu integrācija NATO būs vieglāka un efektīvāka, ja uz NATO Baltijas valstis dosies kā savstarpēji integrētas valstis.

Tikšanās gaitā notika viedokļu apmaiņa par Krievijas nostāju attiecībā uz Baltijas valstu uzņemšanu NATO, kur I.Bērziņš atzīmēja, ka Latvijas integrācija eiroatlantiskajās struktūrās tikai uzlabos attiecības ar Krieviju. Puses atzina, ka NATO paplašināšanās ieguvējas būs ne tikai Baltijas valstis un NATO, bet arī pati Krievija.

Šīs vizītes organizēšana ir viena no Latvijas veiktajām aktivitātēm sadarbības nostiprināšanā ar NATO dalībvalstīm, lai veicinātu atbalstu Latvijas uzaicināšanai dalībai NATO Prāgas apspriedē.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Tiekoties ar Latvijas žurnālistiem

"Latvijas Vēstneša" jautājums: —Kā jūs vērtējat Beniluksa valstu vēstnieku NATO Latvijas apmeklējumu? Kāds ir tā mērķis?

I. Bērziņš: —Man liekas, pats vienkāršākais, kā pārliecināt NATO valstis —un mums ir jāpārliecina visas NATO valstis, ne tikai ASV, kas neapšaubāmi ir un būs izšķirošā NATO valsts —ir, panākt, lai šie cilvēki atbrauc uz Latviju un redz, ko Latvija reāli ir izdarījusi. Salīdzinot, piemēram, ar 1991. gadu, progress tiešām ir. Protams, tas nenozīmē, ka mums vairs nekas nav darāms. Mums vēl ir ļoti daudz darāmā. Bet ir bijis progress. Un labi, ka šajā gadījumā Latvijā ieradušies Beniluksa valstu vēstnieki NATO. Tas ir vienkāršākais, precīzākais un adekvātākais veids, kā sniegt NATO informāciju par Latviju. Jo NATO veido šīs organizācijas atsevišķās dalībvalstis. Un, gūstot NATO dalībvalstu atbalstu, mums šīs organizācijas vadītāju 2002. gada apspriedē Prāgā izdosies panākt arī NATO kopējo atbalstu mūsu valsts līdzdalībai NATO.

N.H.Bīgmans: —Šis mums ir iepazīšanās brauciens uz Latviju. Mūsu mērķis bija tikties ar Latvijas cilvēkiem, dzirdēt viņu viedokli un arī izskaidrot, ko NATO dos Latvijai iestāšanās gadījumā.

Ž. Ž. Kasels: —Ļoti svarīgi ir saprast, ka arī NATO dalībvalstu savstarpējā sadarbība aizvien vairāk padziļinās. Šis process skars arī Latviju un pārējās Baltijas valstis, kad būsit iestājušies NATO.

T. de Grubēns: —Lai izprastu mūsu misiju Latvijā, svarīgi ņemt vērā, ka mēs nepārstāvam NATO, bet pārstāvam savas valstis NATO.

N.H.Bīgmans: —Mēs arī neesam ieradušies, lai stimulētu Latviju iestāties NATO. Tas izlemjams jums pašiem.

"Latvijas Vēstneša" jautājums: —Vai diskusijās Daugavpilī un Rēzeknē jums izdevās gūt priekšstatu par Latvijas sabiedrības attieksmi pret NATO un Latvijas gatavošanos iestāties šajā organizācijā?

N.H.Bīgmans: — Jāteic, ka tās bija samērā nelielas auditorijas, diskusijās piedalījās pārdesmit cilvēku. Mums radās iespaids, ka šiem konkrētajiem cilvēkiem jautājums, vai Latvijai stāties NATO vai ne, nav prioritārs. Daži tā arī teica, ka viņus vairāk interesē ekonomiskie un sociālie jautājumi. Bija arī jūtams, ka šiem cilvēkiem vēl ir visai maz informācijas par NATO. Domāju, šis apstāklis izskaidrojams arī ar to, ka diskusijas notika lauku rajonos. Taču daži diskusiju dalībnieki pauda visai stingru viedokli.

T. de Grubēns: —Jā, mums šajās diskusijās radās iespaids, ka to dalībnieki nepārstāv jūsu sabiedrības valdošo viedokli. Bija jūtama šo cilvēku nepietiekamā informētība par NATO. Acīmredzot tāpēc, ka Daugavpils un Rēzekne atrodas samērā tālu no Rīgas. Tur dominē vietējā vide, kurā ir citas prioritātes. Tādēļ arī viedokļi ir atšķirīgi no tiem, kādi dominē Rīgā.

Ž. Ž. Kasels: —Arī es domāju, ka diskusijās bija vērojama lauku sabiedrības nepietiekamā informētība par NATO. Taču gribētu pateikt savu viedokli par šo visai tālo braucienu uz Daugavpili un Rēzekni. Mēs redzējām, ka Latvija ir brīnišķīga valsts ar lielām iespējām. Mani pārsteidza lielās fabrikas, kas tagad nestrādā. Būtu svarīgi atjaunot to darbību, lai visa Latvijas ekonomiskā dzīve tik daudz nekoncentrētos Rīgā. Taču diskusijās piedalījās daudz jauniešu, un jūsu jaunā paaudze manī viesa optimismu. Protams, vajadzēs daudz laika, lai Latvija sasniegtu attīstītāko rietumvalstu līmeni, jo jūsu zeme vairāku okupāciju rezultātā cietusi dramatiskus zaudējumus.

Jautājums: —Kā zināms, Krievija pauž negatīvu attieksmi pret Baltijas valstu vēlmi iestāties NATO. Vai Krievijas negatīvais viedoklis var iespaidot NATO lēmumu par Baltijas valstu uzņemšanu?

T. de Grubēns: — Es te gribētu izdalīt divus aspektus. Pirmkārt, Latvijas krievu minoritātes viedokli, kas arī ir svarīgs. Arī Daugavpilī un Rēzeknē, ko apmeklējām, dzīvo daudz krievu. Otra puse ir Maskavas viedoklis. NATO ir cieši kontakti ar Krieviju, un Krievija ir īpaša NATO partnere. NATO veido kopīgu drošības sistēmu, kurā šai organizācijai ir svarīgi sadarboties arī ar Krieviju. Mums Krievijai jāparāda, ka NATO nav tās ienaidniece. Būtisks ir arī fakts, ka NATO nepaplašinās pati par sevi, NATO paplašinās ar jaunām dalībvalstīm, kas šajā organizācijā iestājas. Ir arī būtiski apzināties, ka Krievijai nav veto tiesību NATO paplašināšanas jautājumā. Mums Krievija jāpārliecina, ka NATO paplašināšana nevienu neapdraudēs.

N.H.Bīgmans: — Arī diskusijās Daugavpilī un Rēzeknē mēs krieviski runājošo auditorijai skaidrojām, ka NATO nav vērsta pret Krieviju. Būtībā NATO ir Krievijas stratēģiskā partnere.

Krievu minoritāte Latvijā var uzskatīt, ka NATO aizstāvēs arī viņu tiesības. Tāpēc arī viena no prasībām, ko NATO izvirza Latvijai kā kandidātvalstij, ir labas attiecības ar krievu minoritāti. Es zinu, ka Latvijas valdība šajā jomā daudz strādā. Varu teikt, ja es būtu šejienes krievs, es būtu par Latvijas iestāšanos NATO.

Ž. Ž. Kasels: —Jāsaprot, ka triju Baltijas valstu iestāšanās NATO nenotiks vakuuma apstākļos. Jūs gatavojaties iestāties arī Eiropas Savienībā (ES), kam arī ir sava aizvien nozīmīgāka drošības dimensija. Es gribu uzsvērt, ka arī Krievija iegūs no NATO paplašināšanās. Piemēram, ja Krievija grib uzlabot infrastruktūru Kaļiņingradas apgabalā, NATO paplašināšanās līdzās šim apgabalam var būt visai nozīmīgs faktors. Tāpēc būtu svarīgi mainīt Krievijas sabiedrisko domu par NATO. Jārada uzticība šai organizācijai. Taču tas ir arī emocionāls jautājums, jo daudziem cilvēkiem vēl prātā laiks, kad Padomju Savienība bija superlielvalsts.

Jautājums:Kāda loma NATO lēmumu pieņemšanā ir mazajām dalībvalstīm?

N.H.Bīgmans: —Iestājoties NATO, ikvienai mazai valstij rodas lielāka starptautiskā ietekme, salīdzinot ar to, kāda bija līdz tam. Protams, galvenos NATO risinājumus nosaka lielās dalībvalstis. Taču, ja lielās valstis nevar rast kopīgu viedokli, tām ir svarīgs mazo valstu balsojums. Jo balsojot visas NATO dalībvalstis ir vienlīdzīgas.

T. de Grubēns: — Jāatceras, ka NATO ir politiska organizācija un dalība tajā uzliek arī saistības. Katra dalībvalsts NATO var aizstāvēt savu viedokli, bet tai jāpārliecina arī citas dalībvalstis. Protams, mazajām valstīm ir arī mazi aizsardzības spēki, kā, piemēram, Luksemburgai. Islandei vispār nav savas armijas. Līdz ar to militāru jautājumu lemšanā mums, protams, ir korektāk būt atturīgiem.

N.H.Bīgmans: — Jā, taču ikviena NATO dalībvalsts, kas piedalās diskusijā par konkrēto jautājumu, ir līdzvērtīga diskusijas dalībniece.

Jautājums: —Jūs visi trīs pārstāvat NATO dibinātājvalstis. Pirms dažiem gadiem NATO uzņēma trīs jaunas dalībvalstis — Poliju, Ungāriju un Čehiju. Vai esat pārliecināti, ka NATO atkal drīz būs gatava jau jaunu dalībvalstu uzņemšanai?

T. de Grubēns: —Tas ir grūts jautājums, un manas valdības viedoklis tajā vēl nav formulēts.

N.H.Bīgmans: — Taču mēs ceram uz to labāko. Ceram, ka NATO dalībvalstu Prāgas apspriedē nākamgad notiks NATO paplašināšana un ka vismaz dažas valstis tiks uzaicinātas pievienoties savienībai. Mēs nezinām, cik valstis, taču ceram, ka uzaicināto valstu skaits nebūs nulle.

Jautājums: —Cik Latvijai izmaksātu iestāšanās NATO?

T. de Grubēns: —Par iestāšanos NATO nav jāmaksā, taču katrai jaunai dalībvalstij jābūt gatavai dot savu ieguldījumu NATO kopējā spēka palielināšanā. Taču, ja kāda valsts viena pati saviem spēkiem grib aizstāvēt savu suverenitāti, tas noteikti izmaksā dārgāk. Tas redzams no Zviedrijas, tāpat arī Šveices piemēra. NATO savām dalībvalstīm dod ne vien drošības garantijas, bet arī šīs drošības apmaksāšanas garantijas.

Jautājums: —Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem?

N.H.Bīgmans: —Jūsu armija izveidota, praktiski sākot no nulles. Nevar cerēt, lai desmit gados tiktu radīta teicama armija. Taču Latvija šajā jomā ir ļoti progresējusi. Protams, tas izdarīts ar NATO dalībvalstu, kā arī ar citu rietumvalstu, piemēram, Zviedrijas, palīdzību. Saņemot no ārzemēm bruņojumu, ir svarīgi to spēt arī uzturēt. Piemēram, var nopirkt dārgas militārās lidmašīnas, bet jārēķinās, ka arī to uzturēšana izmaksā ļoti dārgi.

T. de Grubēns: —Jaunām dalībvalstīm ir visai grūti integrēties veco NATO dalībvalstu militārajās struktūrās. Uzaicinot jaunas dalībvalstis, mums jādomā arī par to, lai sagatavotu tām atbilstošu augsni NATO iekšienē. Šeit ārkārtīgi liela nozīme ir NATO kandidātvalstu pildītajiem rīcības plāniem dalībai NATO.

Ž. Ž. Kasels: —Es gribētu uzsvērt vēl dažus aspektus. Ļoti būtiska ir katras kandidātvalsts ekonomikas attīstība, jo, pieaugot valsts iekšzemes kopproduktam, palielinās arī katra aizsardzības vajadzībām atvēlētie līdzekļi. Otrkārt, es pats personīgi šaubījos par NATO iepriekšējās paplašināšanas lietderīgumu. Taču pēc Berlīnes mūra krišanas pasaulē izveidojusies pavisam cita situācija. Radušās jaunas iespējas arī NATO paplašināšanai. Organizācijas būtība ir mainījusies. Mēs, NATO dalībvalstis, neesam savstarpēji izolētas, bet darbojamies kopīgi, katra cenšoties dot savu ieguldījumu NATO efektivitātes nodrošināšanā.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!