Rīgas Domes priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio, 3.septembrī

Intervija Latvijas Radio 3. septembrī raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Raidījumu vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Studijā esam kopā ar Rīgas mēru Gundaru Bojāru. Laiks bijis notikumu pārpilns, pāris nedēļas mēs vispār neesam šai studijā tikušies. Gan domes amatpersonu maiņa, gan pretējie viedokļi, kuri turpinās, vērtējot vakanto rajona izpilddirektora amata kandidātus. Nule kā noslēgusies jūsu vizīte Maskavā. Bet, sarunu sākot, varbūt vispirms kāds vēlējums visiem pirmajā skolas dienā.

Gundars Bojārs: — Šogad tā nu ir sagadījies, ka pirmā skolas diena mums nav 1.septembris, ir 3.septembris. Neskatoties uz to, es gribētu novēlēt visiem skolēniem, dodoties uz skolu, atcerēties to, ka zinības mums ir būtiskākais un galvenais, ko mēs šajos gados varam iegūt. Es gribētu tiem, kam ir saglabājušās atmiņas par skolu, novēlēt un atcerēties savus skolotājus. Skolas gadi ir paši gaišākie un skaistākie jebkura cilvēka mūžā, lai jums visiem šie skolas gadi paliek gaišā atmiņā.

— Vai, jūsuprāt, rīdzinieki var būt lepni ar to, kā ar domes atbalstu šoruden sagaida viņu bērnus?

G.Bojārs: — Es domāju, ka ir pamats lepoties. Ir pamats lepoties gan rīdziniekiem, gan arī Rīgas domei, gan skolu direktoriem, gan Skolu valdei.

Mēs Rīgas domē neesam pārliecināti par to, ka darīts ir pietiekami, pietiekamas investīcijas izglītībā nevar būt nekad. Un tomēr — gan skolu direktori, gan ļoti daudzi skolēni šogad ar pilnīgi citādām jūtām ieiet savās skolās, jo ir ārkārtīgi daudz , kas paveikts. Tik lielas investīcijas skolās nekad nav bijušas.

— Tomēr ne mazums noteikti arī darāmā, jo daudz, ļoti daudz ir, tā saucamo, ielas bērnu, kuru skolas gaitas varētu būt problemātiskas. Domāju, ka turpmākās investīcijas ieguldāmas tieši šai jomā.

G.Bojārs: — Neapšaubāmi, jāveltī investīcijas šo ielas bērnu problēmu risināšanai, jāinvestē vairāk brīvā laika pavadīšanas iespējās — sportā, lai nodarbinātu šos bērnus. Šī ir ārkārtīgi sociāli asa problēma, kura vienmēr paliks domes skata degpunktā.

— Problēmu netrūkst acīmredzot arī domes tiešajā darbā. Cik cerīgi jūs vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju domē, saistot ar izmaiņām koalīcijā, jūsu vietnieka nomaiņu, opozīcijas konsolidēšanos?

G.Bojārs: — Acīmredzot sabiedrība vēl nav nobriedusi tādam normālam demokrātiskam darbam, kur pašvaldību līmenī nevarētu būt nekāda pozīcija, ne opozīcija. Tas, ka šie politiskie spēki sevi krasi nodala, tā ir viņu pašu darīšana, tā ir viņu taktika, acīmredzot ņemot vērā tuvojošās vēlēšanas, kas būs pēc gada, parlamenta vēlēšanas, Saeimas vēlēšanas. Taču jāsaka, ka pie šīs konstrukcijas, kāda ir izveidojusies, es vismaz nevaru novērot nekādas vēlmes politizēt šo domes darbu, un tas mani iepriecina. Tādā gadījumā darbs kļūs vieglāks un skaidrāks. Jārēķinās ar spēcīgu opozīciju, jārēķinās ar šīs opozīcijas darbību kādā noteiktā virzienā. Es ceru, ka ne ar pretdarbību Rīgas attīstībai. Domāju, ka kļūst vieglāk strādāt.

— Vai izmaiņas jūsu vietnieku personālijās un komiteju vadībā jums nekādas raizes un aizdomīgumu nesagādā?

G.Bojārs: — Nē, man nesagādā nekādas raizes šīs izmaiņas. Domāju, ka tie politiskie spēki, tās partijas, kas vēlas konstruktīvi strādāt, skaidri definējot savu pozīciju un piekrītot domes vadlīnijām, izstrādātajām prioritātēm, — es domāju, ka šie spēki atteiksies no savām ambīcijām un strādās rīdzinieku labā. Mani tas iepriecina.

— Tomēr ir dažas detaļas, kas prasa komentāru, proti, individuālās sadarbības līgums ar Vides komitejas vadītāju Valdi Kalnozolu. Kādēļ šādas atšķirības? Tad jau līdzīgu līgumu varējāt piedāvāt arī Vaideres kundzei un, iespējams, arī Karpoviča kungam nevajadzēja izstāties no partijas.

G.Bojārs: — Acīmredzot Karpoviča kungam šī situācija jau ir briedusi kādu laiku. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, tā arī ir. Domē valdošais vairākums ir izstrādājis attīstības programmu, attīstības prioritātes ilgstošam laika periodam. Ar tām frakcijām, kas šobrīd stāv ārpus, vai tiem deputātiem, kas atrodas ārpus, tā teikt, valdošās koalīcijas, jābūt ļoti precīzām attiecībām un ir jāizprot, vai viņi atbalsta šīs prioritātes vai ne, vai gadījumā viņi nedarbosies pretī šai ilgtermiņa programmai. Šī programma ir ārkārtīgi nopietna, un komitejas vadītāja darbs ir pietiekami nopietns, lai viņam būtu vai nu jāpiekrīt šai attīstībai, vai jāatstāj šis amats. Ar Kalnozola kungu tiek veiktas pārrunas, nekāda spiediena nav. Manuprāt, viņš ir ļoti pragmatiski noskaņots politiķis, pragmatiski noskaņots saimniecisks cilvēks.

— Vai trešdien LSDSP frakcijas sēdē būs arī balsojums par visiem zināmajām kandidatūrām vakancēs divās priekšpilsētās — Vidzemes un Centra?

G.Bojārs: — Trešdien LSDSP frakcija nenotiek, notiek partijas valdes sēde, un šis jautājums tiks spriests sociāldemokrātu valdes sēdē.

— Un tur tiks arī balsots?

G.Bojārs: — Iespējams. Katrā ziņā tiks pieņemts rekomendējoša rakstura lēmums, kaut gan mēs jau šobrīd varam prognozēt, kāds tas būtu. Es gan šobrīd, pirms kaut kas tiek pieņemts, negribētu to komentēt.

— Mums tomēr interesē tieši jūsu paša viedoklis, runājot par sabiedrībā visdiskutētāko — Ždanokas kandidatūru.

G.Bojārs: — Es esmu domes amatpersona un negribētu uzņemties atbildību 60 domes deputātu vārdā šāda politizēta lēmuma gadījumā. Vienīgi vēlreiz varu piebilst, ka LSDS frakcija ir nolēmusi konsultēties ar LSDSP valdi. Domē vēl ir pārstāvētas arī citas partijas, PCRVL — šī vēlēšanu apvienība, kā arī septiņu deputātu bloks, kas strādā Rīgas domē, un tas būs arī viņu lēmums.

— Vai šobrīd varam konkrēti pateikt — kad notiks izšķirošais domes balsojums par šo jautājumu?

G.Bojārs: — Nekāda steiga šinī gadījumā nav. Šīs priekšpilsētas strādā noteiktā ritmā, pienākumus pilda vietas izpildītāji.

— Kad dome apstiprinās prezidija akceptēto akciju sabiedrības "Rīgas siltums" padomes sastāvu?

G.Bojārs: — Iespējams, ka tas varētu notikt jau nākamajā domes sēdē.

— Maskavas iespaidi: tikšanās, parakstītie dokumenti, konkrēta sadarbība tuvākā perspektīvā.

G.Bojārs: — Jāpiezīmē, ka šī bija pirmā oficiālā tikšanās ar Maskavas valdību pēdējo desmit gadu laikā. Pēdējo desmit gadu laikā pirmo reizi tika parakstīts rakstisks dokuments par divu pilsētu — Rīgas un Maskavas — sadarbību. Jāsaka, ka Maskava šādus līgumus parasti slēdz ar valstīm, nevis ar konkrētām pilsētām. Tādēļ tas mūs īpaši iepriecina. Sarunās ar Lužkova kungu bija klāt gandrīz visi Maskavas valdības ministri, kas norāda uz viņu vēlmi šīs attiecības risināt nopietni un konstruktīvi. Lužkova kungs savā uzrunā vairākkārt atzīmēja, ka mums katrā ziņā jārūpējas par to, lai no šī sadarbības procesa tiktu izslēgta jebkāda veida politizācija. Tā ir ļoti korekta pozīcija, kas mūs ārkārtīgi apmierina. Šīs sarunas notika ar Ārlietu ministrijas akceptu. Mums visu šo sarunu laikā un šīs vizītes laikā bija līdzi mūsu vēstnieka pienākumu izpildītājs Hardijs Baumanis, kurš ir lietas kursā par visiem šiem procesiem. Sakarā ar to, ka labas attiecības ar Krieviju valdības deklarācijā ir nostādītas uz pirmās prioritātes pakāpes, līdzīgi kā tas ir ar iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, tad šādi mēs īstenojam vienoto valsts ārpolitiku tajā sadaļā, kas vairāk interesē Rīgas domi kā pašvaldību un tās iedzīvotājus. Tika pārrunātas ļoti konkrētas lietas. Viens no piemēriem ir pārtikas piegādes Maskavai, tātad mūsu pārtikas pārstrādes uzņēmumi varētu piedalīties šajā programmā. Maskava dienā patērē 27 tūkstošus tonnu pārtikas produktu. Tūrisma programmas, celtniecība, mūsu celtniecības kompāniju dalība Maskavas celtniecības tirgū, kā arī Maskavas pilsētas ieinteresētība piegādāt celtniecības materiālus Rīgai. Jāsaka, ka atsevišķa programma ir dzīvojamo māju celtniecība, Maskavas pilsētas, pareizāk sakot — šīs pieredzes pārņemšana. Maskava gadā būvē 80 tūkstošus dzīvokļu, tas ir milzīgs apjoms. Kultūra, izglītība, latviešu skolas atvēršana Maskavā. Viens ļoti konkrēts piemērs. Man acīmredzot tuvākajās dienās būs tikšanās ar Ķirsona kungu. Lužkova kungs, kā arī Mališkova kungs, Maskavas tirdzniecības ministrs, vairākkārt izteica vēlmi Maskavā uzaicināt mūsu pārtikas uzņēmumu "Lido" ar savām investīcijām, piedāvājot visa veida atbalstu. Viņiem šis uzņēmums ārkārtīgi patīk, un viņi izteica konkrētu un ļoti lielu vēlmi šo uzņēmumu Maskavā piesaistīt.

— Vai šobrīd varam runāt par konkrētu darba grupu, kas nodarbosies ar visiem šiem jautājumiem un to koordināciju?

G.Bojārs: — Jā, šāda darba grupa ir izveidota. No Rīgas puses tā ir izveidota burtiski pirms šīs vizītes Maskavā. Šo darba grupu vadīs Dainis Īvāns, cilvēks, kuram Latvijā uzticas un par kuru nevar būt nekādu šaubu, ka viņš ir Latvijas patriots un viens no vadošajiem cīnītājiem par Latvijas neatkarību. Es domāju, ka viņam arī kultūras jomā būtu pietiekami daudz projektu šai sadarbībai.

— Un kas konkrēts tiks veikts vistuvākajā laikā, lai šī programma iet vaļā?

G.Bojārs: — Tātad ir šis sadarbības līguma projekts, un darba grupu uzdevums ir precizēt šo līgumu punktu pa punktam. Vēl es gribētu ar jūsu starpniecību, izmantojot iespēju, aicināt visus Latvijas uzņēmējus, kas mūs dzird, nākt ar saviem priekšlikumiem par sadarbības iespējām starp Rīgu un Maskavu. Pie katra no šiem punktiem būs nozīmētas atbildīgās amatpersonas no Rīgas.

— Te gan jāpasaka — kā viņi to var izdarīt?

G.Bojārs: — Acīmredzot, rakstot man vēstuli, tas būtu labākais veids, jo es šo procesu pats personīgi kontrolēšu. Būs atbildīgās amatpersonas par katru no sadaļu izpildēm no Rīgas domes un no Maskavas puses, kā arī tiks nozīmēti uzņēmumi, kuri būs izteikuši vēlmi sadarboties katrā no šīm atsevišķajām programmām.

— Vēl viens jautājums sakarā ar skolu. Vai jums ir kādas nepatīkamas atmiņas no jūsu paša skolas laika, kuras nevienam nenovēlat?

G.Bojārs: — Ļoti daudz ir patīkamu un nepatīkamu atmiņu. Tie jebkurā gadījumā bija labākie gadi. Es skaitījos diezgan, kā var teikt, neērts skolnieks. Vecāki regulāri apmeklēja skolu reizi nedēļā, reizi divās nedēļās, kaut gan man liekas, ka es neko tādu briesmīgu nedarīju, izņemot varbūt to, ka biju pārāk liels brīvdomātājs, bet šāda tradīcija bija….

— Vai jūsu paša ģimenē arī ir skolēni, viņi turpina jūsu tradīcijas?

G.Bojārs: — Šobrīd man liekas, ka pašas izglītības iestādes, pašas skolas ir nedaudz mainījušās. Mūsdienu skolas vadās no tā, ka personībai ir jāattīstās brīvi un neapspiesti. Mans vecākais dēls, kas apmeklē skolu, manuprāt, rakstura ziņā ir līdzīgs man, taču attieksme no skolotāju puses ir mainījusies pret šo fenomenu.

— Vai šai skolai, šo septembri sākot, tika veltīta kāda īpaša pārraudzība no mēra puses?

G.Bojārs: — Nē, jāsaka, ka diemžēl netika, jo šī skola ir diezgan bēdīgā stāvoklī, bet tas ir valsts īpašums un saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu Rīgas dome nav tiesīga ieguldīt līdzekļus. Bet šinī ziņā nedrīkst būt nekādu prioritāru priekšnosacījumu vienai vai otrai skolai. Domāju, ka pienāks laiks, kad Rīgas dome īpašumu apmaiņas procesā atgūs šīs mācību iestādes, kuras pieder valstij, bet kuras pilda pašvaldībai svarīgas funkcijas.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā