• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Visu mūžu esmu juties piederīgs Latvijai". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.09.2001., Nr. 125 https://www.vestnesis.lv/ta/id/53619

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvijas Vēstnesis. Dokumenti" - ir iznākusi 27. burtnīca

Vēl šajā numurā

05.09.2001., Nr. 125

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Visu mūžu esmu juties piederīgs Latvijai"

— "Minox" radītājs Valters Caps

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

min5.jpg (47209 bytes)Tā pirmdien, 3. septembrī, savas deviņdesmit sestās dzimšanas dienas priekšvakarā sarunā ar "Latvijas Vēstnesi" teica leģendārā "Minox", pasaules slavenākā miniatūrā fotoaparāta, radītājs Valters Caps, kuram šajā zīmīgajā dienā Latvijas Zinātņu akadēmijā tika svinīgi pasniegta apliecība par goda doktora grāda piešķiršanu.

No savas tagadējās dzīvesvietas Šveices Rīgā Valters Caps bija ieradies jau otro reizi, šoreiz ar dēlu, vedeklu un mazmeitu. Sirmo izgudrotāju uzrunāja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, akadēmiķis Jānis Stradiņš. Paziņojot par goda doktora nosaukuma piešķiršanu Valteram Capam, akadēmiķis Stradiņš teica:

"Augsti godātais doktora kungs! Dāmas un kungi! Es domāju, šodien mēs visi apzināmies, ka esam vēsturiska notikuma liecinieki. Mūsu vidū ir cilvēks, kas savulaik izveidojis unikālo "Minox" aparātu, kas devis tik lielu labumu Latvijai, nesot mūsu zemei augsto tehnoloģiju laukā vislielāko slavu, ko neatkarīgā Latvija ir piedzīvojusi. Šodien viņš no savas dzimtenes, no Rīgas, no Latvijas Zinātņu akadēmijas un no Latvijas zinātnieku un inženieru saimes saņem pelnīto atzinību. Man ir divkāršs prieks uzrunāt Valteru Capu.

Pirmkārt, uzrunāt viņu kā mūsu vācbaltiešu saimes pārstāvi. Jo vācbaltieši Latvijas vēsturē ir devuši ārkārtīgi daudz zinātnē, tehnoloģijā un garīgajā dzīvē. Šodienas ceremoniju es gribu salīdzināt ar pieminekļa atklāšanu pirmajam un pagaidām vienīgajam mūsu Nobela prēmijas laureātam Vilhelmam Ostvaldam pagājušajā mēnesī.

Otrkārt, šodien mūsu gaviļniekam aprit dzīves deviņdesmit piektā gada pēdējā diena. Rīt viņam ir dzimšanas diena, un Capa kungs kļūs deviņdesmit sešus gadus vecs. Tomēr jaunība un vecums ir relatīvi jēdzieni, un es gribu teikt, ka Capa kungs kļūs deviņdesmit sešus gadus jauns. Jo "Minox" fotoaparāts joprojām ir izplatīts visā pasaulē. Joprojām to ražo. Tas joprojām nenoveco."

Akadēmiķis Jānis Stradiņš arī parādīja savas ģimenes relikviju — sava tēva Paula Stradiņa "Minox" fotoaparātu, ar kuru tagad Japānā fotografē Stradiņu dzimtas juniors Pauls Stradiņš.

Izrādās, ka Japānā ir "Minox" cienītāju klubs. Šāds klubs ir arī Vācijā un vairākās citās valstīs. Diemžēl ne Šveicē, kur tagad dzīvo izcilais izgudrotājs.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš atgādināja arī faktu, ka "Minox" kameru Valters Caps konstruējis 1936. gadā, dzīvodams Igaunijā, bet ražošana uzsākta 1937. gadā Rīgā, akciju sabiedrībā "VEF". " Tomēr es domāju, mēs šodien nedalīsim Tallinas "Minox" un Rīgas "Minox". Tallinā radās pirmie "Minox" ieceres meti, bet 1936. gadā Capa kungs atgriezās dzimtajā Rīgā, un VEF tolaik bija pirmšķirīga fabrika, kas saprata šī izgudrojuma lielo vērtību un bija spējīga savulaik nodrošināt septiņpadsmit tūkstošu "Minox" aparātu izgatavošanu. Tas bija mazās Latvijas tehnisko zinātņu liels sasniegums, " uzsvēra akadēmiķis Jānis Stradiņš, pieminot VEF toreizējo direktoru Teodoru Vītolu un fabrikas darbiniekus, kuri piedalījās "Minox" ražošanā.

"Šodien rūpnīcai VEF jāatdzimst, tāpat kā to dara fotokamera "Minox"," atzina Zinātņu akadēmijas prezidents. Viņš arī izteica ideju, ka Valtera Capa simtās dzimšanas dienas reizē varētu tikt nodibināta speciāla Zinātņu akadēmijas un VEF balva par sasniegumiem fotogrāfijas jomā. Valters Caps savu atbildes uzrunu sāka latviešu valodā:

min4.jpg (33324 bytes) min2.jpg (32754 bytes)

Pēc svinīgā notikuma: fotovēsturnieks Pēteris Korsaks ar fotokameru "Minox" un kolēģis ar šodienas kameru; "Minox" izgudrotājs Valters Caps sarunā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Jāni Stradiņu (priekšplānā)

"Mīļās dāmas un kungi! Es ļoti atvainojos, ka slikti runāju latviski, jo sešdesmit gadus neesmu dzīvojis Latvijā. Tāpēc atļaujiet man jums vispirms pateikt latviski lielu paldies.

Pēc "Minox" izgudrošanas, ieradies no Igaunijas Rīgā, es aizgāju ar savu projektu uz VEF, un toreizējais tehniskais direktors Feldmaņa kungs mani izvadīja cauri visai rūpnīcai. Tā bija pirmā rūpnīca, ko redzēju savā mūžā. Kad es Feldmaņa kungam parādīju savu Tallinā izstrādāto "Minox" modeli, Feldmaņa kungs teica: "Tas ir brīnums!" Bet šodien es gribu Feldmaņa kungam iebilst. Ne jau mans aparāts bija brīnums. Īstais brīnums bija tas, ko tolaik izdarīja VEF darbinieki, kas pilnīgi no jauna izgatavoja mana aparāta rasējumus un astoņpadsmit mēnešos noorganizēja šī tehnikas brīnuma ražošanu. Kad pēc kara Vācijā bija jāatjauno "Minox" ražošanas tehnoloģija, viņiem specializētā uzņēmumā Veclārā šim nolūkam vajadzēja divtik ilgāku laiku. Kaut arī VEF nebija ne specializēts smalkmehānikas, ne fotoaparātu, ne spektroskopu ražošanas uzņēmums. Tātad Latvijā patiešām bija tapis tehnikas brīnums, un es šodien pāri laikiem gribu pateikties VEF darbiniekiem — šī brīnuma radītājiem."

Leģendāro izgudrotāju sveica arī Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts:

min1.jpg (32437 bytes)
Valters Caps (sēž) kopā ar VEF vecveterānu kluba "Minox" biedriem (no kreisās) Artūru Spinci, Oļģertu Bērziņu un kluba vadītāju Albertu Bērziņu
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

"Runājot par to, kā latviešu inženieri spēja pārvērst jūsu radīto brīnumu masveida produkcijā — mēs varam lepoties, ka tagadējās Rīgas Tehniskās universitātes, pirms tam Rīgas Politehniskā institūta, un Latvijas Universitātes absolventi ir bijuši klāt šajā procesā. Bet mums ir arī žēl, ka Valters Caps nav mūsu absolvents."

Te Valters Caps iestarpināja: "Jā, es esmu autodidakts, un man diemžēl nav augstākās tehniskās izglītības," — bet akadēmiķis Stradiņš piebilda: "Autodidakts bijis arī ģeniālais Edisons." Savas runas nobeigumā rektors Knēts Valteru Capu sveica kā vienu no XX gadsimta izcilākajiem izgudrotājiem.

Pēc tam pazīstamais Latvijas fotomākslas un fototehnikas vēsturnieks Pēteris Korsaks stāstīja par ilgajiem meklējumu gadiem, izsekojot Valtera Capa gaitām pēckara Eiropā. Meklējumiem, kas vainagojās ar panākumiem pirms divdesmit gadiem, — 1981. gadā Pēteris Korsaks pa pastu saņēma Valtera Capa atbildi. Pērn kontakti ar leģendāro izgudrotāju pārtapa jaunā kvalitātē, jo Valters Caps pirmo reizi pēc sešdesmit prombūtnes gadiem atkal ieradās Latvijā. Pēteris Korsaks pastāstīja arī par savu topošo grāmatu "VEF "Minox". Leģendas un īstenība".

Valteru Capu sveica arī Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktors Vilnis Auziņš. Viņš uzsvēra VEF kādreizējā personāla augsto patriotismu, bez šaubīšanās ķeroties pie ārkārtīgi sarežģītā projekta. V.Auziņa un svinīgajā pasākumā klātesošo VEF veterānu — "Minox" ražotāju — vārdos izskanēja arī smags pārmetums par Latvijas kādreiz spožākā uzņēmuma izputināšanu divdesmitā gadsimta nogalē.

VEF vecveterānu kluba "Minox" aktīvisti pasniedza Valteram Capam sava kluba biedra karti, paužot cerību, ka kādreiz VEF atkal nesīs Latvijas vārdu pasaulē.

Valtera Capa godināšanas ceremonija Latvijas Zinātņu akadēmijā, neraugoties uz precīzi ievēroto goda doktora apliecības pasniegšanas rituālu, noritēja neierastā sirsnības gaisotnē, ko īpaši sekmēja visu klātesošo — gan Zinātņu akadēmijas prezidenta un citu latviešu zinātnieku, gan leģendārā izgudrotāja un viņa tuvinieku, gan Latvijas fotogrāfijas un "Minox" vēstures entuziastu — kopīgais lepnums par pasaulē spoži ierakstīto Latvijas vārdu.

Pēteris Korsaks gaviļnieku fotografēja ar "Minox" kameru, bet turpat līdzās bija aplūkojams viens no vērtīgākajiem Latvijas Fotomākslas muzeja eksponātiem — īpašā stikla kupolā izvietotās "Minox" detaļas, kas joprojām pārsteidz ar atjautīgo tehnoloģisko risinājumu un virtuozo tehnisko izpildījumu. 1936.—1937. gadā "Minox" ar principiāli jauno — teleskopisko principu, kad, izvelkot kameras iekšējo daļu, aparāts tiek sagatavots darbam, vienlaikus pārtinot arī filmiņu, bija apvērsums pasaules fotoaparātu rūpniecībā. Ne velti pat slavenā vācu firma "Agfa", iepazinusies ar Valtera Capa konstrukciju, neuzņēmās "Minox" ražošanu. Bija jānāk latviešiem.

Valtera Capa godināšanas īpašajā gaisotnē šo rindu autoram nāca prātā pēckara bērnības iespaidi, kad vecāku stāsti par "Minox" bija viens no pirmajiem priekšstatiem par okupantu izdzēsto Latvijas spožumu. Man, VEF tuvumā dzimušam nomales zēnam, bija īpaša laime iegūt savā īpašumā okupantu izlaupītajās VEF telpās atrastu "Minox" kārbiņu, kas bērna apziņā ienesa vienu no pašiem pirmajiem priekšstatiem par lietu skaistumu.

Tagad daudzi, diskutējot par Latvijas saimnieciskajām problēmām un ekonomikas perspektīvām, saka, ka latviešiem, tāpat kā somiem,vajadzētu atrast "savu Nokia". Respektējot šo viedokli, atliek piebilst, ka šāds "Nokia" Latvijai savulaik jau bija. Jau tad, kad pasaules slavenākās rūpniecības lielvalstis mūsu izgudrojumam nebija gatavas.

Pirmdien Zinātņu akadēmijā, atceroties Latvijas ekonomiskās veiksmes gadus, bija vienlaikus arī jābrīnās par to, kā trīsdesmit vienu gadu vecais autodidakts Valters Caps spēja radīt savu joprojām unikālo tehnikas meistardarbu.

Atbilde acīmredzot rodama Valtera Capa īpašajās jaunrades spējās. Tās, starp citu, izpaudušās arī dzejā. Gaviļnieks, it kā savu mūža darbu rezumējot, kādu apcerīgu dzejoli nolasīja arī pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora diploma saņemšanas:

"Ak, līkumainie, nelīdzenie ceļi —

Es tagad atskatos uz tiem.

Tās bija nebeidzamas pūles,

Un tomēr man ir laimējies.

Nu esmu tuvu jau pie mērķa,

Un krasts man neliekas vairs tāls.

Un šķiet, ka pārcēlājs jau laivu

Man gatavotu ūdenī tur laiž.

Es viņam sekošu labprāt,

Un baiļu nav man sirdī vairs.

Jo ceru, piepildīsies tur,

Kas šeit man izdevies vēl nav."

("Latvijas Vēstneša" atdzejojums no vācu valodas. Pirmpublicējums.)

Sarunai ar "Latvijas Vēstnesi":

— Capa kungs, dziļi cienot jūsu dzejolī pausto likteņceļa redzējumu, gribu tomēr akcentēt jūsu mūža izcilo veikumu šajā pasaulē un šajā zemē. Ko jūs novēlat šodienas Latvijai?

— Vispirms es gribu teikt, ka šī bija brīnišķīga diena. Vēl nekad Rīga man nav likusies tik skaista. Kopš laika, kad es strādāju rūpnīcā VEF, jau nomainījušās divas paaudzes, un es varu apgalvot: latvieši, neraugoties uz briesmīgajiem pārbaudījumiem, ir pārdzīvojuši visas likstas un kļuvuši par ļoti tālredzīgiem savas atkal neatkarīgās valsts pilsoņiem, kas strādā savas dzimtenes labā. Es gribu vēlreiz apgalvot, ka latvieši toreiz, pirms sešdesmit pieciem gadiem, ar "Minox" ražošanas nodrošināšanu paveica tehnikas brīnumu. Tas ir liels gods arī latviešu turpmākajām paaudzēm. Latviešu toreizējie sasniegumi apliecina arī jūsu tautas šodienas iespējas.

— Kad, jūsuprāt, Latvija atkal varētu pārsteigt pasauli ar izcilu tehnikas sasniegumu, tādu kā "Minox"?

— Šajā laikā pasaulē radušies ļoti daudzi sasniegumi gan elektronikā, gan cipartehnikā, un "Minox" tiem līdzās izskatās kā rotaļlieta.

Doktora kungs, šī "rotaļlieta" mums, latviešiem, te dzimtenē okupācijas gados bija viens no brīvās Latvijas simboliem un argumentiem sarunās ar cittautiešiem par mūsu neatkarīgās valsts sasniegumiem un starptautisko prestižu. Lietpratējiem visā pasaulē "Minox" arī turpmāk būs ekskluzīvs XX gadsimta tehnikas un dizaina atgādinājums.

Bet ko jums pašam nozīmē Latvija?

— Latvija ir mana dzimtene. Es visu mūžu esmu uzsvēris, ka neesmu ne vācietis, ne vācbaltietis, bet saistīts ar Latviju. Es esmu tas, ko vācu valodā sauc par "Lettländer", tātad Latvijai piederīgs. Jā, es dažus jaunības gadus esmu pavadījis arī Igaunijā, taču mana sirds pieder Latvijai. Rīgai kā manai dzimtajai pilsētai. Un tas man tā būs vienmēr.

Jānis Ūdris,  "LV" ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!