Saeimā: par sabiedrisko pakalpojumu regulatoru

Vakar, 4. septembrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzklausīja vairāku pašvaldību sniegto informāciju un nolēma steidzamības kārtībā ierosināt pagarināt sabiedrisko pakalpojumu regulatoru izveidošanas termiņu līdz 2002. gada 1. jūnijam. Šobrīd likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" spēkā esošā redakcija paredz, ka sabiedrisko pakalpojumu regulatoram pašvaldībās bija jābūt izveidotam jau līdz šā gada 1. septembrim.

Saeimas komisija lēmumu pieņēmusi, jo daudzas Latvijas pašvaldības atzinušas, ka līdz likumā noteiktajam termiņam izveidot sabiedrisko pakalpojumu regulatoru un nodrošināt tā darbību nav bijis iespējams finansiālu apstākļu dēļ. Augusta nogalē Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iesniedza Saeimā grozījumus likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", kuros ierosināts arī noteikt, ka pašvaldības nodrošina sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas uzsākšanu pašvaldību regulējamās nozarēs nevis ar šā gada 1. septembri, bet ar 2002. gada 1. maiju. Kā informē ziņu aģentūra LETA, LPS konstatējusi, ka mazās pašvaldības nespēj izveidot sabiedrisko pakalpojumu regulatoru, jo tām trūkst līdzekļu. Pēc LPS aprēķiniem, regulatoru izveidošanai un darbības nodrošināšanai nepieciešami kopumā 230 tūkstoši latu, bet šobrīd šim mērķim Latvijas pašvaldības varot atvēlēt mazāk nekā pusi no nepieciešamajiem līdzekļiem — 100 tūkstošus latu. Tāpēc LPS paudusi uzskatu, ka regulators nebūtu jāveido katrā pašvaldībā, bet gan, piemēram, tajās pašvaldībās, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 tūkstošus. 31.augustā LPS tikās ar īpašu uzdevumu ministru valsts reformu lietās Jāni Krūmiņu, un arī ministrs piekritis, ka sabiedrisko pakalpojumu regulatoru izveidošanas termiņš pagarināms līdz 2002. gada 1. jūlijam. Taču vienlaikus ministrs izteicis pārmetumu pašvaldībām, ka tās nav bijušas pietiekami aktīvas pieņemtā likuma savlaicīgā ieviešanā un sākušas analizēt tā izpildes iespējas pārāk vēlu, atgādinot, ka likums tika pieņemts jau 2000.gada 19.oktobrī.

Ministra viedoklis atbalsi guvis arī 4. septembrī notikušajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē, kad Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Aivars Tiesnesis norādījis uz pašvaldību pārāk ilgo vilcināšanos ar regulatora izveidi un piebildis, ka likuma spēkā esošā redakcijā atrodamas tikai dažas nepilnības.

Tomēr šajā Saeimas komisijas sēdē klātesošie pašvaldību vadītāji pārliecinājuši deputātus, ka ar regulējamo uzņēmumu 0,2 procentu apgrozījuma atskaitījumu finansēt sabiedrisko pakalpojumu regulatoru izveidošanu un darbību nav iespējams. Rīgas rajonā šim mērķim esot iespējams atvēlēt tikai 18 tūkstošus latu gadā, Liepājā 20 tūkstošus un piecsimt latus, Ventspilī — 7 tūkstošus latu bet, piemēram, Tukumā — 2 tūkstošus latu. Deputāts Jānis Bunkšs uzskatīja, ka problēmai iespējami vairāki risinājumi, piemēram, regulējamajiem uzņēmumiem likt pārskaitīt regulatora uzturēšanai nevis 0,2 procentus, bet 2 procentus no apgrozījuma, kas nodrošinātu finansējumu. Taču šajā gadījumā būtu nepieciešams paaugstināt visu pakalpojumu tarifus, kas nav pieļaujams, jo iedzīvotājiem līdz ar to būtu jāmaksā vairāk par apkuri, ūdensapgādi un atkritumu izvešanu. Tika izteikts arī priekšlikums veidot vienu lielu sabiedrisko pakalpojumu regulatoru pašvaldībām, taču apšaubīta tā darbības racionalitāte iespējamo transporta izmaksu dēļ.

Kā "LV" informēja Pasaules bankas projekta "Situācijas izvērtēšana pašvaldībās pirms sabiedrisko pakalpojumu regulatoru izveidošanas — pašvaldību regulatoru modeļu izstrāde" vadītāja un Pašvaldību konsultāciju centra direktore Inga Vilka, pašvaldības var apvienoties un veidot kopīgu regulatoru (skat. "LV" Nr. 104 (2491), 05.07.2001.). Šobrīd par kopīga regulatora izveidi vienojušās vairākas Latgales pašvaldības. Lēmumu par sabiedrisko pakalpojumu regulatora izveidi augusta nogalē apstiprinājuši arī Daugavpils pilsētas domes un Rīgas domes deputāti. Savukārt Vidzemes pilsētu vadītāji augusta nogalē pieņemtajā kopīgajā rezolūcijā pauduši uzskatu, ka sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmā izmaiņas neesot nepieciešamas, jo līdz šim pašvaldības pašas ir tikušas galā ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un regulatora izveide nozīmēšot tikai papildu izdevumus. Bažas par institūta lietderību izteicis arī Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un citu lielo pilsētu vadītāji, ar cerībām raugoties uz tikko izveidotās Lielo pilsētu asociācijas vārda spēku Saeimā un valdībā.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore