Mēs nostiprinām sakarus pašos pamatos

Vakar noslēdzās Vācijas Federatīvās Republikas Šlēsvigas–Holšteinas zemes Ministru prezidentes Heides Simones trīs dienu darba vizīte Latvijā

Vizītes pirmajā dienā, 4.septembrī, pirms Latvijas Ministru prezidenta rīkotajām vakariņām par godu Šlēsvigas–Holšteinas zemes Ministru prezidentei Mazajā ģildē: Vācijas Federatīvās Republikas Šlēsvigas–Holšteinas zemes Ministru prezidente Heide Simone un Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 6. septembrī, beidzās Vācijas Federatīvās Republikas Šlēsvigas-Holšteinas zemes Ministru prezidentes Heides Simones trīs dienu darba vizīte Latvijā. Tās laikā augstā viešņa tikās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu, kultūras ministri Karinu Pētersoni, Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru un Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Vigo Legzdiņu, kā arī piedalījās Šlēsvigas-Holšteinas biroja atklāšanā. Viešņa devās arī uz Ķekavu, kur viesojās vidusskolā, kam viņas pārstāvētā Vācijas federālā zeme dāvājusi datorklases iekārtu, kā arī mūzikas skolā un Sociālās aprūpes centrā, kas Ķekavā iekārtots ar Šlēsvigas-Holšteinas atbalstu.

Vakar Rīgā, kopīgi piedaloties Ojāra Pētersona skulptūras "Tilts pār jūru" atkalatklāšanā, Heide Simone un Karina Pētersone abas pauda līdzīgu domu — par tiltu kā simbolu, kas vieno cilvēkus un tautas. Šo domu Heide Simone akcentēja arī vakardienas preses konferencē, atbildot uz latviešu un vācu žurnālistu jautājumiem.

Preses konferencē:

"Latvijas Vēstneša" jautājums:

— Ministru prezidentes kundze, kāda nozīme, jūsuprāt, Šlēsvigas-Holšteinas un arī citu Vācijas federālo zemju sadarbībai ir Latvijas un Vācijas Federatīvās Republikas divpusējo attiecību attīstībā? Vai sadarbība federālo zemju līmenī pastāv separāti vai arī dod konkrētu ieguldījumu mūsu valstu divpusējo attiecību padziļināšanā?

H. Simone:

— Patiesi, kad sākām federālo zemju sadarbību ar Baltijas jūras valstīm, Vācijas federālajā valdībā pastāvēja viedoklis, ka mēs jaucamies valsts kopējā ārpolitikas resora kompetencē. Taču mēs uzskatījām un joprojām uzskatām, ka šī ir savā ziņā "blakus ārpolitika", kam arī ir liela nozīme starpvalstu kontaktu attīstībā. Laiks parādījis, ka mums bijusi taisnība. Valdību līmenī starpvalstu sakari tiek attīstīti, tā sakot, "no augšas uz leju", bet mēs ejam pretējo ceļu — attīstām šos sakarus "no apakšas uz augšu". Šī prakse gadu ritējumā ir attaisnojusies, un tagad, runājot par Baltijas jūras valstu padomes vai citu reģionālu organizāciju darbību, mēs federālajai valdībai varam palīdzēt ar savu konkrēto pieredzi, jo sadarbības gaitā esam labi iepazinuši mūsu partnerus un zinām jūsu reālās problēmas.

Protams, mēs nepiedalāmies to jautājumu lemšanā vai apspriešanā, kas ir tikai federālās valdības kompetencē. Piemēram, mēs nepiedalāmies jautājuma par NATO paplašināšanu

apspriešanā. Taču mēs varam paust viedokli par sadarbību kultūras, zinātnes un tautsaimniecības laukā. Tas ir konkrēts ieguldījums mūsu valstu attiecību padziļināšanā. Tādējādi mūsu ieguldījums Vācijas ārpolitikā ir ļoti nozīmīgs.

Kā zināms, mūsu valstu attiecības attīstās sekmīgi. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pērn bija vizītē Vācijā, tagad pie mums gatavojas braukt arī Lietuvas prezidents. Savukārt Vācijas federālais prezidents Johanness Rauss un Vācijas federālais kanclers Gerhards Šrēders bijuši Latvijā. Es gribētu minēt arī kontaktus starp mūsu universitātēm. Tomēr lielās problēmas nevar atrisināt, kamēr nav atrisinātas mazās. Ļoti konkrēts šāda mazo problēmu risinājuma piemērs ir mūsu Bordesholmas pilsētas sadarbība ar Ķekavu. Tas ir mēģinājums izveidot divpusējo sakaru programmu.

"Latvijas Vēstneša" jautājums:

— Kad aizsākās Vācijas federālo zemju sadarbība ar jūsu tuvākajām kaimiņvalstīm? Sadarbība, ko jūs trāpīgi nosaucāt par Vācijas blakus ārpolitiku.

H. Simone:

— Pirmie kontakti mums bija pilsētu līmenī. Ķīle nodibināja partnerpilsētu kontaktus ar Tallinu, taču tos izjauca Padomju Savienības karš Afganistānā. Sadarbības sākums federālās zemes līmenī bija 1988. gadā, kad mans priekšgājējs Bengts Engholms izvirzīja savu programmu "Mare Balticum". Toreiz daudzi viņu uzskatīja par ideālistu un neticēja šīs programmas realitātei. Taču laiks parādīja, cik šī ideja patiesībā ir reāla. Tagad mūsu sadarbība sekmīgi attīstās federālo zemju līmenī.

Tosts par valstu sadarbību Ministru prezidenta Andra Bērziņa rīkotajās vakariņās par godu Šlēsvigas–Holšteinas zemes Ministru prezidentei Heidei Simonei Rīgā, Mazajā ģildē, 4. septembrī____Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

"Latvijas Vēstneša" jautājums:

— Kā šo sadarbību iespaidoja ļoti būtiskās pārmaiņas Baltijas valstīs, kad, sabrūkot padomju impērijai, Latvija, Igaunija un Lietuva atguva valstisko neatkarību? Lielas pārmaiņas šajā laikā notika arī Vācijā, jo pēc Berlīnes mūra krišanas rietumu federālajām zemēm bija jāuzņemas rūpes par ekonomiski atpalikušākajām federālajām zemēm Vācijas austrumos.

H. Simone:

— Jums taisnība, situācija šajā laikā ir būtiski mainījusies. Jā, pēc Berlīnes mūra krišanas mums vajadzēja sniegt palīdzību arī piecām Vācijas austrumu federālajām zemēm. Taču mēs tomēr neatstājām novārtā arī sadarbību ar saviem ārzemju partneriem, tādējādi iegūstot viņu uzticību. Un ārzemju draugi uz mums tagad raugās kā uz uzticamiem sadarbības partneriem. Turklāt sadarbība ar Vācijas austrumu federālajām zemēm mums palīdz labāk izprast postkomunistisko zemju problēmas, kas savukārt sekmē arī mūsu sadarbību ar Latviju.

Jautājums: —

Kāds ir jūsu sadarbības raksturs ar Latviju konkrēti biznesa jomā?

H. Simone:

— Vispirms es gribu teikt, ka mēs šeit neesam ieradušies, lai stāstītu, kas jums jādara. Mūsu mērķis ir uzzināt, kurās jomās jums nepieciešama palīdzība, un sniegt to. Īpaši Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību (ES). Ja jums šāda palīdzība nebūs vajadzīga, mēs to neuzspiedīsim.

Patlaban svarīga sadarbības joma ir vides aizsardzība, taču Šlēsvigas–Holšteinas Attīstības birojs domā arī par ekonomiskās sadarbības attīstīšanu. Vides aizsardzība arī ir būtisks ekonomikas attīstības faktors. Piemēram, lemjot par jaunu ceļu būvi, konkrētu projektu var akceptēt vai aizliegt, vadoties no dabas aizsardzības interesēm.

Aktuāla ir arī sadarbība satiksmes jomā. Sarunā ar jūsu Satiksmes ministrijas valsts sekretāru es paudu viedokli, ka būtu vēlams sakarus starp mūsu zemēm novirzīt vairāk pa jūras ceļu un atslogot autoceļus. Viņš bija līdzīgās domās. Protams, tas saistīts arī ar virkni citu aspektu. Lai attīstītu jūras transportu, nepieciešami labi pievadceļi, jāaktivizē rēdereju darbs. Jārūpējas arī par jūras satiksmes drošību. Jādomā arī par kopējo ekonomisko situāciju laikā, kad cilvēkiem pie jums vēl ir relatīvi zemas algas. Ir ļoti svarīgi, ņemot vērā visus šos faktorus, atrast optimālu risinājumu, kas ļautu visizdevīgākajā veidā galveno akcentu pārvirzīt uz prāmju satiksmi. Lai prāmju satiksme starp Rīgu un Ķīli būtu tikpat dzīva kā, piemēram, starp Ķīli un Oslo.

Taču šoreiz mūsu galvenais mērķis ir sadarboties nevis uzņēmējdarbības, bet gan praktikantu jomā. Ja Rīga nosauks konkrētus kandidātus, mēs viņiem noorganizēsim apmācības iespējas Ķīlē dažādās aktuālās praktiskās nozarēs, piemēram, elektroenerģijas labākai izmantošanai, pilsētu plānošanai un sanācijai vai zemes mērīšanai. Tad šie pretendenti trīs līdz sešus mēnešus praktizētos Šlēsvigā–Holšteinā, izmantojot mūsu federālās zemes Attīstības aģentūras palīdzību.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors