Kad galdā celtais ir ne vien spēka, bet arī lepnuma avots

5.septembrī tika atklāta 6.starptautiskā izstāde "Riga Food 2001"

Sanāciet, nobaudiet, izgaršojiet!

Viens no izstādes "Rīga Food 2001" stendiem

Jau sesto rudeni izstāžu zāles aicina kopā pārtikas ražotājus no Latvijas un tuvākām un tālākām valstīm, lai dotu iespēju iepazīstināt patērētāju ar savu preču klāstu. 5. septembrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā atklātā pārtikas un pārstrādes tehnoloģiju, dzērienu un iepakojuma izstāde "Riga Food 2001" apmeklētājus gaida vēl šodien un rīt, 8. septembrī.

Šogad izstādē piedalās piecsimt astoņi eksponenti no divdesmit divām pasaules valstīm. No tiem divsimt sešdesmit ir pašmāju ražotāji, simt Latvijas importētājfirmas un simt četrdesmit astoņi ārvalstu dalībnieki. Savas valsts pārtikas rūpniecības nozares uzņēmumus izstādē plaši prezentē Čehijas Valsts biznesa veicināšanas aģentūra "Czech Trade", daudzpusīgi pārstāvētas ir arī Lietuva, Krievija, Itālija, Ukraina, Polija un Baltkrievija. Līdzās ikgadējo izstādes dalībvalstu stendiem šoreiz skatāmi arī Pakistānas rīsu un garšvielu, Šrilankas tējas un Singapūras kafijas ražotāju stendi.

Preses konferencē, kas notika īsi pirms izstādes atklāšanas, "BT 1" direktors Viesturs Tīle atzina:

— Šī izstāde, protams, galvenokārt kalpo Latvijai, tomēr tās ekonomiskais zonējums ir daudz plašāks. Jau pagājušajā gadā iezīmējās tendence, ka šajā izstādē uzņēmēji slēdz sadarbības līgumus, kas tieši uz Latviju nemaz neattiecas, piemēram, Somija ar Ukrainu. Ļoti paplašinājusies "apmeklējuma ģeogrāfija" — izstādi aplūkot un "izgaršot" brauc viesi no Spānijas, Itālijas un vēl tālākām zemēm.

Savukārt zemkopības ministrs Atis Slakteris pauda gandarījumu par to, ka nemazinās Latvijas uzņēmēju īpatsvars izstādē, kuras kopējais dalībnieku skaits ar katru gadu pieaug.

Latvijas zemkopības ministrs Atis Slakteris, atklājot izstādi "Riga Food 2001"

"Riga Food 2001" projekta vadītājs Rolands Nežborts norādīja:

— Pateicoties Zemkopības ministrijai, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Pārtikas centram un Latvijas Tirgotāju asociācijai, izstāde kļuvusi patiešām apjomīga. Tā ir plašākā šīs nozares izstāde Baltijas valstīs. Vietējo ražotāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav būtiski pieaudzis. Nedaudz vairāk kā līdz šim ir pārstāvēti iepakojuma ražotāji, jo pārtikas ražotāju vidū tie atrod iespējas aizvien vairāk paplašināt noieta tirgu. Pirmo reizi šīs izstādes vēsturē ir izveidots stends ar Latvijas "zaļo pārtiku", kas audzēta un pārstrādāta bez ķimikālijām.

Kā pastāstīja R. Nežborts, kvalitatīvu pašmāju produktu no ievestā pircējiem atšķirt palīdzēs šogad izveidotā preču zīme "Kvalitatīvs Latvijas produkts". Zīmi piešķir produktiem, kuru sastāvā ir vismaz 75 % Latvijā iegūtu izejvielu un kuri atbilst visām nepieciešamajām kvalitātes prasībām. A. Slakteris pauda cerību, ka šis marķējums jeb tā dēvētā "zaļā karotīte" drīzumā būs visatpazīstamākā preču zīme valstī, jo Latvijas pircēji vēlas iegādāties pašu zemē audzētu un ražotu pārtiku. V. Mende informēja, ka preču zīme jau ir piešķirta uzņēmumiem "Pūres cehs", "Ogres maiznieks" un "Lāču maize". Zīmes īpašnieks ir pārtikas nozares asociāciju apvienība — sabiedriskā organizācija "Mārketinga padome". Tās projektu vadītājs Zigmārs Brunavs pastāstīja, ka drīzumā tiks rīkota plaša iepazīstināšanas kampaņa, lai pircējos un tirgotājos vairotu interesi par produktiem, kas marķēti ar augstu kvalitāti apliecinošo zīmi.

Arī atklājot izstādi, zemkopības ministrs A. Slakteris uzsvēra, ka šogad izstādē pirmo reizi vairāki uzņēmumi var lepoties ar produkciju, kas marķēta ar zīmi "Kvalitatīvs Latvijas produkts".

Latvijas Pārtikas centra direktors Olafs Stengrevics kā nozīmīgu veikumu pārtikas nozarē minēja to, ka gandrīz pilnībā ir harmonizēta likumdošana atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Latvijas pārtikas ražotājs šobrīd stāv krustcelēs. Ir jāizvēlas, vai nogriezties uz globalizācijas asfaltētajiem lielceļiem, kuru galamērķis ir ģenētiski modificēta un ar pārtikas piedevām ražota pārtika, vai turpināt savu ceļu. Kā virziena rādītājs, kas patērētājiem palīdzēs neapjukt milzīgajā preču klāstā un izvēlēties ekoloģiski tīru un veselīgu pārtiku, ir Latvijā izveidotā īpašā preču zīme.

Lai rosinātu visus ražotājus gatavot arvien labāku produkciju, ik gadu Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija sadarbībā ar Latvijas Pārtikas centru un "BT 1" izstādes ietvaros rīko konkursus. Līdz šim par medaļām cīnījušies maizes, siera, majonēžu, kečupu, marinētu gurķu, ievārījumu un dažādu dzērienu ražotāji. Šoreiz A. Slakteris un Pārtikas uzņēmumu federācijas prezidents Viktors Mende sumināja Latvijas labākos mērču ar tomātu piedevām ražotājus. Konkursā piedalījās astoņi uzņēmumi, kas piedāvāja degustēt divdesmit trīs mērces ar tomātu piedevām.

Zelta medaļu saņēma SIA "Pūres cehs" par tomātu mērci "Ķiploku". Ar sudraba medaļu tika apbalvota SIA "Spilva" par "Ķīnas saldskābo mērci". Arī bronzas godalga aizceļoja uz "Pūres cehu"- par tomātu mērci "Lieliskā". Par izcilām garšas īpašībām žūrija nolēma piešķirt vēl divas medaļas: sudraba — SIA "Milda" par tomātu mērci "Saldā" un bronzas — SIA "Cido pārtikas grupa" par kečupu "Klasiskais".

Izstādes atklāšanas pasākumā tika apbalvoti arī trešā starptautiskā alkoholisko dzērienu konkursa uzvarētāji. Klasisko degvīnu grupā par vislabāko tika atzīts SIA "Berlat" ražotais "Dimants silver" — tam piešķirta Grand Prix medaļa. Zelta medaļa par degvīnu "Kolos" tika piešķirta SIA "Anion", sudraba — par degvīnu "Poļka" — Grodņas liķieru un degvīnu rūpnīcai, bet bronzas medaļa par degvīnu "Y2K" aizceļoja uz AS "Onistar". Konjaku grupā visu kalumu medaļas saņēma viens uzņēmums — SIA "PR Latvija". Par vislabāko žūrija bija atzinusi konjaku "Akhtamar", no kura garšas īpašību ziņā daudz neatpaliek "Nairi", "Otbornij" un "Ararat 3". Brendiju grupā zelta un sudraba medaļas saņēma AS "Latvijas balzams" par "Riga d’OR" un "Bonaparte V.S.O.P.", savukārt bronzas medaļu — AS ITK "Pallada" par brendiju "Fēnikss". Liķieru grupā lielākos laurus plūca SIA "Veta", kurai par greipfrūtu liķieri "Flamingo" tika piešķirts Grand Prix, bet par tāda paša nosaukuma dzērienu ar dzērveņu garšu — trešā vieta. Zelta medaļu saņēma SIA "Berlat" par "Jaungada batida de choko", bet sudraba — AS "Latvijas balzams" par "Šarloti ar balzamu". Aromatizēto degvīnu grupā visaugstāko novērtējumu guva SIA "L.I.O.N. & Co" par grieķu alkoholisko dzērienu "Atlantis", pirmo vietu piešķīra SIA "Anion" par sevišķo degvīnu "Drevnekiivska", bet otro un trešo vietu — valsts centralizētajam uzņēmumam "PskovAlko" par degvīnu "Karat" un džinu "Manhetten". Konkursā šogad kopumā piedalījās divpadsmit uzņēmumi no Latvijas, Igaunijas, Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Armēnijas ar četrdesmit dažādu alkoholisko dzērienu paraugiem.

Izstādes atklāšanas ceremonijas laikā zemkopības ministrs pasniedza SIA "Pūres cehs" vadībai ISO 9001:2000 sertifikātu, kas ļaus uzņēmumam sevi nopietni pieteikt starptautiskajā tirgū.

Otro gadu izstādes "Riga Food 2001" ietvaros tika rīkota arī Baltijas jūras valstu un NVS valstu pārstāvju lietišķā tikšanās. Pērn tā noritēja ļoti veiksmīgi: tika noslēgti sadarbības līgumi gan ar Eiropas, gan Āzijas valstīm. Tikšanās tēma — "Mūsdienīga uzņēmuma vadība un finansēšana, automatizācija un tehnoloģijas, zinātniskās izstrādes — pamatnosacījumi pārtikas preču tirgus kompleksai attīstībai". Par nozares aktuālākajiem jautājumiem un attīstības tendencēm arī šogad referēja un diskutēja gan Latvijas vadošās amatpersonas un uzņēmēji, gan arī Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Čehijas un citu valstu tirdzniecības misiju, vēstniecību un privātā sektora pārstāvji.

Par kvalitatīvu .

Latvijas produkciju

Izstādes "Riga Food 2001" balvas ieguvēji: (no kreisās) SIA "Milda" izpilddirektore Silvija Reņģe, SIA "Spilva" direktore Lolita Bemhena, SIA "Pūres cehs" direktors Aivars Žimants; gaļas pārstrādātājiem šāds konkurss vēl nav bijis, bet ja būtu, — a/s "Talsu gaļa" speciāliste Zaiga Sproģe būtu droša par šajā uzņēmumā ražoto
Ekoloģiski tīras produkcijas kvalitāti apliecina ne tikai balvas, bet arī pieprasījums Latvijā un Eiropas tirgū: ekosertifikāta īpašniece Mudīte Kampfelde audzē rudzus "Rankas" maizei; veselības tējas ieteic fitoārsts Artūrs Tereško                    Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Ar katru "Riga Food" izstādi arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta produkcijas kvalitātei. Gadu no gada rūpīgi strādājot, vairākas firmas guvušas atzīstamus rezultātus. Īpašu reklāmu vairs neprasa SIA "Milda", SIA "Pūres cehs", SIA "Spilva", SIA "Cido pārtikas grupa", SIA "Ķekava" produkcija.

SIA "Pūres cehs" gatavo daudzveidīgu produkciju — jogurtu un saldējuma piedevas, sīrupus, sulas, tomātu mērces un kečupus, konservētus dārzeņus un augļus. Izstādes atklāšanas ceremonijā vairākas balvas saņēma SIA "Pūres cehs" — mērču un tomātu piedevu konkursā pirmā vieta un zelta medaļa par tomātu mērci "Ķiploku" un trešā vieta un bronzas medaļa par tomātu mērci "Lieliskā". Uzņēmuma vadītājs Aivars Žimants pastāstīja, ka šis gads paveikto darbu ziņā bijis tiešām vērienīgs, jo uzstādīta jauna tehnoloģiskā augļu pārstrādes līnija. Tagad jādomā par ieguldīto investīciju – viena miljona ASV dolāru apmērā – atgūšanu. Un tam ir labs pamats, jo gada septiņos mēnešos uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni latu, bet gadu plānots beigt ar 2,5 miljoniem latu.

Sezona rit pilnā sparā, tiek iepirkti āboli, gurķi, dažādas meža ogas, arī gailenes un baravikas. Pēdējās tiek sasaldētas un tālāk jau vestas uz Rīgas restorāniem. Tā kā pūrenieki apliecinājuši sevi kā drošus un uzticamus sadarbības partnerus, patlaban viņu produkcija tiek piegādāta vairāk nekā 80 uzņēmumiem un tirdzniecības vietām Latvijā. Iekarots arī Krievijas, Baltkrievijas, Lietuvas un Igaunijas tirgus. Tālākā perspektīva ir Rietumu valstis. Šogad iegūtais starptautiskais kvalitātes sertifikāts ISOO 9001: 2000 paver tam reālas iespējas. Jāpiebilst, ka izejvielu piegādātāji pūreniekiem ir no visas Latvijas. Jau trešo gadu Liepājā sekmīgi strādā "Pūres ceha" meitasuzņēmums SIA "Ābolītis". Sākuši ar dažādu ogu un dārzeņu iepirkšanu Kurzemes rajonos un tagad jau paši konservē gurķus.

Sertificēta produkcija ir arī akciju sabiedrībai "Talsu gaļa", kuras stendu rotā nesen radītā preču zīme ar koka karotes attēlu "Kvalitatīvs Latvijas produkts". Talsenieki jau deviņdesmito gadu sākumā izpelnījās pircēju atzinību, jo vieni no pirmajiem tirgū piedāvāja dažāda veida žāvējumus. Kā pastāstīja uzņēmuma tirdzniecības menedžere Zaiga Sproģe, patlaban šeit tiek gatavoti 80 produkcijas veidi. Sevišķi iecienītas ir karsti un auksti kūpinātās liellopu un cūkas gaļas desas, ruletes. Šeit top arī delikateses — servelādes, vakuumiepakojumā fasēta žāvēta cūkas karbonāde un daudzi citi gardumi. Uzteicams ir abu meistaru Vinetas Znotiņas un Baibas Bērtulsones darbs. Vidēji dienā uzņēmumā saražo piecas tonnas produkcijas. "Talsu gaļas" produkcijas noiets ir tiešām vērā ņemams, jo tā tiek piegādāta visā Latvijā vairāk nekā 200 tirdzniecības centros, tajā skaitā lielveikalu tīkliem "Rimi", "Sky", "Krasta centrs" , kā arī citiem Rīgas, Talsu, Kuldīgas, Liepājas, Bauskas, Preiļu, Dobeles, Siguldas veikaliem. Raksturīgi, ka uzņēmumā strādā tikai ar vietējām izejvielām. Gada sākumā tiek slēgti līgumi ar piegādātājiem. Turklāt netiek smādēts arī individuālājās saimniecībās izaudzētais. Jau vairākus gadus uzņēmums veiksmīgi sadarbojas ar Talsu rajona zemnieku saimniecību "Prūškalni" un akciju sabiedrības "Jēkabpils labība" cūkkopības kompleksu "Miķelāni". Šajās saimniecībās izaudzēta viskvalitatīvākā cūkgaļa. Tieši pēdējos gados zemnieki īpašu vērību piegriež jaunu šķirņu ieviešanai, jo tagad pieprasīta ir liesa gaļa. Kā atzina talsenieki, vēl joprojām ir grūtības ar pašaudzēto liellopu iepirkšanu, jo to audzēšana Latvijā gājusi mazumā.

Patīkami, ka šajā izstādē pirmo reizi sava vieta atvēlēta Latvijā izaudzētajai ekoloģiski tīrai produkcijai. Idejas par bioloģiskās lauksaimniecības metožu izmantošanu Latvijā radās jau 1998. gadā, kad darbu sāka vairākas saimniecības. Tagad šajās saimniecībās izaudzēto jau var iegādāties lielveikalos. Tomēr savu tirgus nišu vēl meklē daudzi zemnieki. Žurnāla "Vides Vēstis" redaktores Anitras Toomas-Rijnieces rosināti, savu produkciju uz "Riga Food 2001" atveduši zemnieki no visiem Latvijas novadiem. Preiļu rajona zemnieku saimniecības "Lieknes" vadītāja Janīna Lāce aicina iegādāties mājas sieru, kas gatavots no bioloģiski tīra piena. Savukārt Rēzeknes rajona Lendžu pagasta saimniecības "Lapegles" īpašnieks Vitālijs Sprūga aicina nobaudīt dažādu ziedu medu. Jāteic, ka sevišķi gards ir griķu ziedu medus. Mērija Vilūna no Dobeles rajona Bikstiem "Langaļu" zemnieku saimniecībā audzē vistas un tītarus. Viņa atvedusi pārdošanai olas un teic, ka ap Mārtiņiem būs pārdošanā arī tītari.

Pēdējā laikā arvien populārākas kļūst pārtikas piedevas, kas daudzos gadījumos nav nekas cits kā ārstniecības augu koncentrāti. Fitospeciālists ārsts Artūrs Tereško rekomendē Cēsu novada pļavās lasītās zāļu tējas. Zaubes pagastā vāktas izejvielas un zemnieku saimniecībā "Ozoliņi" gatavota Brigitas Lūkinas "Lauku tēja".

Šajās sertificētajās saimniecībās izaudzētās produkcijas regulāru piegādi būs iespējams pasūtīt. Šim nolūkam izstādes laikā tiek pieņemti individuālie pasūtījumi.

Viena no Latvijas tradicionālajām pārtikas ražošanas nozarēm ir zivju pāstrāde. Dānijas vēstniecības stendā FAO reģionālās organizācijas ietvaros atrodas Latvijas zivsaimniecības pārstāvniecība. Latvija kā šīs starptautiskās zivsaimniecības nozares dalībvalsts šoreiz tiek pārstāvēta Austrumeiropas informācijas un mārketinga centrā "Eastfish". Latvijas Zemkopības ministrijas speciāliste Aina Afanasjeva pastāstīja, ka zivsaimniecības pārstrādes uzņēmumi vieni no pirmajiem valstī savulaik ieguva ISOO 9001 kvalitātes sertifikātu. Nenoliedzami, ka tradicionāli vislielākās tirgus iespējas ir Krievijā un citās Austrumeiropas valstīs, tomēr pašlaik jau paveras iespējas arī Rietumu tirgos. Tāpēc nozīmīga ir "Eastfish" palīdzība. Pēdējo divu gadu laikā Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi piedalījušies starptautiskajās izstādēs Briselē un Brēmenē. Plaša informācija par nozares attīstību publicēta starptautiskā žurnāla "Eurofish" 2001. gada jūnija numurā. Tur dots plašs ieskats tādos Latvijas uzņēmumos kā SIA "Baltijas zivis", akciju sabiedrība "Banga", SIA "Unda", "Lido", "Baltijas zivis - 97", individuālā zivju audzētava "Oskars" un valsts zivju audzētava "Tome". 2002. gadā tiem Latvijas zivrūpniecības uzņēmumiem, kas ieguvuši Eiropas kvalitātes sertifikātu, būs iespēja piedalīties starptautiskajā izstādē Brēmenē. Lai šī iespēja rosina strādāt vēl ražīgāk!

Marika Līdaka, "LV" tautsaimniecības redaktore Ingrīda Rumbēna,  "LV" nozares redaktore