Dzejas dienas

Pie Eiropas dzejas apaļā galda

Pirmais Eiropas dzejas apaļais galds notika 1997. gadā Helsinkos, otrais —1999. gadā Māstrihtā. Tagad Eiropas valstu dzejniekus uz kopīgu sarunu pulcina Latvija, un šī tikšanās iekļauta Eiropas Kultūras mēneša programmā. Par Eiropas dzejas apaļā galda ieceri un norisi informē Latvijas Rakstnieku savienības vadītājs Valdis Rūmnieks.

— Šīs apaļā galda tikšanās Rīgā un Siguldā no 8. līdz 12. septembrim aicinātas humanizēt sabiedrību ar dzejas palīdzību. Latvija bija pārstāvēta arī abās pirmajās sanāksmēs Somijā un Nīderlandē. Tajās piedalījās dzejnieks un grāmatizdevējs Pēteris Zirnītis. Viņam Māstrihtas tikšanās laikā arī tika izteikts priekšlikums uzņemties nākamā apaļā galda sarīkošanu, jo Latvija pazīstama ar savām Dzejas dienu tradīcijām. Diemžēl Pētera Zirnīša vairs nav mūsu vidū. Apaļā galda vadītāja pienākumi uzticēti dzejniekam Jurim Kronbergam.

— Kādus viesus varam gaidīt, un kāds būs šo dienu saturs?

— Uz konferenci ielūgti dzejnieki no Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Beļģijas, Bulgārijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Igaunijas, Islandes, Īrijas, Katalonijas, Krievijas, Lapzemes, Lietuvas, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Somijas, Šveices, Turcijas, Ukrainas, Vācijas, Velsas un Zviedrijas. Šoreiz runa nav tik daudz par valstīm, cik par tautībām un literatūrām. Šis ir Eiropas Valodu gads, tāpēc īpaši tiek domāts par to, lai būtu pārstāvētas arī mazās valodas. No Latvijas konferencē piedalīsies latviešu dzejnieki un atdzejotāji Uldis Bērziņš un Knuts Skujenieks un čigānu dzejnieks Kārlis Rudevičs.

Par Eiropas dzejas apaļā galda moto izraudzīta Ulda Bērziņa izteiktā atziņa "Poesis — Summa Linguarum", kas latviski būtu —"Dzeja —valodu būtība" vai "Dzeja —valodu kopskaņa". Dzejnieki apspriedīs jautājumus, kas saistīti ar dzejas antoloģiju izdošanu, dzejas tulkošanu un dzejas veicināšanas programmām nacionālā un Eiropas Savienības līmenī, ar mazo valodu situāciju pašlaik un nākotnē, ar Eiropas Savienības budžetu kultūrai, ar prēmiju un stipendiju piešķiršanu dzejniekiem. Protams, notiks arī sarunas par dzejas netveramo būtību, par īpašo dzejas maģiju. Plašāku publiku pulcinās literārā pēcpusdiena Siguldas mākslu skolā "Baltais flīģelis", kuru vadīs Jānis Rokpelnis, un sarīkojums Rīgas Latviešu biedrības namā, ko vadīs Knuts Skujenieks. Viesiem paredzēta saviesīga tikšanās pie Siguldas pilsētas galvas Tāļa Puķīša un Rīgas domes rīkota pieņemšana Melngalvju namā.

— Apaļā galda tikšanās vēl nebūs beigušās, kad Latvijā sāksies kārtējās Dzejas dienas. Kā šie notikumi papildinās viens otru?

— Sekojot mūsu Dzejas dienu tradīcijām, Eiropas dzejas apaļā galda viesi otrdien, 11. septembrī, rīta pusē piedalīsies dzejas stundās desmit skolās un nacionālajās kultūras biedrībās, bet divos pēcpusdienā pulcēsies uz Dzejas dienu atklāšanas pasākumu pie Raiņa pieminekļa. Saskaņā ar Eiropas dzejas apaļā galda scenāriju Rainis kā rīkotājvalsts dzejas ģēnijs tiks kronēts ar lauru vainagu.

— Eiropas dzejas apaļā galda konferencē tiks sagatavoti dzejnieku ierosinājumi un ziņojumi, ko Eiropas Rakstnieku kongress iesniegs atbilstīgām Eiropas institūcijām. Ko no Rīgas paņems līdzi mūsu viesi?

— Ir tapusi neliela latviešu dzejas antoloģija angļu valodā, ko ar Rakstnieku savienības līdzdalību izdod apgāds "Tapals". Kā suvenīru ciemiņi saņems arī Knuta Skujenieka sagatavoto dzejas kopojumu —Eiropas dzejas antoloģiju "Dziesma, ej viegli pa manu sirdi..." ar 72 dzejas paraugiem oriģinālā un atdzejā latviešu valodā.

Ar divu tautu, divu kultūru dialogu dzejā un baletā

Tradicionālajā mākslas festivālā "Gaisma pār Lollandi", kas Dānijā notiek septembra sākumā, šogad piedalās arī latviešu un igauņu mākslinieki un skatītājiem tiek piedāvāts dāņu komponista Gunnera Mēllera Pedersena balets "Tauriņi", kas tapis sadarbībā ar latviešu skatuves māksliniekiem un Dānijas Kultūras institūtu Latvijā. Baleta saturisko pamatu veido Ingeras Kristensenas sonetu vainags "Tauriņu ieleja", kas latviski skan Knuta Skujenieka atdzejojumā, kā arī Vizmas Belševicas dzeja, ko dāņu valodā tulkojis Pouls Borums. Dāņu dzejnieces sacerēto dzeju latviski dzied jaunā dziedātāja Līga Celma, bet Vizmas Belševicas dzejoļus dāniski lasa Terese Damsholta, latviešu valodā — Ausma Kantāne.

Stāsta Gunners Mēllers Pedersens: "Baleta galvenā tēma ir dzīvība, nāve un mīlestība. Dāņu un latviešu valodā rakstītie dzejoļi savstarpēji mijas, un vārdi — gan runātie, gan dziedātie — skan kā mūzika, radot dzejisko vijumu, ko deja saliedē vienā veselumā. Gan formas, gan satura ziņā šis baleta uzvedums ir divu tautu un divu kultūru tikšanās. Ideja un mūzika nāk no dāņu puses, horeogrāfija, scenogrāfija un izpildītāji — no latviešu puses. Tā ir arī divu izcilo latviešu un dāņu dzejnieču tikšanās. Izrādes garīgo pasauli veido Ingeras Kristensenas "Tauriņu ieleja" Knuta Skujenieka atdzejojumā un Vizmas Belševicas dzejoļi, kas Dānijā iznākuši atsevišķā krājumā Poula Boruma tulkojumā. Veidojot uzveduma vizuālo ietērpu, horeogrāfe Regīna Kaupuža un māksliniece Janeta Čubarova akcentējušas galvenokārt kostīmu un gaismu. Sākumā mūsu sadarbību mazliet traucēja valodu barjera, bet, strādājot ar Vizmas Belševicas dzeju, mēs piedzīvojām kaut ko jaunu: caur dzeju atradām mākslas kopīgo valodu — sirds valodu. Baletā skan elektroniskā, instrumentālā un vokālā mūzika. Kad pirmo reizi iepazinos ar Vizmas Belševicas dzeju, man radās pārliecība, ka tai jāskan elektroniskās mūzikas un dabas skaņu pavadījumā. Rike Helmsa pievērsa manu uzmanību tam, ka latviski izdots Ingeras Kristensenas sonetu vainags "Tauriņu ieleja". Tā kā koncertā biju dzirdējis jauniešu kori "Kamēr...", man radās ideja, ka to vajadzētu dziedāt latviešu valodā. Es iedomājos meiteni, kas stāv brīvā dabā kalna galā un dzied par savām jūtām, nevis lai atstātu iespaidu uz kādu cilvēku, bet lai izteiktu savu saikni ar dzīvi. Rike Helmsa mani aizveda arī uz Rīgas Horeogrāfijas skolu, kas saglabājusi neskartas klasiskā baleta tradīcijas. Topošie baleta mākslinieki piedalās uzvedumā kopā ar Emīla Dārziņa mūzikas skolas jaunajiem mūziķiem, kas pavada dziesmas un dzejas lasījumus."

Šīs nedēļas nogalē — 7., 8. un 9. septembrī — dzejisko baletu "Tauriņi" izrādīs Pederstrupā, Lollandes salas rietumos. Te skaista parka vidū izveidota īsta lauku sēta ar senu klēti, stalli un citām saimniecības ēkām, kur notiek mākslas izstādes, koncerti, teātra izrādes un dažādi sarīkojumi. Dāņu aktrise Terese Damsholta šajā neparastajā baleta uzvedumā ievīs latviešu dzejnieces Vizmas Belševicas dzejas tēlus un atziņas, daudziem droši vien pirmo reizi liekot ieklausīties tādos latviešu lasītājam labi pazīstamos dzejoļos kā "Mārsils", "Miega dziesmiņa lielam bērnam" un "Akas aiziešana".

21. un 23. septembrī baletu "Tauriņi" varēs noskatīties Rīgas Horeogrāfijas skolā. Un tas savukārt daudziem varētu būt pamudinājums atšķirt Ingeras Kristensenas dzejas grāmatiņu "Tauriņu ieleja", ko atdzejojis Knuts Skujenieks un ar savu mākslu bagātinājusi grafiķe Māra Rikmane. Apgāds "Atēna" to izdeva 1998. gadā. Atdzejotājs lasītājus iepazīstina arī ar pašu autori, kas dzimusi 1935. gadā un pieder pie pašām spilgtākajām personībām 60. un 70. gadu dāņu dzejā. Viņa ir arī atzīta prozas meistare un tulkotāja, lielākoties no vācu un zviedru valodas, Dānijas akadēmijas locekle un Ziemeļu literatūras tā sauktās Mazās Nobela prēmijas laureāte. Atdzejotājam viņas sonetu vainags bijis ciets rieksts, jo šī klasiskā dzejas forma prasa īpašu poētisko stratēģiju, izkoptu uztveri, spēju pārredzēt plašu dzejas lauku, māku sasaistīt nesaraujamā veselumā daudzas domu un jūtu pasaules. Knuts Skujenieks par to saka tā: "Dzejnieces poētiskā maniere šajā vainagā atgādina fantastisku tauriņu puteni: plaši izvērsumi, neaprēķināmi pagriezieni, pārslīdējumi no viena motīva citā. Šis brīvais vieglums vienlaik ir dziļš un sāpīgs, un tajā ir vairāk jautājumu nekā atbilžu." Atdzejojot grūtības radījusi arī Ingeras Kristensenas apbrīnojamā mīlestība uz tauriņiem: "Viņa spēj pārmiesoties ne tikai pierastajos dārzu un pļavu lidinātājos, bet arī eksotiskos pārceļotājos, kuru vārdi atrodami tikai speciālos entomologu rādītājos. Īpašu stimulu šai tauriņu bakhanālijai dod pati dāņu valoda. Jau visparastākais tauriņa apzīmējums dāniski ir "vasaras putns" — sommerfugl." Nedz mūsu dainās, nedz mūsu lirikā tauriņi tik plaši nav apdziedāti, un atdzejotājam nācies izlīdzēties ar saviem "tauriņdarinājumiem", veidojot tos pēc tauriņa ārējā izskata vai mēģinot latviskot no dāniskā vai latīniskā nosaukuma. Galvenais — saglabājot garīgo tuvību ar autori un atzīstot, ka "tauriņš patiešām ir ideāls simbols šim sonetu vainagam: grezns, trausls, satraukts un īslaicīgs". Tādi, grezni, tie dzīvo arī latviskotajā "Tauriņu ielejā", savu krāsu bezrūpības vēdās tik precīzi prazdami nobēdzināt bēdas un "kaut tik īsa viņu prieka daļa, /ar smecerīti, smalciņu kā matu, tie uzsūc pasauli kā bilžgrāmatu,/ tai viegli skaras it kā noglāstot".

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore