Šlēsvigas–Holšteinas biroja atklāšanā Skulptūras "Tilts pāri jūrai" atklāšanā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" Pēc Šlēsvigas–Holšteinas biroja atklāšanas 5.septembrī: biroja vadītāja Inese Vaidere un Šlēsvigas–Holšteinas zemes Ministru prezidente Heide Simone (augšējā attēlā); Vācijas tautsaimniecības delegācijas vadītājs Dr. Ralfs Georgs Tišers un Heide Simone (apakšējā attēlā)__

Doma pārmest mākslas tiltu pāri Baltijas jūras ūdeņiem tēlniekam Ojāram Pētersonam radās pirms desmit gadiem, kad Somijā notika starptautiska modernās mākslas izstāde. Viens

Heide Simone skulptūras "Tilts pāri jūrai" atklāšanā

tilta posms palika Rīgā, otrs aizceļoja uz izstādi Kotkā. Neparastais eksponāts piesaistīja mākslas lietpratēju uzmanību, un, kad izstāde beidzās, vācu mākslas kurators Norberts Vēbers izkārtoja latviešu mākslinieka darba nogādi uz Ekernfērdes pilsētiņu Šlēsvigas-Holšteinas pavalstī. Tur tas stāvēja Baltijas jūras piekrastē "ar skatienu uz Latviju", kļūdams par iecienītu vides objektu. Pirms pusotra gada piekrastē plosījās jūras vēji, nesaudzēdami arī skaisto koka konstrukciju. Ar Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes Ministru prezidentes Heides Simones atbalstu tilta posms tika izveidots no jauna, un jūnijā to svinīgi atklāja. Pa šiem gadiem cietis bija arī tilta Latvijas posms, un vakar, 6.septembrī, tas tika atklāts jaunā veidolā.

Mākslas objekta atklāšanas ceremonijā piedalījās Šlēsvigas-Holšteinas delegācija un Rīgas domes pārstāvji. Norberts Vēbers klātesošajiem pastāstīja par šī modernās mākslas objekta tapšanu un atgādināja Ojāra Pētersona ieceri — tas nedrīkst būt tilts, pāri kuram brauktu krievu tanki vai treileri ar vecām automašīnām, tam jābūt kaut kam priecīgam, brīvam un rosinošam.

"LV" informācija

Vācijas Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes Ministru prezidente Heide Simone:

— Tilti ir tāda lieta, kas cilvēkiem ļoti patīk. Jo tie simbolizē ceļus, kas ved kopā. Vācu valodā ir daudz izteicienu par tiltu tēmu. Parasti ar tiem saistās pozitīvas izjūtas: tiltu var būvēt pāri tukšumam, tiltus var celt starp cilvēkiem, var būvēt atkāpšanās tiltus, kas ļauj atgriezties. Bet var arī nodedzināt tiltus. Mēs piedzīvojām gan labo, gan ļauno — tilts tika uzcelts, un vētra to noārdīja. Un tagad mēs atkal esam atjaunojuši tiltu, lai tas vienotu cilvēkus mūsu zemēs. Pirms desmit nedēļām mēs Ekernfērdes pilsētiņā atklājām vienu tilta posmu. Bija sapulcējušies ļoti daudzi pilsētnieki un tūristi. Un visi priecājās par mākslinieka Ojāra Pētersona skaisto darbu. Tas bija lugas pirmais cēliens. Šodien ir otrais cēliens. Mēs atklājam šo tilta posmu. Tos abus šķir tūkstoš kilometru pa gaisa līniju. Reāli tik garu tiltu nevarētu uzbūvēt. Bet šo attālumu var aizpildīt ar vēlmi satikties, ar domām, ar radošu darbību. To spēj māksla. Pateicoties mākslai, sarūk attālumi, un mēs nonākam pie šī draudzības, sadarbības un tuvības simbola. Mēģināsim visi iedomāties, kam šis tilts varētu kalpot. Man šķiet, tas labi kalpos visam tam, par ko mēs šeit, Latvijā, šīs trīs dienas esam runājuši, — mūsu partnerattiecībām, sadarbībai, draudzībai.

Pētersona kungs ir Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs, un mēs patiesi lepojamies, ka viņa darbs atrodas pie mums. Un es pateicos visiem tiem, ar kuru gādību Rīgas lielās jubilejas gadā šis projekts ir realizēts. Lai šis tilts rada vēl lielāku kopības sajūtu visiem cilvēkiem Baltijas jūras krastā!

Latvijas Republikas kultūras ministre Karina Pētersone:

Pie skulptūras "Tilts pāri jūrai" Rīgas pusē, Pārdaugavas AB dambja galā, 6.septembrī: Latvijas Kultūras ministre Karina Pētersone un Šlēsvigas–Holšteinas zemes Ministru prezidente Heide Simone		Skulptūras autors tēlnieks Ojārs Pētersons

Augsti godātā premjerministres kundze! Godātie Rīgas domes locekļi! Ekselences! Godātais Pētersona kungs! Cienījamie klātesošie!

Tilts — tas ir viens no ietilpīgākajiem jēdzieniem mūsu domās un vārdos. Tiltu var mest gan laikā, gan telpā. Tas var būt pamatīgs dzelzsbetona tilts, kam jāsavieno upes krasti. Tas var būt arī moderns televīzijas tilts vai pavisam ideāls domu tilts.

Man ir liels prieks stāvēt pie šī tilta, kas simbolizē reizē gan atjaunošanu, gan savienošanu.

Vispirms jau šis tilts mūsu apziņā savieno divas valstis, divas tautas, kuras līdz šim Baltijas jūra vairāk šķīra kā vienoja.

Bet interesanti, ka no šī tilta idejas rašanās un pirmās piedzimšanas pagājuši vairāk nekā desmit gadi, kas ir bijis garš ceļš mūsu domāšanā, mūsu sadarbībā ar citām valstīm.

Tādēļ mēs droši vien varam teikt, ka šis tilts met loku no mūsu vēlmēm veidot arvien ciešākus starptautiskus kontaktus, atgriezties mūsu vēsturiskajā un dabiskajā vidē — Hanzas savienībā un Eiropas kultūras apritē.

Tas met loku no mūsu pagātnes, kad tikai sākām saprast, ko nozīmē veidot neatkarīgu valsti, uz šodienu un tālāk nākotnē, kad jau pavisam jaunā nozīmē jādomā par Latvijas kultūru un tās vietu pasaules kultūru saimē.

Es sveicu Latvijā viesus no Šlēsvigas – Holšteinas un Heidi Simonī kundzi, pateicos jums, ka esat simboliski pārmetuši tilta loku no Vācijas, lai šodien mēs varētu atklāt tiltu Latvijā.

Es novēlu, lai šis tilts palīdz mums visiem veidot mūsu draudzību vēl ciešāku!