Kanādas atbalsts Baltijai

7.septembrī Latvijā oficiālā vizītē uzturējās Kanādas ārlietu ministrs Džons Menlijs

Piektdien, 7.septembrī, pirms kopīgās preses konferences Ārlietu ministrijā: Kanādas ārlietu ministrs Džons Menlijs un Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pie ārlietu ministra

7.septembrī Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Kanādas ārlietu ministru Džonu Menliju. Dž. Menlijs viesojas Latvijā sava Eiropas apceļojuma ietvaros, apmeklējot Londonu, Parīzi, Rīgu un Berlīni.

Tikšanās laikā ministri pārrunāja divpusējo attiecību stāvokli un perspektīvas, NATO paplašināšanās jautājumus un attiecības ar Krieviju. Abas puses pauda gandarījumu, ka pēdējos gados starp abām valstīm ir izveidojusies laba sadarbība un ka divpusējām attiecībām ir tendence aktivizēties. Ministrs aicināja Kanādas pusi intensificēt kontaktus ekonomiskajā sadarbībā, kā arī augstu novērtēja Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūras sniegto palīdzību Latvijai un tās aktīvo līdzdalību dažādu projektu īstenošanā gan vides sakārtošanā, gan tieslietās, gan sociālās integrācijas jomā. Skarot divpusējos jautājumus, pārrunāta iespēja paplašināt līgumtiesisko bāzi, kur I. Bērziņš aicināja Kanādu noslēgt ar Latviju vienošanos par bezvīzu režīmu.

Notika viedokļu apmaiņa par Latvijas centieniem iestāties NATO, I. Bērziņš informēja Dž. Menliju par Latvijas paveikto virzībā uz NATO un aicināja Kanādas pusi sarunās ar saviem partneriem turpināt aktīvu atbalstu paplašināšanās procesam. Dž. Menlijs apliecināja, ka Kanādas atbalsts eiroatlantiskās integrācijas procesiem ir nemainīgs, un norādīja, ka jaunu NATO dalībvalstu uzņemšanai ir jānotiek pēc objektīviem kritērijiem un bez trešo valstu veto tiesībām.

Sarunas gaitā pārrunātas arī attiecības ar Krieviju. I. Bērziņš uzsvēra Latvijas vēlmi veidot labas kaimiņattiecības.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 7. septembrī Rīgas pilī tikās ar Kanādas ārlietu ministru Džonu Menliju (attēlā).

Sarunā apspriesta līdzšinējā abu valstu sadarbība, uzsverot nepieciešamību aktivizēt savstarpējās tirdzniecības apjomu, kā arī turpināt lielisku sadarbību militārajā jomā. Prezidente pateicās par Kanādas atbalstu un palīdzību Latvijai atjaunotās neatkarības desmit gados, tai skaitā tieslietās, sabiedrības integrācijā un militārajā izglītībā.

Pārrunājot ES un NATO paplašināšanos, V.Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka valstij ir ļoti būtisks tās draugu un sabiedroto atbalsts vēsturiskajā laikā līdz stratēģisko mērķu sasniegšanai, kas noteiks valsts attīstību uz ilgu periodu. Dž.Menlijs uzsvēra, ka Kanāda arī turpmāk paudīs stingru atbalstu fundamentālajiem principiem, uz kuriem balstās NATO, — atvērto durvju politiku, objektīvu kritēriju izvirzīšanu visām kandidātvalstīm, neiespējamību ārpus NATO esošām dalībvalstīm uzlikt veto kādu kandidātvalstu dalībai organizācijā. Kā sacīja Dž.Menlijs, Kanāda cer, ka Prāgas galotņu sanāksme būs vēsturiska un Baltijas valstīm tajā būs labas izredzes iekļauties NATO. Mēs esam atbalstījuši NATO paplašināšanās iepriekšējo kārtu, mēs arī atbalstīsim paplašināšanās procesa turpmāko virzību, prezidentei sacīja Kanādas ārlietu ministrs.

Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Piektdien, 7.septembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Kanādas ārlietu ministru Džonu Menliju (John Manley).

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Kanādas divpusējās attiecības un mūsu valsts virzību uz Eiropas Savienību un NATO.

Saeimas priekšsēdētājs atzinīgi novērtēja abu valstu veiksmīgo sadarbību un pauda gandarījumu par līdzšinējiem Latvijas un Kanādas parlamentu kontaktiem. J.Straume uzsvēra parlamentārās sadarbības padziļināšanas lielo nozīmi un nepieciešamību nākotnē. Arī Kanādas ārlietu ministrs piekrita, ka abām valstīm izveidojušās labas attiecības.

Tikšanās dalībnieki arī sprieda par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Pārrunājot Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, J.Straume un Dž.Menlijs bija vienisprātis par abu valstu turpmākās sadarbības padziļināšanas iespējām Ziemeļu dimensijas kontekstā. “Kanādai ar ziemeļvalstīm ir kopīga Ziemeļu dimensija, kopīgas vērtības, un tas ir pamats labai sadarbībai,” sacīja Dž.Menlijs.

Vērtējot Latvijas virzību uz NATO, Kanādas ārlietu ministrs pauda savas valsts atbalstu NATO paplašināšanas procesam un sacīja, ka jaunu NATO dalībvalstu uzņemšanai jānotiek pēc objektīviem kritērijiem un bez trešo valstu veto tiesībām. Dž.Menlijs arī akcentēja, ka Kanāda atbalsta visu trīs Baltijas valstu vienlaicīgu uzņemšanu NATO. Savukārt Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra nākamā gada rudenī gaidāmā Prāgas sammita pieņemto lēmumu lielo nozīmi ne tikai Latvijas, bet arī citu pasaules valstu attīstībā.

Saeimas preses dienests

Kanādas ārlietu ministra un Latvijas ārlietu ministra kopīgajā preses konferencē

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Piektdien, 7. septembrī, Kanādas ārlietu ministra Džona Menlija (John Manley) oficiālās vizītes laikā notika arī viņa un Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa kopīga preses konference.

To ievadot, I.Bērziņš teica:

— Man ir patiess prieks, ka Kanādas ārlietu ministrs savā Eiropas valstu apmeklējumu sērijā blakus Londonai, Parīzei un Berlīnei iekļāvis arī Rīgu. Tas ir apliecinājums, ka Latvija bijusi un ir Eiropas valsts. Taču mēs paši saprotam — lai mēs pavisam īsti būtu Eiropas daļa, mums jāiestājas Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Mēs zinām, ka Kanāda kopumā noskaņota ļoti pozitīvi NATO paplašināšanas jautājumā. Tas tika apliecināts arī mūsu sarunā.

Mēs ar ministru pārrunājām arī abu valstu divpusējo attiecību jautājumus. Šīs sarunas laikā man bija iespēja vēlreiz pārliecināties, ka Kanāda ne tikai atbalsta Latviju, bet gatava mums arī reāli palīdzēt. Tādēļ es izmantoju šo izdevību, lai vēlreiz sveiktu Kanādas ārlietu ministru Latvijā.

Pēc tam runāja Kanādas ārlietu

ministrs Dž. Menlijs:

— Man ir patiess prieks būt Rīgā, apmeklējot jūsu pilsētu kā sava Eiropas valstu apceļojuma organisku sastāvdaļu. Jā, manā braucienā starp Londonu, Parīzi un Berlīni Rīga ir loģiska pieturas vieta. Rīgā man bija sarunas ar jūsu ārlietu ministru, kā arī ar Valsts prezidenti un parlamenta spīkeru.

Man bija īpaši patīkami tikties ar jūsu prezidenti, kura ilgu mūža daļu nodzīvojusi Kanādā un tagad ir jūsu Valsts prezidente. Es iedomājos, viņa varētu bagātināt arī Kanādas politisko dzīvi, ja kādreiz atgrieztos Kanādā. Šodien man bija iespēja piedalīties arī jaunas, plašas programmas aizsākšanā Tulkošanas un terminoloģijas centrā.

Mēs ar Latvijas ārlietu ministru apspriedām dažādus jautājumus, kas interesē abas puses, piemēram, mēs apspriedām arī attiecības ar Krieviju un ES, kā arī abu valstu savstarpējās tirdzniecības attīstību.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: — Menlija kungs, vai, jūsuprāt, NATO pati jau ir pilnīgi gatava — gan politiski, gan organizatoriski — jaunu dalībvalstu uzņemšanai? Piemēram, vai tas varētu notikt jau šobrīd? Un vai organizācija būs gatava paplašināšanai NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedes laikā 2002. gadā?

Dž.Menlijs: — Pēdējā laikā es esmu vismaz četras reizes ticies ar NATO valstu ārlietu ministriem, un visu mūsu viedoklis ir, ka pienācis īstais laiks NATO paplašināšanai. NATO ir tam gatava gan kā politiska organizācija, gan organizatoriskā ziņā. Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka NATO dalībvalstu vadītāju nākamā gada apspriede Prāgā būs īstais brīdis organizācijas paplašināšanai. Vēl gan nav izlemts, tieši kuras un cik kandidātvalstis tiks uzņemtas NATO. Taču ir skaidrs, ka NATO paplašināšana nākamgad noteikti notiks.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: — Bērziņa kungs, vai savukārt Latvija jau ir gatava iestāties NATO?

I.Bērziņš: — Latvija ir sagatavošanās procesā. Nav šaubu, ka NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedes laikā mēs būsim gatavi iestāties NATO. Es gribu uzsvērt, ka ļoti svarīga mums ir Kanādas pozīcija, proti, ka NATO jāuzņem valstis, kas būs gatavas iestāties šajā organizācijā. Un ka netiks ņemti vērā nekādi citi, piemēram ģeopolitiskie, aspekti.

Jautājums: — Vai Kanāda ignorēs Krievijas negatīvo viedokli par Baltijas valstīm NATO paplašināšanas jautājumā? Vai gadījumā, ja būs limitēts jauno NATO dalībvalstu skaits, Baltijas valstis varētu palikt ārpus prioritāro kandidātvalstu loka?

Dž.Menlijs: — Mēs uzskatām, ka, paplašinot NATO, jāvadās pēc objektīviem kritērijiem. Ja kādai valstij tiks atteikts, tad jābūt pilnīgai skaidrībai, kāpēc tas tiek darīts. Kanāda Baltijas valstis atbalsta pēc labākās sirdsapziņas. Taču mēs pašlaik vēl nevaram pateikt, kuras valstis ir kandidātu saraksta sākumā, kuras vidū un kuras beigās. Vēl nav pienācis laiks to noteikt.

Jautājums: — Vai ir pamats runām, ka Baltijas valstu liktenis varētu tikt izšķirts ar slepenu ASV un Krievijas vienošanos, ka tiek ievērota Krievijas pozīcija jautājumā par Baltijas valstu uzņemšanu NATO apmaiņā pret Krievijas atbalstu ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas projektam?

Dž.Menlijs: — Es jau teicu: Kanādas pozīcija ir tāda, ka NATO paplašināšanā jāvadās tikai un vienīgi no objektīviem kritērijiem. Es patiešām neredzu, kāda varētu būt saistība valstu uzņemšanai NATO un ASV pretraķešu aizsardzības sistēmai. Man būtu ļoti žēl, ja šie divi atsevišķie procesi kļūtu par tirdzniecības objektu.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors