Par Latvijas Lielo pilsētu asociāciju

Augusta nogalē Rīgā kopā sanāca septiņu Latvijas lielāko pilsētu vadītāji, lai dibinātu Lielo pilsētu asociāciju. Par asociācijas prezidentu uz gadu tika ievēlēts Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, par viceprezidentu kļuva Daugavpils pilsētas galva Rihards Eigims, bet par izpilddirektoru tika iecelts Jānis Kalviņš. Asociācija dibināta ar mērķi saskaņot valsts lielāko pilsētu — Liepājas, Ventspils, Jelgavas, Jūrmalas, Rīgas, Rēzeknes un Daugavpils — vadības viedokļus par šīm pilsētām svarīgiem jautājumiem, kā arī paust vienotu nostāju sarunās ar valdību un Saeimu. Katras lielpilsētas dalības maksa asociācijā būs četri tūkstoši latu gadā. Tā kā lielpilsētu asociācijas izveides iniciatīva nāk no Liepājas, “Latvijas Vēstnesis” aicināja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju pastāstīt par asociācijas dibināšanas mērķiem un nākotnes iecerēm.

Uldis Sesks, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

— Kā radās doma par Lielo pilsētu asociācijas izveidi?

— Lielo pilsētu vadītāji tikās jau iepriekšējā sasaukuma laikā, jo bija daudz kopīgi apspriežamu un risināmu problēmu. Taču pēc pašvaldību vēlēšanām pilsētu priekšsēdētāju amatos palika tikai Ventspils un Liepājas vadītāji, bet iesāktais darbs ir jāturpina.

Nepieciešamība lielo pilsētu vadītājiem regulāri tikties bija likumsakarīga.

Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri” bija pirmie, par kuriem topošās asociācijas dalībnieki izteica savu viedokli šā gada pavasarī, bet tikpat labi tas varēja būt jebkurš cits likums. Pašvaldības asociācijas dalībnieces vēlas formulēt tos aktuālos jautājumus vai vērst uzmanību uz tām aktuālajām problēmām, kuru risināšana bez valdības un Saeimas palīdzības tām vienām pašām nav pa spēkam.

— Kā lielo pašvaldību vadītāji iecerējuši ar asociācijas palīdzību ietekmēt Saeimu un valdību?

— Sagatavosim priekšlikumus likumprojektiem, izteiksim savas domas par jaunu likumu izstrādes nepieciešamību, kā arī norādīsim uz tiem spēkā esošajiem likumiem vai likumu pantiem, kurus vajadzētu sabalansēt, lai tie atbilstu reģionu attīstības interesēm. Skats uz daudziem jautājumiem no lielo pilsētu puses ir atšķirīgs no mazo pilsētu vai pagastu redzes viedokļa. To nosaka šo pašvaldību ekonomiskās atšķirības, kaut arī visas lielās pilsētas, tāpat arī mazie pagasti ir iekļauti vietējo pašvaldību kategorijā.

— Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) paspārnē darbojas Latvijas Pilsētu savienība, un Latvijas Pašvaldību savienība aizstāv pašvaldību intereses gan Saeimā, gan Ministru kabinetā, gan sarunās ar Valsts prezidenti. Sarunām ar nozaru ministrijām pat izveidotas darba grupas. Vai lielo pilsētu vadītāji LPS neizjūt kā pietiekami nopietnu spēku, ar kura palīdzību paust savu viedokli lēmējiem un likumu pieņēmējiem?

— Latvijā ir septiņas lielās pilsētas, kurās dzīvo puse valsts iedzīvotāju. Ir daži desmiti mazpilsētu un vairāki simti pagastu. To pārstāvji ir apvienojušies LPS, un katram balsošanā ir viena balss. Tomēr šī ir ļoti raiba “sabiedrība”. Parasti lielo pilsētu viedokļi par kādu likumu vai problēmu atšķiras no tiem kolēģiem, kas pārstāv mazākās pašvaldības. Tādēļ ka mums ir citādas intereses un iespējas un risināmās problēmas ir daudzveidīgākas un sarežģītākas.

Taču vienlaikus es negribu teikt nevienu sliktu vārdu par līdzšinējo lielpilsētu sadarbību ar LPS. Tā pašvaldībām daudz palīdzējusi un palīdz joprojām. Tieši sadarbībā ar LPS pastāv arī Latvijas Pagastu apvienība un Latvijas Pilsētu savienība. Mūsu izveidotā Latvijas Lielo pilsētu asociācija arī “sadzīvos” un sadarbosies ar LPS. LPS vadītājs Andris Jaunsleinis ir uzaicināts un arī piedalās asociācijas sanāksmēs. Turklāt arī asociācijas pagaidu juridiskā adrese ir LPS telpās Rīgā, tā ka starp mums nav pretnostatījuma.

— Kā ikdienas darbā nodrošināsit Latvijas lielo pilsētu asociācijas darbu?

— Asociācijas birojā Rīgā strādās izpilddirektors Jānis Kalviņš. Viņš ir pieredzējis politiķis: bijis rajona padomes vadītājs, Saeimas deputāts. Viņa uzdevumos ietilpst dažādu mūsu viedokļu un sabiedrībā notiekošo aktualitāšu apkopošana, speciālistu piesaistīšana priekšlikumu formulēšanai, likumu labojumu projektu sagatavošana, citu pieredzes apzināšana. Protams, arī mēs, lielo pilsētu vadītāji, nesēdēsim rokas klēpī salikuši, bet iesim viņam talkā.

— Kam tiks izmantoti katras pilsētas iemaksātie četri tūkstoši latu?

— Asociāciju neesam izveidojuši, lai par katru cenu notērētu tās biedru iemaksāto naudu. Tā ir nepieciešama asociācijas darbības nodrošināšanai: biroja telpu uzturēšanai, izpildinstitūcijas darbinieku algošanai un, galvenais, dažādu kopīgu asociācijas dalībnieku projektu sagatavošanai. Esam nolēmuši savu pilsētu gada budžetos rezervēt dalības naudu asociācijā. Tas nozīmē arī to, ka atvēlētā nauda nav jāiztērē tieši šogad.

Kristīne Valdniece,

“LV” pašvaldību lietu redaktore