Par darbadienām, ritmos

Gundars Bojārs, Rīgas domes priekšsēdētājs, — intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 10. septembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Varbūt sāksim ar aktualitāti, kas interesē ne tikai rīdziniekus, bet, esmu pārliecināts, arī visus Latvijā dzīvojošos un pat dažu labu pilsētas viesi. Proti — netīkamais notikums Nacionālajā teātrī, problēmas ar griestiem un senā problēma ar Nacionālā teātra kapitālo remontu. Kā jūs vērtējat šīs lietas?

Gundars Bojārs: — Jā, problēma, protams, ir, es pat teiktu, ka tā ir lielāka mēroga problēma. Mēs visi atceramies, kādas problēmas bija ar Nacionālo operu, tagad tādas ir ar Nacionālo teātri. Diemžēl ne valsts, ne pašvaldība pienācīgi nerūpējas par savu īpašumu, par to īpašumu, kas ir zināmā mērā mūsu tautas kultūrvēsturiskais mantojums. Nacionālais teātris ir domes īpašums no 1998.gada, un jau iepriekšējā sasaukuma dome bija paredzējusi un solījusi, ka janvārī tiks piešķirti līdzekļi teātra remontam. Diemžēl tas nenotika, un šobrīd situācija ir tāda, kāda tā ir.

Operatīvi rīkojoties, mēs esam raduši iespēju pirmos remontus finansēt jau tuvākajā laikā un izskatīsim iespēju pārdalīt finansējumu par labu Nacionālajam teātrim. Rīt man būs tikšanās Nacionālajā teātrī ar teātra vadību, ar būvinženieriem, būvinspekciju, mēģināsim lēmumu pieņemt pēc iespējas drīzāk. Šis ir tāds mantojums, kas mums uzliek ārkārtīgi lielu slogu.

— Jā, mani tikai pārsteidz tas, ka vēl aizvien nav oficiāla būvinspekcijas atzinuma.

G.Bojārs: — Būvinspekcija strādā šodien, darbību beigusi darba inspekcija, un tās slēdziens ir negatīvs. Tātad nekādas aktivitātes, nekādas izrādes notikt nevar. Mēs gaidām būvinspekcijas atzinumu, un mūsu mērķis ir pēc iespējas operatīvi un ātri risināt jautājumu, izskatīsim iespējas šī teātra darbībai citās telpās.

— Acīmredzot pēc rītdienas tikšanās arī būs skaidrs, vai teātris laikā varēs uzsākt šoruden sezonu.

G.Bojārs: — Sezona ir sākusies, diemžēl tas skar ne tikai Nacionālā teātra kolektīvu, bet arī, piemēram, Liepājas teātra kolektīvu, kurš ir ieplānojis viesizrādes Rīgā, biļetes ir pārdotas, tā ka problēma ir ārkārtīgi asa un nepatīkama.

— Jūs nākat no tikšanās ar Liepiņa kungu. Liepiņa kungs pats bija aicinājis jūs uz tikšanos. Ar ko beidzās jūsu saruna?

G.Bojārs: — Nevis viņš mani aicināja uz tikšanos, bet viņš pieteicās vizītē pie manis. Saruna beidzās tā, kā sākusies, mēs katrs palikām pie savām domām. Es neuzņemos tagad tiesas funkcijas un prokuratūras funkcijas, šis darbs notiek. Liepiņa kungs kā Pašvaldības policijas vadītājs, galu galā kā virsnieks ir zaudējis gan iedzīvotāju, gan Rīgas domes deputātu, gan arī Valsts policijas vadības uzticību, un virsnieka cienīgi būtu atkāpties. Taču Liepiņa kungs to darīt netaisās, acīmredzot šis juridiskais process turpināsies.

— Tātad kāds bija viņa mērķis, piesakoties pie jums vizītē?

G.Bojārs: — Liepiņa kungs šobrīd ir atstādināts no pienākumu pildīšanas, saglabājot amatu. Tā ir juridiska forma, kurā nekādas pretenzijas viņš īsti nevarētu izteikt, tātad darba stāžs viņam turpinās, algu viņš saņem.

— Un viņš vēlas atgriezties amatā?

G.Bojārs: — Jā, viņš vēlējās atsākt pildīt pienākumus, taču, kamēr notiek šī izmeklēšana, tas, protams, nebūtu pareizi, jo līdz ar to viņam būtu visas iespējas ietekmēt izmeklēšanas gaitu.

— Par aizvadītās nedēļas notikumiem. Partijas valde izteikusi aicinājumu frakcijai domē, sarunās ar sadarbības partneriem apspriežot jautājumu par priekšpilsētu izpilddirektoru sadali, vadīties pēc principa, ka priekšpilsētas izpilddirektora amats jāpieņem tās partijas pārstāvim, kura ieguvusi lielāko vēlētāju atbalstu attiecīgajā priekšpilsētā. Jūs ne reizi vien mūsu intervijās esat uzsvēris, ka jums prioritāte ir lietišķais, nevis politiskais speciālists. Kā jūs rīkosities tālāk?

G.Bojārs: — Katrā ziņā šī prasība un šī vēlme arī paliek, neskatoties uz to, ka to vai citu posteni ieņem kādas partijas pārstāvis, taču šī prasība pēc kvalifikācijas ir absolūti būtiska. Papildus es tomēr gribētu teikt, ka, arī sadalot šos amatus domē, mums tomēr jāskatās, kāda loma šim cilvēkam ir bijusi Latvijas neatkarības atgūšanas gaitā, kādu lomu viņš spēlētu, ieņemot pašreizējā domes sasaukumā šo vai kādu citu amatu. Mana personīgā vēlme ir nedot šīs politizācijas iespējas nevienam amatam, tad jau mēs varētu pārskatīt visus, teiksim, tiešām lielo skaitu tēvzemiešu amatpersonu amatu. Tātad amatpersonai jābūt, pirmkārt, profesionālai, otrkārt, pietiekami sabiedrībā akceptētai un tādai, kas neizraisa nopietnus konfliktus.

— Domes vadība, cik man zināms, pašreiz izvērtē Vides departamenta direktora Raimonda Janitas atbilstību ieņemamajam amatam. Kādēļ tas tomēr bija nepieciešams, un vai ir pamats baumām, ka Zaļās partijas pārstāvis jau pretendē uz šo amatu?

G.Bojārs: — Nu, pretendēt mēs, protams, varam, bet es līdz šim neesmu ne no vienas domes amatpersonas, ne arī no kāda politiķa saņēmis nopietnus signālus vai kādu informāciju par to, ko Janitas kungs būtu tiešām pārkāpis. Jā, ir informācija avīzēs, ka viņam ir māja Jūrmalā, bet nevienam nav aizliegts, teiksim, to uzturēt. Bet kādi ir viņa pārkāpumi, izņemot šo vienu, kas varbūt bija, es neuzskatu to par ļoti būtisku, tas ir saistībā ar represēto pieminekli un varbūt dažādām šī konkursa interpretācijām. Tātad man nav neviena būtiska argumenta, man tas vairāk izskatās pēc politiskas spēles, pēc vēlmes ielikt šai amatā kādu savu cilvēku, taču tad es gribētu redzēt šo pretendentu, varbūt viņš ir profesionālāks par Janitas kungu, tas būtu jāizvērtē un jāpieņem koleģiāls lēmums. Līdz šim man šādas informācijas nav.

— Un no Zaļās partijas jūs neesat saņēmis signālus ar vēlmi pretendēt uz šo amatu?

G.Bojārs: — Nu, šādu signālu ir saņemts pietiekami daudz no dažādām partijām, es negribētu par tiem runāt, tas nebūtu ētiski.

— Rīt jau varētu tikt parakstīta apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Tautas partijas un “Latvijas ceļa” frakciju deklarācija par domes labējo spēku koalīcijas izveidi, un, kā zināms, Zaļā partija no šīs koalīcijas atkritusi iepriekš minēto apstākļu dēļ, it kā, protams. Bet jūs uzskatāt to par normālu parādību, un tas neko domes darbā netraucēs?

G.Bojārs: — Es nedomāju, ka tas traucēs domes darbā. Vēlreiz es vēlētos uzsvērt, ka gribētos šo domes darbu depolitizēt, un varbūt šī labējā koalīcija nāks ar konstruktīviem priekšlikumiem, kā domes darbu tiešām uzlabot, lai gan viņiem bija šī iespēja dota jau desmit gadus, un tomēr domes reitings joprojām ir negatīvs. Tātad mani tas nebaida. Runājot par Zaļo partiju, — tas ir objektīvs faktors, viņi pēc savas būtības vismaz kaut kādā jautājumu spektrā ir gan opozicionāri jebkurai pastāvošajai varai, tātad zaļās idejas vārdā, gan arī tai pašā laikā spēj sadarboties citos jautājumos. Es domāju, ka šajos jautājumos Zaļā partija ir gatava sadarboties ar pašreizējo domes vadību.

— Vai viss iepriekš teiktais nozīmē, ka varbūt atkritīs arī Vaideres kundzes nomaiņa pilsētas Attīstības fonda priekšsēdētāja amatā?

G.Bojārs: — Mums ir domes priekšsēdētāja vietnieks Kreitusa kungs, kas atbild par attīstības jautājumiem. Tas būtu racionāli. Tad, kad Vaideres kundze ieņēma šo vietu, viņai bija arī šis postenis — Attīstības fonda vadība.

— Un Kreitusa kungs jau presē paudis vēlmi…

G.Bojārs: — Es domāju, ka tas ir racionāli, — amatpersonai, kas ir atbildīga par šo procesu, ir jābūt atbildīgai arī visās jomās.

— Vai bijušas jau konkrētas sarunas par iespējamo Ždanokas kundzes amatu Rīgas pašvaldībā?

G.Bojārs: — Es vēlreiz gribētu atkārtot tikai to, ka mums, sociāldemokrātiem, ir sadarbības līgums ar PCTVL un mēs nemēģinām kaut kādas personības stādīt augstāk par visu. Mums ir vēlme depolitizēt jebkuru posteni, neraugties uz to, ka kāda partija ir uzņēmusies par šo sfēru atbildību. Tātad Ždanokas kundze šeit netiek apspriesta kā Ždanokas kundze, jebkurā gadījumā dome būs tā institūcija, kur visi deputāti lems par jebkuras personas apstiprināšanu.

— Laika mums ir maz, vēl viens jautājums, kas interesē daudzus. Vasara nu jau galā, bet no prāmja ne vēsts.

G.Bojārs: — Tā nu gluži nebūs. Protams, mums paliek stratēģiska prāmja satiksme starp Rīgu un Stokholmu, katru dienu mēs par to nerunājam ne radio, ne presē, taču darbs notiek, turklāt ļoti intensīvs. Notiek darbs, lai šī prāmju satiksme būtu ilgtermiņa. Šobrīd varu minēt, ka trešdien sāks satiksmi interesanta līnija — Rostoka–Rīga–Tallina–Helsinki, ar mērķi arī uz nākamo gadu. Šajā maršrutā, es domāju, būs pietiekami daudz pasažieru. Runājot par prāmi uz Stokholmu, — darbs turpinās, man ir pamats uzskatīt, ka ar nākamo pavasari šis process sāksies.

— Jautājums par Okupācijas muzeju. Kāda ir jūsu nostāja, vai paredzat atkal nebeidzamas diskusijas, vai jūs esat par to, lai beidzot tomēr izšķirtos par šī jautājuma atrisināšanu?

G.Bojārs: — Mums, paldies Dievam, darbu ir sākusi Pieminekļu padome, šī padome ir pietiekami depolitizēta, un sabiedrībā pazīstami un cienījami cilvēki to vada. Ja ir runa par manu personīgo viedokli, tad es uzskatu, ka no arhitektūras viedokļa šis muzejs tajā vietā neiederas, taču, protams, mums ir jādomā, kādā veidā šo muzeju varbūt pat attīstīt kā juridisku personu, kā tādu vietu, kas liek mums visiem, arī nākamām paaudzēm atcerēties par šiem gadiem. Es domāju, ka Pieminekļu padome pietiekami detalizēti izskatīs kā šo jautājumu, tā arī visus citus, kas saistīti ar kultūras un arhitektūras pieminekļiem, un tai uzticos.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā