Lai veselā tautā vesels gars

Augstskolā, kur sports nav vaļasprieks

Dr. paed. Uldis Grāvītis, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors, — “Latvijas Vēstnesim”

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija dibināta 1921. gada 6. septembrī ar tā laika Ministru prezidenta un izglītības ministra rīkojumu. Gadu gaitā šī sporta nozarē pirmā un vienīgā augstākā mācību iestāde Latvijā pārdzīvoja vairākas pārveides un ar tām saistītās nosaukumu maiņas. Tās pirmais nosaukums bija Latvijas Fiziskās izglītības institūts, tad Fiziskās audzināšanas institūts, Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts, bet no 1991. gada — Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA).

Lai arī kāds bija augstskolas nosaukums, tai vienmēr bijis viens kopīgs uzdevums — kvalificētu sporta speciālistu izglītošana un pētniecība sporta zinātnes jomā.

Līdz 1940. gadam Sporta akadēmiju absolvējis 271 sporta speciālists, pārsvarā skolotāji. Pēckara periodā līdz šodienai Sporta akadēmiju absolvējuši vairāk nekā astoņi tūkstoši speciālistu, bet savu kvalifikāciju dažādos kursos un semināros paaugstinājuši vairāk nekā 12 tūkstoši dažādu kvalifikāciju sporta speciālistu.

Augstskolas dibināšanas brīdī un līdz pat 1959. gadam Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija studiju procesu realizēja dažādās Rīgas vietās. Līdz 1940. gadam tās bija Rīgas 1. un 2. vidusskolas telpas, sporta zāle Vingrotāju ielā, arī toreizējās Latvijas Valsts konservatorijas sporta zāle. Starp citu, Latvijas Mūzikas akadēmijas sporta zāli LSPA izmantoja līdz pat 1959. gadam. Bet auditoriju telpas pēckara periodā bija gan Aspazijas bulvārī 6, Kaļķu ielā 3, Kalpaka bulvārī 10, Vēstures ielā 4, sporta zāle Akas ielā 13, kā arī Rīgas stadioni un peldētava Mežaparkā.

Kopš 1959. gada Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai ir pašai savas īpaši celtas telpas Brīvības gatvē 333, kur sākotnēji trūka savas šautuves un peldbaseina, bet tagad nav tikai peldbaseina. Arī studentu kopmītnes līdz 1964. gadam atradās dažādās Rīgas vietās, bet patlaban līdzās mācību korpusiem LSPA ir pašai piederoša studentu kopmītnes ēka, un tikai otra kopmītne atrodas īrētās telpās.

Līdztekus studiju darbam akadēmijā bija rosīga sporta dzīve. Visaktīvākie bija slēpotāji, vingrotāji un basketbolisti, ar kuru līdzdalību atjaunojās pēckara sporta dzīve Latvijā. Tā 1946. gada 7. aprīlī toreizējā LSPA basketbola komanda J.Nāruns, B.Lukašēvics, L.Grīnfelds, A.Rasa, R.Zālītis un G.Kalherts ar rezultātu 27 : 13 uzvarēja Ventspils basketbola komandu. Tajā laikā īpaša nozīme bija augstskolas iekšējiem čempionātiem. Tāpēc 1947. gada 30. septembrī tika pieņemts nolikums par toreizējā institūta čempiona nozīmi. Pirmās čempionu nozīmes saņēma slavenās latviešu soļotāju plejādes viens no tolaik jaunākajiem pārstāvjiem Arnolds Krūkliņš, Mihails Amāļins, toreiz būdams sporta meistars paukošanā, un Raimonds Zālītis — vairākkārtējs Latvijas čempions distanču slēpošanā.

Līdztekus studijām un sporta nodarbībām nopietna uzmanība tiek pievērsta zinātniskajam darbam. Ne velti 1921. gada augstskolas dibināšanas dokumentos minēts, ka tā tiek dibināta kā sporta izglītības un zinātnes centrs.

Galvenais pētījumu virziens bija sporta veidu mācīšana un treniņu procesa pilnveide. Vēlāk īpašu uzmanību sāka pievērst sportistu un komandu sagatavošanas problēmām, bet piecdesmito gadu otrajā pusē arī sporta masveidībai un veselības veicinošo pasākumu izpētei.

Pēc kara atjaunotajā institūtā darbu sāka tikai 38 mācībspēki, no kuriem bija viens profesors un 17 docenti.

Aktīva zinātniskā darbība ļāva katru gadu vienam diviem mācībspēkiem aizstāvēt izstrādātās disertācijas un iegūt zinātnisko grādu.

Pasniedzēju zinātniskā aktivitāte neapšaubāmi pozitīvi ietekmēja arī studentus. Kopš 1949. gada regulāri katru gadu notiek studentu zinātniskās konferences. Tagad mūsu studentu uzstāšanās starptautiskajā mērogā ir parasta un regulāra lieta, taču toreiz tikai 1951. gadā mūsu studenti pirmo reizi uzstājās ar saviem ziņojumiem ārpus Latvijas. Tie bija basketbola specializācijas studenti I.Pļaviņš un R.Kišuro, kuri par saviem darbiem ieguva pat prēmijas vissavienības studentu zinātniskajā konferencē. Ar gandarījumu varam atzīmēt, ka šī studentu zinātniskā un profesionālā aktivitāte ir saglabājusies un pilnveidojusies līdz pat mūsdienām. Ne velti mūsu studenti pēdējos piecus gadus ir uzvarējuši Latvijas pedagoģisko augstskolu studentu olimpiādēs.

Kopš 1957. gada Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija izdod ikgadēju zinātnisko rakstu sējumu.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija ir 1998. gada 10. jūlijā akreditēta augstākā mācību iestāde ar tiesībām īstenot akreditētās akadēmiskās bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas, kā arī profesionālo studiju programmu ar desmit profesionālajām kvalifikācijām izglītības un sporta darba jomā. Starp citu, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija bija pirmā valsts dibinātā augstskola Latvijā, kura pilnībā tika akreditēta saskaņā ar Augstskolu likuma prasībām.

LSPA studē vairāk nekā 1300 studentu 85 pilna laika štata docētāju vadībā, no kuriem desmit ir profesori, 16 asociētie profesori un 30 docenti, 44 ir atbilstošs zinātņu doktora grāds.

Pēdējos gados LSPA veikusi ne tikai visu studiju programmu pilnveidi un atjaunošanu, bet arī strukturālu reorganizāciju. Akadēmisko un profesionālo studiju programmu realizāciju nodrošina LSPA pieci institūti: skolotāju, treneru, menedžeru, sporta medicīnas un sporta zinātnes, kā arī divpadsmit katedras un divas profesoru grupas. Tradicionāli institūtiem un katedrām ir noteikta autonomija. Taču augstskolas vadības politika virzīta uz to, lai struktūrvienību konsultēšanās, koordinēšanas un informācijas plūsma nodrošinātu visu struktūrvienību kā akadēmijas vienota veseluma reprezentēšanu.

Šo dažādo struktūrvienību vienojošo funkciju pilda Senāta izveidotas domes un komisijas: katedru dome, sporta dome, personāla komisija, zinātniski metodiskā komisija, studiju programmu komisija.

Savukārt institūtos izveidotas metodiskās padomes, kurās apspriež profesionāli prioritāros jautājumus. Izpētot augstākās izglītības attīstības tendences pasaulē, konstatējām, ka mūsu realizētā stratēģiskā, kvalitātes politika un vadība nodrošina gan izglītības kvalitāti, gan noteiktu globalizācijas un internacionalizācijas iezīmi, ar ko raksturīga mūsdienu augstākā izglītība. Kā apstiprinājums iepriekš minētajam ir:

• veikta studiju programmas reforma;

• kredītpunktu pārneses un atzīšanas sakārtošana;

• starptautiskās partnerattiecības;

• starptautiskās prakses vietas;

• starptautiska sadarbība pētniecībā;

• daudzvalodība studiju procesā.

Rezultāts ir mūsu izglītības (diploma) atzīšana de iure pasaulē, jo mums nav bijis gadījumu, kad ar mūsu izsniegto diplomu neatļauj strādāt kādā valstī. Mūsu rīcībā ir ziņas par Latvijas speciālistiem ar mūsu diplomu, kuri strādā 28 pasaules valstīs, sākot ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas valstīm, Āfrikas valstīm un beidzot ar Japānu. Kaut arī diploma akadēmiskās atzīšanas process ir administratīvi inertāks un birokrātiski garāks, taču līdz šim visi mūsu speciālisti, kuri vēlējušies turpināt studijas tālākos studiju posmos vai paralēla līmeņa citās kvalifikācijās ārzemēs, ir saņēmuši uzņemšanas atļauju. Tas dod pārliecību par izraudzītā studiju realizācijas virziena pareizību.

Līdztekus studiju, zinātniskajam un sporta darbam Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija veic lielu tālākizglītības (kvalifikācijas celšanas) darbu. Interesants ir fakts, kā jau minējām, ka 80 pastāvēšanas gados vairāk nekā astoņi tūkstoši jauno speciālistu ieguvuši diplomus LSPA, bet vairāk nekā 12 tūkstoši dažāda līmeņa un kvalifikācijas speciālistu papildinājuši savu profesionālo prasmi, zināšanas un iemaņas.

Latvijā patlaban strādā vairāk nekā divi tūkstoši sporta skolotāju un vairāk nekā trīs tūkstoši treneru. Turklāt citās sporta specialitātēs — instruktori, metodiķi, menedžeri, dažādu sporta un veselības veicinošo iestāžu vadītāji un darbinieki — strādā speciālisti, kuru izglītošanu nodrošina LSPA. Bez tiem ir vēl liela speciālistu grupa, kurus arī izglīto Sporta akadēmija. Tā saistīta ar veselības atjaunošanu pēc traumām un slimībām. Tie ir fizioterapeiti, kinezioterapeiti, masieri, kuru sagatavošana notiek pēc akreditētas, ar Latvijas fizioterapeitu un sporta medicīnas asociāciju saskaņotas programmas. Mūsdienās pretēji iepriekšējiem gadiem 80–90% LSPA absolventu strādā kādā no augstskolā apgūtajām profesijām, un tikai 10–20% jauno speciālistu tūlīt pēc studijām darbu sāk citā specialitātē, tiesa, bieži vien radnieciskā. Īpaši tas attiecas uz menedžmentu un vadību. Apguvuši mūsu augstskolā izglītības un sporta vadības zināšanas un iemaņas, atsevišķi jaunie speciālisti veiksmīgi to liek lietā, strādājot vadības un menedžmenta jomā arī citā nozarē. Par atsevišķiem mūsu absolventiem, kuri dodas uz ārzemēm, mums dažkārt ir nepilnīgākas ziņas. Taču par tiem, kuri darbojas sporta nozarē, esam gandarīti, jo viņi strādā ar panākumiem.

Mēs lepojamies ar visiem tiem mūsu akadēmijas absolventiem, kas sevi veiksmīgi apliecina darbā jebkurā nozarē. Mūsu īpašais lepnums ir tie divi līdz četri procenti Saeimas deputātu katrā sasaukumā, kuri ir mūsu absolventi. Un kāpēc gan mums nebūtu pamata lepoties ar tādiem Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventiem kā Juris Dalbiņš, Pēteris Tabūns, Māris Riekstiņš, Haims Kogans, Žoržs Tikmers, Kārlis Greiškalns, Juris Visockis, Juris Zvirbulis, Helmūts Balderis, Ziedonis Čevers, Juris Punculs, Austris Vasips un ļoti daudziem citiem, kuri nestrādā sporta nozarē? Mēs pamatoti lepojamies ar viņiem, tāpat kā ar tiem 84 Latvijas vispārizglītojošo skolu direktoriem, kuri ir LSPA absolventi, un visiem citiem, kuri sekmīgi veic viņiem uzticēto darbu. Prasme izmantot Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā gūtās zināšanas citā nozarē liecina par teicamu izglītības līmeni, kurš nodrošina spēju radoši domāt, rast zinātnisku pieeju veicamajam darbam. Pretēji viedoklim, ka citā profesijā strādājošie ir mūsu augstskolas zaudējums, mēs uzskatām, ka galvenais ir sniegt pēc iespējas kvalitatīvāku izglītību, bet tā savukārt būtiski paplašina jaunā speciālista spējas un iespējas. Sabiedrībai, valstij principā ir vienalga, kur izglītojies speciālists. Galvenais, lai viņš radoši un veiksmīgi strādātu. Mūsuprāt, tāpēc jau arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventu nav bezdarbnieku sarakstos.

Tomēr mūsu noteicošā prioritāte studiju procesa realizācijā ir un būs sporta nozare, kurai mēs pilnībā nodrošinām visu nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Mūsu studiju programmas aptver vairāk nekā 20 sporta veidu un to mācīšanas metodikas apguvi, līdztekus studējot sporta vēsturi, sporta teoriju, sporta terminoloģiju un leksiku svešvalodās. Bet, tā kā viss pedagoģiskais process sportā notiek ar cilvēku, nepieciešamas pilnīgas zināšanas par to. Tāpēc mūsu studiju programmā ir anatomija, bioķīmija, fizioloģija, biomehānika, higiēna un ekoloģija. Un studenti nevis vienkārši studē anatomijā muskuļu, kaulu u.c. sistēmas, bet arī dinamisko anatomiju, resp., visu sistēmu darbību dinamikā, ar ko arī raksturīga sporta darbība. Līdztekus dinamiskajai anatomijai, fizioloģijai u.c. medicīniski bioloģiskā cikla kursos jāstudē šie priekšmeti arī vecuma aspektā, ko nodrošina vecuma fizioloģija. Taču pārzināt sportu un tā mācīšanas metodiku, pārzināt cilvēku ir par maz. Lai iemācītu, vajag zināt un prast to darīt. To nodrošina vispārīgās pedagoģijas, didaktikas, audzināšanas teorijas, dažādu nozaru pedagoģija: pieaugušo pedagoģija, speciālā pedagoģija, pedagoģijas psiholoģija, arī pedagoģijas vēsture un pedagoģiskā doma Latvijā. Neiztikt bez vispārīgās un attīstības psiholoģijas: saskarsmes psiholoģijas un sociāli pedagoģiskās psiholoģijas studijām. Tā kā visu mūsu studentu pirmā obligātā kvalifikācija ir sporta skolotājs, loģiski, ka studiju programmā ir skolas sports, metodoloģija, audzināšanas teorija, skolvadība, arī izglītības un sporta vadības kurss.

Lai nodrošinātu jaunā speciālista spēju radoši izmantot iegūtās zināšanas, mūsu studiju programma paredz arī akadēmisko daļu ar bakalaura darba izstrādi un aizstāvēšanu.

Sporta skolotāja, it īpaši sporta trenera darbs prasa radošu pieeju, bez kuras nav sasniedzams vēlamais, nerunājot jau par panākumiem sportā, jo katram audzēknim jāatrod individuāli piemērotas slodzes, pedagoģiskās un psiholoģiskās metodes optimāla rezultāta sasniegšanai. Šo prasmi nodrošina iepriekš minētā akadēmiska darba izstrādes prasība. Lai to sekmīgi veiktu, studenti apgūst sporta zinātnes pamatus, iemācās izmantot datoru sporta pētījumos un praktiskā darbā, aprēķināt, prognozēt un vērtēt iegūtos rezultātus.

Lai studenti un topošie speciālisti spētu pilnvērtīgi realizēt apgūto, paši ar savu piemēru un stāju būtu cīnītāji par sporta masveidību, veselīgu dzīvesveidu, studiju programma paredz viņu sporta pedagoģiskās pilnveides kursu, fiziskās sagatavošanas kursu, kā arī pašaizsardzības kursu, kas uztur viņu fizisko sagatavotību vajadzīgajā līmenī.

Mūsu izpratnē cilvēks ar augstāko izglītību, arī sporta nozarē, ir inteliģents, kurš attīsta un izplata kultūru. Tāpēc mūsu studiju programmā ir ne tikai filozofija, ētika, tostarp profesionālā ētika, kultūras vēsture, politoloģija, tiesību pamati, grāmatvedības pamati, izglītība un sports ārzemēs, bet arī rakstu, runas un uzvedības kultūra, kā arī sporta un tautas dejas.

Mūsu profesionālās izglītības programmā citas kvalifikācijas iegūšanai studenti apgūst veselības mācību, nometņu mācību, sporta medicīnu, pirmo palīdzību, masāžu, ārstniecisko vingrošanu. Studenti iepazīstas ar Latvijā nepopulāriem un nepazīstamiem sporta veidiem, lai iespēju robežās izmantotu tos mūsu pazīstamo spēļu un rotaļu pilnveidei. Nozīmīga studiju procesa sastāvdaļa ir mācību, pedagoģiskās un stažēšanās prakses gan skolotājiem, gan treneriem, vadītājiem un menedžeriem.

Pēdējo gadu jaunums ir mūsu izstrādātā un paplašinātā piemēroto fizisko slodžu programma, kuru apgūst visi mūsu studenti, lai spētu pareizi dozēt slodzes cilvēkiem, kuriem ir dažādi veselības traucējumi. Vēl viens jaunums ir mūsu individuālās programmas invalīdu sporta speciālistu sagatavošanai, uzņemot studēt invalīdu ar kustību traucējumiem. Ārzemju (dāņu, zviedru) speciālisti augstu novērtējuši šo mūsu pieeju sporta pedagoģijā, invalīdu integrācijā sabiedrībā.

Vairāki mūsu mācībspēki sekmīgi strādā ar invalīdu sporta komandām. Iepriekš minēto pedagoģisko prakšu laikā mūsu studenti pasniedzēju vadībā strādā ar pieaugušo veselības grupām, kā arī rīko dažādus sporta svētkus, pasākumus, sacensības masu un veselības sporta ietvaros.

Neizpaliek mūsu aktīva līdzdalība arī Latvijas sacensībās. Ja gribētu tikai nosaukt visus mūsu bijušos studentus slavenus sportistus, tas vien jau aizņemtu veselu avīzes lappusi. Tāpēc minēsim tikai dažus pašus populārākos: Jānis Lūsis, Helmūts Balderis, Uļjana Semjonova, Ivans Bugajenkovs, Staņislavs Lugailo, Ivans un Jefims Klementjevi, Afanasijs Kuzmins, Raimonds Bergmanis, Viktors Ščerbatihs, Igors Vihrovs.

Igors Vihrovs ir Sidnejas olimpisko spēļu čempions vingrošanā. Olimpiskajās spēlēs Sidnejā 2000. gadā Latvijas izlases komandā bija 14 Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studenti, bet 5 pasniedzēji komandas sastāvā bija treneru, tiesnešu, mediķu un administratīvā personāla statusā.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija un tās akadēmiskais personāls arī turpmāk pieliks visas pūles augsti izglītotu speciālistu, inteliģentu sagatavošanā, lai nodrošinātu visaugstākajām prasībām atbilstošu izglītību, un cer uz atbalstu arī infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes nodrošināšanā atbilstošā līmenī.