Ar spēka un intelekta vienību

Augstskolā, kur top armijas nākotne

Pagājušā gada rudenī ar aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska parakstītu pavēli tika apstiprināta jauna Latvijas virsnieku izglītības koncepcija. Tā noteica, ka turpmāk Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA) kadetos uzņems ar augstāko izglītību un augstskolu vecāko kursu studentus. Turklāt studiju laiks tika saīsināts līdz vienam gadam. Tika nodibināts rekrutēšanas centrs, kas veica informēšanas un atlases darbu.

4. septembrī Nacionālajā aizsardzības akadēmijā notika pirmā tikšanās ar 29 šogad jaunuzņemtajiem kadetiem.

Nacionālajā aizsardzības akadēmijā 4.septembrī: aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis; Latvijas Universitātes profesors Juris Zaķis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ZS pulkvedis Raimonds Graube

Ministrs ticībā sev un saviem padotajiem

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, uzrunājot jaunos kadetus, atzina, ka jaunā virsnieku izglītības kārtība radusies ilgstošu pārdomu rezultātā. Ministrs tic, ka šis ceļš ir pareizais, lai gan to var pierādīt tikai laiks. Izteicis atzinību, ka jaunie cilvēki ar jau iegūtu specialitāti un augstāko izglītību riskējuši pagarināt savu skolā iešanas procesu, ministrs norādīja uz virsnieka profesijas nozīmīgumu valsts aizsardzībā, tās attīstībā, sakārtotībā, ekonomiskajā stabilitātē, iekšējā drošībā. Lai sekmīgi pildītu ar iestāšanās vēlmi NATO saistītos uzdevumus, jārada respektabls un izglītots armijas personāls, kurā noteicošā loma ir virsniekiem. Ministrs apsolīja sekot tam, kā veiksies pirmajam NAA iesaukumam ar augstāko izglītību.

Interese par augstākās militārās izglītības sistēmas maiņu ir arī Latvijas partnervalstīs. Ministrs pateicās rekrutēšanas centra vadītājam pulkvedim Jurim Vectirānam un centra virsniekiem par lielo darbu, kā arī izteica pārliecību, ka Aizsardzības akadēmijas pasniedzēji un virsnieki strādās roku rokā ar kadetiem, kuriem jau ir plašākas zināšanas un dzīves pieredze.

Ar atbildību par dzīvību

NBS komandieris ZS pulkvedis Raimonds Graube, sveicot kadetus viņu simboliskajā “1.septembrī”, uzsvēra: “Ja armijā saka, ka tās mugurkauls ir instruktoru korpuss, tad virsnieki ir armijas smadzenes.” Komandieris atgādināja izvēlētās profesijas — virsnieka — lielo atbildību valsts un ģimenes priekšā. Gan mācībās, gan kara situācijā virsnieks ir atbildīgs par lielu cilvēku grupu dzīvībām. Jūsu zināšanas būs mērāmas ar cilvēku dzīvībām, nežēlīgi, bet tā var sacīt, atzina R.Graube. Cilvēku dzīvības var glābt gudrs, izglītots un labi organizēts komandieris. Spēks ir vienībā. Maķedonijas Aleksandrs sakāva daudz lielākus spēkus ar savu labi organizēto, kaut mazāku karaspēku.

Ar organizētību un kārtību

Rekrutēšanas centra darbā kā eksperts tika uzaicināts Latvijas Universitātes profesors Juris Zaķis. Savā uzrunā profesors pieturējās pie pārliecības, ka gan NAA, gan Polijas akadēmijai jābūt profesionālās sagatavotības skolām, nevis vienkāršām augstskolām, kuru mērķis ir dot akadēmisko izglītību, grādus un titulus. J.Zaķis uzsvēra arī konceptuālu pārliecību par to, ka valsts aizsardzībā jāpiedalās visiem tās pilsoņiem. Tāpēc būtu jāmaina arī civilajās augstskolās attieksme pret valsts aizsardzību. Sveicot kadetus, profesors tālāk attīstīja domu par intelekta augsto nozīmi virsnieku sagatavošanā, vēlreiz pieminot slaveno Maķedonijas Aleksandru. Lielais karavadonis esot atzinis, ka viens no viņa skolotājiem bijis Aristotelis, kurš sacījis Maķedonijas Aleksandram: “Tu esi apveltīts ar fizisko spēku, man ir cits — garīgais, un kopā mēs būsim neuzvarami”.

Caur pamatīgiem prasību sietiem

Rekrutēšanas centra priekšnieks pulkvedis Juris Vectirāns izteica gandarījumu par jauno virsnieku, nacionālās aizsardzības akadēmijas absolventu, spēju labi vadīt un sadarboties ar citu struktūrvienību virsniekiem, veicot nebūt ne vieglo propagandas un atlases procesu īsā laika periodā, kas nodrošināja kvalitatīvu rezultātu. Rekrutēšanas centra atlases grupas priekšnieks virsleitnants Māris Robežnieks atzina, ka plānoto 60 kadetu vietā tika uzņemti tikai 29, tāpēc ka par primāro tika uzskatīts nevis to skaits, bet kvalitāte. Šogad virsnieka profesiju vēlējās iegūt 240 kandidāti. Uzņēma 85. 29 virsnieku pamatkursā ar pilnu studiju programmu, 43 — rezerves virsnieku pamatkursā, kas civilajā augstskolā no studijām brīvajā laikā apgūs virsnieka profesijas programmu, un 13 — virsnieku–speciālistu pamatkursā, kurā ietilpst juristu, kapelānu, mediķu sagatavošana. Māris Robežnieks piebilda, ka nākamajiem virsniekiem tika izvirzītas augstas prasības. Daudzi neizturēja mediķu pārbaudījumu, citi valodas prasības, arī speciālie testi pierādīja, vai kandidāts spējīgs būt līderis, bet virsniekam tādam jākļūst noteikti.

Ar atbildības sūro nastu

Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors pulkvežleitnants Juris Maklakovs:

— Vairākās valstīs ir līdzīga sagatavošanas sistēma. Šaubas radīja, vai viens gads nav pārāk īss laiks, lai civilo cilvēku, studentu, sagatavotu tiktāl, lai viņš sāktu domāt un strādāt kā militārpersona. Esmu daudz par to domājis. Jā, var to darīt, ja veic ļoti rūpīgu atlasi un izvēlas piemērotus cilvēkus. Atbildība jāuzņemas arī mums — akadēmijas vadībai un pasniedzējiem— par to, kādā līmenī būs šo virsnieku sagatavotība. Manuprāt, šo procesu ietekmēs trīs faktori: pasniedzēju zināšanas, prasme, spējas; vide, kurā viņi tiks audzināti un mācīti; sagatavošanas laiki.

Ar šo gadu studiju laiks ir saīsināts, tātad augstākas prasības tiek uzliktas diviem pirmajiem faktoriem. Ar jaunajiem kadetiem strādās speciāli izvēlēti instruktori, kuri pirmos četrus mēnešus būs kopā ar viņiem visu diennakti.

Akadēmijas uzdevums ir ļoti atbildīgs, mēs intensīvi strādājam pie akadēmijas ilgtermiņa attīstības plāna.

Tā top Latvijas armijas nākotne

Lūk, daži no jaunajiem NAA studentiem un viņu motivācija

Kadets Osvalds Dreimanis: — 1998. gadā beidzu Salacgrīvas jūrskolu, ieguvu stūrmaņa profesiju, braucu jūrā uz zvejas un preču kuģiem, tad beidzu Rīgas Aviācijas universitāti, ieguvu aviācijas inženiera diplomu, gadu mācos maģistrantūrā. NBS gaisa spēkos jau trīs gadus strādāju par inženieri. Padodas tehniskas lietas, tāpēc domāju pēc NAA pabeigšanas stāties Latvijas Jūras akadēmijā.

Kadets Vladimirs Bistrovs: — Pabeidzu Kārsavas vidusskolu 1991. gadā. Tad Krievijā, Veļikije Lukos, pabeidzu Lauksaimniecības akadēmiju kā inženieris mehāniķis. Dienēju Alūksnē obligātajā militārajā dienestā, pēc tam virsdienestā pildīju rotas virsseržanta pienākumus.

Kadets Jānis Tomsons: — Esmu beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti kā pārtikas rūpniecības iekārtu inženieris. Kazdangas tehnikumā mācīju jaunsargus. Tas piesaistīja militārajām lietām, tādēļ nolēmu mainīt specialitāti. Mācot jaunsargus, pats augu un mācījos līdzi. Mani tas aizrāva.

Tādu stāstu, jauno cilvēku biogrāfijas pirmo lappušu ir daudz. Juris Feldmanis, kurš beidzis LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāti, redz sevi kā virsnieku armijas kartogrāfijas attīstībā. Evija Krūmala ir valodniece, Sandra Skutele — psiholoģe, Tālis Dzērve — sociologs... ķīmiķis, ekonomists, pedagogs, grāmatvedis. Visas armijā ļoti vajadzīgas specialitātes. Prasmīgi izvietots un izmantots šis intelektuālais spēks nākotnē būs mūsu armijas bagātība, ieguvums mūsu drošībai. Protams, ar nosacījumu — ja šie jaunie speciālisti izturēs armijas sūro ikdienu.

Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors Juris Maklakovs

Kadets Osvalds Dreimanis

Kadets Jānis Tomsons

Jaunie kadeti mācību gadu sāk — ar ierindas mācību

Foto un teksts: Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”