Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Gan Rīga, gan Latvija ar savu mantojumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.09.2001., Nr. 128 (2515) https://vestnesis.lv/ta/id/53758

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Gara tuvībā ar Aspaziju un Raini

Vēl šajā numurā

12.09.2001., Nr. 128 (2515)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Gan Rīga, gan Latvija ar savu mantojumu

EMBL.JPG (35453 bytes)Pēc Eiropas Padomes iniciatīvas kopš 1991. gada visā kontinentā septembrī tiek rīkotas Mantojuma dienas, kurās jau sesto gadu piedalās arī Latvija. Pašlaik šajā kustībā iekļāvušās jau 47 valstis, un ik gadus kādai no tām tiek uzticēta Mantojuma dienu atklāšana Eiropas mērogā. Augstu novērtējot Latvijas institūciju aktivitāti kultūras mantojuma aizsardzībā un sadarbībā ar ārvalstu partneriem, šoreiz Eiropas mantojuma dienu kopīgais karogs tika pacelts Latvijā. Kinoteātrī "Rīga" 8.septembrī notika Mantojuma dienu atklāšana Eiropas mērogā. Sarīkojumā piedalījās ap simt viesu no dažādām Eiropas institūcijām un nacionālajām pieminekļu aizsardzības asociācijām un vairāk nekā divsimt Latvijas inteliģences pārstāvju. Eiropeisko vērtību kopības sajūtu un svētku noskaņu zālē uzbūra kinokadri no Mantojuma dienu norises vietām Francijā, Grieķijā, Slovēnijā un citās Eiropas valstīs. Kā allaž, Mantojuma dienas ieskandēja Bēthovena Oda priekam. Klātesošos uzrunāja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga (runa publicēta "Latvijas Vēstneša" 11.septembra numurā).

Viņa augstība Dānijas Princis-konsorts Henriks atzīmēja, ka Eiropas mantojuma dienas, kam ir jau desmit gadu tradīcija, sasaucas ar starptautiskās arhitektūras un dabas pieminekļu aizsardzības federācijas "Europa Nostra" rudens konferenci, kas šoreiz notiek Rīgā. Pieminekļu aizsardzības lietās "Europa Nostra" ļoti aktīvi sadarbojas ar Eiropas Padomi un vienmēr piedalās arī tās rīkotajās Mantojuma dienās, uzņemoties nacionālās koordinatores lomu. Būdama nevalstiska organizācija, tā parāda, ka pati sabiedrība var daudz ko darīt kultūras vērtību apzināšanā un saglabāšanā. Tikai kopīgiem spēkiem, raženi sadarbojoties Eiropas organizācijām, valstiskajām institūcijām un pašvaldībām, iespējama ilglaicīga Eiropas bagātīgā kultūras mantojuma saglabāšana.

Latvijas cilvēku radošā daba ļāvusi Rīgu izveidot par pilsētu, kas jebkuru viesi fascinē ar savu arhitektūru. Te ir baroks, ir jūgendstils, jūtamas dažādas ietekmes, jo Rīga ir attīstījusies paralēli ar citām Eiropas pilsētām. Tā ir bijusi mijiedarbība, savstarpēja bagātināšanās. Un Mantojuma dienas ir aicinātas uzturēt šo sadarbību. "Eiropa ir brīnumskaista, ļoti bagāta ar savu kultūru. Eiropa pieder mums visiem, un Eiropas kultūras mantojums mums visiem jāsargā," nobeigumā uzsvēra princis Henriks.

Eiropas Padomes Kultūras un nacionālā mantojuma departamenta vadītājs Hosē Marija Ballesters, kas ar savu padomu un atbalstu bijis klāt visās pēdējo gadu kultūras mantojuma apzināšanas un aizsardzības aktivitātēs Rīgā un Latvijas novados, izteica gandarījumu, ka Eiropas mantojuma dienas tiek atklātas skaistajā Hanzas pilsētā Rīgā, kas savā astoņsimtgadē mirdz kā viena no visspožākajām zvaigznēm Eiropas pilsētu vainagā. Kultūras mantojuma jomā jāmeklē kopīgās vērtības. Eiropas Padome neapvieno lielas un mazas valstis, tā apvieno demokrātiskas, savā starpā vienlīdzīgas valstis. Un demokrātiskā valstī ikvienam pilsonim ir svarīgi apzināties savu lomu un atbildību Eiropas vērtību sargāšanā. Ballestera kungs sirsnīgi pateicās Valsts prezidentei Vairai Vīķei—Freibergai par Latvijas ļoti aktīvo iekļaušanos Eiropas mantojuma dienu kustībā un prezidentes personisko līdzdalību šo dienu norisēs.

Mantojuma dienu programma bija daudzveidīga un piesātināta. Spraiga domu apmaiņa raisījās diskusijā "Kultūras mantojums un sabiedrība". Tika uzsvērts, ka kultūras mantojuma aizsardzība ir politiskās gribas jautājums. Liela loma te ir pašvaldībām kā saiknei starp valsti un pilsoni. Apsveicama ir sabiedrisko organizāciju un privāto fondu iniciatīva un līdzdalība mantojuma aizsardzības jomā, taču tas nemazina valsts atbildību. Procesa kopējai vadībai un kontrolei jābūt valsts rokās, lai attīstība notiktu atbilstoši visas sabiedrības interesēm. Runājot par kultūras mantojumu tagadnē un nākotnē, tika atzīmēts, ka kultūras mantojums ir tautu saprašanās līdzeklis, saikne starp jauno un veco. Tas apvieno cilvēkus un palīdz atrisināt konfliktus. Kā atgādināja Eiropas Padomes Kultūras un nacionālā mantojuma departamenta vadītājs Hosē Marija Ballesters, nav jāveido robeža starp kultūras mantojumu un moderno arhitektūru, jo tā kļūs par nākotnes mantojuma daļu.

Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis pievērsa uzmanību pilsētu publiskās ārtelpas veidošanas un uzturēšanas praksei. Vēsturiskie parki, dārzi, laukumi, skvēri, ielas un krastmalas ir nozīmīga pilsētu vēsturisko centru sastāvdaļa, tāpēc to pārveidošana ir jāplāno un diskusijā jāiesaista visa sabiedrība. Saruna par šiem jautājumiem turpinājās inspekcijas telpās Vecrīgā, kur tika atklātas divas izstādes — "Pasaules mantojuma pilsētas" un "Jūgendstila ceļš Eiropā".

Aizvadītās sestdienas vakarā mājnieki un viesi piedalījās arī Mantojuma svētkos "Rīga naktī". Pie skaisti izgaismotajām baznīcām un muzejiem apmeklētājus gaidīja gidi ar vējlukturi rokā, Doma laukumā līdz vēlai nakts stundai skanēja dziesmas un mūzika. Kaut arī visai rudenīgo laika apstākļu dēļ daži no iecerētajiem priekiem izpalika, tie bija īsti svētki. Kā sacīja Ballestera kungs, tajos bija kaut kas no Latvijā populāro Mākslas dienu gara.

Svētdien, 9.septembrī, Mantojuma dienu viesi kopā ar saviem latviešu kolēģiem devās pa Latvijas novadiem. Svētkiem bija posušās 43 pilsētas. Tālos ciemiņus uzņēma Jūrmala, Tukums, Talsi, Ventspils, Turaida un Cēsis.

Kā apgalvoja ceļabiedri ceļojumā pa Kurzemi, šīs trīs dienas bijušas patiesi bagātas un Latvija godam pildījusi Mantojuma dienu saimnieces lomu.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!