ATSAUCĒ IETVERT:
Par vidi, kurā mēs visi dzīvojam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.09.2001., Nr. 128 https://www.vestnesis.lv/ta/id/53766
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par vidi, kurā mēs visi dzīvojam
Prof. Oļģerts Krastiņš - "Latvijas Vēstnesim"
1. tabula
Stacionāro gaisa piesārņojuma avotu izdalīto kaitīgo vielu
daudzums un to uztveršana un izmete atmosfērā, tūkst. t
| Kopā | tai skaitā | ||||||
| slāpekļa | sēra | oglekļa | gaistošie | cietās | pārējās | ||
| oksīdi | dioksīds | oksīds | organiskie | vielas | |||
| NOx | SO2 | CO | savienojumi | ||||
| GOS | |||||||
| Izplūde no avota: | |||||||
| 1997 | 206,2 | 9,5 | 33,8 | 24,0 | 2,4 | 132,8 | 3,7 |
| 1998 | 172,8 | 10,4 | 31,7 | 25,8 | 2,7 | 99,2 | 3,0 |
| 1999 | 150,6 | 8,2 | 23,4 | 25,3 | 3,8 | 88,0 | 1,9 |
| 2000 | 138,8 | 8,3 | 12,1 | 25,0 | 4,1 | 87,3 | 2,0 |
| no tā uztverts: | |||||||
| 1997 | 121,7 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,3 | 120,5 | 0,9 |
| 1998 | 90,5 | 1,1 | 0,0 | 0,4 | 0,2 | 88,1 | 0,7 |
| 1999 | 78,8 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,2 | 78,0 | 0,6 |
| 2000 | 78,7 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,2 | 77,8 | 0,7 |
| izmests atmosfērā: | |||||||
| 1997 | 84,5 | 9,5 | 33,8 | 24,0 | 2,1 | 12,3 | 2,8 |
| 1998 | 82,3 | 9,3 | 31,7 | 25,4 | 2,5 | 11,1 | 2,3 |
| 1999 | 71,8 | 8,2 | 23,4 | 25,3 | 3,6 | 10,0 | 1,3 |
Tabula sastādīta pēc šādiem avotiem:
Vides rādītāji Latvijā 2000. gadā. - R., CSP, 2001. - 29. lpp.
Vides rādītāji Latvijā 1999. gadā. - R.: CSP, 2000. - 30. lpp.
(avotos dati uzrādīti ar lielāku precizitāti - tonnās)
Pieaugot sabiedrības rūpēm par apkārtējo vidi, par to sāk interesēties arī valsts statistika. Jau atkārtoti ir iznācis biļetens "Vides rādītāji Latvijā" (R.: 2001. - 86 lpp.). Tas sagatavots sadarbībā ar Latvijas Vides aģentūru, Latvijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldi, Valsts meža dienestu un Latvijas Universitātes pētniekiem. Šajā krājumā ietvertie dati atspoguļo problēmas, kas būtu pelnījušas plašāku ievērību.
Gaiss, ko elpojam
Gaisu piesārņo tiklab stacionārie, kā arī mobilie piesārņojuma avoti. Pirmie ir dažādi enerģētikas, ražošanas un sadzīves uzņēmumi, otrie - automašīnas un citi transporta līdzekļi. Pagaidām statistika publicē datus tikai par stacionāro gaisa piesārņojuma avotu izdalīto kaitīgo vielu daudzumu, sadalot, cik no tiem uztverti attīrīšanas iekārtās un cik izmesti atmosfērā.
1. tabulā ir parādīts īss kopsavilkums no biļetenā plaši izvērstām tabulām. Redzam, ka 1997.-2000. gadā ir ievērojami samazinājies stacionāro gaisa piesārņojuma avotu izdalīto kaitīgo vielu daudzums: no 206 līdz 139 tūkstošiem tonnu gadā. Ir pamats domāt, ka tas noticis, ne vien lietojot videi draudzīgākas tehnoloģijas, bet arī vienkārši sašaurinot ražošanu.
Nedaudz vairāk par pusi no izdalīto kaitīgo vielu daudzuma ir cietās vielas, un tās vieglāk uztvert un pilnīgi vai daļēji izmantot citos ražošanas procesos. Dati parāda, ka patiešām ap 90% šo vielu uztver un tikai ap 10% izmet atmosfērā.
Šīs attiecības laikposmā no 1997. līdz 2000. gadam ir mainījušās maz. Gluži cits stāvoklis ir ar gāzveida izmešiem. Pavisam nelielos daudzumos uztver gaistošos organiskos savienojumus - apmēram 5% no izplūdes avotiem. Tādas kaitīgas vielas kā slāpekļa oksīdi, sēra dioksīds un oglekļa oksīds (tvana gāze) gandrīz pilnībā aiziet atmosfērā un tālāk mūsu plaušās.
Visvairāk kaitīgos izmešus izdala termoelektrostacijas, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgāde - ap 30% no visiem stacionāro ražošanas objektu izmešiem.
Turpmāk - vēl
| 2000 | 60,0 | 8,3 | 12,0 | 25,0 | 3,9 | 9,5 | 1,3 |