Valsts prezidente:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 11. septembrī

Intervijā Latvijas Radio 11. septembra raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnāliste Laura Lucāne

— Latvijas Bankas prezidents Einars Repše beidzot ir paziņojis, ka viņš atstās Latvijas Bankas prezidenta posteni, jo veidos jaunu labējo partiju. Kā jūs vērtējat šādas jaunas partijas ienākšanu pašreizējā politiskajā spektrā, un vai jums nešķiet, ka šis laiks ir ļoti tā smuki izvēlēts, jo tuvojas ne tikai 8.Saeimas vēlēšanas, bet arī diezgan daudzi Latvijai nozīmīgi starptautiskie pasākumi — Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Vai ar šiem jautājumiem mēs varam saistīt šādas jaunas partijas izveidošanos?

Vaira Vīķe–Freiberga: — Es nedomāju, ka tos varētu saistīt ar mūsu ārpolitikas mērķiem, kas ir Latvijai bijuši pietiekami skaidri un būtiski, visu partiju pieņemti, tā ka par to nevarētu būt kādas atšķirības jaunpiedāvātās programmās. Man šķiet, ka šī jaunā partija sevi ir pieteikusi tieši ar domu risināt iekšpolitiski akūtus jautājumus un nākt ar kādu jaunu piedāvājumu tajā jomā. Un, protams, tas ir mērķēts uz nākamām Saeimas vēlēšanām, jo tieši tad jau kādai jaunai partijai ir iespējams sevi ne tikai pieteikt, bet arī ieņemt vietu Saeimā un pēc sekmēm vēlēšanās ko būtisku spēt darīt savu ieceru īstenošanā.

— Šobrīd viņš vēl neatklāj konkrētas personas, kas varētu iesaistīties Repšes kunga jaunajā partijā, bet vēl vakar eksprezidents Guntis Ulmanis paziņoja, ka viņš iesaistīsies Repšes partijā. Kā jūs vērtējat viņa vēlmi aktīvi iesaistīties politikā un to, ka viņš šādu aktīvu darbību politikā nevarēja realizēt Latvijas Zemnieku savienības rindās?

V.Vīķe–Freiberga: — Katrā ziņā mēs varam tikai priecāties, ka Ulmaņa kungs, kas vēl pirms trim četrām dienām teicās esam noguris no politikas, ka aizejot no politiskās darbības un citos politiskos spēkos neiesaistīšoties, jau dažu dienu laikā ir atkopies, atguvis savus spēkus un enerģiju un paziņojis par savu gatavību atkal aktīvi darboties šajā laukā.

— Un vēl viens jautājums par šo jauno partiju. Kā pretreakcija uz Einara Repšes iniciatīvu izveidot kontu naudas ieskaitīšanai — pagājušajā nedēļā pašvaldību lietu ministrs Jānis Krūmiņš izveidoja speciālu kontu skolotāju un mediķu algām. Un šinī nedēļā Šķēles padomnieks Mārcis Bendiks paziņoja par jaunas partijas veidošanu, atklāti izsmejot tās idejas, par kurām runā Repšes kungs. Vai, jūsuprāt, šāda rīcība ir tikai politiskas konkurences veicināšana vai jau varam runāt arī par nekorektu ironiju, jo arī Latvijas Radio Krūmiņš atklāti paziņoja, ka šāds konts ir tikai tāda pretreakcija pret Repšes ideju.

V.Vīķe–Freiberga: — Es domāju, ka Krūmiņa kungam kā ministram būtu pienākums rūpēties par savas ministrijas darbiem, par teritoriālo reformu un savu tiešo pienākumu pildīšanu. Ja viņam ir kādi priekšlikumi valsts darbībā vispār, tad tie būtu risināmi pie kabineta galda. Katrā ziņā, tā kā viņš ir Kabineta loceklis, es domāju, viņam būtu jārespektē kompetences, kas Kabinetā ir sadalītas starp dažādām ministrijām. Skolotāji ir pakļauti Izglītības un zinātnes ministrijai, ārsti ir pakļauti Labklājības ministrijai. Un viņam kā teritoriālās reformas īpašu uzdevumu ministram būtu pienākums gādāt par savu resoru un aizstāvēt tā intereses līdz tam brīdim, kamēr viņš kļūs par izglītības vai par labklājības ministru. Fonda dibināšana — tas ir vēl cits aspekts — jau neietilpst ministra kompetencēs. Šāds fonds būtu privātpersonu vai nevalstisko organizāciju kompetencē, valsts amatpersonām ir ļoti skaidri noteiktas kompetences, un šis nekādā ziņā tādās neietilpst. Kas attiecas uz Bendika kunga dibināto partiju, es domāju, ka latviešiem humora nekad nav bijis par daudz, viņiem varbūt pat dažreiz ir nosliece uz pārlieku nopietnību, mazliet satīras un humora mums nav par sliktu.

— Un Repšes idejā veidot šādu kontu jūs neko sliktu nesaskatāt?

V.Vīķe–Freiberga: — Ne man izvērtēt Repšes kunga rīcību tajā ziņā. Tīri formāli, kas attiecas uz atbilstību visām likumdošanas prasībām, par to jau ir interesējusies prokuratūra, un man kā prezidentei par to īpašu komentāru nav.

— Pārejot pie citiem jautājumiem. Pērnavā pēc nopietnas saindēšanās ar metilspirtu miruši jau 30 cilvēki, arī Latvijā vairākkārt ir izskanējusi ideja, ka varētu ierobežot alkohola tirdzniecību naktī. Kā jūs vērtējat, vai mums vajadzētu to darīt un, ja jā, vai tas neradīs nelegālā alkohola parādīšanos?

V.Vīķe–Freiberga: — Doma par nelegālā alkohola parādīšanos ir smieklīga, jo mēs zinām, ka nelegālais alkohols mums pludo pa visiem stūriem. Un man šķiet, ka būtu ļoti būtiski ierobežot vismaz alkohola tirgošanās laikus oficiāli, jo ne jau tas ir apturējis nelegālo alkoholu. Nelegālā alkohola pirkšana notiek divu iemeslu dēļ: tas ir parocīgi un vienmēr pieejams. Bet es nedomāju, ka tajā ziņā likumīgajām alkohola pārdošanas vietām būtu ar viņiem jāsacenšas. Es domāju, ka — tieši otrādi — vajadzētu ierobežot, un galvenais iemesls tam, protams, ir lētums. Ļaudis vēlas ietaupīt naudu, nemaksāt akcīzes nodokli, savā ziņā apzagt valsti, tai pienākošos akcīzes nodokli. Bet tas viņiem var dārgi maksāt ne tik vien ar aklumu, ar neatgriezeniskiem smadzeņu bojājumiem uz mūžu, un es nerunāju tikai par metanola piemaisījumu, kā tas ir šinī Igaunijas gadījumā. Visdažādākās substances tiek alkoholam pievienotas, lai to atšķaidītu, padarītu "garāku", un katrs, kas cenšas ietaupīt naudu, pērkot nelegālo alkoholu, būtībā ārkārtīgi riskē ne tikai ar savu veselību, bet pat ar savu dzīvību, un šī "taupība" viņam var ļoti, ļoti dārgi maksāt.

— Pēdējās nedēļās tiek mainīti dažādi vēstnieki, rīt jūs pasniegsit akreditācijas vēstuli jaunajam Latvijas vēstniekam Krievijā Normundam Penkem. Kā jūs šobrīd vērtējat Latvijas un Krievijas attiecības, un uz ko, jūsuprāt, uzsvars būtu jāliek Penkes kungam, strādājot Maskavā?

V.Vīķe–Freiberga: — Visiem vēstniekiem, uzņemoties savus pienākumus, pamatā ir tā pati misija un tā pati sūtība. Viņu pienākums ir pārstāvēt Latviju, tās intereses, iepazīties ar tās zemes apstākļiem, kurā viņi darbojas, un veicināt abu valstu labāku sadarbību nākotnē, un Krievijā tas nav citādi kā citās valstīs. Iespējams, ka Penkes kungam savus pienākumus veikt varētu nākties mazliet grūtāk nekā varbūt dažam labam citā zemē, bet viņa pienākumi neatšķiras no tiem, kādi ir citiem vēstniekiem.

— Un, visbeidzot, par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām. No Baltkrievijas tiek saņemtas ļoti dažādas atsauksmes, vieni novērotāji apgalvo, ka vēlēšanās nav fiksēti nekādi pārkāpumi, savukārt EDSO pārstāvji apgalvo, ka vēlēšanas nav bijušas demokrātiskas. Kā jūs vērtējat pašreizējo situāciju Baltkrievijā un turpmākās Latvijas un Baltkrievijas attiecības, jo galu galā Baltkrievija ir viena no Latvijas kaimiņvalstīm?

V.Vīķe–Freiberga: — Situācija ir ļoti sarežģīta, un, cik noprotu, Eiropas Savienība patlaban turpina analizēt, kādu nostāju ieņemt šajā situācijā. Ir skaidrs, ka priekšvēlēšanu situācija nebija tāda, kādu mēs to sagaidītu demokrātiskās valstīs, tā neatbilst tiem četriem kritērijiem, ko EDSO ir izvirzījusi, lai varētu uzskatīt, ka vēlēšanas notikušas demokrātiskā gaisotnē, tas diemžēl nav noticis. Tai pašā laikā būtiskie tehniskie pārkāpumi, kas ir notikuši pašā vēlēšanu procesā, šķiet, nav bijuši tik nozīmīgi, kā varbūt varēja baidīties. Tā ka tur izvērtējums ir ļoti pretrunīgs, katrā ziņā ir vairāk nekā skaidrs, ka Lukašenko kungs paturēs savu posteni nākamajam mandāta laikam, Baltkrievija paliks mums kaimiņos un mums būs jādomā par to, kādā veidā risināsim savas kaimiņattiecības.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— atvadoties no ASV vēstnieka

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 11.septembrī, atvadu vizītē pieņēma ASV vēstnieku Latvijā Džeimsu Holmsu.

Abas puses apspriedās par ASV un Latvijas divpusējo sadarbību, atzīmējot starpvalstu attiecību lielisko garu, kā arī par starptautiskajām aktualitātēm.

Sarunā prezidente pateicās vēstniekam par ieguldītajām pūlēm, veicinot un paplašinot Latvijas un ASV dialogu, kas stimulējis arī Latvijas attīstību. Dž.Holmss uzsvēra prezidentes personīgo lomu Latvijas reformu gaitā un valsts ārpolitiskajā virzībā.

Valsts prezidenta preses dienests