Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Ne tauta pret tautu tad karos, bet visas kopā pret tumsu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.09.2001., Nr. 128 (2515) https://vestnesis.lv/ta/id/53768

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Šodien, uzrunājot Rīgas, Latvijas un Baltijas, Eiropas un pasaules sabiedrību

Vēl šajā numurā

12.09.2001., Nr. 128 (2515)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Ne tauta pret tautu tad karos, bet visas kopā pret tumsu"

— Rainis

Šogad tradicionālās Dzejas dienas vairāk nekā citkārt ir Raiņa dienas. Tās iet kopsolī ar Eiropas dzejas apaļo galdu un Eiropas Kultūras mēnesi, kas visa kontinenta dzejas un kultūras centrā izvirzījuši Latviju un tās dižāko dzejnieku. Par spīti negantajam vējam un lietus debešiem uz tikšanos ar dzeju un dzejniekiem pulcējās gan jaunieši un cilvēki krietni gados, gan skolēni. Un, kā atgādināja dzejas stundas vadītājs Andris Akmentiņš, šī saruna starp dzejas lasītājiem notiek visos Latvijas novados. Varbūt tāpēc, ka šo sarunu izdevies nosargāt jau tik ilgus gadus, cittautu dzejniekiem šķita interesanti te rīkot savu tikšanos. Un vēl arī tāpēc, ka Latvija uz savu neatkarību gāja ar Raiņa pārliecību — ne tauta pret tautu tad karos...

To savā dedzīgajā runā apliecināja arī krievu dzejnieks un latviešu dzejas tulkotājs Iļja Foņakovs: "Tas ir brīnišķīgi, kad tauta sava lielākā dzejnieka dzimšanas dienu svin kā visas tautas svētkus. Latvijā tā svin Raiņa dzimšanas dienu, Krievijā tādi tautas svētki ir Puškina dzimšanas diena." Tie ir ģēniji, kas pieder cilvēcei. Tāpat kā Šekspīrs, Gēte vai Garsija Lorka. Krievu dzejnieks savā tulkojumā lasīja Imanta Ziedoņa "Jūras maizi". Žana Pjēra Feija dzeja skanēja Dagnijas Dreikas atdzejojumā. Knuts Skujenieks iepazīstināja ar ciemiņu no Katalānijas — Jaumi Subiranu. Savu dzeju un atdzejotos dzejoļus lasīja Māris Čaklais, Sergejs Timofejevs, Kārlis Vērdiņš un Inguna Jansone. Uldis Bērziņš nāca kopā ar bulgāru dzejnieku Georgu Konstantinovu, kas uz šiem dzejas svētkiem posies kā uz tikšanos ar savu draugu Pēteri Zirnīti, Eiropas dzejas apaļā galda dvēseli. Viņš mirušā drauga piemiņai sacerējis dzejoli, kas izskanēja gan bulgāru, gan latviešu valodā.

Spēlēja flautistu ansamblis, Raiņa dzejas pasaulē aizveda Viļa Daudziņa lasījums. Un tad pienāca gaidītais brīdis: saskaņā ar Eiropas dzejas apaļā galda tradīciju "tam dzejniekam, kas gājis pāri laikiem", jātop kronētam. Eiropas Rakstnieku kongresa prezidents, šveiciešu dzejnieks Johens Kelters un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks ar lauru vainagu rokās tika pacelti augšup, virs Raiņa monumenta, un uzlika dzejnieka galvā vainagu. Tā Rainis simboliski tika piepulcināts Eiropas dižgaru saimei.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Dzejnieks Andris Akmentiņš:

Daudz laimes dzimšanas dienā, Raini!

Zini, Latvija Tavā dzimšanas dienā ir kļuvusi par Eiropas dzejas centru. Jo te notiek Eiropas dzejas apaļais galds. Jo diezgan ilgu laiku šai mazajā pasaules nostūrī ir izdevies nosargāt sarunu, kas notiek starp dzejas lasītājiem. Tāpēc, ka šī saruna notiek. Tāpēc, ka te var sastapt izpratni gan vārdos, gan bez tiem, te rodas gan svaigas provokācijas, gan žāvas, gan cerība saklausīt kaut ko jaunu un neiecietība dzirdēt kaut ko citu. Te daudz kas ir, bet te vēl nav iestājusies "mūžīgā ziema", kā to nosauca Klāvs. Un tikmēr valodai ir cerība. Cerība dzīvot, ne tikai izdzīvot.

Raini, mēs tagad svinīgi atklājam Dzejas dienas. Un Rīgas pasākumi šonedēļ ir tikai viens piliens koncertu, konkursu, lasījumu, interviju un tikšanos klāstā, ko visu mēnesi Latvijā rīko ļaudis, kas uztur dzejas lasītāju sarunu.

Raini, ja šodien ir svētki, tad te tiek svinēta saikņu atjaunošanās, kad gana dzīvots saraustītās pasaules sīpola miziņās. Mēs meklējam saikni starp fragmentiem. Starp latviešu dzejas fragmentiem pasaulē. Starp dzejas vērtībām mūsu un pasaules rakstos.

Runa pie Raiņa pieminekļa Rīgā 2001.gada 11.septembrī

Jo vai tu vari pateikt, Raini, cik mokoši ir būt pirmajam savā ciemā un just, ka ir simtiem citu ciemu un citu noskaņu, par kurām nekas nav zināms? Vai tu zini, kādu spēku vajag, lai vienkārši prasītu un dotu labāko no sevis, vienalga, kāda kuroreiz noskaņa ciemā? Vienalga, vai tevi nonicina vai cildina. Tikai tad, kad divas pasaules drumstalas atrod kopīgu valodu, — tad ir svētki.

Raini, tu vēl stāvi centrā, bet rakstnieku ikdiena nu jau dažus gadus aizrit nomalē. Bet zini, tikmēr Uldis Bērziņš spītīgi atspēries ievelk latviešu valodā Korāna vārdus. Mārim Salējam, kurš tulko poļus, jau arī pašam iznākusi otrā grāmata. Knuts Skujenieks ir tepat, un viņš atkal raksta tādus dzejoļus, kādus var uzrakstīt tikai viņš. Astrīde Ivaska un Inguna Jansone izplaucē latviešu dzejoļus angļu mēlē.(..) Un tie visi, ko es te pieminu, un vēl tie, kurus varētu pieminēt blakus — vairs nav ne bars, ne fragmenti, bet cilvēki ar savu kustību. Tādi cilvēki spēj uzturēt sarunu — un tad ir svētki.

Raini, pēdējā laikā mēs dzīvojām lielā trūkumā. Mums trūkst Jura Kunnosa un Aivara Neibarta viedās ačgārnības, mums trūkst Pētera Zirnīša pieredzes un izdevēja darba. Ar pārējiem trūkumiem mēs tiekam galā.

Zini, Raini, tagad Rīgā ir Eiropas kultūras mēnesis. Varēsim redzēt arī vārdus kustībā. Šie vārdi runās kā dzejoļi uz ekrāna. Šie darbi atsūtīti gan no Krievijas, gan no Amerikas. Kad par to uzzināju, pēkšņi atcerējos Doma laukuma sētu pirms desmit gadiem — tur bija rakstīti Tavi vārdi, ka tauta pret tautu vairs nekaros. Varbūt arī tāpēc tevi šodien atzīst kā Eiropas dzejnieku? Un tie ir svētki.

Zini — vakar jaunie dzejnieki internetā visu dienu strīdējās, priekš kam vajadzīga dzeja. Bet jaunajam Čakam šoruden paliek simts gadu. Un šogad jaunais Māris Čaklais pirmais dzejoļu grāmatā izspēlēja jaunā laikmeta sajūtu gammu, kas ved no vienas mājaslapas uz otru.

Jā, jā, internetā, ko daudzi sauc par vispasaules ziņu izgāztuvi, bet es tur atkal izlasīju "Tālas noskaņas zilā vakarā", jo tagad Tavu dzeju nevar atrast vienīgi tajos Rīgas veikalos, kur pārdod arī grāmatas. Visur citur tā ir. Un es neuzzināju, ar ko beidzās jauno dzejnieku strīds vakar, un kāds tas būs šodien. Bet vai tu pazīsti kādu jauno dzejnieku, Raini, kas nekad nestrīdās? Neko neapstrīd?

Raini, vai pirms mums ir radīts kāds pamats, uz ko balstīties vai apstrīdēt, lai varētu tikt uz priekšu? Jā, un arī par to ir šie svētki. Jo mēs gribam būt dzīvāki. Mēs gribam dzīvāku izteiksmi savai valodai. Mēs gribam atklāt jaunu Ameriku, jaunu Latviju, izgudrot divriteni, nojaust, uztaustīt un iestaigāt jaunus valodas ceļus. Lai uzturētu sarunu. Lai dzīvotu, nevis izdzīvotu. Šajā atklāšanās brīdī godināsim Raini un iepazīsimies ar dažiem Eiropas dzejas apaļā galda viesiem.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!