Latvijā jauni ārvalstu vēstnieki

Vakar akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Zambijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Žozefīne Sāra Kafvembe (Josephine Sarah Kafwembe)

Vēršoties pie Latvijas Valsts prezidentes, Zambijas vēstniece savā akreditācijas runā apliecināja savas valsts ieinteresētību attīstīt sadarbību ar dažādām valstīm, tai skaitā arī ar Latviju. Vēstniece teica, ka Zambija ir jauna demokrātijas valsts, kas tikai veido savas valstiskās institūcijas, līdz ar to Zambijai ir ļoti nozīmīga draudzīgo valstu pieredze.

Pieņemot Zambijas vēstnieces akreditācijas vēstuli, Valsts prezidente

Vaira Vīķe–Freiberga teica:

— Jūsu ekselence!

Ar patiesu prieku sveicu jūs kā pirmo Zambijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā!

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Žozefīne Sāra Kafvembe dzimusi 1952. gada 8. aprīlī. 1975. gadā beigusi Zambijas universitāti ar humanitāro zinātņu bakalaura grādu. Pēc augstskolas beigšanas divdesmit piecus gadus strādājusi pedagoģijā: kopš 1982. gada Zambijas Skolu vadības administrācijā, no 1994. gada — dzimtās izglītības attīstības programmu jomā, bet no 1996. gada — izglītības pētniecības resorā. No 2000. gada Zambijas vēstniece Zviedrijā. Kristiete, precējusies, ir trīs bērni.

Jūsu iecelšanai šajā augstajā amatā ir paliekoša nozīme Latvijas un Zambijas starpvalstu attiecību vēsturē. Tas ir apliecinājums Latvijas un Zambijas tautu abpusējai vēlmei dziļāk iepazīt vienai otru, meklēt kopīgas intereses un iespējas starpvalstu dialogam.

Latvija vienmēr ir bijusi atvērta draugiem un sadarbībai. Laika dinamisms pēc mūsu neatkarības atgūšanas ir pārliecinoši pierādījis, ka Latvijas drošība un iedzīvotāju labklājība ir cieši saistīta ar tās spējām iesaistīties Eiropas, transatlantiskajā un globālajā sadarbībā.

Mūsu valsts ir ceļā uz pilntiesīgu līdzdalību Eiropas Savienībā un NATO. Esam dziļi pārliecināti, ka tikai šādā veidā Latvija pilnvērtīgi līdzdarbosies jaunās, vienotās Eiropas radīšanā.

Arvien nostiprinoties kā modernai un demokrātiskai Eiropas valstij, Latvija gūst lielākas iespējas paplašināt savu ārpolitisko horizontu. Divpusējo attiecību nostiprināšana ar valstīm mums attālos ģeogrāfiskajos reģionos kļūst par aizvien redzamāku Latvijas ārpolitikas vadlīniju.

Informātikas laikmeta iespējas un pasaules ekonomiskā globalizācija noārda ģeogrāfisko distanci. Arvien skaidrāk mēs apzināmies, ka efektīva sadarbība ar Āfrikas valstīm būs abpusēji izdevīgs process. Mūsu valstu divpusējo attiecību potenciāls vēl nav pietiekami apzināts, īpaši attiecībā uz investīciju iespējām un tirdzniecības attīstību. Tiešu kontaktu veicināšana starp abu valstu savstarpēji ieinteresētiem uzņēmumiem, kultūras organizācijām, valsts iestādēm un atsevišķiem indivīdiem var kvalitatīvi mainīt attiecību intensitāti.

Tāpat vēlos uzsvērt, ka viens no nozīmīgākajiem mūsdienu starpvalstu politiskās sadarbības veidiem ir savstarpējs atbalsts daudzpusējo struktūru ietvaros, it īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā. Šeit saredzu plašas iespējas Latvijas un Zambijas attiecību padziļināšanai.

Jūsu ekselence!

Vēlreiz sveicu jūs kā Zambijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā un vēlu sekmes šī svarīgā pienākuma veikšanā.

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 11.septembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Zambijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Žozefīni Sāru Kafvembi.

Saeimas priekšsēdētājs apsveica Zambijas valdības iniciatīvu iecelt savas valsts vēstnieku arī Latvijā. Lai gan Latvijas ārpolitikas prioritātes ir integrācija ES un NATO, Latvijai kā atvērtai valstij nozīmīgas ir attiecības arī ar pārējām pasaules valstīm, sacīja J.Straume. Saeimas priekšsēdētājs augstu novērtēja Zambijas lomu reģiona stabilitātes nodrošināšanā un interesējās par politisko stāvokli šajā Āfrikas daļā. Ž.S.Kafvembi informēja par gaidāmajām Zambijas prezidenta, Nacionālās sapulces un vietējo pašvaldību vēlēšanām, kā arī analizēja stāvokli Kongo, Angolā un Mozambikā.

Pārrunājot divpusējās sadarbības iespējas, Zambijas vēstniece pastāstīja par savas valsts vēlmi aktīvi darboties starptautiskajā sfērā, lai labāk varētu risināt jautājumus, kas skar Āfrikas reģionu, Apvienoto Nāciju Organizācijā. Vēstniece pauda savas valsts gatavību sadarboties ar Latviju ekonomikā, investīciju jomā, kā arī izglītībā un tūrismā.

Saeimas priekšsēdētājs apliecināja, ka Latvija ir ieinteresēta veidot kontaktus ar Zambiju izglītībā un kultūrā, uzsverot, ka sadarbības attīstības tempus noteiks abu valstu aktivitāte.

J.Straume pauda pārliecību, ka nākotnē abu valstu divpusējās attiecības joprojām padziļināsies, kam pamatā ir Latvijas un Zambijas pozitīvā sadarbības pieredze starptautiskajās organizācijās.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieces kundze, kādas būs jūsu prioritātes, pildot Zambijas vēstnieces pienākumus Latvijā?

— Pienākumu patlaban ir ļoti daudz, jo esmu tikko akreditējusies un vēl tikai sāku pārstāvēt savas valsts intereses Latvijā. Taču to veikšanu ļoti atvieglo Latvijas valsts protokola profesionāļi. Mana galvenā prioritāte būs Zambijas un Latvijas sadarbības sekmēšana un padziļināšana. Vispirms jau ļoti svarīga ir mūsu politiskā sadarbība. Kā jau teicu savā akreditācijas runā, Zambija vēl tikai veido savas valstiskās institūcijas, un šeit mums ļoti noder arī Latvijas pieredze. Tāpēc mēs gribētu redzēt arī iespējami vairāk latviešu savā valstī, gan profesionālos, gan arī atpūtas braucienos. Zambijā ir brīnišķīga daba ar lieliskiem dabas parkiem, kur var teicami atpūsties. Taču īpaši mūs interesē arī praktiskā sadarbība. Šī gada beigās mūsu valstī notiks vēlēšanas, un mēs būtu priecīgi, ja uz tām ierastos arī novērotāji no Latvijas. Zambija ir ļoti bagāta ar dabas resursiem, un mūsu valstī ir ļoti labs klimats ārvalstu investīcijām. Domāju, tas varētu interesēt arī Latvijas uzņēmējus. Un, visbeidzot, es gribu sekmēt arī mūsu valstu sadarbību kultūras jomā. Arī jūsu Valsts prezidente mūsu sarunā uzsvēra, ka Latvija ir valsts ar dziļām kultūras tradīcijām.

Latvijā jauns Mongolijas vēstnieks

Vakar akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Mongolijas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Čulūndrojs Dašdavāgīns (Chuluundroj Dashdavaagiin)

Savā akreditācijas runā viņš pauda savas valsts vēlmi stiprināt Mongolijas draudzības saites un sadarbību ar ģeogrāfiski tālo Latviju. Vēstnieks arī uzsvēra, ka Mongolija, tāpat kā Latvija, pārkārto savu tautas saimniecību uz tirgus principiem un piešķir lielu nozīmi demokrātiskas sabiedrības izveidei. Mongolija arī cenšas nostiprināt sadarbību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un citām Eiropas valstīm.

Atbildot Mongolijas vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente

Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

— Jūsu ekselence!

Atļaujiet jūs, vēstnieka kungs, sveikt kā pirmo Mongolijas vēstnieku Latvijā.

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Čulūndrojs Dašdavāgīns dzimis 1938. gada 25. oktobrī Mongolijā, Uburkangajas aimakā. Pēc vidusskolas beigšanas strādājis Ģeoloģijas departamentā Ulanbatorā. 1968. gadā beidzis Maskavas Starptautisko attiecību institūtu. Kopš 1968. gada strādā Mongolijas Ārlietu ministrijā. No 1970. līdz 1973. gadam bijis trešais sekretārs Mongolijas vēstniecībā Indijā, bet no 1974. līdz 1978. gadam — pirmais sekretārs Mongolijas vēstniecībā Japānā. No 1978. līdz 1980. gadam strādājis Diplomātiskajā akadēmijā Maskavā. No 1980. līdz 1985. gadam vadījis Mongolijas Ārlietu ministrijas Āzijas valstu nodaļu. No 1985. līdz 1989. gadam bijis vēstnieks Dienvidslāvijā, bet no 1989. līdz 1993. gadam — vēstnieks Indijā. 1993. un 1994. gadā vadījis Mongolijas Ārlietu ministrijas Preses un informācijas departamentu, bet nākamos divus gadus — Eiropas un Amerikas lietu departamentu. No 1968. līdz 1998. gadam — Eiropas, Vidējo Austrumu un Āfrikas lietu departamenta direktors. Kopš 1998. gada oktobra norīkots darbā Polijā. Apbalvots ar Mongolijas un ārvalstu ordeņiem. Precējies, ir trīs bērni. Bez mongoļu prot angļu, krievu un serbhorvātu valodu.

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir nozīmīgs notikums mūsu valstu un tautu attiecību vēsturē.

Gadsimtu garumā Latvija ir kļuvusi par valsti, kuras tauta augstu tur godā savu kultūru un tradīcijas. Vienlaikus Latvijas tauta ir vadījusies pēc atziņas, ka tās pilnvērtīga un harmoniska attīstība ir saistīta ar spēju izprast pasaules kultūras mantojumu. Baltijas jūras tuvums un bieža atrašanās Eiropas svarīgāko notikumu krustpunktos ir stiprinājusi Latvijas centienus iekļauties plašākā ārpolitiskā saskarsmes telpā.

No šīs atziņas mēs vadāmies arī šodien, veidojot savas attiecības ar ģeogrāfiski tuvām un tālām valstīm. Laiks pēc mūsu neatkarības atjaunošanas ir pierādījis, ka Latvijas drošība un labklājība ir cieši saistīti ar mūsu spējām līdzdarboties reģionālajos, transatlantiskajos, kā arī globālajos procesos. Latvijas ārpolitiskais mērķis — pilntiesīga dalība Eiropas Savienībā un NATO — apliecina mūsu tautas vēlmi un gatavību ar pilnu atbildību iekļauties starptautiskajā sabiedrībā.

Mūsu tauta ir izvēlējusies iespēju dzīvot demokrātiskā, humānā un tiesiskā valstī. Latvijā ir izveidota demokrātiska sabiedrība un radīta funkcionējoša tirgus ekonomika. Sociāli integrētas sabiedrības izveidošana ir kļuvusi par Latvijas iekšpolitiskās dzīves vienu no augstākajām prioritātēm.

Lai gan Latvija un Mongolija pieder pie dažādiem Eirāzijas reģioniem, mūsu valstis vieno vēlēšanās iekļauties pasaules integrācijas procesos, kas veicina visu cilvēka darbības sfēru dinamisku attīstību, tai skaitā tautu labklājību, vienlaikus saglabājot un attīstot valstu un sabiedrības patību. Pieredze, kas veidojas, iekļaujoties integrācijas procesos dažādos pasaules reģionos, ir savstarpēji interesanta un var kalpot valstu sekmīgākai attīstībai.

Latvija ir ieinteresēta konstruktīvas un daudzpusējas sadarbības izvēršanā ar Mongoliju. Šajā kontekstā sevišķi nozīmīga bija Mongolijas Ministru prezidenta Rinčiniama Amarjargala vizīte Rīgā 2000. gadā un piedalīšanās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas sanāksmē. Ceru, ka arī turpmāk Latvija un Mongolija veiksmīgi izmantos sadarbības iespējas starptautisko organizāciju ietvaros.

Starp mūsu valstīm pastāv plašas iespējas divpusējās sadarbības paplašināšanai, īpaši tirdzniecībā un ekonomikā. Tiešu kontaktu veicināšana starp Latvijas un Mongolijas uzņēmējiem ir prioritārs un atbalstāms sadarbības virziens.

Esmu pārliecināta, ka jūsu iecelšana par Mongolijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā būs nozīmīgs impulss abu valstu un tautu abpusējai sadarbībai.

Jūsu ekselence!

Novēlu sekmes un panākumus, veicinot draudzību un sadarbību starp mūsu tautām un valstīm.

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 11.septembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Mongolijas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Čulūndroju Dašdavāgīnu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Saeimas priekšsēdētājs sacīja, ka Latvijas ārpolitikas prioritātes ir integrācija Eiropas Savienībā un NATO, un uzsvēra, ka ļoti nozīmīga mūsu valstij ir arī ciešāka sadarbība ar Āzijas valstīm. J.Straume arī akcentēja Latvijas un Mongolijas divpusējās sadarbības padziļināšanas nepieciešamību un turpmākās iespējas.

Arī Mongolijas vēstnieks uzsvēra abu valstu divpusējo attiecību aktivizēšanas nepieciešamību. "Lai gan atrodamies tālu no Eiropas, vēlamies attīstīt sadarbību," sacīja vēstnieks.

Abas puses bija vienisprātis, ka nākotnē starp abām valstīm ciešākas sadarbības iespējas būs ne vien politikā un ekonomikā, bet arī izglītības un kultūras sakaros.

Viesis pastāstīja Saeimas priekšsēdētājam arī par Mongolijas sadarbības virzieniem gan ar Eiropas Savienības valstīm, gan ar Āzijas reģiona valstīm.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kāds ir jūsu iespaids par sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti?

— Man šī saruna atstāja ļoti labu iespaidu. Mums bija ļoti draudzīga un atklāta saruna. Latvijas Valsts prezidente īpaši uzsvēra šī notikuma vēsturisko nozīmīgumu, kad jūsu valstī pirmo reizi akreditējas Mongolijas vēstnieks.

— Kādas sadarbības iespējas jūs redzat starp mūsu valstīm?

— Vispirms tā ir politiskā sadarbība. Jūsu prezidente arī uzsvēra, ka Latvija un Mongolija sekmīgi sadarbojas starptautiskajās organizācijās. Šo sadarbību mēs gribam turpināt un vēl padziļināt. Mūs ļoti interesē citu valstu pieredze ekonomikas pārkārtošanā uz tirgus principiem, kā arī demokrātiskas sabiedrības izveidē. Es domāju, mēs varam sekmīgi sadarboties arī ekonomikā. Mongoliju un Latviju gan šķir liels attālums, taču domāju, ka moderno komunikāciju laikā tas nav nepārvarams šķērslis. Jūsu prezidente arī uzsvēra, ka Latvijā ir daudzas labas augstskolas un ka mācību maksa tajās, salīdzinot ar rietumvalstu augstskolām, ir relatīvi zema. Mēs būtu patiesi ieinteresēti apmācīt Latvijā savus nākamos speciālistus.

Valsts prezidentes preses dienests Saeimas preses dienests Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Latvijai jauna vēstniece Spānijā

Vakar Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedza akreditācijas vēstuli nākamajai mūsu valsts vēstniecei Spānijā Aijai Odiņai

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

"Latvijas Vēstnesim"

— Ko, jūsu skatījumā, Latvijai nozīmē Spānija un attiecības ar šo valsti?

— Spānija Latvijai ir svarīga partnere gan šodien, gan nākotnes Eiropā. Atcerēsimies, ka Spānija ir gan Eiropas Savienības, gan NATO dalībvalsts. Līdz ar to mums ir ļoti svarīgi nodrošināt aktīvu politisko dialogu ar Spāniju. Spānija jau ir mums labvēlīga un atbalsta Latviju gan ES integrācijas procesā, gan mūsu virzībā uz NATO. Vēl mūsu attiecības nav īpaši aktīvas, taču tajās vērojams progress. Pašlaik ir ļoti būtiski tās intensificēt Latvijas ārpolitikas stratēģisko mērķu sekmēšanas vārdā.

— Tādēļ nākamais jautājums: kādas būs jūsu vēstnieces darba prioritātes Spānijā?

— Latvijas ārpolitikā nākamais, 2002. gads būs ļoti nozīmīgs gan ES iestāšanās sarunās, gan arī gatavojoties iestāties NATO, jo nākamā gada nogalē notiks NATO dalībvalstu vadītāju apspriede Prāgā. Spānija nākamā gada pirmajā pusē būs ES prezidējošā valsts. Līdz ar to mans darbs būs veltīts galvenokārt sarunām ar ES vēl atlikušo sadaļu izstrādei, apspriešanai un arī slēgšanai. Jo Spānijas prezidentūras laikā mums būs acīmredzot atlikušas tieši vissarežģītākās un politiski jūtīgākās nodaļas, kā lauksaimniecība, strukturālo fondu koordinācija un finanses. Tātad aktuālas būs ekspertu vizītes, konsultācijas, un, protams, vēstniecība būs atbildīga par šo procesu.

Aija Odiņa dzimusi 1948. gada 4. aprīlī Cēsu rajona Dzērbenes pagastā. 1978. gadā beigusi Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultāti. No 1972. līdz 1978. gadam strādājusi Rīgas 69. vidusskolā par angļu valodas skolotāju. Pēc tam līdz 1991.gadam strādājusi viesnīcā "Latvija" par tulku un administratori.

No 1991. gada strādājusi Ārlietu ministrijā. Līdz 1996. gadam bija Protokola departamenta vadošā speciāliste, pēc tam Protokola nodaļas vadītāja un Vienotā valsts protokola vadītāja.

No 1993. līdz 1998. gadam Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece pie Svētā Krēsla. No 1996. līdz 1999. gadam ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Maltas bruņinieku ordenī ar rezidenci Prāgā. No 1997. līdz 2001. gadam ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Čehijas Republikā un nerezidējošā ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Horvātijas Republikā. Pārvalda latviešu, angļu, krievu, vācu, itāļu un spāņu valodu. Precējusies, ir viens bērns.