Vēstule

Par konkordātu ar Svēto Krēslu

Latvijas Republikas 7. Saeimas deputātiem

Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņa kungam

Latvijas Republikas 7. Saeimas deputātei Ērikai Zommeres kundzei

Griežos pie Jums 500 000 Latvijas katoļu (vēlētāju!) vārdā jautājumā par konkordātu ar Sv.Krēslu.

Jau 1916.gada 14.decembrī Latviešu Centrālās komitejas apspriedē Petrogradā tika nolemts, ka konkordāts ir nepieciešams, lai arī Latgale pievienotos pārējiem Latvijas novadiem. Pirmais līgums (konkordāts) starp Svēto Krēslu un Latvijas valdību tika parakstīts 1922.gada 30.maijā. Satversmes sapulce to ratificēja pēc diviem mēnešiem.

Konkordāts pirmās Latvijas Republikas laikā nekādā gadījumā neapdraudēja citas Latvijas tradicionālās konfesijas. Tieši otrādi — Latvijas valstī tās darbojās uz atsevišķu likumu pamata, kas ļāva tradicionālām konfesijām brīvu rīcību. Padomju okupācija pārtrauca normālo Latvijas valsts un baznīcas attiecību ritumu.

Jaunas cerības ticīgajiem radās pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1991.gadā. Pateicoties toreizējam ārlietu ministram Jānim Jurkānam, tika atjaunota ideja par konkordātu, un 1996.gadā Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle izveidoja divas darba grupas, viena no tām strādāja pie Latvijas līguma ar Sv.Krēslu, bet otra — pie Latvijas valdības līguma ar tradicionālajām konfesijām. Darbs vainagojās panākumiem, un Ministru prezidenta Andra Bērziņa valdība 2000.gada 8. novembrī parakstīja līgumu starp Latvijas valsti un Svēto Krēslu. Pavisam drīz valdība nolēma, ka ar tradicionālajām konfesijām arī jāslēdz līgumi.

Kopš tā laika drīz būs pagājis gads. Neskatoties uz to, ka valdība savu vārdu ir teikusi, joprojām līgums ar Sv.Krēslu nav ratificēts un nav arī līgumu ar tradicionālajām konfesijām, toties drīz būs jau 8. Saeimas vēlēšanas.

Godājamais deputāt, es griežos pie Jums neatkarīgi no Jūsu reliģiskās piederības, jo runa nav tikai par katoļiem. Runa ir par Latvijas Republikai tradicionālām vērtībām.

Mūsu kaimiņš Lietuva ir izvēlējusies tradicionālitātes ceļu un aizstāv to konstitucionālās tiesas līmenī. Lai gan Lietuvā ar likumu ir noteikts tradicionālo konfesiju loks un Lietuvas Republika ir noslēgusi līgumu ar Sv.Krēslu, neviens Lietuvas valsti nav iesūdzējis Strasbūras Cilvēktiesību tiesā tāpēc, ka kāds būtu diskriminēts. Tieši otrādi, Lietuvas valsts noteiktības un stingrības dēļ šai valstī ir stabilas valsts un baznīcas attiecības.

Garīgo vērtību krātuvē nekas nav labāks par Evaņģēliju, ko arī pie mums sludina tradicionālās konfesijas. Lūdzu Jūs kā tautas priekšstāvi darīt visu, lai tuvākā laikā ratificētu konkordātu un sakārtotu attiecības starp valsti un baznīcu. Tas vairos tautas uzticību deputātiem un viņu pārstāvētām partijām.

Dievs, Svētī Latviju!

Rīgā 31.08.2001. Romas Katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats