Kopš otrdienas mēs dzīvojam citā pasaulē

Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume:

Vakar, 12.septembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume nosūtīja līdzjūtības vēstuli ASV Senāta priekšsēdētājam Dikam Čenijam un Pārstāvju palātas spīkeram Denisam Hastertam, kurā teikts: “LR Saeimas un savā vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību šajā visai amerikāņu tautai nepieredzētajā traģēdijā. Jūtos patiesi šokēts par nežēlīgajiem terora aktiem, kuros cietuši ASV iedzīvotāji un valdība. Šos uzbrukumus var uzlūkot par vēršanos pret visām pasaules demokrātijām, un tieši tāpēc acīmredzot teroristi par savu nozieguma mērķi izraudzījās demokrātijas šūpuli ASV. Šajā traģiskajā mirklī esam kopā ar jums.”

Saeimas preses dienests

Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš — telefonintervijā “Latvijas Vēstnesim”

No Vašingtonas trešdien, 12. septembrī, plkst. 12.30 Latvijā, plkst. 5.30 Vašingtonā

— Kā jūs šobrīd, jau ar vienas dienas atstatumu, vērtējat otrdien Vašingtonā un Ņujorkā notikušos terora aktus? Kā izjūtat tos, pats šajās trauksmainajās dienās atrodoties ASV?

— Amerika šorīt mostas un saprot, un visa pasaule šodien saprot, ka pasaule ir mainījusies. Mēs dzīvojam it kā tajā pašā, tomēr citā pasaulē. Ne tikai tāpēc, ka Ņujorkas panorāmā izzudušas divas augstākās celtnes — Pasaules tirdzniecības centrs — un ka gājuši bojā tūkstoši nevainīgu cilvēku. Bet gan tāpēc, ka pasaule ir sadūrusies ar vēl nekad nepieredzētu apdraudējumu. Ļoti svarīgi, ka Savienotās Valstis ir gatavas — Kongress un Senāts ir vienoti ar prezidentu — darīt visu iespējamo, lai likvidētu šo terora aktu sekas un cīnītos ar teroristiem. Nevis lai viņiem atriebtos. Pareizāk sakot, ne tikai tādēļ, lai atriebtos, — noziegumam, protams, jātiek sodītam, jo pretējā gadījumā tas tiek atkārtots, — bet lai cīnītos pret terorisma saknēm. Pret tiem, kas finansē teroristus. Lai nekad vairs neatkārtotos nekas tāds kā otrdien Ņujorkā un Vašingtonā.

— Vai varam teikt, ka starptautiskais terorisms pāraudzis jaunā kvalitātē, piesakot savdabīgu karu ne vien ASV, bet visai civilizētajai pasaulei?

— Jā, par to liecina šis konkrētais fakts. Bet to, ka pastāv šis teroristu apdraudējums, cilvēce zināja jau iepriekš. Baismīgākais, pirmkārt, ir tas, ka teroristu akciju rezultātā iet bojā nevainīgi cilvēki. Un, otrkārt, tas, ka šāds teroristu uzbrukums var notikt jebkurā laikā un jebkurā valstī. Tieši tādēļ ASV kā līderim šajā cīņā pret terorismu neapšaubāmi būs vajadzīga plaša koalīcija. Un šo plašo koalīciju varēs veidot ne tikai NATO spēki, bet arī tās valstis, kas ieinteresētas cīņā pret terorismu. Un Latvija neapšaubāmi arī ir tāda valsts, kas ieinteresēta nepieļaut terorisma izplatīšanos.

— Vai šis dramatiskais notikums var iespaidot gaidāmās NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedes lēmumus?

— Es uzskatu, ka tās ir dažādas lietas. Es nedomāju, ka šie notikumi varētu NATO paplašināšanu sekmēt vai traucēt. Uzturoties ASV, to tikšanos laikā, kuras paspēja notikt pirms šiem terora aktiem, es pārliecinājos, ka Baltijas valstis ir reālas NATO kandidātes. Mēs tiešām esam reālas kandidāti. Daudz kas šobrīd ir mūsu pašu rokās. Ja vien mēs paši neizdarīsim kādas muļķības. Ja turpināsim uzrādīt līdzšinējo progresu visās jomās. Sākot ar militāro sagatavošanos un beidzot ar sociālo integrāciju. Manā uztverē, mēs būsim NATO dalībvalstis.

— Kāds ir amerikāņu sabiedrības noskaņojums pēc šiem drausmīgajiem notikumiem?

— Es pēc terora akta braucu mašīnā pa Vašingtonas ielām un redzēju, ka panikas nebija. Cilvēki bija šokēti, pārsteigti, nikni, bet panikas nebija. Ņujorkā varbūt tas bija citādi, jo tur sagāzās šie divi milzīgie debesskrāpji. Bet esmu pārliecināts, ka Amerika ir pietiekami stipra, lai tiktu galā ar šo baiso izaicinājumu. Kopā ar Ameriku ir tai draudzīgās valstis un tautas, un tāda ir arī Latvija.

— Kas ir mainījies Latvijas vēstniecības darbā?

— Protams, visu laiku mūsu cilvēki dežurē pie telefoniem. Joprojām ir ierobežoti telefona sakari, ilgu laiku tie tika pamatīgi traucēti. Bet mēs darām visu iespējamo, lai palīdzētu mūsu cilvēkiem uzzināt par saviem tuviniekiem ASV. Tas ir mūsu pienākums, un to dara gan Ārlietu ministrija, gan vēstniecība, gan arī mūsu pārstāvniecība ANO Ņujorkā, kas turpināja savu darbu, kaut arī tā Ņujorkā atrodas ļoti tuvu sagrautajam Pasaules tirdzniecības centram.

— Kad atgriezīsities Rīgā?

— To es arī pats gribētu zināt.

— Ko jūs no Amerikas vēl gribat pateikt cilvēkiem Latvijā?

— Mēs darīsim visu, ko varēsim. Šobrīd, kad jūs man zvanāt, te vēl netiek saukti upuru vārdi un netiek minēts arī konkrēts upuru skaits. Bet es gribu teikt, ka mēs visi esam vienoti. Mēs visi esam šīs pasaules cilvēki neatkarīgi no tā, kurā valstī mēs dzīvojam. Un mēs, latvieši, esam kopā ar Ameriku.

— Lai Dievs palīdz mūsu draugiem — amerikāņu tautai!

— Tieši tā, lai Dievs palīdz!

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors