Iekšlietu ministrijā

Vakar, 12.septembrī, iekšlietu ministra Mareka Segliņa vadībā notika Iekšlietu ministrijas (IeM) vadības un iestāžu vadītāju sanāksme. Iekšlietu ministrijas iestāžu vadītāji izteica savu viedokli par iekšējo drošību un terorisma draudiem Latvijā, pauda savu viedokli par ASV notikušo traģēdiju un nākotni — par Latvijas dienestu iespējām novērst vai samazināt līdz minimumam terorisma draudus.

Pēc saņemtās informācijas analīzes, iekšlietu ministrs uzskata, ka patlaban nav īpaša pamata domāt par terorisma draudiem Latvijā. Par to liecina gan Iekšlietu ministrijas, Drošības policijas un Valsts policijas rīcībā esošā informācija, arī tā informācija, kas saņemta no ārvalstu specdienestiem. Jau vakar, 12.septembrī, operatīvi pēc Ņujorkā un Vašingtonā notikušajiem terora aktiem, izpildot IeM valsts sekretāra Andra Stara uzdevumu, Valsts policija sāka pastiprinātu 35 Latvijas valstī svarīgu objektu apsardzi. Tāpat pastiprināta arī ASV un Izraēlas vēstniecību apsardze. Jau vakar Valsts policijas un Drošības policijas darbinieki vērsās pie FIB pārstāvniecības Baltijā pārstāvjiem un citiem ASV dienestiem, piedāvājot savu palīdzību un visu nepieciešamo atbalstu notikušo teroraktu izmeklēšanā un terorisma draudu novēršanā.

Pastiprinātā režīmā no vakardienas strādā arī Valsts robežsardze. Vakar robežsargi vairākos Latvijas rajonos brīvprātīgi sāka nodot asinis, lai palīdzētu cietušajiem terora aktos ASV.

Tāpat apzinātas personas, kuras Latvijā ieradušās no valstīm, kuras tieši vai netieši simpatizē teroristiskām organizācijām. Tādu personu skaits Latvijā sasniedz 450. IeM dienestu rīcībā esošā informācija neliecina par šo cilvēku iespējamiem sakariem ar teroristiskajām organizācijām, un nav pamata domāt, ka viņi varētu veikt kādas pretlikumīgas darbības. Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde veic padziļinātu kontroli ielūgumu apstiprināšanas un vīzu noformēšanas procedūrā.

IeM dienestiem ministrs uzdevis izstrādāt priekšlikumus turpmākai darba organizēšanai un papildus nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem iekšējās drošības garantēšanai un terorisma nepieļaušanai Latvijā.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

Ja Latvijā notiktu līdzīga rakstura terora akts kā Amerikas Savienotajās Valstīs, kaut arī mazākā mērogā, glābšanas dienestiem katastrofāli pietrūktu tehnikas, lai likvidētu radušās sekas, vakar, 12. septembrī, pēc Iekšlietu ministrijā (IeM) notikušās operatīvās sapulces žurnālistiem atzina iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.

Operatīvajā sanāksmē, kurā piedalījās IeM valsts sekretārs Andris Staris un vairāki IeM struktūrvienību vadītāji, tika analizēta Latvijas drošības struktūru sagatavotība līdzīgām situācijām un aplūkoti priekšlikumi, kā uzlabot šo struktūru darbu, lai izvairītos no jebkādiem iespējamajiem teroristu uzbrukumiem Latvijai.

Pēc smagajiem terora aktiem Latvijas dienesti piedāvājuši palīdzību ASV Federālajam izmeklēšanas birojam. Ja ASV būs nepieciešama jebkāda palīdzība sakarā ar šo terora aktu izmeklēšanu, Latvijas puse ir gatava to sniegt, uzsvēra M. Segliņš.

Iekšlietu ministrs informēja, ka Valsts policija pastiprināti apsargā 35 objektus, tajā skaitā arī ASV un Izraēlas vēstniecības, un pēc ASV vēstnieka Latvijā Džeimsa Holmsa lūguma viņam nozīmēti trīs miesassargi.

M. Segliņš pastāstīja arī par to, ka pēc smagajiem notikumiem ASV Latvijā saņemti divi draudu zvani par iespējamajiem terora aktiem. Vienu no tiem saņēmis Rīgas domes deputāts Jānis Karpovičs, kurš policijai ziņojis, ka viņam kāds “draudējis nodarīt to pašu, kas noticis ar ASV”. Otrs zvans saņemts par spridzekli, kas it kā ievietots Rīgas 47. vidusskolā. Pēc šīs informācijas pārbaudes spridzeklis netika atrasts.

M. Segliņš pastāstīja, ka, modelējot līdzīgu situāciju Latvijā, tika konstatēti vairāki trūkumi un nepilnības Latvijas drošības struktūru un glābšanas dienestu darbā un par tiem tuvākajā laikā vajadzētu ziņot valdībai.

Kā viena no galvenajām problēmām tika atzīta katastrofāls glābšanas tehnikas trūkums Latvijas glābšanas dienestiem. Situācijā, kad būtu jānovāc gruveši, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests būtu gandrīz bezspēcīgs. Kā piemēru iekšlietu ministrs minēja gadījumu, kad Rīgā Pulkveža Brieža ielā mājai sagruva divi stāvi. Toreiz glābšanas dienestu darbinieki bija spiesti gruvešus no ēkas iznest ar rokām. Glābšanas dienestiem nav atbilstoša ekipējuma, un pašreizējais budžets liecina, ka arī tuvākajā laikā šādu tehniku iegādāties nebūs iespējams.

Kā otru iespēju, kas palīdzētu izvairīties no līdzīgiem terora aktiem, M. Segliņš minēja speciāla ārvalstnieku reģistra izveidi, kurā tiktu reģistrēti visi Latvijā esošie ārvalstnieki un fiksēts, ar ko viņi šeit nodarbojas. Šāds reģistrs ļautu pārliecināties, vai Latvijā ieceļojušie ārvalstnieki, uzturoties mūsu valstī, nodarbojas ar to, ko deklarējuši kā mērķi ierašanās brīdī Latvijā. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, šāda reģistra izveidei būtu vajadzīgi aptuveni 15 tūkstoši latu.

Latvijas drošības dienesti apzinājuši cilvēkus, kuri Latvijā ieradušies no valstīm, kuras atbalsta vai nenosoda terorismu. Šādu cilvēku Latvijā ir ap 450. IeM struktūras ievākušas informāciju par šo cilvēku atrašanās vietu un darbību Latvijā. Kā atzina M. Segliņš, IeM rīcībā pašlaik nav informācijas par to, ka kāds no šiem cilvēkiem būtu saistīts ar ekstrēmistu organizācijām un būtu “īpaši jāpieskata”.

Apsekoti arī vietējie ekstrēmisti, un šiem cilvēkiem arī tuvākajā laikā tiks pievērsta īpaša uzmanība, pastāstīja iekšlietu ministrs.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors