Aizsardzības ministrs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 12.septembrī

Intervija Latvijas Radio 12.septembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Kārlis Streips

— Kāds pašlaik ir Latvijas bruņoto spēku statuss, vai kaut kas ir mainījies sakarā ar to, kas notika vakar Amerikā, vai viss ir pa vecam?

Ģirts Valdis Kristovskis: — Nē, protams, mēs esam gan tieši, gan arī emocionāli saistīti ar Amerikas Savienoto Valstu traģēdiju, un mums bija jāveic nekavējoties pasākumi, lai paskatītos, kā šī nelaime var atbalsoties Latvijā, un, protams, mēs veicām paaugstinātas gatavības pasākumus gan Aizsardzības ministrijā, gan arī bruņoto spēku sistēmā, mobilizējām tās vienības, kuras ir gatavas rīkoties kādos īpašos apstākļos, tā ir speciālo uzdevumu vienība “Vanags”, kura var nodarboties ar dažādu sprāgstošu līdzekļu atmīnēšanu, un arī medicīnas vienība. Tā kā mēs atbildam arī par Valsts prezidenti, Saeimu, šīm vienībām ir pastiprināta gatavība.

— Tā, cik var spriest, ir lieta, kas notiek puslīdz automātiski — ja pasaule to dara, tad Latvija arī to dara. Jo vai tiešām kaut brīdi bija iemesls domāt, ka kaut kas varētu notikt arī šeit, Latvijā?

Ģ.V.Kristovskis: — Es domāju, ka tas pieder pie dienesta specifikas, tiešām, kā jūs pareizi sakāt, bet ne jau tāpēc, ka pasaulē tā dara. Es domāju — tieši tāpēc, ka mēs jau ļoti esam saauguši kopā ar NATO sistēmu, mums ir ļoti labas attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, un tieši tāpēc mēs droši vien saprotam, ka uzbrukums šai valstij ir uzbrukums demokrātijai. Mēs pārstāvam šīs vērtības, līdz ar to esam vienoti, arī mūsu gatavība ir vienota, mēs mobilizējamies līdzi.

— Runājot par to, ko nozīmē šis uzbrukums, vai Amerikai būtu pašlaik tiesības, un vai tā varbūt jau ir devusi tādu mājienu — ieviest 5.panta prasības NATO līgumā, respektīvi, tas ir uzbrukums visām NATO dalībvalstīm, ne tikai Amerikai? Vai šis nav tas gadījums?

Ģ.V.Kristovskis: — Pašreiz Briselē rit NATO sanāksme, šajā vakarā būs arī partnerības valstu vēstnieki, arī mūsu vēstnieks Lieģis piedalīsies sanāksmē, tā ka tādi kopēji plāni un risinājumi, domāju, tikai tuvākās dienas laikā vēl parādīsies.

Augstākās gatavības, trauksmes situācija, protams, ir arī Briselē, un līdz ar to mēs varam runāt par to, ka visas NATO valstis, arī to vadītāji ir snieguši morālu atbalstu patreiz Amerikas Savienotajām Valstīm. Pat ja nav varbūt oficiālas pavēles, visa rīcība liecina par to, ka šis pants darbojas.

— Kas varētu tikt teorētiski prasīts no Latvijas bruņotajiem spēkiem šajā kontekstā? Vai vispār kas, un, ja tā, kas tas varētu būt?

Ģ.V.Kristovskis: Galvenais ir informācijas apmaiņa, tās informācijas, kas var būt zināma mūsu dienestiem. Pašreiz, manuprāt, svarīgākais ir Amerikas Savienotajām Valstīm, arī NATO tikt skaidrībā par šī terora akta cēloņiem un tā organizētājiem, tāpēc primārais, protams, ir informācija; pēc tam tālāk var izdarīt secinājumus par kādu konkrētu rīcību.

— Jūs esat otrais, ko es esmu dzirdējis pēdējā pusotrā dienā to sakām, vēstnieks Ronis Amerikā to pašu teica — ka Latvija var dot informāciju. Vai Latvija tiešām zina ko, ko Amerika un NATO nezina?

Ģ.V.Kristovskis: — Svarīgi ir tas, ka mēs zinām, kas notiek pie mums. Jo var būt tāda situācija, ka izeja, lai sasniegtu kādus konkrētus mērķus, varētu tikt meklēta no tādas vietas vai pozīcijas, kur tā vismazāk tiek gaidīta, un tieši tāpēc es domāju, ka ir svarīgi pārbaudīt pilnīgi visus iespējamos informācijas kanālus un arī katrai valstij būt lietas kursā par tiem draudu avotiem, kas katrā valstī pastāv.

— Vai Latvijā ir šādi draudu avoti pašlaik?

Ģ.V.Kristovskis: — Mēs pārbaudām visu, kas ir mūsu rīcībā. Mūsu dienesti pastiprināti analizē šo situāciju, tāpēc arī ne fiziskās trauksmes, bet tieši informatīvās trauksmes situācija ir arī mums.

— Ko — varbūt klausītājiem to būtu interesanti zināt — nozīmē paaugstināta kaujas gatavība zaldātu dzīvē, dienesta dzīvē?

Ģ.V.Kristovskis: — Tas nozīmē to, ka tiek pastiprināta apsardze tiem objektiem, kur ir sprādzienbīstami priekšmeti; tas nozīmē, ka tiek palielināts sardžu personālskaits un vietās, kur uzraudzība varbūt ir tikai atsevišķās stundās nepieciešama, pāriet uz 24 stundu darba ritmu.

— Un vai tas nozīmē arī ka zaldāti neiet brīvdienās tajā laikā... sestdienās nevar iet, tā teikt, meitās, bet ir jābūt uz vietas?

Ģ.V.Kristovskis: — Tas ir nepieciešams un vienība nevar nodrošināt arī pienācīgu atpūtu, protams, tas nozīmē, ka, ja ir šāda situācija, tad atpūta un iziešana ārpus konkrētās vienības vai objekta robežām, protams, tiek ierobežota.

— Es zinu, ka pasaulē mēdz būt vairākas gatavības pakāpes. Kur Latvija ir pašlaik — tādā vidēji augstā vai pavisam, pavisam augstā gatavības pakāpē?

Ģ.V.Kristovskis: — Mēs esam, varētu teikt, vidējā gatavības pakāpē. Atsevišķās vienībās ir augstākā gatavības pakāpe.

— Tām, kurām varētu teorētiski būt kaut kas?

Ģ.V.Kristovskis: — Jā, kurām būtu jābūt gatavām rīkoties, ja, teiksim, mēs saņemam signālu par to, ka kaut kas notiek, un ir nepieciešama ārkārtēja rīcība.

— Varētu pieņemt, ka tas nav slikti tīri vingrināšanās nolūkā, ir iespēja izvingrināties. Ko tas īsti nozīmē, jo es pieņemu, ka tik bieži tā nenotiek, ka ir iemesls iet uz augstāku gatavības pakāpi.

Ģ.V.Kristovskis: — Protams, vislabākais ir sevi pārbaudīt mācībās, un ir daudz bēdīgāk, ja kāda konkrēta notikuma gaita spiež šādas pakāpes ieviest. Daļēji mēs varam teikt tā, ka šis ārkārtējais, traģiskais un nelaimīgais gadījums mums ir licis mobilizēties, pārbaudīt visas iespējamās darbības, mehānismus, kādi ir mūsu rīcībā, sakaru kanālus, pārliecināties, kā varam apmainīties ar informāciju tieši ar krīzes vietu, kaut vai Amerikas Savienotajām Valstīm; kā darbojas sakaru kanāli ar NATO un ar mūsu partnervalstīm.

— Vai tas notiek tandēmā ar Lietuvu un Igauniju vai katra valsts atsevišķi risina šos jautājumus?

Ģ.V.Kristovskis: — Igaunija, Lietuva — mēs ar šīm valstīm kā savām tuvākajām kaimiņvalstīm, protams, arī uzturam sakarus, un tās rīkojas līdzīgi, tā ka mēs esam lietas kursā, kas notiek gan Igaunijā, gan Lietuvā.

— Kādā veidā notikušais ir ietekmējis Baltbatu? Vai kādā citā veidā nekā parastos bruņotos spēkus?

Ģ.V.Kristovskis: — Nē, Baltijas bataljons pašreiz ir tikai gatavības stāvoklī ar paaugstinātu apsardzi, un mēs Baltijas bataljonam neesam devuši speciālu kādu citu uzdevumu.

— Kur Baltijas bataljons atrodas pašlaik?

Ģ.V.Kristovskis: — Ādažos.

— Un miera uzturēšanas vienības?

Ģ.V.Kristovskis: — Tās ir tieši šī bataljona sastāvdaļa, 1.kājinieku bataljona sastāvdaļa, mūsu vienība atgriezās pavisam nesen, augustā, no miera uzturēšanas pasākumiem Bosnijā un Hercegovinā.

— Vai šie cilvēki ir gatavāki piedalīties tagad kādos starptautiskos pasākumos?

Ģ.V.Kristovskis: — Es domāju, ja būtu tādi apstākļi, tad mēs šo vienību ļoti operatīvi varētu izmantot krīzes pārvarēšanai — ja tas būtu nepieciešams. Bet nekādas informācijas mūsu rīcībā par nepieciešamību šādus pasākumus veikt nav, un es esmu priecīgs par to, jo šāda līdzīga informācija nāk arī no partneru dienestiem.

— Es zinu, ka jūs nācāt šurp uz Radio no Nacionālās drošības padomes sēdes. Es, protams, gribētu, lai jūs mums izstāstītu visu, ko jūs tur runājāt, un es zinu, ka jūs to nedarīsit, bet par ko apmēram jūs runājāt Nacionālās drošības padomes sēdē?

Ģ.V.Kristovskis: — Šī bija iespēja visām valsts augstākajām amatpersonām, kuras savas kompetences robežās ir atbildīgas par mūsu valsts un cilvēku drošību, pārrunāt esošo situāciju un analizēt tieši mūsu pašu gatavību, konstatēt tās vājās vietas, kur varbūt kāda prioritāte jāpamaina saistībā ar to, ka šie 21.gadsimta draudi tiešām sevi ir apliecinājuši. Jo līdz šim mēs varbūt nedaudz savādāk, varbūt vēsturiski skatījāmies uz to, kā šie draudi vai kādi militāri konflikti pasaulē var attīstīties, un līdz ar to, protams, ir jādomā, kur prioritātes kārtībā investēt līdzekļus drošībai.

— Vēl arvien to īsti nepietiek.

Ģ.V.Kristovskis: — Protams, nepietiek, tāpēc šīs programmas ir ilglaicīgas, tās ir daudziem gadiem paredzētas. Bet tajā pašā situācijā es gribu teikt, ka visi mūsu valsts vadītāji ir mierīgi un gatavi vadīt valsti šādā situācijā ar tiem līdzekļiem, kādi ir mūsu rīcībā, un es domāju, ka bažām par to nav nekāda pamata.

— Vai bija iemesls kaut uz brīdi kādu no valsts vadītājiem kaut kur slēpt?

Ģ.V.Kristovskis: — Nē, protams, nē! Es domāju, ka tāda situācija mums nav. Mums ir jāsaprot tas, ka Amerikā ir noticis tiešām ļoti smags terora akts. Tajā pašā laikā mums pašiem ir jāspēj šajā situācijā tikt galā ar savu valsts pārvaldi ar vismierīgākajiem līdzekļiem un nav jādomā par to, ka kādi ārkārtēji līdzekļi pašreiz varētu palielināt drošību. Es domāju, ka drošība mūsu valstī ir ļoti stabila. Protams, starptautiski kaut kas ir saļodzījies, bet es ticu, ka Amerikas Savienotās Valstis atradīs visus resursus. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņi jau ir noskaidrojuši arī cēloņus, kāpēc šāds terora akts radās un kas bija tā organizētāji. Un līdz ar to nav pamata bažām, ka šī krīze izvērsīsies plašumā.

— Amerika ir teikusi, ka tā ne tikai cer, bet arī sagaida, ka visas tai draudzīgās valstis to ļoti lielā mērā atbalstīs tajā, ko viņi darīs tālāk. Cik lielā mērā Latvija gribētu piedalīties atbildē, ko Amerika ar laiku dos šim terora aktam?

Ģ.V.Kristovskis: — Es domāju, ka šeit nav runa par kāda plaša konvenciāla pasākuma realizāciju. Ja atbilde tiks dota, tad tā acīmredzot tiks dota ar ļoti precīzu informāciju, izmantojot augstākos profesionālos un tehniskos sasniegumus, kas ir pašu Amerikas Savienoto Valstu un varbūt atsevišķu NATO valstu rīcībā. Manuprāt, mūsu atbalsts — tas ir morāls atbalsts, tā ir vienotība, tā ir piederība demokrātiskajām vērtībām, tieši šīs solidaritātes apliecināšana pašreizējā situācijā.

— Bet — 2002.gada novembris vairs nav aiz kalniem — vai nav tomēr vēlēšanās teikt šādos gadījumos: paņemiet mūs līdzi, ļaujiet mums drusku paspīdēt jūsu lielās NATO valsts priekšā?

Ģ.V.Kristovskis: — Pirmais, ko es gribētu teikt: manuprāt, šis terora akts tiešā veidā NATO paplašināšanos neietekmēs. Man pat gribas ticēt, ka tas nostiprinās un solidarizēs demokrātiskās valstis un līdz ar to varbūt kāds no argumentiem, kurš ir pastāvējis līdz šim, varētu arī tikt noņemts. Protams, var kāds izvirzīt jaunus, bet, manuprāt, demokrātiskā sabiedrība solidarizēsies.

— Un Latvijai nav par visu varu nepieciešams darīt ko konkrētu militāru, lai piedalītos šajā solidaritātē?

Ģ.V.Kristovskis: Ja mums kāds konkrēts uzdevums tiktu stādīts, tad, protams, mēs to apsvērsim.

— Bet tas nav īpaši ticams, ka, teiksim, jūs aicinātu doties līdzi soda ekspedīcijā uz Afganistānu? Es runāju ļoti teorētiski pašlaik.

Ģ.V.Kristovskis: — Ir grūti izteikties par to, uz kurieni būtu jādodas, ja nav oficiāli apstiprinātas, pārbaudītas informācijas. Spekulācijas ir, bet, domājot par savu valsti, par to, kā attīstās notikumi pasaulē, varbūt uz tādiem ātriem secinājumiem mums nav iemesla un pamata arī atbildēt.

— Vai varam teikt, ka pasaulē militārā situācija ir ievērojami mainījusies pēc tā, kas notika vakar, kopējā militārā situācija?

Ģ.V.Kristovskis: — Es domāju, ka spēku samēri patiesībā nav mainījušies. Spēku samēri varbūt ir apliecināti kādā citā kvalitātē, un droši vien pašām Amerikas Savienotajām Valstīm būs jāizdara virkne secinājumu par savu drošību, kur varbūt ir bijusi kļūda informācijas trūkumā, bet tajā pašā laikā Amerikas Savienotās Valstis ir vienmēr rūpējušās par savu iekšējo drošību un bijušas pārliecinātas, ka spēs nodrošināt savu iekšējo drošību, un mēs redzam, ka šie jaunie apstākļi, kuri ir radušies, var pat ļoti spēcīgas valsts iekšienē radīt krīzi; es negribu teikt, ka destabilizēt valsti. Protams, kā šajā gadījumā mēs redzam, ir ārkārtīgi daudz bojāgājušu cilvēku, nevainīgu cilvēku, un tas ir šausmīgi, tieši tāpēc šis terorisms varbūt ir daudz neprognozējamāks un, protams, arī drausmīgāks nekā kāda konkrēta kara situācija, kādu varbūt cilvēki vēsturē ir pieredzējuši. Un noteikti Amerikas Savienotās Valstis mainīs savu militāro taktiku, tieši kādā veidā novērst draudus savas valsts iekšienē, jo man šķiet, ka Amerikas Savienotajām Valstīm vieglāk ir palīdzēt kādai valstij ārpusē nekā rīkoties situācijā, kad jāizšķiras varbūt pusstundas laikā par to, kas notiek, ja no redzesloka pazūd lidmašīna, kuru vada terorists.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā