Pašvaldībām jādomā un tās domā, kur un kā dzīvo cilvēki

5. septembrī ar izpilddirektoru informatīvo sanāksmi pēc vasaras brīvdienām darbu atsāka Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) dalībnieki. Sanāksme bija veltīta mājokļa apsaimniekošanas valsts politikai, privatizācijas un nodokļu jautājumiem, kā arī likumu grozījumu ietekmei uz pašvaldībām, dzīvokļu īrniekiem un īpašniekiem. Sanāksmē uz pašvaldību pārstāvju jautājumiem atbildēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Būvniecības departamenta padomnieks Aivars Janelsītis, Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības departamenta direktora vietnieks Aivars Bernāns. Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pārstāvēja Ņina Podvinska un Māra Ozola, bet par izmaiņām likumos un to iespējamo ietekmi uz pašvaldībām runāja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Dzīvokļu jautājumu apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš.

A. Janelsītis, ievadot sanāksmes diskusiju, uzskaitīja problēmas, ar kurām saskaras VARAM, īstenojot valsts funkcijas mājokļa un dzīvokļu apsaimniekošanā. Viņš atzīmēja vairākus problēmu lokus — ēku tehnisko apsaimniekošanu, privatizācijas rezultātā daļēji apsaimniekoto ēku uzturēšanas problēmas. Pēc privatizācijas mājas elementi tiek sadalīti domājamās daļās, kuru apsaimniekošanā un izdevumu veidošanā būtu jāpiedalās visiem mājas īpašniekiem proporcionāli īpašumam.

Tomēr, atsevišķu dzīvokļu privatizācijas gadījumā par apsaimniekošanu atbild līdzšinējais mājas īpašnieks, kas bieži vien ir pašvaldība. Aktuālākās problēmas pēc atsevišķu dzīvokļu privatizācijas, pēc Būvniecības departamenta apkopotās statistikas, ir saistītas ar elektrojaudu palielināšanu un jaunu ierīču uzstādīšanu dzīvokļos, telpu pārplānošanu un pārbūvi, antenu uzstādīšanu, drošības tehnikas jautājumu neievērošanu. A.Janelsītis atzina, ka pašvaldību pienākums līdzdarboties daļēji privatizētas mājas uzturēšanā nereti sagādā arī finansiālas grūtības, tāpēc viņš aicināja pašvaldības pārdomāt Valmieras pilsētas pieredzi, kur lielākā daļa dzīvojamo māju jau nodotas iedzīvotāju apsaimniekošanā.

A. Bernāns runāja par jaunākajiem normatīvajiem aktiem, ar kuriem būs jārēķinās pašvaldībām: Komerclikums, grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”. Viņš sniedza arī informāciju par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā izmantotajiem privatizācijas sertifikātiem. Pēc EM 2001.gada 1.augustā apkopotajiem datiem, 377 tūkstošu dzīvokļu privatizācijas objektu izpirkšanai izmantoti 32,3 miljoni privatizācijas sertifikātu un 579,9 tūkstoši kompensācijas sertifikātu. Par 12,2 miljoniem privatizācijas sertifikātu un 3037,6 tūkstošiem kompensācijas sertifikātu privatizēts 1471 tūkstotis hektāru lauku zemes un 8 tūkstoši hektāru pilsētu zemes. Par privatizācijas sertifikātiem iegādāti uzņēmumi, kapitāla daļas, tādējādi izmantojot 84,9 procentus no emitētajiem privatizācijas sertifikātiem un 65,5 procentus no emitētajiem kompensācijas sertifikātiem. Viņš norādīja, ka EM bieži nav saņēmusi informāciju par pašvaldību privatizētajiem objektiem, jo, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, tikai 200 pašvaldības ir privatizējušas kādu objektu, un aicināja pašvaldību izpilddirektorus rūpēties par likuma prasību ievērošanu.

VID Galvenās nodokļu pārvaldes Netiešo nodokļu metodikas daļas priekšnieka vietniece Ņina Podvinska informēja par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu ar dzīvokļa un ēku uzturēšanu saistītajos gadījumos. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 6.panta 1.daļas 14.punkts šobrīd spēkā esošajā redakcijā noteic, ka ar PVN netiek aplikti iedzīvotāju maksājumi par dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, par apkuri, siltā un aukstā ūdens piegādi, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, kā arī dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi, kurus valsts vai pašvaldība sniedz privatizēto dzīvokļu īpašniekiem līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Saskaņā ar likumu, ja dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz valsts vai pašvaldības institūcija, šie pakalpojumi privatizēto dzīvokļu īpašniekiem ar PVN netiek aplikti līdz pilnīgai dzīvojamās mājas privatizācijai. Taču pēc dzīvojamās mājas privatizācijas ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītie pakalpojumi apliekami ar PVN.

Ar PVN netiek aplikti arī kooperatīvo sabiedrību sniegtie pakalpojumi šo kooperatīvo sabiedrību, kas var būt arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, biedriem dzīvojamo māju uzturēšanai un apsaimniekošanai. Taču atbrīvojums no nodokļa nav piemērojams dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, kurus kooperatīvās sabiedrības biedriem sniedz citas ar nodokli apliekamās personas, un pakalpojumiem, kurus šī kooperatīva sabiedrība sniedz citām personām.

Ņ. Podvinska skaidroja: ja valsts vai pašvaldības uzņēmums ir noslēdzis apsaimniekošanas līgumus ar uzņēmējsabiedrībām un ja tās ir reģistrējušās VID kā ar PVN apliekamās personas, tad to sniegtie dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi ir apliekami ar PVN 18 procentu likmi. Savukārt dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi, kas tiek sniegti daudzdzīvokļu mājā esošu privatizētu neapdzīvojamu telpu — veikalu, apavu un sadzīves tehnikas darbnīcu — īpašniekiem, ir apliekami ar PVN.

VID Galvenās nodokļu pārvaldes Tiešo nodokļu metodikas un koordinācijas daļas metodikas izstrādes un analīzes nodaļas galvenā nodokļu inspektore Māra Ozola informēja par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu. Atbilstoši likumam “Par nekustamā īpašuma nodokli” nekustamā īpašuma lietotāji, to skaitā arī īrnieki vai nomnieki, var būt nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji tikai par valstij vai pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu. Pārējos gadījumos nodokļa maksātāji ir attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. M. Ozola paskaidroja, ka likums neparedz nodokļa apmēra atšķirības nekustamā īpašuma īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem un nomniekiem. Visām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām nodokli par ēkām un būvēm 2001.gadā aprēķina: juridiskām personām — no gada vidējās bilances un fiziskām personām — no inventarizācijas vērtības, bet, sākot ar 2002. taksācijas gadu, nodoklis tiks aprēķināts no ēku kadastrālās vērtības. Tā kā sanāksmes dalībniekiem radās daudz dažādu jautājumu par nodokļu piemērošanas kārtību, VID nodokļu speciālistes apsolīja sagatavot atbildes un nosūtīt likuma skaidrojumus Latvijas Pašvaldību savienībai un LPIA, lai tos saņemtu katra pašvaldība.

Jānis Lagzdiņš sanāksmes dalībniekus informēja par pašvaldībām svarīgākajiem grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Runājot par pašvaldību iespējām noteikt īres maksu, J. Lagzdiņš informēja, ka grozījumos ietvertais vispārīgais nosacījums paredz, ka īres maksa tiek veidota no dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumiem un peļņas. Arī pašvaldībām, nosakot gan neizīrētā, gan izīrētā dzīvojamā fonda īres maksu, jāvadās no šī noteikuma. Tas nozīmē, ka pašvaldība var noteikt, ka turpmāk īres maksā būs iekļaujami ne tikai minimālie izdevumi, kas nepieciešami mājas apsaimniekošanai, bet arī peļņa. J. Lagzdiņš arī paskaidroja, ka likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.1 pants tagad noteic, ka pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome (padome) vai tās pilnvarota institūcija, kas var būt koleģiāla institūcija vai konkrēta amatpersona. Tātad, stājoties spēkā likuma grozījumiem, šo funkciju varēs deleģēt “uz leju”, kas īpaši izdevīgi būs lielākām pilsētām. Saeimas komisijas priekšsēdētājs iepazīstināja klātesošos arī ar citām likuma niansēm un atbildēja uz jautājumiem, norādot, ka likuma normas ne vienmēr ir kādam labvēlīgas, taču ilgās izstrādes periodā tajās iespēju robežās sabalansētas visu pušu intereses.

Nākamā LPIA sanāksme notiks 3.oktobrī, un, pēc LPIA sniegtās informācijas, tajā izpilddirektori varēs gūt informāciju par ūdensapgādes un kanalizācijas tehniskajiem risinājumiem.

Kristīne Valdniece, “LV” pašvaldību lietu redaktore