Par austrumu robežas inspekciju soli pa solim
No 3. septembra līdz 8. septembrim inspekcijas grupa Valsts robežsardzes priekšnieka Gunāra Dāboliņa vadībā veica Valsts robežsardzes Viļakas, Ludzas un Daugavpils pārvalžu apsargājamo rajonu “zaļās robežas” inspekciju. Par tās rezultātiem Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš informēja preses konferencē, kas notika vakar, 12. septembrī.
G. Dāboliņš pastāstīja, ka inspekcijas laikā tika apsekoti Viļakas pārvaldes Pededzes, Bērziņu, Lavošnieku, Šķilbēnu, Punduru nodaļas iecirkņi, kā arī Ludzas pārvaldes Grebņevas, Aizgāršas, Krivandas, Opuļu, Pasienas nodaļu iecirkņi un Daugavpils pārvaldes Šķaunes, Robežnieku, Piedrujas, Kaplavas un Silavas iecirkņi. Inspekcijas grupa sešās dienās pārbaudīja 437 kilometrus, pārvietojoties gar robežu kājām — 61,5 kilometrus, ar bruņutehniku — 4 kilometrus, ar kvadricikliem — 97,5 kilometrus, ar apvidus automašīnām — 250 kilometrus un ar motorlaivām — 23,5 kilometrus. Ir valsts investīciju programma “Valsts robežas atjaunošana”, kuru realizē Iekšlietu ministrijas Austrumu robežas izbūves nodaļa.
Politiku šajā jomā nosaka demarkācijas komiteja, kuru vada Ārlietu ministrijas pārstāvis Ints Upmacis. G. Dāboliņš uzsvēra, ka inspekcija bija nepieciešama arī tādēļ, ka Valsts prezidente par vienu no sava darba galvenajām prioritātēm uzskata ārējo un iekšējo drošību.
G. Dāboliņš pastāstīja, ka gar visu austrumu robežu ir izveidota robežtaka, kas ļauj robežsargiem savus pienākumus veikt tieši pie robežas. Inspekcijas laikā tika aizturēti trīs robežpārkāpēji un seši robežas režīma pārkāpēji. Visi trīs robežpārkāpēji bija Krievijas Federācijas pilsoņi. G. Dāboliņš teica, ka viņi mēģināja ierosināt krimināllietu, taču šobrīd juridiski pierādīt nelegālu robežas šķērsošanu ir ļoti grūti, jo valsts robeža juridiski nav noformēta un iezīmēta dabā. Līdz ar to prokuratūra atteicās ierosināt krimināllietu.
G. Dāboliņš arī pastāstīja, ka robežsargi ir daudz darījuši austrumu robežas izbūvē, neieguldot papildu līdzekļus. Gar visu pagaidu Latvijas–Krievijas robežlīniju un Latvijas–Baltkrievijas robežu ir izveidota patruļtaka un ierīkota robežstiga divu līdz sešu metru platumā. Ir uzarta pēdu josla 40,5 kilometru garumā. Ir izveidotas laipas un dažāda veida tiltiņi, kuriem var pārbraukt arī ar kvadriciklu. 13,5 kilometrus robežas joslas nav iespējams apsekot kājām, jo tur ir purvi. Robežsargi šīs vietas apiet 300 metrus no robežas. Inspekcijas grupa uz robežas atrada 68 robežstabus, kas saglabājušies vēl no 1940. gada. G. Dāboliņš teica, ka notiks sarunas ar Ārlietu ministriju, lai šos robežstabus atzītu arī tagad par pagaidu robežstabiem, tos nokrāsojot un uzliekot attiecīgo marķējumu. Ir jārunā ar Satiksmes ministriju par aizlieguma zīmes “Braukt aizliegts” uzstādīšanu uz tiem ceļiem, kas nav paredzēti robežas šķērsošanai, 500 metrus pirms valsts robežas. Uz Latvijas austrumu robežas ir uzbūvēti vai tuvākajā laikā tiks nodoti ekspluatācijā 9 novērošanas torņi. Vēl plānots uzcelt 17 novērošanas torņus. G. Dāboliņu neapmierina tehniskie sakari uz robežas. Portatīvās raidstacijas aptver vienotā tīklā tikai 20% no “zaļās robežas”. Uz austrumu robežas ir uzstādītas 8 bāzes stacijas un 2 Iekšlietu ministrijas bāzes stacijas, kuras nodrošina sakarus tikai 45% robežas. Nav uzstādītas 7 bāzes stacijas. 2001. gadā Austrumu robežas atjaunošanas projekta vadības nodaļa nav ierīkojusi nevienu telekomunikācijas kanālu un nav uzstādījusi nevienu automātisko telefona centrāli. Runājot par valsts nozīmes datu pārraides tīkla pieslēguma punktu ierīkošanu, G.Dāboliņš informēja, ka kopumā uz austrumu robežas paredzēts ierīkot 31 pieslēguma punktu, šobrīd ierīkoti 15.
G. Dāboliņš teica, ka kopumā ar redzēto ir apmierināts, un viņu pārsteidzis tas, cik daudz paveikuši robežsargi paši saviem spēkiem.
Pēc tam Valsts robežsardzes priekšnieks pievērsās 11. septembrī notikušajiem traģiskajiem terora aktiem ASV. Viņš teica, ka Latvija ir gatava sniegt jebkura veida palīdzību, Valsts robežsardze var sniegt informāciju par jebkuru pilsoni, kas pēdējos trīs gados ir šķērsojis Latvijas robežu. Latvijas robeža tiks pastiprināti kontrolēta, jo nav izslēgts, ka teroristi vai viņiem tuvu stāvoši cilvēki varētu mēģināt iebraukt Latvijā.
Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore