Pēc Latvijas iedzīvotāju aptaujas.

Rezultāti. 2001. gada augusts

Terminu skaidrojums

Izlase

Latvijas iedzīvotāju kopuma mikromodelis

Reģions

Rīga — Rīgas pilsēta.

Vidzeme — Jūrmalas pilsēta, Rīgas, Limbažu, Valmieras, Cēsu, Gulbenes, Alūksnes, Valkas, Madonas, Ogres rajons.

Kurzeme — Liepājas, Talsu, Ventspils, Kuldīgas, Saldus rajons.

Zemgale — Dobeles, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Aizkraukles rajons.

Latgale — Preiļu, Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas, Balvu, Krāslavas rajons.

Apdzīvotās vietas tips

Rīga — Rīgas pilsēta

Cita pilsēta — Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Ventspils, Rēzekne, Jūrmala, rajonu centri, citas pilsētas.

Lauki — pagasti, lauku viensētas.

Izglītība

Pamata — respondents ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību.

Vidējā — respondents ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību.

Augstākā — respondents ar augstāko izglītību.

Nodarbinātības sfēra

Valsts sektors — respondenti, kuri strādā valsts iestādēs vai uzņēmumos ar valsts kapitālu.

Privātais sektors — respondenti, kuri strādā uzņēmumos ar privāto kapitālu.

Nestrādā — respondenti: mājsaimnieces, pensionāri, skolēni, studenti, bezdarbnieki.

Cits — respondenti, kuriem ir gadījuma darbi, strādā apmaksātu darbu sabiedriskās organizācijās, kā arī tie respondenti, kuri nezināja konkrētu nodarbinātības sektoru.

Nodarbošanās

Vadītājs, menedžeris— uzņēmuma, firmas, organizācijas, nodaļas vadītājs.

Speciālists — profesionāls speciālists savā nozarē, kas nav vadošā amatā.

Ierēdnis — ierēdnis, darbinieks valsts vai pašvaldību iestādē.

Strādnieks — ierindas darbinieks rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, apkalpojošajā sfērā, sabiedriskajā ēdināšanā.

Zemnieks — persona, kas strādā sev piederošā lauku saimniecībā.

Ir savs uzņēmums, individuālais darbs — pats sev darba devējs, arī profesionāls speciālists (advokāts, ārsts u.tml.), uzņēmuma īpašnieks.

Pensionārs — persona, kas ir pensijā un nestrādā algotu darbu.

Skolēns, students — persona, kas mācās dienas nodaļā kādā no mācību iestādēm.

Mājsaimniece — persona, kas ir mājsaimnieks vai mājsaimniece un pašlaik nestrādā algotu darbu.

Bezdarbnieks — persona, kas ir darbspējīgā vecumā un nekur nestrādā.

Ienākumu līmenis

Ienākumi uz vienu ģimenes locekli, ieskaitot visus ienākumus (algas, stipendijas, pabalstus, pensijas utt.)

Zemi — līdz Ls 42.

Vidēji — no Ls 43 līdz Ls 84.

Vidēji augsti — no Ls 85 līdz Ls 126.

Augsti — Ls 127 un vairāk.

Attieksme pret Eiropas Savienību

Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Eiropas Savienību, viņiem tika uzdots attiecīgs jautājums. Respondenti savu attieksmi pret Eiropas Savienību varēja novērtēt skalā: “pozitīva”, “drīzāk pozitīva nekā negatīva”, “negatīva”, “drīzāk negatīva nekā pozitīva”.

Lai veiktu detalizētāku analīzi, ir izmantoti deviņu veikto aptauju dati par laika periodu no 1998. gada novembra līdz 2001. gada augustam. Jāatzīmē, ka 1999. gada novembra aptaujā un 2000. gada februāra un maija aptaujās šāds jautājums netika iekļauts. Sekojošā grafikā iegūtās atbildes ir attēlotas “savilktā” veidā, t.i., summējot atbildes: “pozitīva” ar atbildēm: “drīzāk pozitīva nekā negatīva” un atbildes: “negatīva” ar atbildēm: “drīzāk negatīva nekā pozitīva”.

Kā redzams grafikā, 2001. gada augusta aptaujā nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savu attieksmi pret Eiropas Savienību ir vērtējuši kā kopumā pozitīvu (55%). Nedaudz vairāk nekā trešdaļa respondentu savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā kopumā negatīvu (35,4%), bet aptuveni katrs desmitais aptaujas dalībnieks nav spējis sniegt konkrētu savas attieksmes vērtējumu un minējis atbildi: “nezina /NA” (9,6%).

Datu dinamika liecina, ka pēc pozitīvās attieksmes samazināšanās 2001. gada februārī augustā Latvijas iedzīvotāju vidū ir vērojams pozitīvas attieksmes pieaugums. Salīdzinot ar 2001. gada maijā veikto aptauju, pozitīvā attieksme respondentu vidū ir pieaugusi pat par 10,1%, un šis rādītājs ir atgriezies 2000. gada augusta aptaujas datu līmenī. Jāatzīmē, ka šajā aptaujā ir samazinājies to respondentu īpatsvars, kuriem ir kopumā negatīva attieksme pret Eiropas Savienību (par 6,8%). Lai gan atšķirības nav būtiskas, tomēr jāatzīmē, ka to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri nav konkrēti definējuši savu attieksmi (atbilde: “nezina/NA”), pēdējo trīs mēnešu laikā ir ļoti nedaudz samazinājies.

Aplūkojot iegūtās atbildes atkarībā no respondentu dzimuma, atklājas, ka vīrieši (37,4%) caurmērā biežāk nekā sievietes (33,6%) ir norādījuši, ka viņiem ir kopumā negatīva attieksme pret Eiropas Savienību.

Sekojošā grafikā ir attēlotas Latvijas iedzīvotāju sniegtās atbildes uz jautājumu: “Kāda ir Jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?” atkarībā no respondentu vecuma.

Grafikā attēlotie rezultāti liecina, ka, līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās, kopumā pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir gados jaunākiem respondentiem, it īpaši tas vērojams vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem (68,4%). Savukārt skeptiskāki ir gados vecākie aptaujas dalībnieki. Jāatzīmē, ka respondenti vecumā virs 45 gadiem nedaudz biežāk nekā caurmērā nav spējuši sniegt konkrētu savas attieksmes vērtējumu (~13%).

Dati liecina, ka, līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās, arī šajā vērojama sakarība, ka kopumā pozitīvā attieksme pret Eiropas Savienību Latvijas iedzīvotāju vidū pieaug līdz ar iegūtās izglītības līmeni. Gandrīz 2/3 aptaujāto ar augstāko izglītību ir norādījuši, ka viņiem ir pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību (65,6%), kamēr respondentu ar pamata izglītību vidū šīs atbildes īpatsvars nepārsniedz 40,8%. Jāatzīmē, ka aptaujas dalībnieki ar pamata izglītību caurmērā biežāk ir minējuši, ka viņiem ir grūti sniegt konkrētu savas attieksmes vērtējumu (17,1%). Datu dinamika liecina, ka, salīdzinot ar 2001. gada maija aptauju, to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuriem ir pamata un vidējā izglītība, labvēlīgā attieksme pret Eiropas Savienību ir pieaugusi par aptuveni 8%, kamēr aptaujas dalībnieku vidū, kuriem ir augstākā izglītība, šis rādītājs ir palielinājies pat par 19%.

Dati liecina, ka latvieši nedaudz biežāk nekā cittautieši ir minējuši, ka viņiem ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību (attiecīgi 57,5% un 52,1%). Salīdzinot iegūtās atbildes ar iepriekšējās aptaujas datiem (2001. gada maijs), redzams, ka abu tautību grupās, un it īpaši cittautiešu vidū, ir palielinājies pozitīvo atbilžu īpatsvars (attiecīgi: par 7,5% un 13,5%).

Interesanti, ka laukos dzīvojošie (61,9%) biežāk nekā Rīgā (56,3%) un citās Latvijas pilsētās (50,2%) dzīvojošie respondenti ir pauduši labvēlīgāku attieksmi pret Eiropas Savienību (atbilde: “pozitīva”).

Balsojums referendumā

Lai noskaidrotu, kā Latvijas iedzīvotāji balsotu iespējamajā referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, viņiem tika uzdots attiecīgs jautājums. Aptaujas dalībnieki attiecībā uz savu balsojumu varēja sniegt pozitīvu (“par”) vai negatīvu atbildi (“pret”).

Sekojošā grafikā ir attēlotas aptaujās iegūtās Latvijas iedzīvotāju atbildes uz jautājumu: “Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?”. Lai veiktu detalizētāku analīzi, ir izmantoti divpadsmit veikto aptauju dati par laika periodu no 1998. gada novembra līdz 2001. gada augustam.

Aptaujā iegūtie rezultāti liecina, ka 2001. gada augustā “par” iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 42,7% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt 30,7% aptaujāto balsotu “pret” Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Aptuveni ceturtdaļa respondentu nav spējuši paust konkrētu viedokli attiecībā uz iespējamo balsojumu (atbilde: “nezina/NA”) (26,6%), kas vērtējams kā visai augsts rādītājs.

Datu dinamika liecina, ka, salīdzinot ar iepriekš (2001. gada maijā) veikto aptauju, Latvijas iedzīvotāju vidū ir nedaudz pieaudzis “par” iestāšanos Eiropas Savienībā balsojošo īpatsvars (par 5,3%) Jāatzīmē, ka kopš 2000. gada februārī veiktās aptaujas, kad bija vērojama eirooptimistu īpatsvara pakāpeniska samazināšanās, šajā aptaujā ir atkal vērojams to pieaugums. Pēdējo trīs mēnešu laikā ir samazinājies arī “pret” balsojošo skaits (par 6,9%). Datu dinamika liecina, ka šajā aptaujā eiropesimistu īpatsvars ir pats zemākais kopš 2000. gada februāra aptaujas. Kopumā jāsecina, ka rezultāti līdzinās 2000. gada augusta aptaujas datiem.

Līdzīgi kā 2001. gada maijā arī šīs aptaujas rezultāti liecina, ka vīrieši (32,6%) biežāk nekā sievietes (29,0%) balsotu “pret” Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Jāatzīmē, ka gan vīriešu, gan sieviešu vidū eiroskepticisms pēdējo trīs mēnešu laikā ir samazinājies attiecīgi apmēram par 8% un 6%.

Līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās, arī šajā vērojama sakarība, ka lielākie eirooptimisti ir gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji, it īpaši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Interesanti, ka 2001. gada augustā, tāpat kā 2001. gada maijā, nedaudz vairāk nekā puse šīs vecuma grupas pārstāvju balsotu “par” iestāšanos Eiropas Savienībā (54,2%). Savukārt iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem (34,8%) šo atbildi snieguši salīdzinoši retāk. Aplūkojot datu dinamiku pēdējo trīs mēnešu laikā, redzams, ka vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem un no 45 līdz 54 gadiem ir vērojams eirooptimisma pieaugums (attiecīgi par 8,5% un 13,4%).

Saglabājas tendence, ka aptaujas dalībniekiem ar augstāku izglītības līmeni ir raksturīgs pozitīvāks balsojums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tā, piemēram, 2001. gada augustā “par” iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 50,9% aptaujas dalībnieku ar augstāko izglītību, 42,5% aptaujas dalībnieku ar vidējo izglītību un 31,8% respondentu ar pamatizglītību. Jāatzīmē, ka pēc eirooptimisma krituma 2001. gada maijā šomēnes Latvijas iedzīvotāju vidū ar augstāko izglītību ir vērojams eirooptimisma pieaugums (par 12%). Dati liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ar pamata izglītību nevar konkrēti definēt savu viedokli attiecībā uz iespējamo balsojumu referendumā (33,8%). Līdzīga sakarība bija vērojama arī iepriekš veiktajā aptaujā (2001. gada maijā).

Salīdzinot iegūtos rezultātus atkarībā no respondentu tautības, redzams, ka latviešu un cittautiešu balsojumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā nav vērojamas būtiskas atšķirības. Tā “par” iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 44% latviešu un 41,1% citu tautību pārstāvju. Interesanti, ka tieši cittautiešu vidū pēdējo trīs mēnešu laikā ir vērojams eirooptimisma pieaugums (par 9,4%), kamēr latviešu vidū šis rādītājs nav būtiski mainījies.

Sekojošā grafikā ir attēlotas LR pilsoņu sniegtās atbildes uz jautājumu: “Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?”. Lai veiktu detalizētāku analīzi, arī šajā grafikā ir izmantoti vienpadsmit veikto aptauju dati par laika periodu no 1998. gada novembra līdz 2001. gada augustam.

Grafikā attēlotie rezultāti liecina, ka 2001. gada augustā LR pilsoņu balsojums referendumā būtu sekojošs: “par” Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 44%, pret — 29,9% LR pilsoņu. Kopumā jāsecina, ka LR pilsoņu sniegtās atbildes būtiski neatšķiras no kopējā atbilžu sadalījuma (visu Latvijas iedzīvotāju sniegtajām atbildēm). Datu dinamika liecina, ka kopš 2000. gada maijā veiktās aptaujas LR pilsoņu vidū ir vērojams ļoti neliels eirooptimisma pieaugums (par 4,2%) un kopumā sniegtās atbildes līdzinās 2000. gada augustā veiktās aptaujas datiem.

Salīdzinot LR pilsoņu un respondentu bez LR pilsonības sniegtās atbildes, atklājas, ka, līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās, LR pilsoņiem ir raksturīgs pozitīvāks balsojums. “Par” Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 44% LR pilsoņu un 38,4% respondentu bez LR pilsonības. Tomēr jāatzīmē, ka respondentu bez LR pilsonības vidū pēdējo trīs mēnešu laikā ir vērojams eirooptimisma pieaugums (par 10,2%).

Aplūkojot iegūtās atbildes atkarībā no nodarbinātības sfēras, kurā strādā aptaujas dalībnieks, būtiskas atšķirības rezultātos nav vērojamas. Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar 2001. gada maija aptaujā iegūtajiem rādītājiem, nestrādājošo vidū ir vērojams eirooptimisma pieaugums (par 9,2%) un šis rādītājs ir atgriezies 2000. gada novembra datu līmenī.

Atšķirības iespējamajā balsojumā ir vērojamas arī respondentu vidū ar dažādu pamatnodarbošanos. Optimistiskāki savā balsojumā ir izrādījušies vadītāji, menedžeri (67,2%), skolēni, studenti (62,3%) un uzņēmēji (50%) (atbildes: “par”). Savukārt salīdzinoši kritiskāk noskaņoti attiecībā uz Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (atbildes: “pret”) ir mājsaimnieces (37,8%), pensionāri (36,4%) un speciālisti (34,7%). Ierēdņi (35,3%) caurmērā biežāk nav spējuši sniegt konkrētu atbildi jautājumā par iespējamo balsojumu.

Raksturīgi, ka tie respondenti, kuriem ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību, arī caurmērā biežāk ir norādījuši, ka balsotu “par” Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (75,9%). Salīdzinājumā tikai 1,9% aptaujāto, kuriem ir kopumā negatīva attieksme pret Eiropas Savienību, balsotu “par” iestāšanos Eiropas Savienībā. 75,3% šīs grupas pārstāvju balsotu “pret” Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Savukārt 87,9% aptaujāto, kuri nevar definēt konkrētu attieksmi pret Eiropas Savienību, arī nezina, kā viņi balsotu iespējamajā referendumā.

 

Zināšanu līmeņa

par Eiropas Savienību pašvērtējums

Respondentiem tika lūgts novērtēt savu zināšanu līmeni 10 ballu skalā, pieņemot, ka “1” nozīmē, ka viņi nezina neko, bet “10” — ka viņiem ir ļoti labas zināšanas par Eiropas Savienību.

Datu salīdzinājumam ir izmantoti arī 1999. un 2000. gada augusta aptaujās iegūtie rezultāti.

Iegūtie rezultāti liecina, ka aptuveni desmitdaļa jeb 9,7% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par Eiropas Savienību nezina (gandrīz) neko (balles 1 + 2), 57,1% aptaujāto — zina nedaudz (mazliet) (balles 3 – 5); 31,2% aptaujāto — zina diezgan daudz (balles 6 – 8), bet 2% aptaujāto ir (ļoti) labas zināšanas par Eiropas Savienību (balles 9 + 10). Tātad vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par Eiropas Savienību zina nedaudz, ko apliecina arī aprēķinātais aritmētiskais vidējais respondentu zināšanu līmeņa pašvērtējumam (4,78).1

Iegūto rezultātu dinamika liecina, ka gada laikā ir notikušas zināmas pozitīvas izmaiņas savu zināšanu līmeņa pašvērtējumā Latvijas iedzīvotāju vidū. 2001. gada augusta aptaujā Latvijas iedzīvotāji ir tiekušies savu zināšanu līmeni par Eiropas Savienību vērtēt augstāk nekā iepriekšējos gados. Ja šajā aptaujā aprēķinātais aritmētiskais vidējais respondentu zināšanu līmeņa pašvērtējumam ir 4,78, tad salīdzinoši 2000. gada augustā tas bija 4,33 un 1999. gada augustā — 4,26.

Atšķirībā no iepriekš veiktās aptaujas (2000. gada augustā), vīriešu un sieviešu zināšanu līmeņa pašvērtējumā nav vērojamas būtiskas atšķirības.

Līdzīgi kā pirms gada veiktajā aptaujā, arī šajā atklājas sakarība, ka gados jaunākiem Latvijas iedzīvotājiem ir raksturīgs augstāks savu zināšanu līmeņa pašvērtējums jautājumos par Eiropas Savienību, salīdzinot ar gados vecākiem respondentiem. Aptaujas dalībniekiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem aprēķinātais aritmētiskais vidējais ir 5,20, bet gados vecākajiem aptaujas dalībniekiem (virs 55 g.v.) šis rādītājs ir zemāks (4,29).

Tāpat saglabājas sakarība, ka respondentiem ar augstāku izglītības līmeni ir raksturīgs augstāks savu zināšanu līmeņa pašvērtējums Eiropas Savienības jautājumos. Tā, piemēram, Latvijas iedzīvotājiem ar augstāko izglītību aprēķinātais aritmētiskais vidējais ir 5,54. Aptaujas dalībnieku vidū ar vidējo izglītību šis rādītājs ir 4,71, bet respondentu ar pamatizglītību vidū šis rādītājs ir tikai 3,98.

Tautību grupās nav vērojamas būtiskas atšķirības ne savstarpēji, ne arī no kopējā atbilžu sadalījuma.

Lai gan atšķirības nav būtiskas, tomēr jāatzīmē, ka LR pilsoņi (4,86) savu zināšanu līmeni par Eiropas Savienību vērtē relatīvi augstāk nekā respondenti bez LR pilsonības (4,49). Datu dinamika liecina, ka gada laikā abās pilsonības grupās ir nedaudz pieaudzis zināšanu līmeņa pašvērtējums: 2000. gada augustā LR pilsoņiem šis rādītājs bija 4,43, bet nepilsoņiem — 4,03.

Dažādās nodarbinātības sfērās strādājošo sniegtajās atbildēs nav vērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības.

Zinošāki nekā caurmērā jautājumos par Eiropas Savienību ir izrādījušies vadītāji, menedžeri (5,54), ierēdņi (5,10), skolēni, studenti (5,54) un uzņēmēji (5,26). Salīdzinoši zemāk savas zināšanas ir vērtējuši bezdarbnieki (4,28) un pensionāri (4,31).

Saglabājas sakarība, ka respondenti ar augstāku ienākumu līmeni arī savas zināšanas par Eiropas Savienību ir novērtējuši augstāk. Tā, piemēram, ienākumu grupā virs Ls 127 aprēķinātais aritmētiskais vidējais ir 5,64, bet ienākumu grupā līdz Ls 42 tas ir 4,39.

Aplūkojot iegūtos rezultātus reģionālā griezumā, atklājas, ka caurmērā pārliecinātāki par savu zināšanu līmeni Eiropas Savienības jautājumos ir rīdzinieki (5,10). Jāatzīmē, ka pirms gada viņi savu zināšanu līmeni vērtēja zemāk (4,48).

Interesanti, ka Rīgā dzīvojošie (5,10) savu zināšanu līmeni par Eiropas Savienību ir vērtējuši nedaudz augstāk nekā citās Latvijas pilsētās dzīvojošie respondenti (4,56). Savukārt Latvijas lauku iedzīvotāju zināšanu līmeņa pašvērtējums (4,73) neatšķiras no kopējā atbilžu sadalījuma, taču jāatzīmē, ka tas ir nedaudz augstāks nekā pirms gada sniegtais (4,38).

Ir interesanti aplūkot Latvijas iedzīvotāju zināšanu līmeņa pašvērtējumu jautājumos par Eiropas Savienību saistībā ar viņu iespējamo balsojumu referendumā.

Vērojama tendence, ka respondenti, kuri referendumā balsotu “par” Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, savu zināšanu līmeni minētajos jautājumos ir vērtējuši augstāk (5,42) nekā tie, kuri balsotu “pret” iestāšanos Eiropas Savienībā (4,56) vai kuri konkrēti nezina, kāds būtu viņu balsojums (4,01).

Avoti, kuros parasti gūst informāciju

par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā

2001. gada augusta aptaujā Latvijas iedzīvotājiem tika lūgts norādīt avotus, kuros viņi parasti gūst informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos (integrāciju) Eiropas Savienībā. Respondenti varēja norādīt vairākus informācijas avotus no jau piedāvātajiem vai papildus minēt vēl kādus citus.

Piezīme: 0,1% atbilst 1 respondentam.

 

Tā kā aptaujātie Latvijas iedzīvotāji varēja nosaukt vairākus avotus, kuros viņi parasti gūst informāciju, tad atbilžu kopējā summa pārsniedz 100%.

Kā liecina grafikā attēlotie rezultāti, visbiežāk aptaujas dalībnieki informāciju, kas saistīta ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ir guvuši masu medijos: TV (71,6%), radio (51,2%) un centrālā presē (47,7%). Nedaudz mazāk nekā piektdaļa aptaujāto šo informāciju ir guvuši vietējā presē (17,7%) un no radiem, draugiem, paziņām (15,7%). Jāatzīmē, ka tikai 6% Latvijas iedzīvotāju nav guvuši informāciju par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, bet 4% to nemaz nevēlas gūt (nav aktuāli). Papildus piedāvātajiem informācijas avotiem 1 respondents (0,1%) minēja, ka viņš informāciju par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā gūst ārzemju presē. Tālāk iegūtās atbildes tiks nedaudz sīkāk aplūkotas dažādās sociāldemogrāfiskās grupās.

Aplūkojot iegūtās atbildes atkarībā no respondentu dzimuma, redzams, ka sievietes (53,2%) biežāk nekā vīrieši (48,8%) ir minējušas, ka informāciju, kas saistīta ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ir guvušas radio.

Raksturīgi, ka jaunieši (18 – 24 g.v.) dažādus informācijas gūšanas veidus ir norādījuši salīdzinoši biežāk. Šīs vecuma grupas pārstāvji caurmērā biežāk informāciju par Eiropas Savienību gūst darba, mācību vietā (26,7%), no radiem draugiem, paziņām (20,6%), informatīvās brošūrās vai grāmatās (15,7%), bibliotēkās (15,7%) un internetā (15,5%). Savukārt respondenti vecumā no 35 līdz 44 gadiem un virs 55 gadiem informāciju, kas saistīta ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, vidēji biežāk gūst radio (attiecīgi: 54,9% un 57,5%). Aptaujātie vecumā no 45 līdz 54 gadiem kā minētās informācijas gūšanas avotu biežāk izmanto centrālo presi (53,5%).

Latvijas iedzīvotāji ar augstāko izglītību salīdzinoši biežāk izmanto dažādus avotus, lai uzzinātu informāciju, kas saistīta ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Viņi caurmērā biežāk minēto informāciju gūst TV (74,3%), centrālajā presē (60,1%) un radio (55,7%), kā arī informatīvās brošūrās vai grāmatās (14,1%), Internetā (13,8%) un bibliotēkās (11,3%). Savukārt aptaujāto ar vidējo izglītību sniegtās atbildes būtiski neatšķiras no to kopējā sadalījuma. Jāatzīmē, ka respondenti ar pamata izglītību vidēji nedaudz biežāk ir minējuši, ka viņi nav guvuši informāciju, kas saistīta ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (10,4%).

Latvieši biežāk nekā citu tautību pārstāvji ir norādījuši vairākus informācijas gūšanas avotus. Latvieši biežāk nekā cittautieši informāciju gūst masu medijos: TV (attiecīgi 76,5% un 65,6%), radio (56% un 45,3%) un centrālajā presē (52,5% un 42%), kā arī no radiem, draugiem un paziņām (17,3% un 13,9%) un informatīvās brošūrās vai grāmatās (11,2% un 6,4%).

Līdzīga sakarība kā tautību griezumā ir vērojama arī atkarībā no respondentu pilsonības statusa. Tā LR pilsoņi vidēji biežāk informāciju, kas saistīta ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, gūst TV (74,3%), radio (52,7%) un centrālajā presē (50,1%), kā arī informatīvās brošūrās vai grāmatās (10,8%) un internetā (7,6%). Jāatzīmē, ka respondenti bez LR pilsonības vidēji nedaudz biežāk ir minējuši, ka viņi informāciju nav guvuši (10,7%).

Aplūkojot iegūtās atbildes atkarībā no nodarbinātības sfēras, kurā aptaujātie strādā, atklājas, ka valsts (75,8%) un privātajā sektorā (75,3%) strādājošie salīdzinoši biežāk nekā nestrādājošie (64,7%) informāciju, kas saistīta ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, gūst TV. Jāatzīmē, ka valsts sektorā strādājošie vidēji biežāk ir minējuši, ka informāciju parasti gūst arī centrālajā presē (57,9%) un bibliotēkās (10%).

Vadītāji, menedžeri un ierēdņi caurmērā biežāk izmanto dažādus informācijas kanālus, tai skaitā masu medijus. Vadītāji, menedžeri vidēji biežāk informāciju gūst arī darba, mācību vietā (17%) un internetā (18,4%), savukārt ierēdņi — bibliotēkās (12,2%). Bibliotēkas salīdzinoši biežāk nepieciešamās informācijas gūšanai izmanto arī skolēni, studenti (21,9%). Skolēni, studenti biežāk nekā vidēji informāciju par Eiropas Savienību gūst arī darba, mācību vietā (38,4%), internetā (20,4%), informatīvās brošūrās vai grāmatās (22,3%) un no radiem, draugiem un paziņām (20,2%). Mājsaimnieces (26,2%) un bezdarbnieki (21,8%) salīdzinoši biežāk informāciju gūst vietējā presē. Jāatzīmē, ka pensionāri divas reizes biežāk nekā vidēji ir norādījuši, ka viņi informāciju nav guvuši (12,6%).

Iegūtās atbildes dažādās ienākumu grupās liecina, ka masu medijus informācijas gūšanai salīdzinoši biežāk izmanto respondenti ar augstāku ienākumu līmeni (virs Ls 43). Aptaujātie ar zemiem (līdz Ls 42) un vidējiem (Ls 43 — Ls 84) ienākumiem vidēji biežāk informāciju par Eiropas Savienību gūst vietējā presē (attiecīgi: 23,5% un 23,1%). Savukārt aptaujātie ar vidēji augstiem (Ls 85 — Ls 126) (10,7%) un augstiem (virs Ls 127) (13,4%) ienākumiem caurmērā biežāk šo informāciju gūst darba, mācību vietā. Jāatzīmē, ka respondenti ar augstiem (virs Ls 127) ienākumiem salīdzinoši biežāk kā informācijas avotu izmanto arī internetu (16,3%).

Interesanti, ka salīdzinoši aktīvāki dažādu informācijas avotu izmantošanā ir izrādījušies Vidzemes iedzīvotāji. Viņi salīdzinoši biežāk par informācijas avotu izmanto gan dažādus masu medijus, gan arī radus, draugus, paziņas (20,7%) un informatīvās brošūras vai grāmatas (12,6%). Informāciju no radiem, draugiem un paziņām vidēji biežāk saņem arī Rīgas iedzīvotāji (19,2%). Savukārt Latgales (25,4%) un Kurzemes (37,7%) iedzīvotāji salīdzinoši biežāk informāciju, kas saistīta ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, gūst vietējā presē.

Lauku iedzīvotāji biežāk nekā Latvijas pilsētās dzīvojošie (t.sk. Rīgā) ir norādījuši, ka informāciju par Eiropas Savienību gūst dažādos masu medijos (TV, radio, centrālajā un vietējā presē). Jāatzīmē, ka vietējo presi salīdzinoši bieži izmanto arī citās Latvijas pilsētās (ne Rīgā) dzīvojošie (21,2%) respondenti.

Aplūkojot, vai pastāv kādas atšķirības avotos, kuros informāciju, kas saistīta ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, gūst eirooptimisti (balsotu “par”), eiropesimisti (balsotu “pret”) un eironezinīši (“nezin/NA”), atklājas, ka kopumā eirooptimisti biežāk ir norādījuši vairākus informācijas gūšanas avotus. Tā eirooptimisti salīdzinoši biežāk nekā eiropesimisti informāciju gūst TV (attiecīgi 77,8% un 70,7%), centrālajā presē (56,5% un 47,3%), internetā (10,3% un 4,5%) un darba, mācību vietā (10,7% un 6,3%). Jāatzīmē, ka eironezinīši dažādus informācijas kanālus ir minējuši salīdzinoši retāk. Savukārt viņi nedaudz biežāk nekā vidēji ir atzinuši, ka informāciju nevēlas gūt (tas nav aktuāli) (8,2%).

Galvenie secinājumi

1. 2001. gada augusta aptaujā nedaudz vairāk kā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savu attieksmi pret Eiropas Savienību ir vērtējuši kā kopumā pozitīvu (55%). Nedaudz vairāk kā trešdaļa respondentu savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā kopumā negatīvu (35,4%), bet aptuveni katrs desmitais aptaujas dalībnieks nav spējis sniegt konkrētu savas attieksmes vērtējumu un minējis atbildi: “nezin/NA” (9,6%).

Datu dinamika liecina, ka pēc pozitīvās attieksmes samazināšanās 2001. gada februārī augustā Latvijas iedzīvotāju vidū ir vērojams pozitīvas attieksmes pieaugums. Salīdzinot ar 2001. gada maijā veikto aptauju, pozitīvā attieksme respondentu vidū ir pieaugusi pat par ~10%, un šis rādītājs ir atgriezies 2000. gada augusta aptaujas datu līmenī. Jāatzīmē, ka šajā aptaujā ir samazinājies to respondentu īpatsvars, kuriem ir kopumā negatīva attieksme pret Eiropas Savienību (par 6,8%). Lai gan atšķirības nav būtiskas, tomēr jāatzīmē, ka to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri nav konkrēti definējuši savu attieksmi (atbilde: “nezina/NA”), pēdējo trīs mēnešu laikā ir ļoti nedaudz samazinājies.

2. Aptaujā iegūtie rezultāti liecina, ka 2001. gada augustā “par” iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 42,7% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt 30,7% aptaujāto balsotu “pret” Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Aptuveni ceturtdaļa respondentu nav spējuši paust konkrētu viedokli attiecībā uz iespējamo balsojumu (atbilde: “nezina/NA”) (26,6%), kas vērtējams kā visai augsts rādītājs.

Jāatzīmē, ka LR pilsoņiem šomēnes ir raksturīgs pozitīvāks balsojums, kā respondentiem bez LR pilsonības. “Par” Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 44% LR pilsoņu un 38,4% respondentu bez LR pilsonības, “pret” — attiecīgi: 29,9% un 33,5%.

Datu dinamika liecina, ka, salīdzinot ar iepriekš (2001. gada maijā) veikto aptauju, Latvijas iedzīvotāju vidū ir nedaudz pieaudzis “par” iestāšanos Eiropas Savienībā balsojošo īpatsvars (par 5,3%). Jāatzīmē, ka kopš 2000. gada februārī veiktās aptaujas, kad bija vērojama eirooptimistu īpatsvara pakāpeniska samazināšanās, šajā aptaujā ir atkal vērojams to pieaugums. Pēdējo trīs mēnešu laikā ir samazinājies arī “pret” balsojošo skaits (par 6,9%). Datu dinamika liecina, ka šajā aptaujā eiropesimistu īpatsvars ir pats zemākais kopš 2000. gada februāra aptaujas. Kopumā jāsecina, ka rezultāti līdzinās 2000. gada augusta aptaujas datiem.

3. Dati liecina, ka aptuveni desmitdaļa jeb 9,7% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par Eiropas Savienību nezina (gandrīz) neko (balles 1 + 2), 57,1% aptaujāto — zina nedaudz (mazliet) (balles 3 — 5); 31,2% aptaujāto — zina diezgan daudz (balles 6 — 8), bet 2% aptaujāto ir (ļoti) labas zināšanas par Eiropas Savienību (balles 9 + 10). Tātad vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par Eiropas Savienību zina nedaudz, ko apliecina arī aprēķinātais aritmētiskais vidējais respondentu zināšanu līmeņa pašvērtējumam (4,78).

Iegūto rezultātu dinamika liecina, ka gada laikā ir notikušas zināmas pozitīvas izmaiņas savu zināšanu līmeņa pašvērtējumā Latvijas iedzīvotāju vidū. 2001. gada augusta aptaujā Latvijas iedzīvotāji ir tiekušies savu zināšanu līmeni par Eiropas Savienību vērtēt augstāk nekā iepriekšējos gados. Šajā aptaujā aprēķinātais aritmētiskais vidējais respondentu zināšanu līmeņa pašvērtējumam ir 4,78, bet salīdzinoši 2000. gada augustā tas bija 4,33 un 1999. gada augustā 4,26.

4. Norādot pašreizējos informācijas gūšanas avotus par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, visbiežāk aptaujas dalībnieki ir minējuši masu medijus: TV (71,6%), radio (51,2%) un centrālo presi (47,7%). Nedaudz mazāk kā piektdaļa aptaujāto šo informāciju ir guvuši vietējā presē (17,7%) un no radiem, draugiem, paziņām (15,7%). Jāatzīmē, ka tikai 6% Latvijas iedzīvotāju nav guvuši informāciju par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, bet 4% to nemaz nevēlas gūt (nav aktuāli).

5. Dati liecina, ka kopumā Latvijas iedzīvotāji ir biežāk norādījuši, ka informāciju par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā vēlētos saņemt “pasīvā” veidā: caur masu medijiem. Tā salīdzinoši visbiežāk respondenti informāciju gribētu saņemt TV (46,5%). Vairāk nekā ceturtdaļa aptaujāto minēto informāciju vislabprātāk gūtu radio (29,2%) un centrālajā presē (26,5%). Katrs piektais respondents informāciju par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā vēlētos saņemt informatīvās brošūrās vai grāmatās (20,5%). Nedaudz vairāk kā desmitdaļa aptaujas dalībnieku šo informāciju vēlētos saņemt vietējā presē (14,1%) vai piezvanot pa speciālu bezmaksas informatīvu tālruni (13,6%). Jāatzīmē, ka mazāk nekā desmitdaļa aptaujāto nevēlas gūt informāciju par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (8,7%), bet 11,5% aptaujāto nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā (atbilde: “grūti pateikt/NA”).

Salīdzinot vēlamos ar pašreizējiem informācijas gūšanas avotiem, atklājas, ka aptaujātie Latvijas iedzīvotāji retāk informāciju par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā vēlētos saņemt masu medijos (TV, radio, centrālā un vietējā prese), bet biežāk informatīvās brošūrās un grāmatās, piezvanot pa speciālu informatīvu bezmaksas tālruni, speciāli rīkotos semināros, kā arī speciālos Eiropas Savienības informācijas centros.

1 Tā kā šajā jautājumā atbilžu sadalījums ir pēc 10 ballu skalas, datu interpretācijā ir lietderīgi izmantot aritmētisko vidējo rādītāju (Me). Aritmētiskais vidējais atspoguļo atbilžu centrālo tendenci. Dotajā gadījumā “1” nozīmē zemāko zināšanu līmeni par Eiropas Savienību (nezina neko), bet “10” — augstāko (ļoti labas zināšanas).