Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 13. septembrī

Latvijas Radio telefonintervija 13. septembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Andris Siksnis

Intervija notiek pa telefonu, tādēļ ka saspringta valdības sēde norit šoceturtdien, sēdē pat šīs pārraides dēļ ir pārtraukums. Varbūt uzreiz par to, kādēļ ir šāds pārtraukums tik saspringtā sēdē. Par privatizācijas sertifikātiem jautājums jau ticis izskatīts Saeimā pirmajā lasījumā šodien, Saeimā ir atbalstīti grozījumi likumā, un tie paredz noteikt neierobežotu sertifikātu derīguma termiņu zemes un dzīvokļu privatizācijai. Kas jums ir lemjams valdībā, vai koalīcijas partneriem ir nopietnas domstarpības?

Andris Bērziņš: — Gribētu teikt, ka mēs ne tikai sertifikātu dēļ šodien noturam sēdi, mēs vienkārši nepaspējām otrdien sakarā ar notikumiem Amerikā izskatīt visus jautājumus, mums bija atlikuši vēl daži jautājumi, bet pašlaik mēs tiešām skatāmies sertifikātus. Lielākā problēma jau ir tāda, ka sertifikāti kā vērtspapīri un to derīguma termiņš, viss ar to saistītais ir ļoti samudžināta lieta, un, jo vairāk mēs tuvojamies sertifikātu beigu termiņam, jo svarīgāk šīs problēmas ir jārisina. Otrdien mēs apstājāmies sertifikātu problemātikā pie viena jautājuma — vai ir juridiski korekti un tiesiski noteikt sertifikātiem kādu konkrētu beigu termiņu; vai tas neradīs situāciju, ka virkne cilvēku griezīsies Satversmes tiesā un pēc tam valstij būs jāmaksā šie sertifikāti naudā. Tādu līdzekļu, ar ko maksāt, šobrīdi nav, tādēļ mēs lūdzām, lai gan Tieslietu ministrija, gan Privatizācijas aģentūra, gan Ģenerālprokuratūra pauž savu viedokli par šiem jautājumiem. Pašlaik mēs šiem viedokļiem esam izgājuši cauri, ja tā var teikt.

— Ko saka prokuratūra un pārējās instances?

A.Bērziņš: — Vairāki secinājumi ir radušies. Pirmais secinājums ir tāds, ka sertifikātus nedrīkstētu šķirot pēc būtības, ka nedrīkstētu šķirot kompensācijas sertifikātus un parastos sertifikātus — jo tie abi divi kā sertifikāti ir bijuši izdoti cilvēkiem kā līdzvērtīgi maksāšanas līdzekļi jeb valsts vērtspapīri, kuriem ir jādarbojas nekustamā īpašuma un kapitāla tirgū, un tā pret tiem jāizturas.

Otrs secinājums: ja mēs tagad ierobežosim sertifikātu termiņu, nepiedāvājot konkrētus risinājumus vai pietiekami lielu apjomu, teiksim, valsts mantas privatizācijai par šiem sertifikātiem, tad — varbūt ne mēs, varbūt mūsu pēcteči var sagaidīt, ka valsts budžets nonāk diezgan lielās problēmās, jo varētu būt neskaitāmi tiesas procesi. Tāds apmēram šobrīd ir juristu viedoklis, mēs esam uzklausījuši visus juristu argumentus, uzdevuši jautājumus, pateikuši paldies un tūlīt sēdīsimies atkal pie galda un mēģināsim pieņemt konkrētu lēmumu izšķirties par kādu no variantiem. Faktiski no Kalvīša kunga piedāvātajiem variantiem sēdes pirmajā daļā, kur bija paredzēts sertifikātu termiņu beigt, atstājot veselu virkni neatprečotu sertifikātu, acīmredzot būs jāatsakās.

— Vai tas nozīmē, ka šodien Saeimas darbs, tā teikt, aizies nebūtībā un šis marķējums, ka sertifikāti būtu neierobežoti izmantojami zemes un dzīvokļu privatizācijai, arī galu galā nekam neder?

A.Bērziņš: — Nē, nē, tas absolūti to nenozīmē, jo principā jau, teiksim, “Latvijas ceļa” pozīcija arī bija tāda, ka sertifikāti nav ierobežojami laikā, vienīgais arguments ir tas, ko saka juristi, — katram cilvēkam ir jādod tiesības piedalīties šajā privatizācijā, un šīs tiesības savukārt ir cieši saistītas ar to, ko tad valsts piedāvā privatizēt. Ja valsts nepiedāvā pietiekami daudz ko privatizēt, tad cilvēks reāli savas tiesības nevar realizēt, un tur var rasties tā lielā problēma. Mēs mēģināsim nonākt līdz tādam lēmumam, lai šo problēmu atrisinātu, savukārt Saeimas pieņemtais lēmums par to, ka sertifikāti jāizskata trijos lasījumos, ir normāls lēmums. Droši vien Ministru kabinetā mēs akceptēsim kādu no variantiem un pilnvarosim ministru Kalvīti iesniegt šos priekšlikumus Saeimā pa taisno uz otro lasījumu, un tad lai komisija izskata un lai šis process ātri virzās uz priekšu, jo šis likums ir jāpieņem līdz 1.oktobrim.

— Vai, kā jūs teicāt, iedzīvotāju tiesībās jūs ieskaitāt arī iespēju piedalīties lielo vēl neprivatizēto uzņēmumu akciju iegādē? Es domāju “Latvenergo” un “Latvijas kuģniecību”.

A.Bērziņš: — Tas ir viens no variantiem, bet faktiski “Latvenergo” gan ir izslēgts no šī saraksta saskaņā ar Saeimas lēmumu, bet ir vēl virkne citu uzņēmumu, piemēram “Ventspils nafta”, “Latvijas krājbanka” un vēl vairāki citi, kur tik tiešām sertifikāti varētu tikt vēl lietoti. Bet par to mēs vēl neesam lēmuši.

— Šodien valdībā ir iesniegts arī nākamā gada valsts budžeta projekts, kurā, protams, viens no rādītājiem ir plānotais deficīts, un tas, kā esam jau ziņojuši, ir 1,73 procenti no iekšzemes kopprodukta, kas būtībā it kā nav maz. Bet līdz ar valsts budžeta projektu valdībā tiek iesniegti arī grozījumi likumā “Par uzņēmumu nodokli”, par ko arī esam stāstījuši, un tas paredz jau no nākamā gada sākt nodokļu samazināšanu, triju gadu laikā pašreizējo 25 procentu likmi samazinot līdz 15 procentiem. Vai šis drosmīgais piedāvājums ir pamatīgi izsvērts, un vai jūs nebaidāties, ka šāda pārgrozība budžeta deficītu var vēl palielināt?

A.Bērziņš: — Mēs esam šo jautājumu, sevišķi par uzņēmumu ienākuma nodokli, skatījuši kādas reizes divas, ļoti nopietni diskutējuši, un šeit ir pilnīgi skaidrs, ka, atvieglojot šo uzņēmumu ienākuma nodokli, mēs varētu iegūt papildu labumus budžetā. Protams, iesniedzot budžetu ar šādu budžeta deficītu, mums ir viens arguments — mēs nedrīkstam faktiski iesniegt budžetu ar lielāku deficītu, nekā tas ir bijis šogad. Mums vajadzētu varbūt vēl budžeta izskatīšanas gaitā skatīties un mēģināt budžeta deficītu pazemināt, jo tas ir viens no priekšnoteikumiem, lai valsts normāli attīstītos. Tērēt var tikai tik daudz, cik ir nopelnīts, katrs ģimenes cilvēks zina, kas viņam ir maciņā, to viņš var tērēt, ilgtermiņā un nepārtraukti aizņemties — tā nav pareizā pozīcija. Mums, protams, ir palikusi vesela virkne jautājumu, kas nav atrisināti, pagaidām tikai investīciju programmā esam akceptējuši pārejošās saistības no iepriekšējiem gadiem, nevienu jaunu projektu neesam ielikuši, bet mēs ļoti lielas cerības liekam uz privatizācijas ienākumiem, uz dažādu licenču izsoli; teiksim, trim jaunajiem UMTS telefoniem kopā ar trešo mobilo operatora licenci, un šos līdzekļus mēs varētu novirzīt pēc tam investīcijās. Tā ka privatizācija, budžets un budžeta deficīts ir savstarpēji saistītas lietas, jo ļoti daudz darba ir jādara — ceļi jāremontē, skolas jāremontē, slimnīcām, veselības aprūpei nepieciešami līdzekļi. Daudz dažādu jautājumu.

— Jā, un tomēr šis 1,73 ir lielāks par vienu procentu, par ko iestājas Starptautiskais valūtas fonds. Vai jūs neredzat šeit nekādas grūtības ar šo institūciju?

A.Bērziņš: — Pirmkārt, tas ir pagaidām projekts; mēs, protams, skatīsim to vēl valdībā. Iepriekšējā gada budžeta deficīts bija 1,74; mēs esam ielikuši arī diezgan piesardzīgu valsts attīstības prognozi. Ja, teiksim, šie nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem, par ko uzņēmēji jau ir pauduši savu pozitīvo attieksmi, nesīs savus augļus un attīstība būs lielāka, tad, iespējams, ka gada vidū var koriģēt šo budžeta deficītu, un var izrādīties, ka tas ir mazāks, kā tas noticis ar šā gada budžetu — arī pagājušā gadā mēs iesniedzām budžetu Saeimā ar 1,74 procentu deficītu, un šobrīd reāli tas būs mazāks līdz gada beigām, tā vismaz izskatās, ja, protams, šajā vispārējā politiskajā situācijā saistībā ar Amerikas notikumiem un tā tālāk nebūs kādu lielāka mēroga ekonomisko svārstību. Bet šodienas situācija liecina, ka laikam nebūs, un mūsu banku sistēma rāda, ka situācija ir ļoti stabila, tā ka es skatos optimistiski nākotnē.

— Jā, arī mūsu finansu analītiķi Latvijā ir optimistiski, bet manā rīcībā ir informācija par igauņu reakciju, Igaunijas finansu ministrs Sīms Kallass ir teicis, ka, pēc viņa domām, notikumi ASV aizkavēs Igaunijas ekonomisko izaugsmi. Viņš ir izteicies, ka ASV ekonomikas iespējamais kritums Igauniju ietekmēs, jo ASV daļa Igaunijas eksportā veido septiņus līdz desmit procentus. Kādi ir šie skaitļi Latvijā?

A.Bērziņš: — Mums ir apmēram līdzīgi, bet vairāk nekā divas trešdaļas mums veido Eiropas Savienība, ir vēl citi dažādi tirgi, es domāju, ka šis īpatsvars nav tik liels, lai kaut kā nozīmīgi ietekmētu ekonomikas attīstību. Tai pašā laikā jāsaka, ka Amerikas ekonomika taču ir ļoti stipra ekonomika, un es nedomāju, ka atsevišķu ēku zaudējums varētu tieši ietekmēt Amerikas ekonomiku.

— Iepriekš mēs runājām par valdības zināmu pretimnākšanu uzņēmējiem par šo uzņēmumu ienākuma nodokļu samazināšanu. Nodokļi, protams, ir tā lieta, par ko vēl daudz tiks diskutēts, un katra valsts ar to nodarbojas citādā veidā, bet tas ir kļuvis arī par tādu politisko trumpi vai argumentu, un šeit es nevaru neminēt Einara Repšes aktīvo rīcību un arī vakar Latvijas Televīzijā runāto par nodokļu iekasēšanu vispār. Vai jūs redzat kādas sviras patlaban valdības rokās, lai šādiem argumentiem nebūtu pamata?

A.Bērziņš: — Šādi argumenti vienmēr pastāvēs un vienmēr būs iespējams iekasēt nodokļus labāk, vienmēr būs arī vēlēšanās nodokļus nemaksāt. Ar nodokļiem, to iekasēšanu un attiecībām starp maksātājiem un nemaksātājiem ir tāpat kā sacensībās— viens būvē žogu, otrs mēģina šim žogam pārkāpt pāri. Un aksioma ir tāda, ka neviens nevar uzbūvēt tik augstu žogu, lai otrs šim žogam nevarētu pārkāpt pāri, un šajā sacensībā svarīgi ir visu laiku likt iekšā pietiekami daudz intelektuālo un materiālo resursu. Mēs katru mēnesi uzklausām Valsts ieņēmumu dienesta vadību, burtiski ejam cauri katram no nodokļu veidiem un mēģinām adekvāti un ātri reaģēt uz tiem priekšlikumiem, kurus viņi kā profesionāļi mums sniedz, tā ka, domāju, uzlabot tur vēl var daudz ko, bet pēdējā laikā nodokļu iekasēšana ir, vismaz es gribētu teikt, no šodienas budžeta viedokļa — pieņemamā līmenī. Tas, protams, nenozīmē, ka tagad var mierīgi atpūsties, — ir jāstrādā ļoti daudz un ļoti nopietni, tas ir arī pateikts Valsts ieņēmumu dienesta cilvēkiem: ja nebūs attiecīgi adekvāta darba, tad, protams, ir jādomā par citiem vadītājiem.

— Tiktāl par mūsu Latvijas iekšpolitiskām un ekonomiskām lietām, bet nu jau divas diennaktis pagājušas kopš šausminošā terora akta Amerikā. Daudzas pasaules valstis, tai skaitā arī mēs, ir izrādījušas solidaritāti ar Amerikas Savienotajām Valstīm, un šis šoks pasaulē lēnām pāraug praktisku risinājumu meklēšanā un teroristu sistemātiskā uziešanā, un ļoti aktīva neapšaubāmi ir Ziemeļatlantijas alianse jeb NATO. Vakar visus sasniedza ziņa par NATO līguma 5.panta aktivizēšanu. Ko tas nozīmē mums? Vai mēs esam gatavi kaut kādā veidā atbalstīt NATO akcijas tīri praktiski militāri, vai mēs neapsveram šādu iespēju nemaz?

A.Bērziņš: — Kas attiecas uz Latviju, tad Latvijai kā kandidātvalstij 5.pants Vašingtonas līgumā nav saistošs. Tas ir saistošs tikai tām valstīm, kuras ir NATO alianses dalībnieces. 5.pants nozīmē — ja kādai no šīm valstīm tiek izdarīts uzbrukums, tad visas pārējās valstis izmanto šo kolektīvās drošības sistēmu, lai ietekmētu to valsti, kura ir izdarījusi uzbrukumu. Arī tā sauktais Viļņas devītnieks jeb, pareizāk sakot, desmitnieks, klāt vēl ir arī Horvātija, tātad visas NATO kandidātvalstis vakar ir publiski pateikušas Briselē caur saviem vēstniekiem, ka viss desmitnieks atbalsta Amerikas Savienoto Valstu cīņu pret terorismu. Ja radīsies tāda situācija, ka, NATO alianse mums kā kandidātvalstīm lūgs palīdzību, tad mēs to varam darīt, bet tādā gadījumā likums ir jāpieņem Saeimā, nevar tā vienkārši valdība pieņemt kādu lēmumu. Bet katrā gadījumā mēs esam pauduši solidaritāti, ka ir jācīnās pret šo starptautisko terorismu, jo ir pilnīgi skaidrs, ka tieši tāpēc mums ir vajadzīga starptautiska drošības sistēma, jo mēs redzam, ka šim terorismam nav valstisku robežu, tas pašlaik operē daudz brīvāk, ja tā var izteikties, tas ir globalizējies daudz lielākā mērā nekā pārējā pasaule.

— Cerams, ka mums nebūs jāpiedalās militārās akcijās, un ar šo noti arī beigsim mūsu sarunu. Vēlu jums veiksmīgu darbdienu— vismaz turpmāko stundu, lai lemtu par privatizācijas sertifikātiem un lai rezultāts būtu labs un apmierinošs.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā