Kad referendums par ES sāk iezīmēties kā realitāte

“Augustā veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji salīdzinoši pozitīvāk izturas pret Eiropas Savienību (ES) un Latvijas integrāciju ES. Datu dinamika liecina, ka augustā iegūtais pozitīvais aptaujas rezultāts ir atgriezies 2000. gada augusta aptaujas datu līmenī,” vakar, 13. septembrī, Eiropas integrācijas biroja (EIB) rīkotajā preses konferencē, runājot par jaunākajā pētījumā iegūtajiem rezultātiem un tendencēm iedzīvotāju attieksmē pret ES, norādīja Informācijas departamenta vadītāja Linda Jākobsone.

Aptaujas dati liecina, ka 55,5 procenti augustā aptaujāto iedzīvotāju savu attieksmi pret ES vērtējuši kā pozitīvu. Salīdzinot datus ar maijā veiktās aptaujas rezultātiem, redzams, ka pozitīva attieksme bijusi 44,9 procentiem iedzīvotāju. 35,4 procenti respondentu attieksmi pret ES raksturojuši kā kopumā negatīvu (maijā – 42,2 procenti), bet vidēji katrs desmitais aptaujas dalībnieks jeb 9,6 procenti aptaujāto (maijā – 12,9 procenti) savas attieksmes vērtējumu nav sniedzis.

Pozitīvāka attieksme pret ES ir jauniem cilvēkiem (18 – 34 gadi) ar augstāku izglītību un labiem ienākumiem. L. Jākobsone norādīja, ka būtiski mainījusies laukos dzīvojošo cilvēku attieksme pret ES, jo 61,9 procenti no aptaujātajiem izteikuši pozitīvu attieksmi, (maijā tāda bija tikai 39 procentiem aptaujāto). Salīdzinot lauku un pilsētu iedzīvotāju atbildes, tikai 56,3 procenti rīdzinieku un 50,2 procenti citu pilsētu iedzīvotāju pauduši pozitīvu attieksmi pret ES. Eiropas integrācijas biroja vadītājs Edvards Kušners skaidroja, ka pozitīvo attieksmi pret ES lauku iedzīvotāju vidū varētu skaidrot ar valsts vispārējo ekonomisko attīstību, kā arī ar reāli saskatāmām iespējām izmantot “Sapard” programmas līdzekļus, kā arī zemnieku apmācību un informētību par iespējām iegūt programmas līdzekļus. “Pozitīvās attieksmes palielināšanās visu respondentu vidū skaidrojama ar to, ka pieaug lauku iedzīvotāju pozitīvā attieksme pret ES,” piebilda EIB direktors.

Augustā “par” iestāšanos ES balsotu 42,7 procenti Latvijas iedzīvotāju (maijā – 37,6 procenti). 30,7 procenti aptaujāto balsotu “pret” Latvijas iestāšanos ES (maijā – 37,4 procenti), bet apmēram ceturtā daļa jeb 26,6 procenti (maijā – 25,1 procents) respondentu par iespējamo balsojumu nav atbildējusi ne pozitīvi, ne negatīvi. L. Jākobsone paskaidroja, ka Latvijas Republikas pilsoņiem raksturīgs pozitīvāks balsojums nekā respondentiem bez LR pilsonības, taču E. Kušners piebilda, ka kopumā eirooptimistu skaits to respondentu vidū, kuriem nav LR pilsonības, ir pieaudzis. “Par” iestāšanos ES balsotu 44 procenti pilsoņu un 38,4 procenti respondentu bez LR pilsonības, bet “pret” balsotu 29,9 procenti pilsoņu un 33,5 procenti respondentu bez LR pilsonības. Arī šajā jautājumā pozitīvāki savā balsojumā izrādījušies lauku iedzīvotāji – 52,8 procenti lauku iedzīvotāju balsotu “par” iestāšanos ES, ja referendums būtu noticis nākamajā dienā pēc šī jautājuma uzdošanas.

Augusta aptaujā iedzīvotāji tika lūgti novērtēt savas zināšanas par ES skalā no 1 līdz 10. Iegūto rezultātu dinamika liecina, ka gada laikā Latvijas iedzīvotāju pašnovērtējums ir pieaudzis. Šogad vidējais zināšanu līmeņa pašvērtējums ir 4,7, savukārt 2000.gada augustā tas bija 4,3, bet 1999.gada augustā – 4,2. Dati liecina, ka 9,7 procenti aptaujāto par ES nezina gandrīz neko, 57,1 procents zina nedaudz, 31,2 procenti aptaujāto zina diezgan daudz, bet 2 procenti aptaujāto uzskata, ka viņu zināšanas par ES ir ļoti labas.

Aptaujā tika uzdots arī jautājums par informācijas avotiem, no kuriem respondenti gūst atbildes par Latvijas iestāšanos ES. Aptaujas dalībnieki visbiežāk minējuši plašsaziņas līdzekļus – televīziju (71,6 procenti), radio (51,2 procenti)un centrālo presi (47,7 procenti). Taču, atbildot uz jautājumu par ērtāko informācijas avotu un salīdzinot vēlamos datus ar pašreizējiem informācijas gūšanas avotiem, atklājies, ka aptaujātie informāciju par Latvijas iestāšanos ES biežāk vēlētos saņemt informatīvās brošūrās un grāmatās, piezvanot pa speciālu informatīvu bezmaksas tālruni, speciāli rīkotos semināros, kā arī speciālos ES informācijas centros. E. Kušners, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par saistību starp iespējamo pozitīvo balsojumu par iestāšanos ES un iedzīvotāju informētību, atzina, ka cilvēka būtība ir sākotnēji uzstāties pret jebkurām pārmaiņām, taču piebilda, ka informācija palīdz izvairīties no aizspriedumiem un objektīvāk novērtēt situāciju. Taču labā vai sliktā respondentu informētība nebūt nav vienīgais rādītājs tam, vai balsojums par Latvijas iestāšanos ES būs pozitīvs vai negatīvs. Viņš piebilda, ka daudz izšķir katra cilvēka sevis kā valsts sastāvdaļas apzināšana, tāpēc informētībai ir ļoti liela nozīme, lai palīdzētu katram pieņemt sev labāko un ar argumentiem pamatotu lēmumu.

Kristīne Valdniece, “LV” nozares redaktore