Sirdij un prātam — gan intelektuāļiem, gan bērniem

Vakar Latvijas Ārzemju mākslas muzejā atklāja izstādi “Jozefs Lada ne tikai par Šveiku”

Izstādes atklāšanā: Čehijas Republikas vēstniece Jana Bulenova, biedrības “Latvija – Čehija” priekšsēdētājs Jānis Krastiņš, Čehijas Republikas kultūras ministrs Pavels Dostāls un Jozefa Ladas mazdēls Jozefs Lada... un slavenais pasaules pilsonis Jozefs Šveiks

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Uz izstādes plakāta, kas apmeklētājus sagaida Rīgas pils vestibilā, savu lepno pīpi kūpina mums labi pazīstamais krietnais kareivis Šveiks no tikpat labi pazīstamā Jaroslava Hašeka romāna. Bet četrās muzeja zālēs iekārtotā ekspozīcija nav tikai par Šveiku. Tā ir tikšanās ar vispopulārāko čehu mākslinieku un visvairāk izdoto bērnu grāmatu autoru. Jozefa Ladas zīmējumi publicēti vairāk nekā 80 čehu un ārzemju žurnālos un avīzēs, viņa jaunrades pūrā ir ap 400 gleznu, apmēram 15 tūkstoši zīmējumu, ilustrācijas divdesmit paša un 200 citu autoru grāmatām, divdesmit plakātu, liels skaits atklātņu, darbs teātra un kino mākslā.

Šī ir pirmā plašākā Jozefa Ladas darbu ekspozīcija ārpus savas valsts robežām. Izstādes iniciatore bijusi Čehijas Republikas vēstniecība Latvijā, kas jau atkārtoti sadarbojas ar Latvijas Ārzemju mākslas muzeju un Latvijas Kultūras fondu. Vērienīgā projekta īstenošanā atsaucīgi piedalījies Čehijas Nacionālais rakstniecības muzejs, kas ir viens no lielākajiem un tradīcijām bagātākajiem muzejiem Eiropā, un tā partnere — Prāgas firma “Galerija”. Par to, ka Jozefa Ladas patiesi universālais talants ekspozīcijā atklājas visā stilistiskajā un tematiskajā daudzveidībā, pateicība pienākas izstādes kuratorēm Jarmilai Konirovai no Prāgas “Galerijas” un Latvijas Ārzemju mākslas muzeja speciālistei Jeļenai Viktorovai. Vislielāko atbalstu izstādes rīkotājiem sniedzis mākslinieka mazdēls, kurš arī ir Jozefs Lada un esot savam vectēvam līdzīgs kā divas ūdens piles. Viņš ir jurists un gādīgs sava vectēva apjomīgā radošā mantojuma aprūpētājs.

Izstādē ir vairāk nekā 200 eksponātu — zīmējumi, grāmatas un žurnāli. Kaut arī tā ir “ne tikai par Šveiku”, Jozefa Ladas nemirstīgajam krietnā kareivja dēku notēlojumam saprotamā kārtā atvēlēta vislielākā vieta. Jaroslava Hašeka Šveiks mūs uzrunā angļu, vācu, ebreju un vēl citās valodās. (Protams, arī latviski, kas turklāt bijis viens no pirmajiem tulkojumiem.) Bet no visām šīm dažādās zemēs un dažādos laikos izdotajām grāmatām pretim veras tas pats bezgala labsirdīgais un stipri drosmīgais “krietnais kareivis”, kādu to pasaulē laidis Jozefs Lada. Kā saka Jarmila Konirova, to neviens nevar pateikt, kas tautā ir populārāks un vairāk mīlēts — Hašeka teksts vai Ladas ilustrācijas. Diemžēl Hašekam bijis lemts redzēt tikai pirmo sava drauga zīmējumu, kas tapa 1921. gadā romāna izdevumam burtnīcās. Galīgo Šveika tēlu Jozefs Lada izveidoja tikai 1923. gadā, kad romāns sāka iznākt mākslinieka vadītajā laikraksta “Čehu Vārds” svētdienas pielikumā. Rakstnieks to vairs nepiedzīvoja. No 540 attēliem, ko Jozefs Lada divos gados radījis romāna avīzes variantam, izstādē redzami 40. Sniegts ieskats arī mākslinieka vēlākajos darbos, kas tapuši 1926. gadā, kad “Šveiks” pirmo reizi iznāca grāmatā, un vēlākajos gados, līdz pat 1955. gadam, kad sakarā ar grāmatas divdesmito (!) izdevumu māksliniekam tikusi dota iespēja slaveno Hašeka romānu ietērpt krāsās.

Izstāde būs atvērta līdz 25. novembrim, bet atmiņas par to vēl ilgi glabās skaistais katalogs ar mākslas zinātnieces Pavlas Pečinkovas stāstījumu par Jozefu Ladu un viņa daiļradi. (čehu valodas lietpratēja Jāņa Krastiņa tulkojumā to var lasīt arī ļoti labā latviešu valodā).

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore