Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kas sagaida Latvijas nodokļu maksātājus. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.09.2001., Nr. 130 (2517) https://vestnesis.lv/ta/id/53857

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par 2002. gada valsts budžeta projektu

Vēl šajā numurā

14.09.2001., Nr. 130 (2517)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kas sagaida Latvijas nodokļu maksātājus

12.septembrī Finansu ministrija valdībai iesniedza 2002. gada valsts budžeta projektu un nākamā gada budžetu pavadošo likumprojektu grozījumu paketi

Gunta Kauliņa, Finansu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktore, — “Latvijas Vēstnesim”

Par PVN likmju diferencēšanu

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” tika plānoti jau sen. Pirmās koncepcijas izskatīšanai Ministru kabinetam tika iesniegtas šī gada sākumā. Svarīgākais iemesls, kādēļ tas tika darīts, bija tas, ka Latvija ir apņēmusies līdz 2003. gadam harmonizēt savas valsts nodokļu likumus ar atbilstošajiem Eiropas Savienības (ES) likumdošanas aktiem. Galvenokārt šī saskaņošana attiecas uz netiešo nodokļu likumiem. Būtiskākā nesaskaņa ar ES normatīvajiem dokumentiem bija tā, ka mūsu valsts likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” bija paredzēti diezgan daudzi atbrīvojumi, ko ES dalībvalstīs nepiemēro un neatzīst. Tā kā vienīgais ceļš, kā likvidēt šos atbrīvojumus, ir nodokļu piemērošana, bija jāizskata divi varianti: vai nu darījumiem ar precēm pievienot standartlikmi, kāda darbojās līdz šim, — 18%, vai arī ieviest pilnīgi jaunu normu, kas līdz šim pievienotās vērtības nodokļa likumdošanā nebija iestrādāta, proti, ieviest jaunu, pazemināto nodokļa likmi. To ES direktīvas atļauj. Tāpēc FM izstrādāja koncepciju par samazinātās likmes ieviešanu, vispirms analizējot, kādus ekonomiskos ieguvumus un zaudējumus radīs šāds solis. Valdība vairākkārt izskatīja iesniegtos koncepcijas variantus un 28. augustā pieņēma lēmumu par to, kurām precēm tiks piemērots samazinātais nodoklis. Noteikts, ka samazinātā nodokļa likme tiks noteikta 9 procentu apmērā.

Galvenie objekti, uz kuriem tiks attiecināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 9 % likme, ir medikamenti, zīdaiņu pārtika, grāmatas, masu informācijas līdzekļi, viesnīcu pakalpojumi, ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumi, atkritumu izvešana un apbedīšanas pakalpojumi. Sākot ar 2003. gadu, šīm precēm un pakalpojumiem paredzēts piemērot pievienotās vērtības nodokļa pazemināto likmi.

Protams, likumprojektu vēl izskatīs Saeima. Diskusijas gaidāmas par daudziem jautājumiem, jo ne viena vien ministrija piedāvāja iekļaut šajā lokā arī citus pakalpojumus un preces. Tomēr svarīgi atcerēties, ka ieņēmumi no PVN veido ļoti lielu daļu kopējos nodokļu ieņēmumos, līdz ar to katra izmaiņa šajā likumā rada lielas fiskālas sekas. Tāpēc jābūt ļoti uzmanīgiem un katra nākamā izmaiņa ļoti rūpīgi jāizvērtē no finansu viedokļa.

Līdz šim minētās preces bija atbrīvotas no nodokļiem vispār, bet tas nenozīmē, ka līdz šim tām piemēroja 0% likmi, bet tagad — 9% likmi. Tā ir liela atšķirība. No nodokļiem atbrīvoto preču pašizmaksā tika ieskaitīti visi pievienotās vērtības nodokļi, kas ir samaksāti, iegādājoties iekārtas un materiālus, kā arī saņemot pakalpojumus. Piemēram, lai saražotu grāmatu, ir vajadzīgs papīrs, krāsas, iekārtas, telpas utt. Visas šīs preces iegādājoties, ražotājs maksā pievienotās vērtības nodokli.

Tādējādi samaksātais PVN beigās tika iekļauts grāmatas cenā.

Savukārt, ja grāmata kā galīgs produkts tiks aplikta ar nodokli, visi priekšnodokļi — to nosaka likums — tiks izskaitīti no cenas. Tātad galīgā cena, no vienas puses, it kā samazinās, no otras — pieaug. Izkalkulējot un izvērtējot priekšnodokļu un PVN lielumus, nākas secināt, ka nodokļa piemērošana dažām precēm budžeta ieņēmumus varētu ietekmēt pozitīvi, bet citām — negatīvi. Piemēram, vislielāko efektu budžetā fiskāli dos medikamentu aplikšana ar nodokli. Pēc aprēķiniem redzams, ka no medikamentu aplikšanas ar PVN ieņēmumi valsts budžetā palielināsies apmēram par 4, 4 miljoniem latu, taču tajā pašā Ministru kabineta sēdes protokolā ir fiksēta norāde, ka visi iegūtie līdzekļi tiks novirzīti atpakaļ Labklājības ministrijai kompensācijai par zālēm un citiem ar veselības aizsardzību saistītiem pakalpojumiem.

Runājot par grāmatām un masu informācijas līdzekļiem, cenu pieaugums faktiski nav gaidāms, jo tik daudz, cik iepriekš tika samaksāts priekšnodokļos, tagad tiks samaksāts kā PVN. Mainās aprēķins, mainās nodokļu piemērošana, tomēr galīgā vērtība varētu mainīties ļoti maz.

Attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem FM izpētīja situāciju ūdens piegādē. Par ūdens piegādi iedzīvotāji jau tagad maksā apmēram 12% PVN, kas ir ietverts pakalpojuma cenā. Līdz ar to, piemērojot nodokli un vadoties no nodokļa ietekmes uz cenu, varētu teikt, ka maksa par šo pakalpojumu varētu samazināties. Vai tā būs — tas ir uz ūdens piegādātāju sirdsapziņas. Ja viņi teiks: mums ir jāmaksā PVN, tāpēc ūdens kļūst dārgāks, tad viņi maldinās iedzīvotājus un nepamatoti radīs iemeslu cenu kāpumam. No fiskālā viedokļa tā nedrīkstētu notikt.

Kopumā izvērtējot visus plusus un mīnusus, budžets tomēr mazliet zaudē. Ja ņem vērā, ka minētos 4,4 miljonus latu neskaitām kā ieguvumu, jo tos tūlīt novirzām izdevumu segšanai, pārējo preču aplikšana ar samazinātās likmes nodokli rada budžetā nelielu iztrūkumu. Līdz ar to būs jāprognozē mazliet mazāks PVN ieņēmumu pieaugums, jo katru gadu, ņemot vērā IKP pieaugumu, tiek prognozēts arī diezgan liels pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums. Jārēķinās, ka ieņēmumi varētu samazināties apmēram par diviem miljoniem latu, bet tas uz vispārējā valsts budžeta apjoma fona ir ļoti maz.

 

Izmaiņas likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

4. septembrī valdība lēma par koncepciju, kas paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmes samazināšanu, bet galīgo lēmumu nepieņēma. Finansu ministrija turpināja darbu pie šī jautājuma un Ministru kabinetam iesniedza papildu informāciju. 11. septembrī valdības sēdē tika pieņemts galīgais lēmums — tā izšķīrās par uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes pakāpenisku samazināšanu no 25% līdz 15% trīs gadu laikā. 13. septembrī FM saskaņā ar grafiku ir jāiesniedz Ministru kabinetā budžeta pakete kopā ar visiem likumprojektiem, tāpēc otrdienas sēde bija pēdējais brīdis, kad pieņemt izšķirošo lēmumu. Galvenie strīdi bija par to, ar kuru gadu sākt UIN likmes samazinājumu, jo tas saistīts ar budžeta ieņēmumu samazinājumu.

Valdība apstiprināja FM izstrādāto likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” grozījumu variantu, kas nosaka nodokļa likmes samazināšanu par trīs procentiem sākt ar 2002. gadu. 2003. gadā plānots samazināt UIN līdz 19%, 2004. gadā — līdz 15% procentiem. Salīdzinot ar paredzamo ieņēmumu, kāds būtu, ja arī nākotnē tiktu piemērota 25% likme, valsts budžeta ieņēmumi šo grozījumu rezultātā varētu samazināties apmēram par 11 miljoniem latu. Pirmajos gados samazinājums varētu būt lielāks, bet turpmāk, cerot uz to, ka nodokļa likmes samazinājums veicinās un attīstīs uzņēmējdarbību valstī, ieņēmumi varētu izlīdzināties un pieaugt.

FM uzskata, ka nodokļu likmes samazināšana dos jaunu stimulu uzņēmējiem, jo valdība gada sākumā solīja spert daudzus un dažādus soļus nodokļu sloga samazināšanas virzienā, bet praktiski to ir grūti izdarīt. Budžeta situācija ir smaga, un vajadzību ir daudz. Tomēr, ievērojot iepriekš dotos solījumus, finansu ministrs un FM speciālisti uzskatīja, ka ir kas jādara, lai uzņēmējos viestās cerības kaut daļēji piepildītos. Nevar taču pilnībā atteikties no saviem labajiem nodomiem. Tādēļ FM pastāvēja uz to, ka nodokļa likmes samazināšana jāsāk jau nākamgad.

 

Par citām plānotajām izmaiņām nodokļu likumdošanā

Bez jau minētajiem vēl iecerēti arī grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Tie saistīti ar kuģošanas sektoru. Jau vairākus gadus ilgušas Finansu ministrijas sarunas ar Satiksmes ministriju par to, ka jāmēģina atgriezt atpakaļ kuģus zem Latvijas karogiem, jāmēģina ieinteresēt jūrniekus strādāt uz mūsu valsts kuģiem. Ar nākamo gadu iecerēts ieviest jaunu režīmu kuģniecības sektorā attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli: uzņēmējiem, kas strādā šajā sektorā, būs iespēja izvēlēties — vai nu maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli tā tradicionālajā izpratnē, vai arī tā vietā maksāt tonnāžas nodokli. Piedāvātais variants paredz, ka nodoklis tiks aprēķināts atkarībā no kuģu ietilpības, piemērojot attiecīgus koeficientus. Savukārt jūrniekiem iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālo nodokli paredzēts aprēķināt no vienas noteiktas summas, neievērojot kopējos ieņēmumus, proti, no divām valdības noteiktajām minimālajām mēnešalgām. Konceptuāli šie priekšlikumi valdībā ir atbalstīti. Atliek tikai tehniskais darbs — iestrādāt šos grozījumus likuma tekstā.

Nodokļu likumdošanas izmaiņu paketē iekļauti arī grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Grozījumi paredz pagarināt nekustamā īpašuma nodokļu reformas periodu. Pašreizējā likuma redakcijā noteikts, ka, sākot ar nākamo gadu, gan zemei, gan ēkām pēc to kadastrālās vērtības tiek piemērota viena procenta likme. Kā liecina Valsts zemes dienesta veiktie aprēķini, kas tika pabeigti tikai nesen, 1% likme ieņēmumus budžetā samazinātu par vairāk nekā četrdesmit procentiem. Tā kā ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa tiek ieskaitīti pašvaldību budžetā, iztrūkums būtu jāsedz uz citu nodokļu ieņēmumu rēķina. To nevaram atļauties. Tādēļ 4. septembrī MK pieņēma lēmumu 1% likmi piemērot, tikai sākot ar 2004. gadu.

2002. gadā zemei, ēkām un būvēm tiks saglabāta 1,5% likme un ēkas un būves tiks apliktas ar nodokli pēc to bilances vai inventarizācijas vērtības. 2003. gadā zemi un ēkas plānots aplikt ar nodokli atkarībā no to kadastrālās vērtības, piemērojot 1,5% likmi. Paredzēts, ka 2003. gadā ar nodokli netiks apliktas ēkas, kuras tiek uzturētas par valsts budžeta vai pašvaldību budžeta līdzekļiem.

 

Par nodokļu likumdošanas harmonizēšanu ar ES attiecīgajiem normatīvajiem aktiem

Kopumā var teikt, ka Latvijas likumdošanas harmonizēšana ar ES tiesībām jau ir pabeigta. ES direktīvas regulē galvenokārt netiešo nodokļu jomu — PVN un akcīzes nodokli. Tās normas, kas vēl nav saskaņotas, jau sen tika apzinātas un apspriestas.

Akcīzes nodokļa likuma saskaņošanā ir atlikušas tikai dažas tehniskas nianses, piemēram, jāprecizē atsevišķas definīcijas, jāseko likmēm. Lielākā problēma šajā jomā ir ar cigaretēm, jo akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem Eiropā ir ļoti augsts. Viens no nedaudzajiem pārejas periodiem, kuru Latvija sarunās par iestāšanos ES prasa nodokļu likumdošanas jomā, ir tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa paaugstināšanas atlikšana līdz 2010. gadam. Patlaban Eiropas Komisija izvērtē mūsu FM priekšlikumus. Atbilde vēl nav saņemta.

Otra pozīcija, kur mēs prasām pārejas periodu, ir norma likumā par PVN, kas nosaka: PVN uzņēmumiem jāpiemēro tad, ja to apgrozījums sasniedz desmit tūkstošus latu gadā. ES likumdošana paredz PVN piemērot uzņēmumam, kura gada apgrozījums sasniedz piecus tūkstošus ekiju gadā. Tas ir četrreiz mazāks apgrozījums nekā Latvijas PVN likumā paredzētais. Izpētot konkrēto situāciju, nākas secināt, ka faktiski gandrīz nevienā valstī pagaidām šī ES norma netiek ievērota. Tādēļ mēs esam prasījuši, lai arī mūsu valstij neprasa piemērot šo normu, jo te būtu lieli papildu izdevumi administrēšanā. Mēs vēlamies saglabāt līdzšinējo normu, kurā iestrādātais uzņēmuma apgrozījums gadā nav mazāks par desmit tūkstošiem latu. Pagaidām neoficiāli, tomēr esam saņēmuši pozitīvu atbildi.

Runājot par PVN, nākotnē FM būs jāizstrādā sadaļa, kas attieksies uz darījumiem, kuri tiks veikti starp Latviju un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Patlaban attiecībā uz ES Latvija ir “trešā valsts”, un mūsu likumdošana tā arī ir orientēta.

Šā gada 17. maijā sarunās par iestāšanos ES tika atvērta nodokļu politikas sadaļa. Pieļauju, ka sarunu gaitā tiks norādīts vēl uz kādām nesakritībām, neprecizitātēm vai neskaidrībām, kas līdz šim nav minētas. Tomēr būtiskiem iebildumiem nevajadzētu būt.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!