Par 2002. gada valsts budžeta projektu

Finansu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā 2002.gada budžeta projektu, kas sagatavots atbilstoši valdības pieņemtajiem lēmumiem. Budžeta projekts paredz valsts konsolidētajā budžetā 1,518 miljardu latu ieņēmumus un 1,63 miljonu latu izdevumus.

Finansu ministrs Gundars Bērziņš 2002.gada budžeta projektu vērtē kā sabalansētas attīstības budžetu, kas tapis smagās debatēs.

“Valdības mērķis, sastādot 2002.gada budžeta projektu, ir nodrošināt ilgtspējīgu, stabilu un līdzsvarotu ekonomikas attīstību, sekmējot valsts iedzīvotāju labklājības paaugstināšanu. Grūtajā valsts budžeta sastādīšanas gaitā ir izdevies rast līdzsvaru starp valsts attīstības veicināšanu, samazinot nodokļus, un nepieciešamajiem izdevumiem,” norāda ministrs.

Tādēļ līdz ar valsts budžeta projektu valdībā tiek iesniegti arī grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli, kas paredz jau no nākamā gada sākt uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu, trīs gadu laikā pašreizējo 25% likmi samazinot līdz 15%. Finansu ministrs ir pārliecināts, ka šis nodokļa samazinājums sekmēs ekonomisko attīstību un fiskālie ieguvumi tālākā termiņā būs ievērojami lielāki nekā tiešais viena gada budžeta ieņēmumu samazinājums.

2002.gada budžeta projekts ir veidots, prognozējot nākamgad iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 6% salīdzināmajās cenās un 3% inflāciju. Iekšzemes kopprodukta prognoze ir lielāka nekā sākotnēji, ņemot vērā Latvijas pašreizējos attīstības tempus un nākotnes iespējas.

Valsts konsolidētā budžeta plānotais fiskālais deficīts ir 114,4 miljoni latu jeb 1,73% no IKP (sākotnēji paredzētais budžeta deficīta līmenis ir samazināts par 1%).

Finansu ministrs atzīst, ka no tīri fiskālā viedokļa plānotais budžeta deficīts nākamajam gadam nav mazs, taču ar šiem līdzekļiem tiek finansēti valstij prioritāri projekti un attīstības plāni, piemēram, ārpolitikas un valsts drošības prioritārais mērķis — gatavošanās iestājai NATO un ES. Savukārt iekšpolitiskais izdevumu palielinājums izglītībai ir investīcijas Latvijas nākotnē, veidojot izglītotu un konkurētspējīgu sabiedrību.

Lielākais izdevumu pieaugums nākamgad plānots Ministru kabineta noteiktajām prioritārajām jomām — Latvijas integrācijai ES un NATO, kā arī izglītībai. Tā, piemēram, programmai “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” 2002.gadā paredzēts piešķirt par 34,66 miljoniem latu vairāk nekā šogad, kopumā 89,87 miljonus latu. Nacionālajai programmai integrācijai ES papildus paredzēts 5,3 miljonu latu finansējums (šie ir tīrie papildu līdzekļi valsts institūciju esošajiem budžetiem, kas jau ietver ES integrācijas pasākumus). Papildu līdzekļi paredzēti arī valsts iestāžu administratīvās kapacitātes veidošanai darbam ar ES pirmsstrukturālajiem fondiem atbilstoši ISPA, “Sapard” un “Phare” procedūrām. Pedagogu algu palielināšanai nākamgad papildus paredzēti 12,5 miljoni latu.

Ievērojams izdevumu palielinājums plānots arī citās nozarēs, piemēram, kopējais veselības aprūpes izdevumu pieaugums nākamgad paredzēts 7,3 miljoni latu. Izglītības sistēmas kopējais izdevumu palielinājums 2002.gadā paredzēts 20 miljoni latu. Sociālajai apdrošināšanai un sociālajai nodrošināšanai paredzētais izdevumu pieaugums ir 12,86 miljoni latu.

Līdz ar 2002.gada valsts budžeta projektu Finansu ministrija valdībā iesniegusi arī tā saucamo budžetu pavadošo likumprojektu grozījumu paketi:

— grozījumus likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli,

— grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli,

— grozījumus likumā par pievienotās vērtības nodokli,

— grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli,

— grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2000. un 2001.gadā.

Grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli paredz nodokļa likmes samazinājumu 2002.gadā par 3%, trīs gados sasniedzot 15% likmi.

Lai veicinātu kuģošanas nozares attīstību, sagatavoti grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli, kas paredz iespēju kuģošanas uzņēmumiem izvēlēties kārtību, kādā tiek maksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Nodokļa maksātājs var maksāt nodokli likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktajā vispārējā kārtībā vai arī iegūt tonnāžas nodokļa maksātāja statusu un maksāt tonnāžas nodokli par uzņēmuma peļņu (tās daļu), kas tieši attiecināma uz starptautiskajos pārvadājumos izmantotajiem kuģiem. Arī grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli skar kuģošanas nozari — likumprojekts paredz, ka ar algas nodokli apliekamais ienākums tiem jūrniekiem, kas nodarbināti uz iekšzemes uzņēmuma īpašumā vai valdījumā esoša starptautiskajos pārvadājumos izmantota kuģa, ja kuģis ir reģistrēts Latvijas kuģu reģistrā, ir uz darba attiecību pamata gūtā ienākuma daļa Ministru kabineta noteikto divu gada (mēneša) minimālo darba algu apmērā.

Grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli paredz diferencētās pievienotās vērtības nodokļa likmes ieviešanu no 2003.gada.

Grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli un likumā par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2000. un 2001.gadā paredz vēl 2002.gadā saglabāt pašreizējo situāciju nodokļa bāzes un likmes jomā.

Finansu ministrijas preses dienests