Piektdien, 14.septembrī, Nacionālo bruņoto spēku Artilērijas divizions no Valsts prezidentes rokām svinīgi saņēma Artilērijas diviziona karogu

14. septembra novakarē Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Artilērijas diviziona vēsturē bija vienreizējs notikums. Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Ādažos, Mobilo strēlnieku mācību centrā, divizionam pasniedza karogu. Svinīgajā karoga pasniegšanas ceremonijā piedalījās aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ZS pulkvedis Raimonds Graube, Zemessardzes komandiera pienākumu izpildītājs ZS pulkvežleitnants Guntis Porietis un citas augstas militārpersonas.

Karogu saņēma diviziona komandieris majors Mintauts Buks ar solījumu:

— Apsolos diviziona vārdā sekot devīzei, kas iešūta karogā, — "Dari pareizi un bez bailēm!".

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Artilērijas diviziona karoga iesvētīšanā Ādažos 2001.gada 14.septembrī

Augsti godātais ministra kungs, Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs, virsnieki, karavīri, augsti godātie viesi, dāmas un kungi!

Tas ir gods — būt klāt šajā vēsturiskajā brīdī, kad Artilērijas divizions iegūst pats savu pazīšanās un identifikācijas zīmi — savu karogu. Karogs ir mūsu svētākais simbols, un visbēdīgākā pazīme, ka kāda valsts ir zaudējusi savu neatkarību, ir aizliegums tās karogam plīvot. Armijas vienību karogi gadu simtu gaitā ir bijuši karavīru gods un lepnums.

No senseniem laikiem, kad mūsu senči karavīri devās ceļā, tie lūdza māsiņu rakstītāju izrakstīt kara karodziņu. Tamdēļ ir piemēroti, ka arī šoreiz karogu izrakstījušas divas Limbažu rajona mākslinieces un ka to jums pasniedz civilā vara — Limbažu rajons kā mūsu tautas pārstāvji un Valsts prezidente kā civilpersona. Armija iet aizstāvēt tautu, bet tā iet, visas tautas atbalstīta, tā darbojas visas tautas vārdā. Jums, Artilērijas divizionam, novēlu atcerēties, ka šī karoga gods ir atkarīgs no katra diviziona kareivja rīcības, no virsnieka godaprāta un pienākuma apziņas. Tas, ko jūs paveiksit, nesīs godu divizionam, paliks mantojumā uz visiem laikiem. Gādājiet, lai jūs būtu ne tikai tie, kas bija klāt šajā vēsturiskajā karoga iesvētīšanas brīdī, bet gādājiet arī par to, lai jūs spētu nodot tālāk saviem sekotājiem pierādījumu tam, ko jūs spējat, pierādījumu tam, ka jūs esat cienīgi šo karogu augstu turēt un godam nest.

Es vēlētos šeit pateikties Artilērijas diviziona vadībai, tiem virsniekiem, kas bija pamatlicēji un celmlauži šī diviziona izveidošanā. Daudz kas mūsu Latvijā, jaunatgūtajā neatkarībā vēl ir tapšanas stadijā. Par to mums nav jāskumst, tieši otrādi — mēs varam būt lepni, ka tieši mums ir tā izdevība un

priekšrocība lietas izveidot, nostādīt uz jauniem pamatiem, katram veikt savus pienākumus tā, lai nākamās paaudzes atskatoties varētu būt par mums

Piektdien, 14.septembra novakarē, Ādažos mobilo strēlnieku mācību centrā: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Artilērijas diviziona komandierim majoram Mintautam Bukam pasniedza diviziona karogu (augšējā attēlā pa kreisi); Artilērijas divizionam karogu šūdinājušas Limbažu tekstilmākslinieces, bet uz Ādažiem nogādājis Limbažu rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Bakmanis (augšējā attēlā pa labi)____Foto: Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim"

lepnas. Novēlu jums visiem šo lepnumu par savu karogu mūžīgi mūžos. Dievs, svētī Latviju!

Tēmē precīzi un šauj bez bailēm

Artilērijas vienībām tika pievērsta liela uzmanība jau Latvijas bruņoto spēku pašos pirmsākumos. Ar armijas virspavēlnieka pulkveža Jāņa Baloža pavēli 1919.gada 20.novembrī sākās Artilērijas kadetu skolas izveide. Militārā ziņā skola skaitījās kā viena baterija ar diviem vadiem, tā sagatavoja artilērijas virsniekus. Mācību ilgums — tikai četri mēneši, jo kadeti tika komandēti no artilērijas pulkiem ar vidējo un augstāko izglītību. Ieroči — angļu, vācu, franču lielgabali. Skolu 1920. gada 20. maijā beidza 67 kadeti, bet tā paša gada 22.decembrī skola tika izformēta. Tā pārgāja jaunajās artilērijas struktūrās. Latvijas armijas artilērijas pulkiem nebija karoga, bet sudraba taures un devīzes.

Pie atjaunotās Latvijas artilērijas diviziona izveidošana šūpuļa stāvējis tagad atvaļinātais virsnieks Pēteris Ziemelis. Viņš atceras notikumus 1996.gada augustā un septembrī:

— Kad 1996.gadā Čehijas prezidents Vāclavs Havels bija vizītē Latvijā, programmā tika iekļauts Ādažu apmeklējums un lielgabalu un mīnmetēju demonstrējums, jo Čehija mums bija dāvinājusi 100 mm lielgabalus. Armijas vadība sākumā to nemaz nezināja. Šī Gunta Ulmaņa militārā padomnieka nelielā viltība bija grūdiena punkts diviziona attīstībā, jo īsā laikā tehnika tika izvilkta no noliktavām, bet virsnieki jau bija sagatavoti. Jāsaka paldies arī toreizējam aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam. Tātad divizionam 1. septembrī bija piecu gadu jubileja.

No ģenerāļa līdz mazmazdēlam

Diviziona pašreizējais komandieris majors Mintauts Buks ir Latvijas armijas ģenerāļa Hermaņa Georga Rūdolfa Buka (1896—1942) mazdēls. Vēl viena virsnieku dinastija Latvijas

Svinīgajā pasākumā: Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

armijā, jo ģenerāļa mazmazdēls leitnants Juris Buks arī dienē divizionā un ir baterijas komandieris. Diviziona komandieris, kurš saskaņā ar militārām tradīcijām tikko spiedis pie lūpām savas vienības karoga maliņu, intervijā ir lietišķs:

— Artilērijas divizions atrodas nepārtrauktā attīstībā, kaut arī pašlaik notiek bruņoto spēku reorganzācija, kurā vairāk vērības veltī tieši kājnieku struktūrām. Artilērijas divizionā prioritāti iegūst mīnmetējnieki, lielgabalu apkalpes mazliet pabīdot tālāk. Tas saistīts arī ar zviedru dāvinājumu mūsu kājnieku bataljoniem. Jauno virsnieku sagatavošanā pašlaik ir divējāda situācija. Nacionālo aizsardzības akadēmiju tikko beigušajiem virsniekiem vēl ir papildus jāmācās speciālās zinības, bet no ārzemju mācību iestādēm atnākušie ir apguvuši tādus ieročus, kuru mums vēl pagaidām nav. Viņiem no elektronikas jāķeras pie papīra un pildspalvas. Bet tuvākajā laikā mums mīnmetēju būs daudz, speciālistu — maz, tā ka ikviens, kam artilērija ir sirdslieta, būs vajadzīgs.

Jāpiebilst, ka Artilērijas diviziona kodolu veido virsnieki, kas savulaik beiguši Nacionālo aizsardzības akadēmiju, kad tās vadībā strādāja pulkvedis Valdis Matīss un pulkvežleitnants Inārs Bīskaps— bijušie artilēristi.

Ierosme tautas saiknei ar saviem sargiem?

Šoreiz militārajā ceremonijā piedalījās arī krietns civilpersonu pulks, jo karogu Artilērijas divizionam šūdināja Limbažu tekstilmākslinieces Inta Brikmane ar meitu Aiju, bet organizatorisko un finansiālo pusi kārtoja Limbažu rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Bakmanis un izpilddirektors Juris Žūriņš. Stāsta Jānis Bakmanis:

— Iniciatori šādai tautas pārstāvju saiknei ar karavīriem ir bijušais artilērists Pēteris Ziemelis. Arī Valsts prezidente atbalstīja šo interesanto ideju. Mēs rajona padomē spriedām un aicinājām talkā Limbažu puses uzņēmējus. Līdzekļi tika savākti un mākslinieces no Limbažu muzeja ķērās pie darba. Un te nu karogs plīvo!

Varbūt šai ierosmei būs sekotāji?

Ceremonijas nobeigumā Valsts prezidente un goda viesi tikās ar artilērijas diviziona karavīriem.

Tie laiki pagājuši, kad mirt ar kaujas karogu rokās bija karavīra goda lieta, tomēr arī mūsdienās vienības karogs ir un būs tās svētums, goda un sirdsapziņas simbols.

Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim"

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga parakstās diviziona karoga pasniegšanas dienas atceres grāmatā; diviziona karoga kātā sudraba naglu iesit Limbažu rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Bakmanis; Artilērijas diviziona komandieris majors Mintauts Buks un diviziona štāba priekšnieks kapteinis Kaspars Mazitāns