Latvija apliecina savu apņēmību un gatavību kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume:

Uzruna Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas septītajā sēdē Rīgā 2001. gada 17. septembrī

Augsti godātie deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir liels prieks un gods jūs sveikt Latvijas Republikas Saeimā jau septītajā Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas sēdē.

Vēlos izteikt pārliecību, ka šo divu dienu darbs vēlreiz apliecinās Latvijas apņēmību un gatavību vistuvākajā nākotnē kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.

Latvijai ir jāpieņem vai jāgroza vairs tikai 45 likumi, lai tās likumdošanu varētu uzskatīt par pilnībā saskaņotu ar Eiropas Savienības prasībām. Savlaicīga likumu pārņemšana ļāvusi pakāpeniski izveidot attiecīgās izpildinstitūcijas un "pieradināt" pie pārmaiņām sabiedrību. Tādējādi šāda pieeja ir labvēlīga Latvijas ilglaicīgai attīstībai. 2002. gada beigas ir laiks, kad esam iecerējuši pabeigt likumdošanas saskaņošanu ar "acquis communautaire" prasībām.

Latvija ir stingri apņēmusies arī pabeigt iestāšanās sarunas līdz 2002. gada beigām. Šis mērķis ir īstenojams, jo, pirmkārt, Latvijai nav principiālu jautājumu problemātiskās jomās, kas varētu bremzēt sarunu procesu, un, otrkārt, Latvija ir neliela valsts, bet tas nozīmē, ka mūsu uzņemšana būs saistīta ar samērā nelielām izmaksām faktiski jebkurā jomā. Šodien es gribētu izteikt pateicību apvienotajai parlamentārajai komitejai par ilglaicīgo sadarbību un sniegto atbalstu. Eiropas Parlaments jau no paplašināšanās procesa paša sākuma apliecināja savu politisko tālredzību, uzsverot, ka visām kandidātvalstīm sarunas būtu jāuzsāk vienlaikus pēc regates principa. Un, lai gan Eiropas Komisija sadalīja kandidātvalstis grupās, dzīve pierādīja, ka Eiropas Parlamentam bija taisnība.

Paldies jums par atbalstu!

Nobeigumā, godātie kolēģi, vēlu jums auglīgu darbu un spēju saskaņot viedokļus arī vissarežģītākajos jautājumos.

Vakar, 17. septembrī, Rīgā darbu sāka Eiropas Savienības (ES) un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 7. sēdes dalībnieki.

Apvienotās komitejas sēdi atklāja Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijai jāpieņem vai jāizdara grozījumi apmēram 45 likumos, lai likumdošanu varētu uzskatīt par pilnībā saskaņotu ar Eiropas Savienības normām. "2002. gada beigas ir laiks, kad mūsu valsts iecerējusi pabeigt likumdošanas saskaņošanas procesu," teica Saeimas priekšsēdētājs. Viņš akcentēja, ka Eiropas parlaments jau kopš paplašināšanas procesa sākuma apliecinājis savu politisko tālredzību, uzsverot, ka visām kandidātvalstīm sarunas būtu jāuzsāk vienlaikus pēc tā sauktā regates principa. Un, lai gan Eiropas Komisija kandidātvalstis sadalīja grupās, dzīve pierādīja, ka Eiropas Parlamentam bijusi taisnība.

Sēdē uzstājās Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Beļģijas Karalistes vēstnieks Baltijas valstīs Luī Engelens, Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā Ginters Veiss un Eiropas Komisijas Paplašināšanās ģenerāldirektorāta Latvijas vienības vadītājs Manuels Kamoss Gravs.

Referējot par mūsu valsts paveikto ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvijas ārlietu ministrs I.Bērziņš sacīja, ka valsts ārpolitikas prioritātes — integrācijas ES — nodrošināšanai ir izveidots optimāls sadarbības modelis starp valdību un parlamentu, kā arī uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas lomu Latvijas sarunu pozīciju apspriešanā un apstiprināšanā. I.Bērziņš pauda pārliecību, ka mūsu valstij izdosies pabeigt iestāšanās sarunas līdz 2002. gada beigām, jo tai nav principiālu jautājumu problemātiskās jomās, kas varētu bremzēt sarunu procesu, kā arī akcentēja, ka Latvijas kā nelielas valsts uzņemšana ES būtu saistīta ar salīdzinoši nelielām izmaksām faktiski jebkurā jomā.

Efektīvi līdzekļi Latvijas reformu īstenošanā un dalības ES nodrošināšanai ir iestāšanās sarunas, Eiropas līgums, kā arī Pievienošanās partnerības prioritātes un Eiropas Komisijas progresa ziņojumi, kuru izpilde vērtējama kā sekmīga. Par to liecina gan atjaunotā Nacionālā programma integrācijai ES, ko valdība apstiprinājusi šā gada jūlijā, gan panāktais progress Pievienošanās partnerības īstermiņa un vidējā termiņa prioritāšu izpildē.

Kā būtiskus ārlietu ministrs akcentēja pasākumus, kas jau paveikti un vēl tiek plānoti tādās jomās kā sabiedrības integrācija, korupcijas novēršana, tiesu sistēmas reforma, valsts ārējo robežu izbūve un administratīvās kapacitātes palielināšana.

Kopš Eiropas līguma noslēgšanas arvien ciešākas kļuvušas Latvijas un ES valstu tirdzniecības un ekonomiskās attiecības. ES ir lielākā mūsu valsts tirdzniecības partnere, arī lielāko daļu tiešo ārvalstu investīciju Latvijā veido ES dalībvalstu ieguldījumi. Savukārt ekonomiskie rādītāji liecina, ka šī gada pirmajā pusē Latvijas eksports uz ES valstīm bija divas trešdaļas no kopējā eksporta apjoma, bet imports — vairāk nekā puse no kopējā importa apjoma.

Beļģijas prezidentūras ES vārdā savu vērtējumu Latvijas panāktajam progresam iestāšanās sarunās un par vēl veicamajiem uzdevumiem izteica arī Beļģijas vēstnieks Baltijas valstīs L.Engelens. Vēstnieks atzinīgi novērtēja Saeimas Eiropas lietu komisijas lomu gan atklāta politiskā dialoga veidošanā, gan sabiedrības informēšanā par ES jautājumiem. L.Engelens akcentēja Latvijas ekonomisko izaugsmi, par ko liecina stabils ekonomiskais pieaugums un veiksmīgās strukturālās reformas. Vēstnieks apliecināja Beļģijas kā ES prezidējošās valsts apņēmību turpināt iestāšanās sarunas ar Latviju iespējami ātrā tempā, sekojot Nicas ES Padomē apstiprinātajai "ceļa kartei". Latvijai būtu intensīvi jāstrādā likumdošanā tādās jomās kā lauksaimniecība, nodarbinātība un sociālā politika, kā arī jācenšas nostiprināt administratīvo kapacitāti.

Savukārt Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā G.Veiss atzinīgi novērtēja Saeimas profesionalitāti, norādot, ka parlamenta likumdošanas darbs ir ļoti efektīvs un aktīvs, kas ļauj cerēt, ka līdz nākamā gada beigām tiks pabeigta Latvijas likumu harmonizācija ar Eiropas Savienības normām. G.Veiss arī norādīja uz problēmām administratīvi reģionālajā reformā, ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā un lauku rajonu attīstībā. EK Latvijas delegācijas vadītājs aicināja pēc iespējas ātrāk īstenot sabiedrības integrācijas programmu, kas būtu pozitīvs signāls visiem Latvijas iedzīvotājiem, politiķiem un Eiropas Parlamentam, kā arī ieguldīt vairāk valsts līdzekļu sabiedrības informēšanā par ES jautājumiem.

Eiropas Komisijas Paplašināšanās ģenerāldirektorāta Latvijas vienības vadītājs M.Kamoss Gravs savā runā galvenokārt pauda EK viedokli par Latvijas progresu ES iestāšanās sarunās un atzīmēja straujo kopīgo pozīciju izstrādes gaitu, kas liecina par Latvijas valdības lielo aktivitāti sarunās.

Pēc Latvijas valdības, ES prezidējošās valsts Beļģijas un Eiropas Komisijas pārstāvju uzstāšanās apvienotās parlamentārās komitejas pārstāvji diskutēja par jautājumiem, kas skar sabiedrības integrāciju, korupcijas novēršanu, paveikto ekonomikā, kā arī sarunu procesa gaitu par Latvijas iestāšanos ES.

Saeimas preses dienests