Sakārtotas tieslietas un valsts attīstība

Vakar, 17. septembrī, Valsts prezidente tikās ar tieslietu ministri

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 17. septembrī, Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministri Ingrīdu Labucku.

Tikšanās laikā pārrunātas Tieslietu ministrijas aktivitātes tieslietu sistēmas pilnveidošanā. Pēc Augstākās tiesas un Rīgas apgabaltiesas apmeklējuma V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka tiesu darba efektīvāka organizācija ir būtisks priekšnoteikums, lai saīsinātu termiņus līdz brīdim, kad spriedums stājas spēkā. I.Labucka informēja par rezultātiem, kas panākti, veicot auditu par tiesu darba organizāciju Rīgas apgabaltiesā ar mērķi veicināt lietu izskatīšanas apriti un ātrumu.

Abas puses pārrunāja reformas, kas saistītas ar tiesnešu kvalifikācijas vērtēšanu un paaugstināšanu. Lai, sākot ar 2004.gadu, kad iespējama Latvijas iekļaušanās ES, tiesneši varētu pilnvērtīgi strādāt Eiropas tieslietu telpā, ir svarīga tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšana, un šajā jautājumā ir nepieciešama arī pašu tiesnešu apņemšanās mācīties, bija vienisprātis V.Vīķe–Freiberga un I.Labucka.

Prezidente un tieslietu ministre pārrunāja likumdošanas jautājumus sektorā, kuru risināšana paātrinātu arī tieslietu nozares sakārtošanu. Ministre izklāstīja savu skatījumu par administratīvo pārkāpumu procesu un jauno Kriminālprocesa likumprojektu. Prezidente interesējās par to likumprojektu virzību, kas saistīti ar legālās prezumpcijas ieviešanu Latvijā. I.Labucka informēja, ka jautājumi par Korupcijas apkarošanas biroja un t.s. nulles deklarācijas izveidi ir virzīti uz Ministru kabinetu, kur tuvākajās nedēļās tie varētu tikt izskatīti.

Prezidente sarunā uzsvēra, ka tieslietu sistēmas sakārtošana ir viena no svarīgām valsts prioritātēm, kuras virzībai arī turpmāk veltīs lielu uzmanību.

Valsts prezidenta preses dienests

INGRĪDA LABUCKA, tieslietu ministre, — "Latvijas Vēstnesim"

— Valsts prezidente nesen tikusies gan ar Augstākās tiesas, gan Rīgas apgabaltiesas pārstāvjiem, šodien arī ar jums. Kādēļ, jūsuprāt, pēdējā laikā viņa aizvien vairāk uzmanības pievērš tieši tieslietu jomai?

— Pirmkārt, es gribētu uzsvērt, ka šī tikšanās notika tieši pēc manas iniciatīvas. Jau apmēram pirms mēneša es vēstulē lūdzu iespēju informēt viņu par pasākumiem, kas tiek veikti, lai sakārtotu Latvijas tieslietu sistēmu.

Otrkārt, es domāju, ka šī Valsts prezidentes interese ir arī pilnīgi pamatota.

Jo sakārtotas tieslietas un iekšlietas ir svarīgi priekšnosacījumi Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. Ņemot vērā to, ka šajos procesos V.Vīķe–Freiberga līdzdarbojas ļoti aktīvi un radoši, tas, ka arī tieslietu nozare nokļūst viņas uzmanības lokā, ir likumsakarīgi.

— Vai Valsts prezidente sarunā ar jums izteica kādu kritiku par Latvijas tieslietu sistēmu vai arī, gluži pretēji, viņa ir konstatējusi kādas pozitīvas izmaiņas?

— Jāatzīst, ka atsevišķas pozitīvas vai negatīvas lietas šīs sarunas laikā mēs īpaši neakcentējām. Vienu aizrādījumu gan Valsts prezidente izteica, un tas skāra tiesu darba organizāciju. Šim viedoklim pievienojos arī es. Arī Tieslietu ministrija jau vairākkārt ir paudusi viedokli par nepieciešamību labāk izmantot tiesnešu darba laiku, tiesu telpas, kā arī sakārtot citus organizatoriskus jautājumus.

Tomēr pārsvarā mūsu saruna skāra vairāk vispārīgus tematus — par tiesu sistēmas attīstības jautājumiem principā.

— Ko jūs ziņojāt Valsts prezidentei par situāciju tieslietu sistēmā? Kas ir pēdējā laika svarīgākie notikumi šajā nozarē?

— Ir grūti izdalīt ko atsevišķu. Joprojām rit vairāki svarīgi procesi, kas vēl jāpabeidz. Tā, piemēram, darbs pie trim likumiem — Civilprocesa grozījumi, kā arī Kriminālprocesa un Administratīvā procesa likumu izstrāde.

Mēs ceram, ka ar nākamo gadu varētu tikt sākts risināt tiesnešu algu problēmu.

Esam sākuši pētīt tiesu darba uzlabošanas iespējas, tiek izstrādāta tiesu lietvedības instrukcija. Tas varētu uzlabot informācijas sniegšanu tiesās, attieksmi pret apmeklētājiem, kā arī tiesu telpu izmantošanu, turklāt bez īpašas papildu finansējuma piesaistes.

— Kādi ir jūsu sarunas secinājumi? Kam Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā šobrīd būtu pievēršama vislielākā uzmanība?

— Neapšaubāmi — tiesnešu apmācība un sagatavošana tam, lai jau 2004. gadā viņi spētu strādāt Eiropas Savienības tiesību telpā.

Otrs uzdevums — darbs ar trim svarīgiem likumiem. Tie ir grozījumi Civilprocesa likumā, kā arī divu pilnīgi jaunu likumu — Administratīvā procesa un Kriminālprocesa likuma — pieņemšana un spēkā stāšanās nodrošināšana.

Svarīgas ir arī tiesnešu sociālās garantijas un tiesu namu sakārtošana.

— Kad, jūsuprāt, varētu būt gatavi un stāties spēkā abi minētie topošie likumi?

— Administratīvā procesa likums jau pašlaik atrodas Saeimā trešajā lasījumā un, es ceru, jau tuvākajā laikā tiks arī apstiprināts. Ir paredzēts, ka šis likums varētu stāties spēkā 2003. gada 1. janvārī, protams, ar nosacījumu, ka tā ieviešanai jau nākamgad tiks paredzēts attiecīgs finansējums.

Kriminālprocesa likuma izstrādes darba grupa man ir ziņojusi, ka tehniski projekts varētu būt gatavs līdz šī gada beigām. Es ceru, ka šī Saeima pagūs to pieņemt, un arī šis likums, kaut to ir ļoti grūti prognozēt, varētu stāties spēkā 2003. gada 1. janvārī.

— Kā varētu izpausties Valsts prezidentes atbalsts jums šo problēmu risināšanā?

— Pilnīgi precīzi par to, kā varētu izpausties šis atbalsts, runāts netika, bet es domāju, ka Valsts prezidente varētu apmeklēt arī vēl citas Latvijas pilsētu, rajonu un apgabaltiesas un turpināt iepazīt Latvijas tieslietu jomas stāvokli. Un, es ceru, vajadzības situācijā atbalstīt mūs centienos sakārtot šo nozari.

— Vai jūs varētu cerēt arī uz V. Vīķes–Freibergas morālo atbalstu tieslietu jomai nākamā gada budžeta apspriešanas laikā?

— Es noteikti uz to ceru, it īpaši tad, kad budžets tiks apspriests Saeimā. Arī mūsu šīsdienas sarunā es norādīju uz dažām sevišķi būtiskām lietām, kam nepieciešams finansējums, piemēram, Administratīvā procesa ieviešana.

Dina Gailīte, "LV" nozaru virsredaktore