Informējot par dzīvi Amerikā, kas atgriežas normālā gultnē

Andžejs Viļumsons, Latvijas vēstniecības Amerikā pirmais sekretārs, — "Latvijas Vēstnesim" no Vašingtonas

— Kā šajās trauksmainajās dienās strādā mūsu valsts vēstniecība Vašingtonā?

— Kopš otrdienas teroristu šausminošajiem uzbrukumiem ASV Latvijas vēstniecība Vašingtonā, tāpat kā mūsu valsts pārstāvniecība ANO Ņujorkā, strādā krīzes režīmā. Proti, strādājam visas divdesmit četras stundas diennaktī, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību. Galvenokārt mēģinām apzināt, vai nav cietuši Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Gan otrdien, gan trešdien augu diennakti pienāca daudz zvanu, kā arī pa faksu un elektronisko pastu sūtītu vēstuļu no Latvijas ar lūgumiem noskaidrot radinieku un draugu likteņus Vašingtonā un Ņujorkā. Telefona sakari šeit, ASV, bija krietni pārslogoti, īpaši Ņujorkā, jo daļa Ņujorkas telefona signālu raidītāju bija izvietoti tieši teroristu iznīcinātajā Pasaules tirdzniecības centrā. Tas viss būtiski apgrūtināja mūsu darbu.

Kopumā vēstniecība gan tieši no Latvijas iedzīvotājiem, gan caur Ārlietu ministrijas atvērtajām "karstajām līnijām" jau pirmajās dienās bija saņēmusi ap četrsimt pieprasījumu noskaidrot cilvēku likteņus. Paldies Dievam, pagaidām mums ir visai labas ziņas. Jau pirmajās dienās apzvanījām tās personas, kurām bija uzrādīti telefona numuri. Tādu bija apmēram simt.

Visi viņi ir sveiki un veseli. Vairāki cilvēki paši informēja vēstniecību, ka ar viņiem nekas ļauns nav noticis. Trešdien, 12. septembrī, aviosabiedrības "American Airlines" un "United Airlines" publicēja teroristu nolaupīto lidmašīnu pasažieru sarakstus. Spriežot pēc publicētajiem vārdiem un uzvārdiem, mums nav pamata domāt, ka kādā no šīm lidmašīnām būtu atradušies Latvijas pilsoņi. Protams, noskaidrošanu apgrūtina fakts, ka ASV iekšējos lidojumos aviosabiedrības nelika uzrādīt pases, pietika ar citiem personību apliecinošiem dokumentiem, tāpēc pagaidām nav pieejama informācija par pasažieru pilsonību.

Jāņem arī vērā, ka meklēšanas darbi Manhetenā, Ņujorkā, vēl turpināsies labu laiku, un Ņujorkas varas iestādes informējušas, ka datu apkopošana par terora aktos cietušajiem varētu prasīt vēl vismaz divas nedēļas. Cerēsim uz to labāko.

— Kā šajās dienās rit dzīve galvaspilsētā Vašingtonā?

— Pēc pirmā šoka cerīgākas ziņas parādījās arī Vašingtonā. Pirmajās dienās tika ziņots, ka Pentagonā bojāgājušo skaits varētu būt ap astoņsimt, bet jau trešdienas vakarā Pentagona pārstāvji ziņoja, ka šis skaitlis ir pārspīlēts un ka īstais upuru skaits varētu būt mazāks, pāris simtu robežās. Svētdienas rītā Pentagona pārstāvji minēja simt astoņdesmit deviņas uzbrukumā Pentagonam bojāgājušas personas. Mums arī izdevās noskaidrot, ka vismaz mūsu partneri Pentagonā, ar kuriem vēstniecība sadarbojas ikdienā, nav cietuši. Vašingtona jau pagājušās nedēļas otrajā pusē, krietni agrāk nekā Ņujorka, atsāka ikdienas dzīvi. Pilsētā, protams, palielināts policijas un militārā transporta skaits, gaisā patrulē militārie helikopteri un lidmašīnas. Lielākā daļa Pentagona darbinieku jau trešdien, 12. septembrī, atgriezās savās darba vietās, lai gan vienā Pentagona daļā joprojām turpinājās dzēšanas un glābšanas darbi. Jau ceturtdien Pentagonā darbs ritēja pilnā mērā.

— Liekas, aizvien jauni fakti apliecina, ka dzīve Amerikas galvaspilsētā un visā valstī atgriežas normālās sliedēs.

— Jā, arī Vašingtonas apkārtnē esošās lidostas ir atsākušas lidojumus. Svētdien no Dallasas lidostas Vašingtonā un arī no Kenedija lidostas Ņujorkā atsākās reisi uz Eiropu. Varam sagaidīt, ka vairāki Latvijas pilsoņi, kuri bija iestrēguši ASV traģisko notikumu dēļ, jau tuvākajās dienās atgriezīsies Rīgā. Arī degvielas cenas pretēji baumām Vašingtonā nav mainījušās.

— Kāds noskaņojums šajās dienās valda Amerikā?

— Amerikā pašlaik novērojams liels patriotisma pieaugums. Daudzi jaunieši piesakās dienēt bruņotajos spēkos. Nedēļas nogalē tika iesaukti trīsdesmit pieci tūkstoši rezervistu, lai palīdzētu terora aktu seku novēršanai un pastiprinātu valsts aizsardzību. Sagaidāms, ka šis skaitlis var pieaugt.

Kopš trešdienas daudzās Vašingtonas vietās notiek traģēdijas upuru piemiņas pasākumi. Pilsēta kļuvusi klusāka. Vakaros pie Kapitolija un Baltā nama pulcējās cilvēki, galvenokārt studenti, lika svecītes, dziedāja dziesmas. Piektdien Vašingtonas katedrālē notika visu Vašingtonā esošo reliģisko kopienu kopīgs dievkalpojums, kurā piedalījās traģēdijas upuru tuvinieki, valsts vadītāji un diplomātiskā korpusa pārstāvji. Arī Vašingtonas latviešu evaņģēliski luteriskās baznīcas draudze svētdien noturēja īpašu piemiņas dievkalpojumu, kurā bijām arī mēs, vēstniecības darbinieki.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors