Par eiro kā jaunās Eiropas vienotības simbolu

Jau pēc 15 nedēļām — 2002. gada 1. janvārī — Eiropas Savienība (ES) iegūs jaunu vienotības simbolu — eiro. Ar nākamā gada pirmajām dienām 12 ES dalībvalstu (izņemot Lielbritāniju, Dāniju un Zviedriju) nacionālās valūtas tiks nomainītas pret kopējo valūtu eiro. Lai gan eiro neskaidras naudas norēķinos ES tiek lietots jau gandrīz trīs gadus, tomēr, tieši sākot ar nākamā gada janvāri, eiro kļūs par neatņemamu eiropiešu dzīves sastāvdaļu — eiro banknotes un monētas aizstās sen zināmo un iemīlēto nacionālo valūtu lielākās daļas ES iedzīvotāju maciņos.

Kādas būs eiro ieviešanas sekas eiro zonai blakusesošajās kandidātvalstīs? Kad un kādā veidā jaunās eiro banknotes un monētas tiks apmainītas pret vecajām Eiropas valūtām? Kāds būs šīs apjomīgās naudas reformas iespaids uz kandidātvalstu ekonomiku un turpmāko attīstību? Un cik drīz pēc pievienošanās ES sagaidāma arī jauno dalībvalstu nacionālo valūtu nomaiņa uz eiro? Šie ir jautājumi, uz kuriem atbildes tika meklētas pagājušā nedēļā Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā notikušajā konferencē "Eiro 2002", uz kuru bija pulcējušies ES kandidātvalstu centrālo banku, biznesa sektora un mediju pārstāvji, kā arī augstas kvalifikācijas eksperti un atbildīgās amatpersonas no Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta.

Neraugoties uz traģiskajiem notikumiem ASV pagājušajā otrdienā, kas satricināja ne tikai demokrātisko pasauli, bet arī ASV, Eiropas un visas pasaules finansu tirgus, Eiropas Komisijas ekonomisko un monetāro jautājumu komisārs Pedro Solbess, uzstājoties konferencē Budapeštā, pauda viedokli, ka ir ļoti svarīgi turpināt apjomīgo sagatavošanos Eiropas kopējās valūtas ieviešanai. "Eiro ir kas vairāk nekā vienkārši kopējā valūta," uzsvēra P. Solbess un norādīja, ka eiro simbolizē turpmāko Eiropas integrācijas procesu un pierāda to, ka "eiropieši ar patiesu entuziasmu var sanākt kopā, lai vienotos ļoti milzīgam un ambiciozam projektam".

Savukārt Ungārijas ārlietu ministrs Jānošs Martonji klātesošo uzmanību pievērsa tam, ka šī milzīgā traģēdija ASV neapšaubāmi tikai veicinās Eiropas tautu vēlmi apvienoties spēcīgā, vienotā un demokrātiskā savienībā. Viņš pauda viedokli, ka šie notikumi veicinās ES paplašināšanās procesa attīstību un stiprinās arī transatlantiskās saites starp Eiropu un Ameriku.

Tomēr skaidrs ir arī tas, ka teroristu uzbrukumi ASV ievērojami samazinās iecerēto ekonomisko izaugsmi ASV un atstās zināmu ietekmi arī uz Eiropu. Komisārs P. Solbess, uzstājoties konferencē Budapeštā, atzina, ka ekonomiskais pieaugums ES būs zemāks, nekā līdz šim tika plānots. Briseles mērķis šogad sasniegt ekonomisko pieaugumu divu procentu līmenī vairs nav reāls, bet vēl ir pāragri prognozēt, cik smagas būs ASV notikumu sekas Eiropā. Tomēr nav šaubu, ka gatavošanās pārejai uz eiro ir jāturpina un ir jāturpina arī ES paplašināšanās process, jo tikai tādējādi Eiropā iespējams panākt veiksmīgu turpmāko ekonomisko attīstību, atzina Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas galvenais ekonomists Rikardo Largo.

Viņš norādīja, ka pašreizējais iekšzemes kopprodukts (IKP) ASV ir aptuveni 10 triljoni dolāru, bet eirozonas valstu kopējais IKP — ap 8 triljoniem dolāru, bet pēc tam, kad ES un Eiropas Monetārajai savienībai (EMS) pievienosies arī pašreizējās kandidātvalstis, ES spēs nostāties kā līdzvērtīga blakus ASV un IKP eiro zonas valstīs būs pat lielāks nekā ASV. Tādēļ kandidātvalstu pievienošanās Eiropas vienotajam tirgum un monetārajai savienībai ir tik nozīmīga.

Neraugoties uz faktu, ka pašreiz nacionālās valūtas nomaiņa pret eiro norit tikai 12 no 15 ES dalībvalstīm (Lielbritānija, Dānija un Zviedrija dažādu iemeslu dēļ nolēmušas vēl saglabāt savu nacionālo valūtu), Latvijai un citām kandidātvalstīm, pievienojoties ES, obligāts noteikums ir arī pievienošanās Eiropas Monetārajai savienībai (EMS). Tātad, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, dažus gadus vēlāk arī nāksies vietējos latus nomainīt pret eiro.

Konferences laikā Ungārijas, Polijas, Čehijas, kā arī citu kandidātvalstu valdību un centrālo banku pārstāvji pauda viedokli, ka kandidātvalstis vēlas pārņemt Eiropas vienoto valūtu iespējami drīz pēc iestāšanās Savienībā. Optimistiski raugoties, jauno dalībvalstu pievienošanās eiro zonai var notikt ne agrāk kā divus gadus pēc pievienošanās EMS, kas notiks līdz ar iestāšanos ES.

Sākot ar 31. augustu, kad Eiropas Centrālā banka pirmoreiz plašākai publikai prezentēja jaunās eiro banknotes un monētas, ES ir sākusi plašu informācijas kampaņu par gaidāmo eiro valūtas ieviešanu. Nacionālo valūtu nomaiņa pret eiro nepārprotami ievērojami ietekmēs ES finansu tirgu un ikviena eiropieša ikdienu. Lielākā daļa Latvijas ārējās tirdzniecības norit tieši ar eiro zonas valstīm. Lielākā daļa Latvijas tūristu par savu ceļojumu galamērķi izvēlas eiro zonas valstis. Tātad ir skaidrs, ka eiro ieviešana neapšaubāmi ietekmēs arī Latviju, līdzīgi kā pārējās ES kandidātvalstis, kas gadu no gada arvien aktīvāk sadarbojas tieši ar ES valstīm.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors, pēc komandējuma Budapeštā