Par pievienotās vērtības nodokļa nulles likmi un tautas attīstību

Dr. oec. Īrija Vītola, LLU Ekonomikas fakultātes grāmatvedības un finansu katedras docente, - "Latvijas Vēstnesim"

Pasaules ekonomikā šobrīd ir raksturīga ļoti asa konkurence starp atsevišķiem preču ražotājiem, ko bieži pavada samērā lielais bezdarbs mazāk attīstītās valstīs, ārzemju preču pastiprināts ievedums un negatīva tirdzniecības bilance. Pieaug lielo privāto un starptautisko kompāniju vēlme arī asajos konkurences apstākļos nodrošināt peļņas apjomu, samazinot strādājošo skaitu, jo darba algas arvien vēl ir galvenais izdevumu veids.

No otras puses, dažu valstu valdības mēģina starptautisko likumu un līgumu robežās veicināt iekšzemes ražošanu un preču eksportu, nodrošinot savu pilsoņu nodarbinātību.

Latvijas Republika šai ziņā nav izņēmums. Pāreja uz decentralizētajiem tirgus saimniecības principiem ir radījusi valstī daudz problēmu, kas prasa atrisinājumu. Ziņojumā par tautsaimniecības attīstību 2000. gadā un 2001. gada I ceturksnī norādīts, ka straujais ekonomiskās aktivitātes palielinājums pagājušajā gadā un 2001. gada I ceturksnī neradīja atbilstošu pieaugumu nodarbinātībā un bezdarba līmeņa samazināšanos. Tas vēl joprojām ir augsts, it sevišķi Latgales rajonos. Bezdarba līmenis 2001. gada pirmajos četros mēnešos pat ir palielinājies (aprīlī - 96 106 cilvēki). Neiepriecina arī ārējā tirdzniecība, kas gan 2001. gada I ceturksnī ir pieaugusi, taču preču un pakalpojumu imports, salīdzinot ar atbilstošo periodu iepriekšējā gadā, ir pieaudzis par 16,7 procentiem, bet eksports - tikai par 11 procentiem. Arī tirdzniecības bilances deficīts šai periodā ir palielinājies par 27,9 procentiem, un eksporta vērtība bija tikai 62,8 procenti no importa vērtības. Šādos apstākļos rodas jautājums - ko darīt, lai ārējā tirdzniecība palielinātu pozitīvās tendences? Ir jāpanāk sabiedrības ieguldījums šī procesa maiņā. Zināma nozīme šeit varētu būt arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) aprēķinu kārtībai un praksei, tā lomas palielināšanai Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

Pievienotās vērtības nodoklis

Valsts ekonomisko ietekmi pamatos reglamentē 1995. gada 18. februārī pieņemtais likums "Par nodokļiem un nodevām". Likums stājās spēkā tā paša gada 1. aprīlī. Likuma uzdevums - izveidot Latvijas Republikā vienotu nodokļu sistēmu, pēc iespējas tuvinot to Eiropas Savienības nodokļu sistēmai un pamatprincipiem, vienlaikus veicinot tautsaimniecības attīstību, kā arī nodrošināt ar līdzekļiem valsts funkcionēšanu.

Šis likums nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē to apmēra noteikšanas kārtību. Likums attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, ja vien konkrētais nodokļa likums neparedz citu specifisku atbilstošu kārtību, kas tomēr nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu.

Nodokļu politikas koncepcija ir politikas dokuments, kas ietver svarīgākos nodokļu maksātāju un valsts pamatnostādnes. Konceptuāli būtu jāakcentē iekšzemes kopprodukta palielināšana kā no ražošanas, tā arī pieprasījuma puses.

Nodokļi kopumā veido 84% no valsts kopbudžeta ienākumiem, kaut gan šis rādītājs 2000. gadā nedaudz krities, un līdz ar to nodokļu iedalīšanai ir ļoti liela nozīme. Šī raksta nolūks ir tuvāk aplūkot pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas tiek iekļauts preču un pakalpojumu cenās un līdz ar to ir uzskatāms par noteicošo nodokli - pretstatā tiešajiem nodokļiem, ko iedzīvotāji un uzņēmumi maksā no saviem konkrētajiem ienākumiem.

Pievienotās vērtības nodoklim Latvijā ir liela nozīme, jo tas nodrošina apmēram ceturto daļu no visiem valsts kopbudžeta ienākumiem. Diemžēl tam visus pēdējos gadus ir tendence procentuāli samazināties. (Skat. tabulu.)

2000. gadā kopbudžetā ieņēmumi pieauga daudz lēnākos tempos nekā IKP apjoms, kopējie apjomi bija vairs tikai 37,5% no IKP pretstatā 40,6% 1999. gadā (1. tabula). Jāteic, ka Latvijā budžeta ieņēmumu īpatsvars IKP ir viens no augstākajiem, salīdzinot ar citām Viduseiropas un Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstīm. Augstāks tas ir tikai Ungārijā un Čehijā.

Pievienotās vērtības nodokļa likme Latvijā visām precēm un pakalpojumiem ir noteikta vienāda - 18%. Salīdzinot var secināt, ka PVN likme Latvijā ir viduvēja, piemēram, aptuveni tāda pati šī nodokļa likme ir Francijā - 18,6%. Taču Latvijā ir viena būtiska īpatnība, kas būtu jāievēro, - šī nodokļa likme visām precēm ir nemainīga, turpretī daudzās pasaules valstīs tā ir diferencēta pēc ražošanas nozarēm. Piemēram, Vācijā lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumi ir atbrīvoti no PVN nodokļa, eksporta precēm ir spēkā nulles procentu likme, grāmatām un žurnāliem - 7% likme. Arī Francijā lauksaimniecības produkcijai, vairumam pārtikas preču, grāmatām un medikamentiem PVN ir tikai 5,5%, bet luksusa precēm - 22%. Arī Lielbritānijā, kur PVN pamatlikme ir 17,5%, daudzas preces - pārtikas produkti, grāmatas, medikamenti, kurināmais un enerģija privātam patēriņam, maksājumi par ūdeni un kanalizāciju, bērnu apģērbi u.c. - ar PVN netiek apliktas. Diferencētas PVN likmes ir arī Zviedrijā, Norvēģijā, Beļģijā, Nīderlandē, Īrijā, Austrijā, Itālijā, Spānijā un daudzās citās pasaules valstīs, turklāt gandrīz visur pārtikas un lauksaimniecības produkti, grāmatas, medicīnas preces un eksports tiek aplikts ar samazinātu PVN nodokļa likmi, bet tautas patēriņam īpaši svarīgas preces no šī nodokļa ir atbrīvotas.

No šeit rakstītā var secināt, ka daudzas Latvijas tautsaimniecības nozares ar pašreizējo PVN kārtību tiek nostādītas sliktākā stāvoklī, nekā tas ir Eiropas Savienībā un daudzās citās valstīs.

Šobrīd pastāvošā PVN aprēķināšanas kārtība mākslīgi bremzē Latvijas lauksaimniecības, pārtikas rūpniecības, zinātnes un kultūras iedzīvotāju apgādes nozaru attīstību. Tādēļ būtiski būtu pārskatīt PVN nodokļa aprēķināšanas kārtību Latvijā un pazemināt PVN nodokļa likmi atsevišķām nozarēm, t.i., to ražotām un realizētām precēm, piemēram, pārtikas rūpniecībai, lauksaimniecībai, grāmatām samazināt likmi līdz sešiem procentiem, savukārt palielinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi (vismaz 25%) attiecināt uz luksusa automašīnām, dārgmetāliem, dabīgiem dārgakmeņiem, kažokādām u.c., to attiecīgi pamatojot.

Nulles PVN likmes

eksportprecēm

Viens no valsts institūciju tiešajiem pienākumiem ir eksporta un līdz ar to arī iekšzemes rūpniecības attīstības veicināšana un bezdarba samazināšana.

Savukārt viens no valsts iekšzemes rūpniecības veicināšanas veidiem ir PVN nodokļa nulles likmes ieviešana visu veidu eksporta precēm, ko nerezidenti - ārzemju tūristi un citi iebraucēji - nopērk Latvijā nevis ikdienas lietošanai, bet gan izvešanai no valsts. Parasti tas notiek speciālos veikalos, kuriem ir īpašas tiesības (saņemta licence šīs preces speciāli iesaiņot un izdot par to apliecinošu dokumentu). Pērkot preci veikalā, pircējs samaksā par to pilnu cenu, ieskaitot arī PVN, un pretī saņem ne vien preci, bet arī apliecinošu dokumentu, ka prece domāta izvešanai un viņam ir tiesības muitas punktā, uzrādot preci un tās pirkšanas dokumentu, saņemt atpakaļ samaksāto PVN nodokļa summu. Šāda kārtība dod iespēju eksportam paredzētās preces pircējam iegādāties Latvijā par 12-18% lētāk un līdz ar to ievērojami ceļ šīs preces konkurētspēju tirgū.

Veikaliem, kuri ir saņēmuši licenci par PVN atlaidēm, savukārt redzamā vietā jāizliek paziņojums "Tax free", kas nozīmē to, ka šim veikalam ir tiesības pārdot izvešanai domātas preces ar vēlāku pievienotās vērtības nodokļa atmaksu. Parasti šādu paziņojumu par PVN atlaidi izliek veikala skatlogā, lai iespējamais pircējs to varētu pēc iespējas ātrāk ievērot. Veikalam ir jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Pircējam - ārvalstu fiziskajai personai - ir tiesības attiecīgajā "Tax free" veikalā saņemt preci atbilstošā iesaiņojumā un paredzētos dokumentus par tiesībām, izbraucot no valsts, Latvijas lidostā, ostā vai citā robežas šķērsošanas vietā no speciālas firmas saņemt samaksāto PVN ar nosacījumu, ka pircējs nav bojājis preces iesaiņojumu.

Licencētam uzņēmumam, kas muitā ārvalstu fiziskai personai saskaņā ar uzrādītiem dokumentiem izmaksā samaksāto PVN nodokļa summu, ir jābūt noslēgtam līgumam ar "Tax free" veikalu. Kārtību, kādā izmaksa veicama, nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi, tāpat kā kārtību, kādā tas norēķinās ar valsts budžetu.

Pievienotās vērtības nodokli atmaksā 12 līdz 15% apmērā no izvedamo preču vērtības. "Tax free" veikals, pamatojoties uz muitas kontroles punkta apzīmogotajiem īpaša parauga čekiem, kas apliecina preču eksportu, atmaksā licencētajam uzņēmumam izmaksāto PVN nodokļa summu. Par šo summu veikalam ir tiesības samazināt taksācijas periodā valsts budžetā iemaksājamo PVN nodokļa summu. Šo PVN summu licencētais uzņēmums atspoguļo PVN deklarācijā, norādot:

- uz konkrētām valstīm izvesto preču vērtību, kas norādīta speciālos čekos;

- PVN nodokļa summas, kas saņemtas no konkrētiem veikaliem;

- pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksāto summu.

Latvijā šī kārtība vēl ir tikai attīstības stadijā un tiek maz lietota.

Sava daļa vainas par šīs sistēmas ieviešanas atpalicību jāattiecina uz informācijas trūkumu. Tomēr jācer, ka šī sistēma ar laiku attīstīsies un tas zināmā mērā veicinās Latvijas preču eksportu un ar to saistīto uzņēmumu konkurētspējas palielināšanos.

Pievienotās vērtības nodokļa nulles likmes plaša pielietošana speciālajos veikalos ar PVN atmaksāšanu pircējam, izvedot preces no valsts, savā ziņā sekmēs Latvijas valsts uzņēmumu konkurētspēju un palielinās eksporta preču apgrozības vērtību. Līdz ar to tiks sekmēta arī nodarbinātība attiecīgajos uzņēmumos. Šī sistēma sevišķi attīstāma līdz ar tūrisma un citu nerezidentu plūsmas pieaugumu Latvijā.

Valstī uzņēmumu konkurētspējas pieaugums līdz 2005. gadam ir ļoti atkarīgs no valdības finansiālā atbalsta ārējās tirdzniecības programmas īstenošanai. Programmā plānoto ikgadējo eksporta pieaugumu (10-15%) var panākt, tikai atbalstot konkurētspējīgus ražotājus.

Valdība var ietekmēt iekšējo un ārējo tirdzniecību divējādi - sekmēt ražotāja (zemnieku saimniecības, uzņēmuma) attīstību, pielietojot nodokļu politikas instrumentus, vai kavēt, piemēram, nepalīdzot nodrošināt uzņēmuma darbībai nepieciešamo infrastruktūru (ceļus, telekomunikācijas u.tml.), kvalificēta darbaspēka izmantošanu vai netiešo nodokļu savlaicīgu atmaksu, pilnveidošanu, jo pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas kārtība šobrīd mākslīgi bremzē Latvijas lauksaimniecības, pārtikas rūpniecības, zinātnes un kultūras apstrādes nozares.

Būtisku uzlabojumu Latvijā varētu nest PVN aprēķināšanas kārtības pārskatīšana un PVN likmes pazemināšana atsevišķās nozarēs, t.i., attiecībā uz to ražotām un realizētām precēm, piemēram, pārtikas rūpniecībai, lauksaimniecībai, grāmatām līdz 6% likmei, vienlaikus ieviest paaugstinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi (vismaz 25%) luksusa automašīnām, dārgmetāliem, dabīgiem dārgakmeņiem, kažokādām u.c.

Viens no valsts institūciju tiešajiem pienākumiem ir eksporta un līdz ar to iekšzemes rūpniecības attīstības veicināšana un bezdarba mazināšana, ko daļēji var risināt, plašāk pielietojot pievienotās vērtības nodokļa nulles likmi specializētajos veikalos ar PVN atmaksāšanu pircējiem, izvedot preces no valsts. Tas sekmētu Latvijas valsts uzņēmumu (ražotāju) konkurētspēju un palielinātu eksporta preču apgrozības vērtību. Vienlaikus tiktu sekmēta arī nodarbinātība attiecīgajos uzņēmumos. Šī sistēma būtu sevišķi attīstāma līdz ar tūrisma un citu nerezidentu plūsmas pieaugumu Latvijā.

Latvijas Republikas kopbudžeta ieņēmumu dinamika,

1998.-2000. gads

* Bez ieņēmumiem no valsts īpašuma privatizācijas