Latvijas Nacionālais nodarbinātības plāns 2001.gadam

Precizēts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra sēdes protokollēmuma 31.§ 2.punktu

Turpinājums. Sākums - "LV" 15.03.2001., Nr.42

I. pīlārs. Darbaspējas pilnveidošana

2. vadlīnija. Ilgstošā bezdarba profilakses īstenošana

2.5. Indikatori

- Pieaugušo bezdarbnieku īpatsvars, kas gada laikā tiek iesaistīti kādā no aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem;

- Ilgstošo bezdarbnieku skaita un īpatsvara samazināšanās;

- Sastādīto bezdarbnieku individuālo plānu skaits.

 

2.6. Secinājumi

Ņemot vērā to, ka ikviena cilvēka griba strādāt un aktīvi iesaistīties darba tirgū ir apgriezti proporcionāla šīs personas bezdarba ilgumam, ir svarīgi pievērsties darbam ar bezdarbnieku viņa pirmajos sešos bezdarba mēnešos, izstrādājot šim bezdarbniekam individuālo darba plānu. Ieviešot šādu pieeju darbā ar pēdējo sešu mēnešu laikā bezdarbnieku statusu ieguvušajiem, līdz ar bezdarbnieku pašiniciatīvas stimulēšanu tiks panākti sekojoši papildus rezultāti: pieaugs bezdarbnieka aktivitāte; samazināsies ilgstošo bezdarbnieku skaits, arī bezdarbnieku vidējais bezdarba ilgums; tiks lietderīgāk izlietoti bezdarba samazināšanas programmām (aktīvās nodarbinātības pasākumiem) atvēlētie līdzekļi.

 

3. vadlīnija. Aktīvos nodarbinātības

pasākumos iesaistīto personu

skaita pieauguma veicināšana

3.1. Situācijas raksturojums

Aktīvie nodarbinātības pasākumi palīdz bezdarbniekiem atgriezties ekonomiski aktīvajā dzīvē. Tādēļ būtisks ir jautājums par šo pasākumu pieejamību visiem bezdarba situācijā nokļuvušajiem.

PKIC apmeklētājiem sniedz psiholoģiskas konsultācijas optimālā darbības virziena un profesijas izvēlē, profesionālās piemērotības jautājumos, darba meklēšanas psiholoģiskajos jautājumos, un informatīvas konsultācijas par mācību iestādēm vai profesiju saturu. 1999. gadā profesijas izvēles jautājumos tika konsultēti 16067 cilvēku, no tiem 4104 bezdarbnieku.

Bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalificēšana un kvalifikācijas paaugstināšana ir viens no aktīvās nodarbinātības pasākumiem, kas palīdz bezdarbniekiem ātrāk atgriezties darba tirgū, palielinot bezdarbnieku konkurētspēju darba tirgū. Attīstoties jaunām ražošanas nozarēm, modernām tehnoloģijām, materiāliem, darba devēji pieprasa augstas kvalifikācijas darbiniekus.

Ar bezdarbnieku profesionālās apmācības un pārkvalificēšanas organizēšanu saistītie 1999. gada rādītāji liecina, ka:

- 1999.gadā vēlēšanos apgūt jaunu profesiju vai paaugstināt kvalifikāciju izteica par 4,9 tūkst. jeb 19,8% vairāk bezdarbnieku kā 1998.gadā;

- 1999.gadā piešķirtā valsts finansējuma ietvaros profesionālajā apmācībā vai pārkvalificēšanā tika iesaistīti 33% no bezdarbniekiem, kuri izteica vēlēšanos mācīties;

- 1999.gadā darbā iekārtojās 50,6% no bezdarbniekiem, kuri bija mācījušies NVD organizētajos kursos.

Darba meklētāju klubu mērķis ir ar sociāli psiholoģiskās rehabilitācijas palīdzību sekmēt bezdarbnieku pašiniciatīvas, spējas pārorientēties un psiholoģiski pielāgoties jaunai darba tirgus situācijai, paaugstināšanu, kā arī uzlabot bezdarbnieku sagatavotību darba tirgus prasībām. DMK ietvaros 1999.gadā tika organizētas šādas grupu nodarbības:

- Kursa "Kā atrast darbu" grupas tika komplektētas, ņemot vērā bezdarbnieku iepriekšējo darba pieredzi, darba tirgus pieprasījumu un bezdarbnieku izglītības līmeni. Kursa nodarbībās iesaistījās 7607 bezdarbnieki;

- Mērķgrupu nodarbības - grupas tika komplektētas, iesaistot šo grupu darbā riska grupu bezdarbniekus. Mērķgrupu nodarbībās iesaistījās 1388 bezdarbnieki;

- Latviešu valodas nodarbības cittautiešiem ar minimālām vai nepietiekamām valsts valodas zināšanām. Valsts valodu apguva 642 bezdarbnieki.

Kopumā par grupu nodarbību apmeklēšanu noslēgti līgumi ar 9637 bezdarbniekiem.

1999.gadā DMK ietvaros tika organizēti šādi pasākumi, kuros tika iesaistīti 13 737 bezdarbnieki:

- Semināri - tikšanās ar darba devējiem, rajonu un pašvaldību pārstāvjiem, NVD un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbiniekiem - 2900 bezdarbnieki;

- Lektoriji - profesionālās karjeras izvēle, rajona attīstības perspektīvas, kā tikt galā ar stresu - 6423 bezdarbnieki;

- Individuālās konsultācijas - psihologa, jurista, psihoterapeita, CV sastādīšanas un lietvedības jautājumos, sociālās apdrošināšanas jautājumos u.c. - 4414 bezdarbnieki.

Aktīvajā nodarbinātības pasākumā - algotie pagaidu sabiedriskie darbi, tiek iesaistīti bezdarbnieki, kuri vēlas strādāt, bet dažādu iemeslu dēļ nevar atrast piemērotu pastāvīgu darbu. APSD ir aktīvais nodarbinātības pasākums, kurš dod iespēju bezdarbniekam nopelnīt pagaidu iztikas līdzekļus, strādāt APSD projektos, nostiprinot bezdarbnieka iespējas apgūt jaunas vai arī saglabāt iepriekš apgūtās profesionālās iemaņas, kā arī palielināt bezdarbnieka izredzes iegūt pastāvīgu darbu pie tā paša vai cita darba devēja.

APSD organizēšanā 1999.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir notikušas šādas izmaiņas. Īstenots plašs mācību semināru cikls pašvaldībām un darba devējiem par to, kā sagatavot APSD projektus, kādā kārtībā tie iesniedzami NVD un kādas prasības tiek izvirzītas projektu realizētājiem, organizējot APSD. Tika noorganizēti 19 semināri, kuros piedalījās 729 dalībnieki. Lielāka vērība veltīta darbu raksturam, akcentējot to, vai APSD laikā veiktais darbs saglabā iepriekš apgūtās darba iemaņas, vai APSD veikšanas laikā ir iespējams apgūt jaunas darba iemaņas, tādējādi paaugstinot bezdarbnieka spēju iegūt pastāvīgu darbu APSD laikā vai tūlīt pēc to noslēguma.

NVD filiāles sadarbībā ar pašvaldībām vai arī citiem darba devējiem organizē īslaicīgos (līdz 3 mēnešiem) APSD. 1999.gada decembrī NVD filiāles rīkoja īslaicīgo APSD konkursus, lai izvēlētos kvalitatīvākos un izdevīgākos darbu organizētājus, ņemot vērā arī tādus kritērijus kā darbu nozīmīgums attiecīgās teritorijas attīstībā, jaunu darba vietu izveidē un bezdarbnieku kā potenciālo darbinieku profesionālajā attīstībā. 1999. gadā tika noslēgti 611 līgumi par īslaicīgo APSD veikšanu.

Valsts investīciju programmas ietvaros saskaņā ar projektu WE01 "Nodarbinātības valsts dienesta datorizācija" notiek NVD centru, nodaļu un biroju vienota datoru informācijas tīkla izveide. Sakarā ar nepieciešamību operatīvi reaģēt uz izmaiņām darba tirgū, datorizētās apstrādes ieviešana un datu apstrāde ar jauno "Darbā iekārtošanas sistēmu" ļaus ieekonomēt NVD darbinieku darba laiku, kas nepieciešams liela informācijas apjoma manuālai apstrādei.

 

3.2. Mērķi 2001.gadam

- Paaugstināt NVD sniegto pakalpojumu kvalitāti, nodrošināt šo pakalpojumu pieejamību un operativitāti;

- Paaugstināt aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto bezdarbnieku skaitu un īpatsvaru;

- Paaugstināt aktīvo nodarbinātības pasākumu efektivitāti (pēc iesaistīšanas šajos pasākumos darbā iekārtoto bezdarbnieku skaitu un īpatsvaru);

- Attīstīt pasākumus, kas vērsti uz jaunu darba vietu radīšanu.

 

3.3. Līdzekļi

- Mērķa grupu noteikšana aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, esošo līdzekļu novirzīšana uz šīm grupām;

- Mācību programmu pilnveidošana;

- Investīciju projekti NVD infrastruktūras attīstībai.

 

3.4. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

N.	Pasākums	Izpildes	Resursi (milj. Ls)	Atbildīgās
p.k.		laiks	2000.g.	2001.g.	institūcijas
1.	Algotie pagaidu sabiedriskie darbi	Pastāvīgi	2,151	2,366	LM, NVD
2.	Bezdarbnieku apmācība un pārkvalificēšana	Pastāvīgi	3,989	3,989	LM, NVD
3.	Darba meklētāju klubi	Pastāvīgi	0,295	0,295	LM, NVD
4.	Profesionālā orientācija un konsultēšana	Pastāvīgi	0,215	0,215	LM, PKIC

 

Valsts investīciju programmas projekta "Nodarbinātības valsts dienesta datorizācija" finansējums (ilgs līdz 2003.gadam):

- 2000.gadā - 0,060 milj. Ls

- 2001.gadam plānots 0,18 milj. Ls

 

3.5. Indikatori

- Aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto bezdarbnieku īpatsvars;

- Pēc aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem darbā iekārtoto bezdarbnieku skaits.

 

3.6. Secinājumi

ES dalībvalstis nacionālajos nodarbinātības plānos ir izvirzījušas par mērķi sasniegt trīs veiksmīgāko dalībvalstu vidējo rādītāju bezdarbnieku iesaistei aktīvos nodarbinātības pasākumos vai vismaz 20% no kopējā bezdarbnieku skaita. Sakarā ar Latvijas virzību uz iestāšanos ES, arī mūsu valstī aizvien pieaug šī rādītāja nozīmība, tādēļ NVD ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu šī rādītāja tuvināšanos izvirzītajiem mērķiem. Lai panāktu budžeta līdzekļu optimālu izlietojumu, jāveic pasākumi aktīvo nodarbinātības pasākumu efektivitātes celšanai.

 

4. vadlīnija. Pabalstu un nodokļu

sistēmas pilnveidošana

nodarbinātības un apmācības

stimulēšanai

4.1. Situācijas raksturojums

Labklājības ministrija nodarbojas gan ar pasīvajiem (bezdarbnieku pabalsts), gan aktīvajiem (APSD, profesionālā apmācība, DMK, un profesionālā orientācija) nodarbinātības pasākumiem.

Bezdarbnieka pabalstu izmaksas nodrošināšanai atvēlētie finansu līdzekļi 2000. gadā sastāda 23 milj. Ls. 2001. gadā paredzams pabalstos izmaksāto līdzekļu pieaugums, šī summa sasniegs 23,7 milj. Ls.

Līdz 2000. gadam bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu regulēja likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam". Pabalsta apmēru noteica no bezdarbnieka pēdējo sešu mēnešu vidējās izpeļņas lieluma proporcionāli viņa apdrošināšanas stāžam.

1999.gadā, salīdzinot ar 1998.gadu, bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits strauji pieauga. 1999.gada beigās par 2,2 procentu punktiem pieaudzis arī bezdarbnieka pabalsta saņēmēju īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā. Vidējais piešķirtais bezdarbnieka pabalsta apmērs 1999.gadā salīdzinot ar iepriekšējo periodu ir pieaudzis par Ls 7,99 jeb 20%, kas izskaidrojams ar vidējās izpeļņas paaugstināšanos, no kuras tika aprēķināts pabalsta apmērs, apdrošināšanas stāža un pabalsta saņemšanas ilguma.

Bezdarbnieku pabalstu sistēma tika pārskatīta 1999.gada otrajā pusgadā, kā rezultātā no 2000. gada 1. janvāra bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu regulē 1999.gada 25.novembrī Saeimā pieņemtais jaunais likums "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam". Viens no minētā likuma mērķiem - vēl intensīvāk rosināt bezdarbniekus aktīvai darba meklēšanai un viņu esošās kvalifikācijas celšanai vai pārkvalifikācijai. Līdz ar to likums "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" paredz vēl būtiskāku proporcionāli apdrošināšanas stāžam nosakāmā bezdarbnieka pabalsta procentuālā apmēra samazinājumu un bezdarbnieka pabalsta procentuālā apmēra samazinājumu atkarībā no bezdarba ilguma.

Esošie nodokļu atvieglojumi un stimuli jaunu darbavietu radīšanai apskatīti 14.vadlīnijā. Attiecībā uz mācībām visas dzīves ilgumā skatīt 17.vadlīniju par nodokļu stimuliem darba ņēmēju izglītības līmeņa un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai.

 

4.2. Mērķi 2001.gadam

- Nodrošināt darba ienākumu kompensāciju bezdarbniekiem bezdarba gadījumā atbilstoši likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" noteiktiem mērķiem;

- Veicināt bezdarbnieku aktīvāku atgriešanos darba tirgū.

 

4.3. Līdzekļi

- Pētījumu pasūtīšana;

- Grozījumu esošajos tiesību aktos, jaunu tiesību aktu sagatavošana.

 

4.4. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

 

N.	Pasākums	Izpildes	Resursi (milj. Ls)	Atbildīgās
p.k.		laiks	2000.g.	2001.g.	institūcijas
1.	Jaunā likuma "Par apdrošināšanu bezdarba	2001.-	-	0,008	LM
	gadījumam" normu darbības un ietekmes	2002.g.
	uz dažādu grupu bezdarbniekiem

 

4.5. Indikatori

- Bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaits;

- Bezdarbnieka pabalstu saņēmēju īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā;

- Vidējais bezdarbnieka pabalsta apmērs, atšķirība no minimālās algas.

 

5. vadlīnija Sociālo partneru

ieguldījuma palielināšana

profesionālās izglītības uzlabošanā

5.1. Situācijas raksturojums

Profesionālās izglītības likums, kas pieņemts 1999.gada jūnijā, paredz paplašinātu sociālo partneru lomu izglītībā. Viena no tām - piedalīties konceptuālu jautājumu risināšanā un normatīvu aktu projektu izstrādē profesionālās izglītības jomā. 1999.gadā ir izveidota Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā sadarbības apakšpadome, kuras uzdevums ir sekmēt valsts un sociālo partneru sadarbību profesionālās izglītības valsts politikas un stratēģijas izstrādē un īstenošanā. Ir izstrādāts PINTSA nolikums un apstiprināts tās sastāvs, apakšpadome ir uzsākusi darbu. Lai sociālajā dialogā nodrošinātu vienotu valsts institūciju viedokli, atbilstoši Profesionālās izglītības likumam 2000. gadā ir izveidota Profesionālās izglītības sadarbības padome, ir izstrādāts tās nolikums un apstiprināts padomes sastāvs. Padome uzsākusi darbu 2000.gada jūlijā.

Profesionālās izglītības programmās mācību materiālais nodrošinājums ievērojami atpaliek no optimālā finansējuma normatīva, tādēļ profesijās, kas saistītas ar moderno tehnoloģiju izmantošanu, kvalitatīva mūsdienīgu profesionālo prasmju apguve ir apgrūtināta. MK noteikumi par valsts profesionālās izglītības standartiem profesionālās izglītības programmās paredz ievērojamu mācību prakses īpatsvaru. Tomēr likumdošana neparedz stimulējošus pasākumus, lai ieinteresētu darba devējus piedāvāt profesionālās izglītības audzēkņiem un studentiem mācību prakses iespējas uzņēmumos. Valsts līmenī nav atrisināts jautājums par praktikanta veselības apdrošināšanu darba vietā. Ir pieņemti MK noteikumi par mācību prakses organizācijas kārtību, kas kalpo par pamatu tālāku regulāciju izstrādei.

Profesionālā izglītībā ir iesaistīti arī sociālie partneri. LBAS kā vienīgais arodbiedrību centrs valstī izstrādājusi jauniešu apmācības un izglītošanas programmu. Galveno vērību LBAS pievērš jauniešu izglītošanai darba likumdošanas jautājumos, darba tiesībās un darba aizsardzībā, tādejādi novēršot jauniešu nezināšanu, paaugstinot sociālās aizsargātības līmeni, stiprinot jauniešu pozīcijas darba tirgū.

 

5.2. Mērķi 2001. gadam

- Profesionālās tālākizglītības un pieaugušo izglītības programmu pilnveide;

- Veicināt darba devēju un profesionālo organizāciju ieguldījumu profesiju standartu izstrādē un ekspertīzē;

- Veicināt darba devēju sadarbību ar izglītības iestādēm un iesaisti profesionālās izglītības programmu mācību prakses īstenošanā, lai nodrošinātu darba tirgum atbilstošu prasmju apguvi.

 

5.3. Līdzekļi

- Partnerību nodrošinošo institūciju darbs;

- Profesiju standartu izstrāde un ekspertīze;

- Moduļveida izglītības programmu principu ieviešana sākotnējās PI programmās, programmas komponentu piedāvājums profesionālajā tālākizglītībā.

 

5.4. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

	novērtējums, priekšlikumu sagatavošana
N.	Pasākums	Izpildes	Resursi (milj. Ls)	Atbildīgās
p.k.		laiks	2000.g.	2001.g.	institūcijas
1.	Profesionālās izglītības un	Pastāvīgi	-	0,0014	IZM PITD
	nodarbinātības trīspusējās sadarbības
	padomes darbības nodrošināšana
2.	Reģionālo Profesionālās izglītības un	Pastāvīgi	-	0,0005	IZM, PINTSA,
	nodarbinātības trīspusējo sadarbības				pašvaldības
	padomju izveide un darbības uzsākšana
3.	Normatīvo aktu izstrāde par mācību	2001.g	-	-	IZM PITD
	prakses organizācijas kārtību (prakses
	dokumentu izstrāde un apstiprināšana)
4.	Profesiju standartu izstrāde un ekspertīze	Pastāvīgi	-	0,008	IZM PIC,
	sadarbībā ar darba devēju un				PINTSA
	profesionālajām organizācijām

 

5.5. Indikatori

- Audzēkņu skaits, kas praktiskā darba iemaņas mācību prakses laikā apgūs uzņēmumos;

- Profesiju standarti, un tiem atbilstošas profesionālās izglītības programmas.

 

5.6. Secinājumi

Nepieciešama sociālā dialoga iedarbināšana ne tikai politiskā līmenī, bet arī reālā darbības infrastruktūrā - institūcijās, kas vieno valsts, darba devēju un darba ņēmēju pārstāvniecības organizācijas un sadarbojas ar profesionālajām grupām, kas piedalās darba tirgus pētīšanā, profesiju standartu izstrādē un PI kvalitātes novērtēšanā.

 

6. vadlīnija. Partnerības gara

attīstīšana mūžizglītības

nodrošināšanai

6.1. Situācijas raksturojums

1999. gadā pieaugušo izglītības kursus apmeklēja 210,8 tūkst. dalībnieki, no tiem pedagoģiskās tālākizglītības kursus - 21,7 tūkst. dalībnieki. Pieaugušo izglītības konceptuālā izpratne Latvijā dinamiski attītās. Izglītība personām, kas ir vecākas par 18 gadiem un ir ieguvušas pamatizglītību, ir strukturējama atbilstoši izglītības mērķgrupu vajadzībām un kopumā definējama kā tālākizglītība. Šajā sistēmā ievērojamu īpatsvaru veido profesionālā tālākizglītība.

Valstī kopumā ir jāpalielina darba devēja kompetence un atbildība tālākizglītības iespēju nodrošināšanā strādājošajiem. Ir jāveicina vienotu profesionālās tālākizglītības principu iedibināšana bezdarbnieku apmācībā un pārkvalificēšanā.

Lai palielinātu esošās PI sistēmas kapacitāti tālakizglītībā, PI sistēmai kopumā ir jākļūst elastīgākai, dažādojot apmācības ieguves ceļus un formas. Valsts profesionālās izglītības iestādēm jāpalielina profesionālās tālākizglītības programmu piedāvājums, lai efektīvi izmantotu izglītības iestāžu resursus bezdarbnieku pārkvalifikācijā un sniedzot iespējas iedzīvotājiem izglītoties visa mūža garumā.

Balstoties uz ES "Socrates" programmas projekta "Pieaugušo izglītības reģionālā stratēģiskā modeļa izstrāde" rezultātiem ir izstrādāta pieaugušo tālākizglītības stratēģija Madonas rajonā. Dokuments var kalpot par pamatu turpmākam darbam, lai definētu reģionālo institūciju sadarbības principus un pašvaldību uzdevumus tālākizglītības iespēju nodrošināšanā īpašajām mērķgrupām.

Balstoties uz 1999.gadā IZM apstiprināto "Tālākizglītības un tālmācības stratēģiju Latvijas augstākajā izglītībā" (ES Phare Tempus programmas projekts "Tālākizglītības un tālmācības stratēģija Latvijas augstākajā izglītībā"), tiek veidota Tālākizglītības darba programma. Programmas mērķis - paplašināt esošās augstskolu funkcijas, padarot tās atvērtākas darba tirgum un palielinot augstskolu finansu piesaistes iespējas ārpus valsts budžeta ietvariem.

Lauksaimniecības nozarē strādājošo tālākizglītību nodrošina bezpeļņas organizācijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs" (turpmāk tekstā - LLKC) Tālākizglītības nodaļa un rajonu lauksaimniecības konsultāciju biroji.

Tālākizglītības lauksaimniecībā darba trīs pamatvirzieni ir: lauku uzņēmēju (zemnieku), lauksaimniecības konsultantu, ZM darbinieku un lauksaimniecības skolu skolotāju tālākizglītība. Tā tiek organizēta valsts finansētu vairāku dienu kursu, kā arī semināru formā.

 

6.2. Mērķi 2001. gadam

- Veidot valsts ekonomiskajai attīstībai un darba tirgus pieprasījumam atbilstošu profesionālās izglītības un tālākizglītības sistēmu;

- Nodrošināt racionālu līdzekļu izmantošanu, novēršot profesionālās izglītības iestāžu tīkla sadrumstalotību, koncentrēt Valsts investīciju programmas līdzekļus spēcīgu, daudzprofila izglītības iestāžu attīstībai, kas spēj nodrošināt arī tālākizglītības piedāvājumu;

- Palielināt profesionālās tālākizglītības programmu piedāvājumu esošajā reģiona izglītības un apmācības sniedzēju tīklā.

 

6.3. Līdzekļi

- Izmaiņas normatīvajos aktos, lai nodrošinātu vienotu tālākizglītības principu īstenošanu valstī un nodrošinātu iedzīvotāju tiesības iegūt izglītību visa mūža garumā;

- Esošā profesionālās izglītības iestāžu tīkla stiprināšana;

- Profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšana:

- darba devēju iesaiste profesionālās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmā;

- normatīvo dokumentu izstrāde, kas nosaka profesionālās izglītības un tālākizglītības programmu akreditācijas prasības un kārtību.

 

6.4. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

N.	Pasākums	Izpildes	Resursi (milj. Ls)	Atbildīgās
p.k.		laiks	2000.g.	2001.g.	institūcijas
1.	Normatīvo aktu izstrāde:	2001.g.	-	-	IZM, PITD
	- Grozījumi Profesionālās izglītības
	likumā un Izglītības likumā;
	- Profesionālās tālākizglītības
	programmu akreditācijas kārtība
2.	Rekomendāciju izstrāde valsts	2001.g.	-	-	IZM, PIC
	pasūtījuma organizācijai profesionālās
	tālākizglītības programmu īstenošanai
3.	Rekomendāciju izstrāde reģionālo	2001.g.	-	0,001	IZM, PIAD
	profesionālās izglītības iestāžu tīklu
	optimizācijai
4.	Semināru, mācību kursu, interešu grupu	pastāvīgi	0,305	0,305	ZM, LLKC
	organizēšana lauksaimniekiem
	(Konsultāciju, mācību nodrošināšana

 

6.5. Indikatori

- Tālākizglītības piedāvājums, izmantojot investīcijas esošajā PI iestāžu tīklā;

- Tālākizglītībā iesaistīto personu skaits;

- Mācības lauksaimniecības darbiniekiem (kopumā gadā 160 tūkst. cilvēkstundas).

 

6.6. Secinājumi

Nepieciešama esošā PI iestāžu tīkla modernizāciju un reģionālā optimizācija, lai valsts investētie līdzekļi tiktu maksimāli efektīvi izmantoti, būtiski palielinot indivīdu skaitu un paplašinot sociālo grupu loku, kas gūst ieguvumu no šīm investīcijām.

 

7. vadlīnija. Skolu sistēmas

uzlabošana un mācību programmu

nebeigušo audzēkņu skaita

samazināšana

7.1. Situācijas raksturojums

1999. gada dati liecina, ka izglītības obligātajā vecumā (līdz 15 gadiem) pamatizglītību nebija ieguvuši un skolu neapmeklēja 3005 jaunieši.

Jauniešiem, kuri nav ieguvuši pamatizglītību, ir iespējas uzsākt mācības arodizglītības programmās, līdztekus iegūstot pamatizglītību, kā arī mācīties profesionālās pamatizglītības programmās vai pedagoģiskās korekcijas programmās. Mācību ilgums ir viens līdz trīs gadi. Šādas programmas tiek piedāvātas Daugavpils mācību un ražošanas centrā, Jelgavas tehniskajā licejā, Rīgas valsts tehnikumā, Rīgas 3. arodskolā, Ventspils 20. arodvidusskolā, Vangažu 25. arodvidusskolā. 1999./2000.mācību gadā 3% no profesionālās izglītības audzēkņu mācījās šādās programmās, un ar katru gadu pieaug audzēkņu skaits, kam tās nepieciešamas.

No profesionālās izglītības iestādēm 1999./2000.mācību gadā kopā ir atskaitīti 14,3% audzēkņu. Zināmā mērā tās ir sekas situācijai, ka esošā profesionālās orientācijas sistēma nav efektīva un nenodrošina jauniešiem nepieciešamo palīdzību profesijas un karjeras izvēlē. Labklājības ministrijas Profesionālās karjeras izvēles centra darbība galvenokārt ir orientēta, lai palīdzētu pieaugušajiem darba meklētājiem - pašreiz no katriem 100 skolu absolventiem profesionālu konsultāciju ar Profesionālās karjeras izvēles centra palīdzību saņem tikai 14. Profesionālo kvalifikāciju neieguvušajiem jauniešiem darbaspēka tirgū iekļauties ir sarežģīti, to apliecina arī reģistrēto bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības: visvairāk bezdarbnieku ir ar vidējo izglītību bez profesionālās kvalifikācijas.

 

7.2. Mērķi 2001. gadam

- Atbilstošu izglītības programmu plašāka ieviešana riska grupu jauniešiem un jauniešiem, kam mācības vispārizglītojošajā skolā sagādā grūtības vai nav atbilstošas motivācijas;

- Attīstīt profesionālās orientācijas sistēmu valstī, nodrošinot profesionālo orientāciju un konsultēšanu visām iedzīvotāju grupām.

 

7.3. Līdzekļi

- Arodizglītības programmu, kas nodrošina vienlaicīgu pamatizglītības ieguvi, profesionālās pamatizglītības programmu ieviešana un pedagoģiskās korekcijas grupu izveide profesionālās izglītības iestādēs jauniešiem ar nepabeigtu pamatizglītību;

- Profesionālās orientācijas sistēmas pilnveide;

- Pedagogu apmācība darbam ar riska grupu jauniešiem.

 

7.4. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

	lauku uzņēmējiem (zemniekiem))
N.	Pasākums	Izpildes	Resursi (milj. Ls)	Atbildīgās
p.k.		laiks	2000.g.	2001.g.	institūcijas
1.	Pedagoģiskās korekcijas grupu izveide	2001.g.	0,258	-	IZM
	arodskolās
2.	Profesionālās pamatizglītības un	2001.g.	-	-	IZM PIC
	pedagoģiskās korekcijas programmu
	paraugu izstrāde

 

7.5. Indikatori

- Jauniešu skaits, kuriem ir grūtības vispārējās izglītības programmas apguvē un kuri iegūst arodprasmes, izglītību un kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (apliecību par arodpamatizglītības ieguvi) un iespēju piedalīties darba tirgū.

 

7.6. Secinājumi

Sakarā ar to, ka iezīmējas tendence izglītojamo skaita, kuri ir vecāki par 15 gadiem, pieaugumam ar nepabeigtu pamatizglītību, ir nepieciešams pastiprināti pievērst uzmanību pedagoģiskās korekcijas grupu izveidei profesionālās izglītības iestādēs, lai sekmētu jauniešu socializāciju, kuriem ir mācīšanās problēmas vai vērtīborientācijas novirzes, īpaši ekonomiski un sociāli nelabvēlīgos rajonos.

 

8. vadlīnija. Iespēju apgūt

darba tirgus prasībām

atbilstošas prasmes un zināšanas

jauniešiem nodrošināšana

8.1. Situācijas raksturojums

Profesionālās izglītības iestādes un to īstenotās programmas valstī atrodas četru ministriju pakļautībā. Lai veicinātu vienotu lēmumu pieņemšanu PI, darbu ir uzsākusi Profesionālās izglītības sadarbības padome.

Lai nodrošinātu vienotas prasības PI programmu īstenošanā, ir izstrādāta normatīvā bāze: MK noteikumi "Valsts profesionālās vidējās izglītības standarts un valsts arodizglītības standarts", "Profesiju standartu izstrādes kārtība", "Mācību prakses organizācijas kārtība", "Profesionālās izglītības īstenošanas izmaksu minimums uz vienu izglītojamo". Ir uzsākts darbs pie pirmā līmeņa profesionālās augstākās (koledžu) izglītības normatīvo dokumentu izstrādes. Ir izstrādāta "Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija periodam līdz 2010.gadam", kas paredz augstskolās iegūstamo grādu un kvalifikāciju ciešāku sasaisti ar darba tirgu.

Ir uzsākta centralizēto kvalifikācijas eksāmenu īstenošana mācību eksaminācijas centros 2. un 3. līmeņa profesionālo kvalifikāciju iegūšanai.

No mācībām izvēlēto izglītības programmu viedokļa pēdējos gados pieaug audzēkņu skaits komercizglītības, apkalpojošo arodu, transporta un sakaru programmās, bet samazinās pieplūdums lauksaimniecības un mežkopības izglītības programmās. Kopš reformu uzsākšanas profesionālajā izglītībā ir izveidotas un tiek piedāvātas jaunas programmas komercizglītībā, vides zinību sfērā, tūrismā, sociālajā aprūpē, civilajā aizsardzībā.

Diemžēl profesionālās izglītības iestādēs, it īpaši lauku rajonos, ir nepietiekams nodrošinājums ar datortehniku un Internet pieslēgumu. Tas kavē mācību procesā izmantot informācijas tehnoloģijas, mācību multimēdijus, simulētās darba vides un tml. Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) projekta ietvaros valsts investīcijas ir tikušas ieguldītas vispārizglītojošo skolu nodrošinājumam un šīs skolas ir apgādātas ar datortehniku 50% apmērā. Diemžēl profesionālās izglītības iestādēs valsts investīcijas šajā jomā nav notikušas.

Vērojama vēl cita ar darba tirgu un PI saistīta tendence. Mūsdienu tehnoloģijas attīstība rada papildus pieprasījumu pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem, tādēļ darba tirgū aizvien vairāk ir nepieciešami darbinieki ar praktiskāk orientētu augstāko izglītību. Šādu speciālistu sagatavošana jāsekmē ar koledžas izglītības iedzīvināšanas Latvijas izglītības sistēmā.

PI stabilitāte un kvalitāte ir atkarīga arī no pedagogu izglītības un tālākizglītības nodrošinājuma.

ES programmu ietvaros ir notikuši projekti:

Profesionālās orientācijas informācijas centrs ES Phare (1997 - 2000),

Eiropas Izglītības Fonda projekts " Training needs analyses" (1998 - 1999),

ES Phare programma "Profesionālā izglītība 2000" (1997 - 2000),

ES Phare programma "Augstākā profesionālā izglītība" (1996 - 1999),

ES Phare programma "Biznesa izglītības reforma" (1995 - 1999).

 

8.2. Mērķi 2001. gadam

- Konsekventi realizēt profesionālās izglītības iestāžu modernizāciju, ietverot informācijas tehnoloģiju aprīkojuma nodrošinājumu, nolūkā nodrošināt iespējas realizēt praktiskās mācības darba tirgum maksimāli tuvinātos apstākļos, tādejādi veicinot jauniešu labāku piemērošanos tehnoloģiskām un ekonomiskām pārmaiņām darba tirgū un tā mainīgām prasībām;

- Attīstīt uz darba tirgu orientētas augstākās profesionālās izglītības sektoru. Veicināt koledžu izglītības programmu piedāvājuma paplašināšanos, tādejādi saīsinot ceļu kvalificētu jauniešu sagatavošanai darba tirgum;

- Palielināt PI izglītības iestāžu pedagogu tālākizglītības iespējas, nodrošinot tiem pedagoģisko zināšanu, modernu mācīšanas metožu un tehniku apguvi.

 

8.3. Līdzekļi

- Profesionālās izglītības programmu satura saiknes ar darba tirgus prasībām nodrošināšana: profesiju standartu izstrāde un tiem atbilstošu izglītības programmu izstrāde, iesaistot šai darbā sociālos partnerus;

- Profesionālās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmas pilnveide;

- Normatīvā bāze koledžu izveidei un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu ieviešanai, koledžas tipa izglītības iestāžu izveide un pirmā līmeņa profesionālās izglītības programmu ieviešana;

- Līdzdalība Leonardo da Vinci programmas projektos ar nolūku veicināt zināšanu un prasmju apguvi, kas uzlabo darbaspējas un veicina nodarbinātību. Virzieni: izglītības kvalitāte un inovācija, jauno tehnoloģiju apguve, uzņēmumu iesaiste profesionālajā izglītībā, jauniešu starptautiskā prakse, profesionālās izglītības iestāžu pedagogu stažēšanās;

- Profesionālo izglītības iestāžu pedagogu tālākizglītības apjoma un kvalitātes palielināšana, PI iestāžu pedagoģiskā personāla algu palielināšana.

 

8.4. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

N.	Pasākums	Izpildes	Resursi (milj. Ls)	Atbildīgās
p.k.		laiks	2000.g.	2001.g.	institūcijas
1.	Normatīvo aktu izstrāde: MK noteikumi:	2001.g.	-	-	IZM
	"Pirmā līmeņa profesionālās augstākās
	izglītības standarts";
	"Pirmā līmeņa profesionālās augstākās
	izglītības programmu un koledžu
	akreditācijas noteikumi";
	Koledžu paraugnolikums
2.	Programma "Profesionālā izglītība ",	Katru			IZM, PIC
	apakšprogramma "Profesionālās	gadu
	izglītības mācību iestādes", dotācijas no
	vispārējiem ieņēmumiem:
2.1	Jaunu izglītības programmu ieviešana	2001.g.	-	0,004	IZM, PIC
	un attīstība
2.2	Mācību līdzekļu izstrāde	2001.g.	-	0,007	IZM, PIC
2.3	Profesionālās izglītības programmu	2003.g.	0,009	0,008	IZM PITD,
	satura pilnveide:				PIC, PINTSA
	profesiju standartu izstrāde un tiem
	atbilstošu izglītības programmu izstrāde
2.4	Profesionālās izglītības kvalitātes	2001.g.	0,0035	0,0035	IZM
	nodrošināšanas pasākumi (programmu
	un iestāžu akreditācija)
2.5	Centralizēto kvalifikācijas eksāmenu	2003.g.	0,0044	0,006	IZM, PITD,
	satura izstrāde				PIC, PINTSA
2.6	Mācību un eksaminācijas centru	2003.g	-	-	IZM PITD
	materiāli tehniskās bāzes pilnveide
3.	No valsts budžeta finansēto Informācijas	2001.g	-	-	AIP, IZM,
	tehnoloģiju studiju vietu skaita				PITD
	palielināšana augstākajā izglītībā; t.sk.
	pirmā līmeņa profesionālās augstākās
	izglītības programmās
4.	PI iestāžu pedagogu tālākizglītība	Ilgstošā	0,021	0,029	IZM
		laika periodā
5.	Starpministriju darba grupas izveide	2001.g.	-	-	IZM, LM,
	par LIIS projekta prioritātēm PI				KM, ZM
6.	Līdzdalība Leonardo da Vinci, Socrates,		1,705	1,729	IZM, sadar-
	Youth for Europe programmās				bības partneri
7.	Līdzdalība programmā Tempus	2001.g.	0,090	0,081	IZM, sadar-
					bības partneri

Projekti ES programmu ietvaros

Līdzdalība Leonardo da Vinci

programmas projektos

Programmas darbības laiks: 2000-2006

Budžets (mobilitātes un pilotprojekti kopā):

2000. gadā: 0,64 milj. Ls (1,123 milj. EUR)

2001. gadā: 0,658 milj. Ls (1,154 milj. EUR); no tiem:

- Latvijas valsts budžeta līdzekļi - 0,408 milj. Ls (0,715 milj. EUR);

- PHARE budžeta līdzekļi - 0,25 milj. Ls (0,439 milj. EUR)

Īstenotāji: IZM PIAPA, sadarbības partneri.

Līdzdalība ES PHARE (2) Tempus

projektos augstākajā izglītībā:

Projektu īstenošanas laiks ( -2001)

Projektu kopējais budžets, kuros kā dalībnieki piedalās Latvijas institūcijas: 0,619 milj. Ls (1,085 milj. EUR)

Projekti:

Restructuring of Higher Veterenary education in Latvia (-2001),

Training of Latvia Journalists according to EU-standards (-2001),

Weiterbildung zur Foderung des EU-Beitritts der Republik Lettland (-2001),

Nursing curriculum development and implementation (-2001),

Modernisation of System in Art and Music Academies (-2001),

International Transport and Trade Training in Latvia (-2001),

Development of Latvian Continuing Education and Training (-2001).

Īstenotāji: IZM APA, sadarbības partneri

 

8.5. Indikatori

- Izstrādāti profesiju standarti un tiem atbilstošas izglītības programmas;

- Eksaminācijas centru skaits, kas garantē vienādu kvalifikācijas prasību piemērošanu visā valsts teritorijā;

- Izglītojamo skaits pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās.

 

8.6. Secinājumi

Uzmanību (cilvēkresursu attīstība un investīcijas) valdībai būtu jāvērš uz pasākumiem, kas vērsti uz:

- Profesionālās izglītības sistēmas administratīvās sadrumstalotības novēršanu, nodrošinot vienotas budžeta programmas izveides iespējas profesionālajā izglītībā, tajā ietverot arī profesionālo tālākizglītību un pārkvalifikāciju, un nodrošināt vienotu profesionālās izglītības finansējumu;

- Nepieciešams tālāk attīstīt eksaminācijas centru tīklu, lai nodrošinātu centralizētu eksamināciju visās profesiju grupās;

- Nepieciešams iekļaut profesionālās izglītības iestādes (it īpaši reģionos) Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) projekta datorsaņēmēju un internet pieslēguma saņēmēju sarakstā;

- Ņemot vērā to, ka 2004. gadā stāsies spēkā Profesionālās izglītības likumā noteiktās prasības pedagogu izglītībai un kvalifikācijai, jāparedz PI pedagogu pedagoģiskās izglītības un tālākizglītības iespēju pietiekams nodrošinājums.

 

9. vadlīnija. Sociālo grupu

ar īpašām vajadzībām

iesaistīšana darba tirgū

9.1. Situācijas raksturojums

2000.gada 1.janvārī Latvijā bija 112 389 invalīdi. Pēdējo gadu laikā, samazinoties invalīdu kopējam skaitam, vienlaikus ir pieaudzis strādājošo invalīdu skaits. Bērnu invalīdu skaits, turpretim, nepārtraukti pieaug. 2000.gada 1.janvārī Latvijā bija 8827 bērni invalīdi vecumā līdz 16 gadiem, salīdzinot ar 3600 1991.gadā.

Invalīdiem vecuma grupā no 20 līdz 40 gadiem nav pietiekamas profesionālās vai arodizglītības, kā arī trūkst darba prakses, kas nostāda viņus neizdevīgākā stāvoklī attiecībā uz iespējām atrast piemērotu darbu. Darbā ar šiem invalīdiem lielāka vērība jāpievērš iespējai iegūt profesionālo izglītību. Šajā vecuma grupā ir reģistrēti 12% no kopējā invalīdu skaita. Vecuma grupā no 40 līdz 60 gadiem (šajā vecuma grupā ir reģistrēti 42 % no kopējā invalīdu skaita) lielākās grūtības iekļauties darba tirgū ir vecums un daļējs darbaspēju zudums, kas nenoliedzami ietekmē viņu konkurētspēju darba tirgū.

Profesionālās izglītības sistēmā jauniešiem invalīdiem apmācības programmas piedāvā divās izglītības iestādēs. Invalīdu profesionālo un arodizglītību Latvijā nodrošina divas valsts finansētas profesionālās rehabilitācijas institūcijas - Arodapmācības un rehabilitācijas centrs "Alsviķi" un BOVSIA "Republikas rehabilitācijas centrs". Abās mācību iestādēs kopumā mācās 332 audzēkņi invalīdi. Diemžēl šādu programmu piedāvājums ir nepietiekams, tāpat trūkst īpaši apmācītu pedagogu, darbam ar riska grupu jauniešiem.

1999.gada beigās invalīdu īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā bija 1,3%. NVD veikto pasākumu ietvaros tiek nodrošināta to sniegšana invalīdiem. Veicot aktīvos nodarbinātības pasākumus attiecībā uz invalīdiem, ir jānodrošina viņu specifisko prasību ievērošana.

Apzinoties šīs Latvijas iedzīvotāju grupas nelabvēlīgāko stāvokli darba tirgū, lai stimulētu vienādu iespēju nodrošināšanu invalīdam savu nodarbinātības jautājumu risināšanā, NVD katram darba meklētājam-invalīdam, kas izteicis vēlmi paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju vai pārkvalificēties, nodrošina iespēju gūt piemērotu apmācību. Turklāt, ar mērķi nodrošināt invalīdam ērtu apmācību, kas neprasa papildus laiku adaptācijai, kas būtu nepieciešama, atraujot šos cilvēkus no viņiem ierastās vides, invalīdu profesionālā apmācība pārsvarā notiek netālu no viņu dzīvesvietām. Tomēr, kā liecina līdzšinējā NVD pieredze, šīs invalīdiem paredzētās iespējas netiek pilnā mērā izmantotas. Tas liecina par darba meklētāju-invalīdu neizpratni par piedāvātās iespējas nozīmīgumu, lai atgrieztos darba dzīvē, un līdz ar to arī par mazu aktivitāti viņiem piedāvāto iespēju izmantošanā. 1999.gadā Nodarbinātības valsts dienesta organizētos apmācību kursus beiguši 166 invalīdi, DMK pasākumos iesaistīti 130 un APSD strādājuši 100 invalīdi.

Turpmāk - vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma aldermane,  dace bebre

.