Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Zinātne no tās pirmsākumiem Eiropā ir bijusi starptautiska

Uzruna, saņemot Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Fēliksa balvu Rīgā, Gūtenberga viesnīcā, 2001.gada 14.septembrī

Ungera kungs, Stradiņa kungs, godātie akadēmiķi, dāmas un kungi!

Es vēlētos pateikties Latvijas Zinātņu akadēmijai par man izrādīto godu, izvirzot manu vārdu kā kandidātu šai balvai. Pateicos jums par to un centīšos darīt visu, lai attaisnotu man dāvāto uzticību.

Es jūtos ļoti pagodināta par šo atzinību, kas ir izteikta man kā zinātniecei, Valsts prezidentei un, gribētos domāt, visai mūsu sabiedrībai un valstij, kas pašlaik atgūst savu vietu Eiropas tautu un kultūras saimē. Zinātne no pašiem tās pirmsākumiem Eiropā ir bijusi starptautiska. Universitātes gan veidojās atsevišķās zemēs, bet mācību valoda toreiz bija latīņu, ko pārzināja visi izglītotie ļaudis, un tādēļ bija iespējams pārvietoties no vienas zemes uz otru gan profesoriem, gan studentiem. Roterdamas Erasms varēja tikpat viegli mācīt Oksfordā, cik Oksfordas profesori braukt uz Paduju, Boloņu, Parīzi vai citurieni. Eiropai šajā ziņā nebija robežu, zināšanām nebija robežu, par spīti komunikācijas grūtībām. Jebkurš atklājums vienā Eiropas zemē ātri nokļuva arī citās. Tas ir tas modelis, pie kura šobrīd atgriežamies, un patiesībā varētu teikt, ka mēs atjaunojam savā domā senu modeli par tādu Eiropu, kura būtu bez robežām, bez aizsprostiem, barjerām, kas kavētu mums citam citu tuvāk satikt, saprast un izprotot iemantot citam pret citu dziļāku cieņu, jo cilvēks parasti neciena tikai to, ko viņš nepazīst, neciena to, no kā baidās. Kontakti ir nepieciešami, lai izkliedētu šīs bailes, aizdomas un šaubas, lai cilvēki varētu attīstīt savstarpējo izpratni un toleranci. Latvija ir spējīga iekļauties Eiropas intelektuālajā telpā ar saviem zinātniekiem, studentiem, jaunajiem cilvēkiem, kas pašlaik veidojas kā personības un intelektuāļi.

Es priecājos, ka šai Fēliksa balvai nāk līdzi arī naudas balva, un es ar prieku nododu šo balvu Latvijas Zinātņu akadēmijai, lai izveidotu īpašu fondu, kas atbalstītu uz Eiropas kontaktiem vērstas studijas vai nu akadēmijas ietvaros, vai plašāk, to mēs detaļās varētu vēl pārrunāt. Es ļoti ceru, ka šis pirmsākums varētu kļūt par sēklas naudu kādam fondam, kurā es aicinātu arī citus interesentus šeit vai ārzemēs atbalstīt fondu, pievērsties mūsu kopējā kultūras mantojuma pētījumiem, iegūt zinātniskos kontaktus citur Eiropā.