Par Eiropas un Latvijas parlamentāriešu sēdi

Otrdien, 18. septembrī, Rīgā darbu turpināja Eiropas Savienības (ES) un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 7. sēdes dalībnieki.

Sēdes otrajā dienā pārrunāts Latvijas sasniegtais un vēl veicamais tieslietu un iekšlietu nozares sakārtošanā, analizēts progress Latvijas iestāšanās sarunās ar ES par atsevišķām sadaļām, diskutēts par ES konstitucionālās attīstības perspektīvām, kā arī pieņemta deklarācija un rekomendācijas.

Tieslietu ministre Ingrīda Labucka pastāstīja par paveikto tiesu sistēmas sakārtošanā, kā svarīgākos uzdevumus minot likumdošanas harmonizācijas ar ES “acquis” pabeigšanu, tiesnešu sagatavošanu darbam ES tiesību telpā, tiesu materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanu, kā arī cīņu pret korupciju. Eiropas Savienības pārstāvji interesējās par panākto progresu korupcijas apkarošanā. Komitejas dalībnieks no Latvijas puses Roberts Jurdžs informēja par Saeimas paveikto likumdošanā attiecībā uz korupcijas novēršanu, minot sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa kodeksā un topošo Kriminālprocesa likumu. Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs Dzintars Rasnačs pastāstīja par trešajam lasījumam sagatavoto Administratīvā procesa likumu, kuru paredzēts ieviest līdz 2003. gadam. Šis likums palīdzēs novērst iespējamo korupciju valsts pārvaldes iestādēs, kā arī aizstāvēs indivīdus un juridiskās personas pret administratīvajiem pārkāpumiem.

Diskutējot par situāciju iekšlietās, pārrunāti Latvijas robežkontroles jautājumi, kā arī iespējamā ES valstu sadarbība ārējās robežas uzraudzīšanā pēc jaunu valstu uzņemšanas.

Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas līdzpriekšsēdētājs Edvīns Inkēns analizēja Latvijas iestāšanās ES sarunu norisi atvērtajās sadaļās un akcentēja, ka neredz nepārvaramas problēmas, kuras nebūtu iespējams atrisināt līdz 2002. gada beigām, kad Latvija apņēmusies slēgt visas sarunu sadaļas. Pēc E.Inkēna domām, ES “acquis” ietvertās normas būtībā ir pieņemtas, atlikušas tikai detaļas.

Sēdes noslēgumā tās dalībnieki diskutēja par ES konstitucionālās attīstības perspektīvām. Apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētājs Alfrēds Gomolka atzīmēja, ka Eiropas Savienība uzskatāma par ļoti unikālu veidojumu, un pamatjautājums ir par to, kādā virzienā tai attīstīties. A.Gomolka pauda domu, ka viens no ceļiem varētu būt ES Pamattiesību hartas pārveidošana par ES konstitūciju vai konstitucionālo līgumu. Tika spriests arī par ES institucionālo struktūru reformu un mazo valstu iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu Eiropas Komisijā.

Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 7. sēdē pieņemta arī noslēguma deklarācija un rekomendācijas. Dokumentā atzinīgi novērtēta Nicā panāktā vienošanās, kas ļauj iestāšanās sarunu dalībniekiem pabeigt sarunas tādā tempā, kādu tās spēj sasniegt. Apvienotā komiteja arī akcentējusi nepieciešamību nekavējoties ratificēt Nicas līgumu. Pozitīvas atsauksmes ir par Latvijas progresu iestāšanās sarunās kopš to oficiālās sākšanas 2000. gada 15. februārī. Korupcijas apkarošanas jomā atzinību guvusi pārstrādātā Latvijas Korupcijas novēršanas programma, kuras mērķis ir atbilstoši korupcijas novēršanas prasībām uzlabot kriminālprocesu, iekšējo auditu, kā arī politisko partiju finansēšanas sistēmu. Dokumentā atzīmēts, ka atbilstoši Pasaules bankas vērtējumam konkrētajā valstu grupā valsts pārvaldes korumpētības ziņā Latvija ir priekšpēdējā vietā. Pēc Transparency International vērtējuma, korupcija Latvijā nepārsniedz attiecīgās robežas, tomēr nepieciešams veikt efektīvus pasākumus tās apkarošanai. Latvijai ieteikts turpināt nostiprināt visu līmeņu, it īpaši reģionālā un vietējā, administratīvo potenciālu, kā arī veicināt nevalstisko organizāciju piedalīšanos valsts pārvaldes jautājumu risināšanā.

Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 8. sēdi paredzēts noturēt 2002. gada 17. un 18. jūnijā Rīgā.

Saeimas preses dienests