Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas Revidentu tiesas priekšsēdētāja vizīti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.09.2001., Nr. 132 (2519) https://vestnesis.lv/ta/id/53933

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Eiropas un Latvijas parlamentāriešu sēdi

Vēl šajā numurā

19.09.2001., Nr. 132 (2519)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Eiropas Revidentu tiesas priekšsēdētāja vizīti

Vakar, 18. septembrī, noslēdzās Eiropas Revidentu tiesas (ERT) priekšsēdētāja Jensa Karlsona un viņa vadītās delegācijas vizīte Latvijā. Kā jau “LV” informēja, J. Karlsons tikās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu, finansu ministru Gundaru Bērziņu un citām Valsts prezidenta Kancelejas un parlamenta atbildīgajām amatpersonām. 17.septembra pievakarē delegācijai bija plašāka saruna ar Valsts kontrolieri Raitu Černaju un VK padomes locekļiem, bet nobeigumā — tikšanās ar masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem.

Eiropas Revidentu tiesa darbojas saskaņā ar Eiropas līguma 4. un 188.a –c pantu, kā arī Nicas 2001. gada 26. februāra līguma 246., 247. un 248. pantu. Eiropas Revidentu tiesa veic revīzijas — visu Eiropas Savienības (ES) institūciju veikto maksājumu likumības un kārtības pārbaudes, ES budžeta saimnieciskās pārvaldes uzraudzību. ERT darbības objekti ir ES institūcijas, nacionālās, reģionālās un vietējās administrācijas, kas iesaistītas ES finansu līdzekļu vadīšanā, kā arī ES finansu palīdzības saņēmēji. Eiropas Revidentu tiesas sastāvā ir 15 locekļi, kurus ES Ministru padome pēc parlamenta uzklausīšanas ievēlē uz sešiem gadiem.

Valsts kontrolieris Raits Černajs preses īssaietā atgādināja, ka Valsts kontrole arī tagad pārbauda, kā atsevišķās nozarēs Latvijā tiek izlietoti ES dažādu programmu ietvaros piešķirtie finansu līdzekļi, un perspektīvā, īpaši mūsu valstij kļūstot par ES dalībvalsti, tas būs ļoti svarīgi. ES Revidentu tiesa interesējas arī par ES kandidātvalstīm piešķirto finansiālo līdzekļu izlietošanu, tāpēc vizītes jau bijušas Igaunijā, tagad — Latvijā, bet pēc tam delegācija dodas uz Lietuvu, lai pārrunātu aktuālās problēmas ar šīs valsts amatpersonām. J. Karlsons pastāstīja žurnālistiem, ka šādi lietišķi ES kandidātvalstu apmeklējumi dod ieskatu, cik gatavas valstis ir integrēties ES struktūrās, kā notiek dažādām programmām piešķirto finansu resursu izmantošana. Kad Latvija kļūs ES dalībvalsts, Revidentu tiesas kolēģijā būs arī mūsu pārstāvis. Pēc J. Karlsona teiktā, Latvija jau daudz izdarījusi, un ir cerības, ka tai var tikt piešķirti “Sapard” programmas ietvaros paredzētie līdzekļi lauksaimniecības attīstībai, zemniecībai. Pašlaik Valsts kontrolei ir cieša sadarbība ar Revidentu tiesu, tostarp kopā ar vairākām Baltijas jūras valstu kontrolējošajām organizācijām pārraugot vides projekta īstenošanu, tajā ieguldīto līdzekļu izlietošanu.

Preses pārstāvji interesējās par to, piemēram, kas būs atbildīgs par nelietderīgu piešķirto līdzekļu izmantošanu— valsts vai konkrēta persona, kas ir galvenie iemesli šo līdzekļu izšķērdēšanai. Eiropas Revidentu tiesas priekšsēdētājs to skaitā minēja finansiālo sarežģītību, arī nozaru, to skaitā lauksaimniecības politikā, un vēl citus iemeslus. Uz žurnālistu jautājumu, vai Valsts kontroles nākamā gada budžetā ir paredzēti līdzekļi šādu revīziju veikšanai, Raits Černajs atbildēja apstiprinoši.

Rita Belousova, “LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!